|
+I PIELIKUMS |
I PIELIKUMS
I PIELIKUMS Vispārēju ekodizaina prasību noteikšanas metode (minēta 15. panta 6. punktā) Vispārējas ekodizaina prasības tiek izstrādātas ar mērķi uzlabot ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus, uzmanību pievēršot to ievērojamiem vides aspektiem, nenosakot robežvērtības. Šajā pielikumā minētā metode jāizmanto gadījumos, kad attiecīgajai ražojumu grupai nevar noteikt robežvērtības. Sagatavojot pasākuma projektu, kas jāiesniedz 19. panta 1. punktā minētajai komitejai, Komisijai jānosaka ievērojami vides aspekti, kuri jānorāda īstenošanas pasākumā. Sagatavojot īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka vispārējas ekodizaina prasības saskaņā ar 15. pantu, Komisijai attiecībā uz ražojumu, kas ietverts īstenošanas pasākumā, jānosaka atbilstīgie ekodizaina parametri no tiem, kas uzskaitīti 1. daļā, kā arī informācijas sniegšanas prasības no tām, kas uzskaitītas 2. daļā, un prasības ražotājam, kas uzskaitītas 3. daļā. 1. daļa. Ražojumu ekodizaina parametri 1.1. Ciktāl tie ir saistīti ar ražojuma dizainu, ievērojami vides aspekti jāidentificē, izskatot šādus ražojuma aprites cikla posmus:
a)
izejvielu atlase un izmantošana;
b)
ražošana;
c)
iepakošana, transports un izplatīšana;
d)
uzstādīšana un uzturēšana;
e)
lietošana; un
f)
ekspluatācijas laika beigas, nozīmējot ražojuma stāvokli, ko tas ir sasniedzis tā pirmās izmantošanas beigās, līdz tā galīgai iznīcināšanai. 1.2. Katram posmam, kur tas nepieciešams, ir jāizvērtē šādi vides aspekti:
a)
paredzētais materiālu, enerģijas un citu resursu, piemēram, svaiga ūdens, patēriņš;
b)
paredzētās emisijas gaisā, ūdenī vai augsnē;
c)
paredzētais piesārņojums ar fizikāliem efektiem, piemēram, troksni, vibrāciju, radiāciju, elektromagnētiskajiem laukiem;
d)
paredzētais atkritumu daudzums; un
e)
materiālu un/vai enerģijas atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerēšanas iespējas, ņemot vērā Direktīvu 2002/96/EK. 1.3. Jo īpaši jāizmanto, kur iespējams, šādi parametri, ko nepieciešamības gadījumā papildina ar citiem, lai izvērtētu to vides aspektu uzlabošanās potenciālu, kas minēti 1.2. punktā:
a)
ražojuma svars un apjoms;
b)
materiālu izmantošana, kas iegūti pārstrādes rezultātā;
c)
enerģijas, ūdens un citu resursu patēriņš ražojuma aprites cikla laikā;
d)
tādu vielu izmantošana, kas tiek uzskatītas par kaitīgām veselībai un/vai videi saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu ( 25 ) un ņemot vērā tiesību aktus par konkrētu vielu laišanu tirgū un lietošanu, piemēram, Padomes Direktīvu 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem ( 26 ) vai Direktīvu 2002/95/EK;
e)
to patērēto elementu daudzums un būtība, kas nepieciešami atbilstīgajai ražojuma izmantošanai un uzturēšanai;
f)
ērta piekļuve atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kas izteikta ar: izmantoto materiālu un sastāvdaļu skaitu, standarta sastāvdaļu izmantošanu, laiku, kas nepieciešams demontēšanai, nepieciešamajiem instrumentiem, lai veiktu demontāžu, sastāvdaļu un materiālu kodēšanas standartu izmantošanu, lai noteiktu sastāvdaļas un materiālus, kas noderīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei (tostarp plastmasas daļu marķēšanu saskaņā ar ISO standartiem), viegli pārstrādājamu materiālu izmantošanu, ērtu piekļuvi vērtīgiem un citiem pārstrādājamiem materiāliem un sastāvdaļām; ērtu piekļuvi materiāliem un sastāvdaļām, kas satur kaitīgas vielas;
g)
izmantoto sastāvdaļu iestrādāšana;
h)
tādu tehnisko risinājumu neizmantošana, kas traucē sastāvdaļu un iekārtu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi;
i)
ekspluatācijas laika paildzināšana, kas izteikta ar minimālo garantēto ekspluatācijas laikposmu, minimālo laiku rezerves daļu pieejamībai, modularitāti, uzlabošanas iespējām, labošanas iespējām;
j)
radīto atkritumu apjoms un radīto kaitīgo atkritumu apjoms;
k)
emisijas gaisā (siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, skābie aģenti, gaistoši organiski savienojumi, viela, kas noārda ozona slāni, noturīgi organiskie piesārņotāji, smagie metāli, smalku daļiņu un suspendēto daļiņu vielas), neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai, lai tuvinātu dalībvalstu likumus ( 27 );
l)
emisijas ūdenī (smagie metāli, vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē skābekļa līdzsvaru, noturīgi organiskie piesārņotāji); un
m)
emisijas augsnē (jo īpaši bīstamu vielu noplūde un izlīšana ražojumu lietošanas posmā un noplūdes potenciāls atkritumu apglabāšanas procesā). 2. daļa. Informācijas sniegšanas prasības Īstenošanas pasākumos var paredzēt prasību ražotājam sniegt informāciju, kas var ietekmēt veidu, kā ar ražojumu rīkojas, to izmanto vai pārstrādā puses, kas nav ražotājs. Šī informācija, kur vajadzīgs, var ietvert:
a)
informāciju no projektētāja saistībā ar ražošanas procesu;
b)
informāciju patērētājiem par ražojuma ievērojamiem vides parametriem un ražojuma ekoloģiskajiem raksturlielumiem; šo informāciju pievieno ražojumam, kad tas tiek laists tirgū, lai ļautu patērētājam salīdzināt šos ražojumu aspektus;
c)
informāciju patērētājiem par to, kā uzstādīt, izmantot un uzturēt ražojumu, lai cik vien iespējams samazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu optimālo ekspluatācijas laikposma ilgumu, kā arī par to, kā atgriezt ražojumu tā ekspluatācijas laika beigās, un vajadzības gadījumā informāciju par rezerves daļu pieejamības laikposmu un ražojumu uzlabošanas iespējām; un
d)
informāciju par apstrādes iekārtām saistībā ar demontāžu, pārstrādi vai apglabāšanu aprites cikla beigās. Informācijai jābūt sniegtai uz ražojuma, ja vien iespējams. Šajā informācijā jāņem vērā pienākumi saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, piemēram, Direktīvu 2002/96/EK. 3. daļa. Prasības ražotājam 1. Attiecībā uz vides aspektiem, kas īstenošanas pasākumā ir noteikti kā tie, ko var būtiski ietekmēt ražojuma projektēšanas laikā, ražojumu ražotājiem jāveic ražojuma modeļa izvērtēšana visā tā aprites ciklā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem par normāliem apstākļiem un izmantošanas nolūkiem. Citus vides aspektus var izskatīt brīvprātīgi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, ražotājiem jāizveido ražojuma ekoloģiskais profils. Tam jābalstās uz ražojuma parametriem, kas ir saistīti ar vidi, un fizikālās mērvienībās ieteikto ielaidi/izlaidi ražojuma aprites cikla laikā. 2. Ražotājiem jāizmanto šis izvērtējums, lai apsvērtu alternatīvus dizaina risinājumus un panāktos ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus, ņemot vērā kritērijus. Šie kritēriji jānosaka Komisijai īstenošanas pasākumā, pamatojoties uz informāciju, kas gūta pasākuma sagatavošanas laikā. Konkrēta risinājuma izvēlei jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp dažādiem vides aspektiem un starp vides aspektiem un citiem svarīgiem apsvērumiem, tādiem kā drošība un veselība, tehniskās prasības attiecībā uz funkcionalitāti, kvalitāte, raksturlielumi un ekonomiskie aspekti, tostarp ražošanas izmaksas un tirgus vērtība, tajā pašā laikā ievērojot visus attiecīgos tiesību aktus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|