10. pants Iestāde, kas sniedz kompensācijas

Pirmā daļa neskar dalībvalstu tiesības ņemt vērā iestādes izmaksāto kompensāciju kā papildu vai cita veida kompensācijas un tiesības izstrādāt noteikumus, lai nokārtotu atlīdzības prasījumu starp iestādi un personu vai personām, kas atbild par negadījumu, un citiem apdrošinātājiem vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kurām ir jāatlīdzina cietušajai personai par to pašu negadījumu. Tomēr dalībvalstis nevar atļaut iestādei izvirzīt nosacījumu kompensācijas izmaksai, saskaņā ar kuru cietušajai personai jebkādā veidā jāpierāda, ka atbildīgā persona nespēj vai atsakās maksāt.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka minētajai iestādei nav jāmaksā kompensācija personām, kas brīvprātīgi iekāpušas transportlīdzeklī, kurš radījis kaitējumus vai miesas bojājumus, ja iestāde var pierādīt, ka personas ir zinājušas, ka tas nav apdrošināts.

Tomēr, ja iestāde ir izmaksājusi kompensāciju par nozīmīgiem miesas bojājumiem ikvienai personai, kas cietusi tajā pašā negadījumā, kurā kaitējumu īpašumam ir nodarījis neidentificēts transportlīdzeklis, dalībvalstis nevar liegt izmaksāt kompensāciju par kaitējumu īpašumam, pamatojoties uz to, ka transportlīdzeklis ir neidentificēts. Taču dalībvalstis var paredzēt nekompensējamu daļu, kas nepārsniedz 500 EUR un par kuru ir atbildīga cietusī persona, kuras īpašumam ir nodarīts šāds kaitējums.

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem miesas bojājumus uzskata par nozīmīgajiem, paredzēti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai administratīvām normām, kurā notiek negadījums. Šajā sakarā dalībvalsts var ņemt vēra cita starpā to, vai saistībā ar miesas bojājumu bija nepieciešama uzturēšanās medicīnas iestādē.