10. pants
Paraugu ņemšanas vietas
1. Paraugu ņemšanas vietu izvietojumu ozona mērījumiem nosaka, izmantojot VIII pielikumā noteiktos kritērijus.
2. Zonās un aglomerācijās, kur mērījumi ir vienīgais gaisa kvalitātes novērtēšanā izmantotais informācijas avots, paraugu ņemšanas vietu skaits ozona stacionāriem mērījumiem ir ne mazāks kā minimālais paraugu ņemšanas vietu skaits, kas noteikts IX pielikuma A iedaļā.
3. Zonās un aglomerācijās, kur datus no stacionāro mērījumu paraugu ņemšanas vietām papildina ar modelēšanā un/vai indikatīvos mērījumos iegūtu informāciju, paraugu ņemšanas vietu skaitu, kā noteikts IX pielikuma A iedaļā, var samazināt, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) ar papildu metodēm iegūtā informācija ir pietiekama gaisa kvalitātes novērtēšanai attiecībā uz mērķlielumiem, ilgtermiņa mērķiem, iedzīvotāju informēšanas rādītāju un trauksmes līmeni;
b) ierīkojamo paraugu ņemšanas vietu skaits un citu novērtēšanas paņēmienu nodrošinātā izšķirtspēja telpā ir pietiekama, lai ozona koncentrāciju noteiktu saskaņā ar I pielikuma A iedaļā paredzētajiem datu kvalitātes mērķiem un lai iegūtu I pielikuma B iedaļā noteiktajiem kritērijiem atbilstīgus novērtējuma rezultātus;
c) zonās un aglomerācijās ir vismaz viena paraugu ņemšanas vieta uz diviem miljoniem iedzīvotāju vai viena paraugu ņemšanas vieta uz 50 000 km2 (izvēloties variantu, kurā paraugu ņemšanas vietu skaits ir lielāks), bet ne mazāk kā viena paraugu ņemšanas vieta zonā vai aglomerācijā;
d) slāpekļa dioksīda koncentrāciju mēra visās atlikušajās paraugu ņemšanas vietās, izņemot lauku fona stacijas, kā minēts VIII pielikuma A iedaļā.
Modelēšanas un/vai indikatīvo mērījumu rezultātus ņem vērā, vērtējot gaisa kvalitāti saskaņā ar mērķlielumiem.
4. Slāpekļa dioksīda mērījumus veic vismaz 50 % no ozona paraugu ņemšanas vietām, kuru skaits noteikts IX pielikuma A iedaļā. Minētie mērījumi ir nepārtraukti, izņemot VIII pielikuma A iedaļā minētās lauku fona stacijas, kurās var izmantot citas mērījumu metodes.
5. Zonās un aglomerācijās, kur katrā no pieciem iepriekšējiem mērījumu gadiem koncentrācija ir bijusi mazāka par noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem, paraugu ņemšanas vietu skaitu stacionāriem mērījumiem nosaka saskaņā ar IX pielikuma B iedaļu.
6. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās teritorijā ierīko un izmanto vismaz vienu paraugu ņemšanas vietu, kurā iegūst datus par X pielikumā minēto ozona prekursoru koncentrāciju. Katra dalībvalsts izvēlas staciju skaitu un izvietojumu ozona prekursoru mērīšanai, ņemot vērā X pielikumā noteiktos mērķus un metodes.