I NODAĻA

a) aizsargātu un saglabātu jūras vidi vai novērstu tās stāvokļa pasliktināšanos, vai, ja tas ir iespējams, atjaunotu jūras ekosistēmas teritorijās, kur tās nelabvēlīgi ietekmētas;

b) novērstu vai samazinātu piesārņojuma nonākšanu jūras vidē ar mērķi pilnībā novērst piesārņojumu, kā tas noteikts 3. panta 8. punktā, lai nodrošinātu, ka tas būtiski neietekmē vai neapdraud jūras bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmas, cilvēku veselību vai likumīgu jūras izmantošanu.

1) “jūras ūdeņi” ir:

a) ūdeņi, jūras dibens un dzīles, kas atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kurā dalībvalstij ir jurisdikcija un/vai kurā tā to īsteno, saskaņā ar UNCLOS, izņemot Līguma II pielikumā minētajām valstīm un teritorijām piegulošos ūdeņus un Francijas aizjūras departamentus un teritoriālās kopienas, un

b) piekrastes ūdeņi, kā tie noteikti Direktīvā 2000/60/EK, un to jūras dibens un dzīles, ciktāl uz noteiktiem jūras vides ekoloģiskā stāvokļa aspektiem jau neattiecas minētā direktīva vai citi Kopienas tiesību akti;

2) “jūras reģions” ir jūras reģions, kas norādīts 4. pantā. Jūras reģioni un apakšreģioni ir norādīti, lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, un ir noteikti, ņemot vērā hidroloģiskas, okeanogrāfiskas un bioģeogrāfiskas īpašības;

3) “jūras stratēģija” ir stratēģija, ko izstrādā un īsteno attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu, kā noteikts 5. pantā;

4) “vides stāvoklis” ir vispārējais vides stāvoklis attiecīgā apgabala jūras ūdeņos, ņemot vērā jūras ekosistēmu struktūru, funkcijas un to iekšienē vai ārpus tiem notiekošos procesus, dabiskos fiziogrāfiskos, ģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tostarp cilvēku darbību izraisītos apstākļus;

5) “labs vides stāvoklis” ir jūras ūdeņu vides stāvoklis, kurā nodrošināti ekoloģiski daudzveidīgi un dinamiski okeāni un jūras, kas ir tīras, veselīgas un produktīvas sev raksturīgos apstākļos, un kurā jūras vidi izmanto ilgtspējīgi, tādējādi saglabājot izmantošanas un darbību potenciālu pašreizējām un turpmākajām paaudzēm, proti:

a) jūras ekosistēmas veidojošā struktūra, funkcijas un tajās notiekošie procesi kopā ar saistītajiem fiziogrāfiskajiem, ģeogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem un klimatiskajiem faktoriem ļauj šīm ekosistēmām pilnībā darboties un saglabāt stabilitāti pēc cilvēku radītām vides pārmaiņām. Jūras sugas un dzīvotnes ir aizsargātas, cilvēku radītā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir novērsta, un dažādi bioloģiskie komponenti darbojas līdzsvarā;

b) ekosistēmu hidromorfoloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, tostarp cilvēku darbību izraisītās īpašības attiecīgajā apgabalā, atbalsta ekosistēmas, kā minēts iepriekš. Vielu vai enerģijas, tostarp trokšņa, antropogēna ieplūde jūras vidē neizraisa piesārņojuma sekas.

6) “kritēriji” ir īpašas tehniskas iezīmes, kas ir cieši saistītas ar kvalitatīvajiem raksturlielumiem;

7) “mērķis vides jomā” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs paziņojums par jūras ūdeņu dažādo komponentu vēlamo stāvokli, slodzes un ietekmes uz tiem katrā jūras reģionā vai apakšreģionā. Mērķus vides jomā nosaka saskaņā ar 10. pantu;

8) “piesārņojums” ir cilvēku darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, tostarp cilvēka radītu zemūdens troksni jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme, piemēram, kas var kaitēt dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, tostarp zaudējot bioloģisko daudzveidību, apdraudēt cilvēku veselību, traucēt jūrniecības darbību, tostarp zvejniecību, tūrismu un izklaidi un citus likumīgus jūras izmantošanas veidus, radīt jūras ūdens izmantojuma kvalitātes zudumu un rekreatīvās vērtības mazināšanos vai vispār traucējumu jūras preču un pakalpojumu ilgtspējīgā izmantošanā;

9) “reģionālā sadarbība” ir dalībvalstu savstarpēja sadarbība un darbību koordinēšana, un, ja vien iespējams, dalībvalstu un tādu trešo valstu sadarbība un darbību koordinēšana, kuru ūdeņi ir tai pašā jūras reģionā vai apakšreģionā, nolūkā izstrādāt un īstenot jūras stratēģijas;

10) “reģionālā jūras konvencija” ir jebkura starptautiska konvencija vai starptautisks nolīgums kopā ar to vadības struktūrām, kas izveidota, lai aizsargātu 4. pantā minēto jūras reģionu jūras vidi, piemēram, Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija, Konvencija par Ziemeļaustrumu Atlantijas jūras vides aizsardzību un Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.

a) Baltijas jūra;

b) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa;

c) Vidusjūra;

d) Melnā jūra.

a) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā:

i) Ziemeļjūra, tostarp Kategats, un Lamanšs;

ii) Ķeltu jūra un Īrijas jūra;

iii) Biskajas līcis un Ibērijas pussalas piekraste;

iv) Atlantijas okeānā – Makronēzijas bioģeogrāfiskais reģions, kas ir jūras ūdeņi ap Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām;

b) Vidusjūrā:

i) Vidusjūras rietumdaļa;

ii) Adrijas jūra;

iii) Jonijas jūra un Vidusjūras centrālā daļa;

iv) Egejas jūra un Vidusjūras ziemeļaustrumu daļa.

a) sagatavošanas posms:

i) līdz 2012. gada 15. jūlijam pabeidz attiecīgo ūdeņu faktiskā vides stāvokļa un cilvēku darbību ietekmes uz vidi sākotnējo novērtējumu atbilstīgi 8. pantam;

ii) līdz 2012. gada 15. jūlijam nosaka attiecīgo ūdeņu labu vides stāvokli atbilstīgi 9. panta 1. punktam;

iii) līdz 2012. gada 15. jūlijam nosaka mērķus vides jomā un ar tiem saistītus rādītājus atbilstīgi 10. panta 1. punktam;

iv) līdz 2014. gada 15. jūlijam, ja vien attiecīgos Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, izstrādāt un īstenot monitoringa programmu mērķu pastāvīgai novērtēšanai un regulārai atjaunināšanai atbilstīgi 11. panta 1. punktam;

b) pasākumu programma:

i) vēlākais līdz 2015. gadam izstrādāt pasākumu programmu laba vides stāvokļa sasniegšanai vai saglabāšanai atbilstīgi 13. panta 1., 2. un 3. punktam;

ii) vēlākais līdz 2016. gadam sākt īstenot i) punktā paredzēto programmu atbilstīgi 13. panta 10. punktam.

a) attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par pārskatīto grafiku un attiecīgi rīkojas;

b) Komisiju aicina apsvērt atbalsta rīcības nodrošināšanu dalībvalstīm to pastiprinātajos centienos uzlabot jūras vidi – padarot attiecīgo reģionu par izmēģinājuma projekta objektu.