+I PIELIKUMS Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi

I PIELIKUMS Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi



I PIELIKUMS

Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi

Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad vienā iekārtā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā darbības aprakstā, kas satur robežvērtību, šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. Atkritumu apsaimniekošanas darbībām šos aprēķinus piemēro 5.1., 5.3.a) un 5.3.b) darbības veida apjomā.

Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:

a) 

saikni starp atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas izklāstītas šajā pielikumā, un darbībām, kas izklāstītas I un II pielikumā Direktīvā 2008/98/EK;

b) 

termina “rūpnieciska ražošana” skaidrojumu attiecībā uz šajā pielikumā aprakstītājām ķīmiskās rūpniecības darbībām.

1.   Enerģētikas nozares

1.1.

Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk

1.2.

Minerāleļļas un gāzes pārstrāde

1.3.

Koksa ražošana

▼M1

1.4.

Šādu materiālu gazificēšana, sašķidrināšana vai pirolīze:

a) 

ogles;

b) 

cits kurināmais iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka.

▼B

2.   Metālu ražošana un pārstrāde

2.1.

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšana vai aglomerācija

2.2.

Čuguna vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā

▼M1

2.3.

Melno metālu pārstrāde:

a) 

karsto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 20 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

aa) 

auksto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 10 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

b) 

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto āmurus ar enerģiju, kas ir lielāka par 50 kilodžouliem uz vienu āmuru;

ba) 

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto kalšanas preses ar spēku, kas pārsniedz 30 megaņūtonus (MN) uz vienu presi;

c) 

metāla aizsargpārklājumu uzkausēšana ar jaudu, kas lielāka par 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā.

▼B

2.4.

Melno metālu lietuvju ekspluatēšana, kuru ražošanas jauda lielāka par 20 tonnām dienā

2.5.

Krāsaino metālu ražošana:

a) 

neattīrītu krāsaino metālu ražošana no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos;

b) 

krāsaino metālu kausēšana, tostarp leģēšana, ietverot reģenerētus produktus, un krāsaino metālu lietuvju ekspluatēšana ar kausēšanas jaudu, kas svinam un kadmijam ir lielāka par 4 tonnām dienā, bet visiem pārējiem metāliem – lielāka par 20 tonnām dienā.

2.6.

Metālu vai plastmasu virsmas elektrolītiska vai ķīmiska apstrāde, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m3

▼M1

2.7.

Bateriju ražošana, kas nav tikai montāža, ar ražošanas jaudu 15 000  tonnu bateriju elementu (katodu, anodu, elektrolītu, atdalītāju, apvalku) vai vairāk gadā.

▼B

3.   Minerālu rūpniecība

3.1.

Cementa, kaļķa un magnija oksīda ražošana:

a) 

cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 tonnām dienā, vai citu veidu krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā;

b) 

kaļķa ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā;

c) 

magnija oksīda ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā.

3.2.

Azbesta ražošana vai tādu izstrādājumu ražošana, kuru pamatā ir azbests

3.3.

Stikla ražošana, ieskaitot stiklšķiedras ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

3.4.

Minerālvielu kausēšana, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

▼M1

3.5.

Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, – jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, akmensmasas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana

a) 

ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā; un/vai

b) 

ar krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3.

▼M1

3.6.

Šādu rūdu ieguve, tostarp apstrāde uz vietas (piemēram, smalcināšana, lieluma kontrole, bagātināšana un uzlabošana), rūpnieciskā mērogā:

metālus saturošas rūdas, arī boksīts, hroms, kobalts, varš, zelts, dzelzs, svins, litijs, mangāns, niķelis, pallādijs, platīns, alva, volframs un cinks.

▼B

4.   Ķīmiskā rūpniecība

Šajā iedaļā ražošana attiecībā uz šajā iedaļā iekļautajiem darbības veidiem ir rūpnieciska ražošana, ķīmiski vai bioloģiski pārstrādājot 4.1. līdz 4.6. punktā uzskaitītās vielas vai vielu grupas.

4.1.

Pamata organisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

a) 

parasto ogļūdeņražu (lineāru vai ciklisku, piesātinātu vai nepiesātinātu, alifātisku vai aromātisku) iegūšana;

b) 

skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, esteru maisījumu, acetātu, ēteru, peroksīdu un epoksīdsveķu iegūšana;

c) 

sēru saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

d) 

slāpekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozo savienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu, izocianātu iegūšana;

e) 

fosforu saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

f) 

halogēnogļūdeņražu iegūšana;

g) 

metālorganisko savienojumu iegūšana;

h) 

plastmasas materiālu (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras) iegūšana;

i) 

sintētiskā kaučuka iegūšana;

j) 

krāsvielu un pigmentu iegūšana;

k) 

virsmas aktīvo vielu iegūšana.

4.2.

Neorganisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

▼M1

a) 

tādu gāzu iegūšana kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, izņemot tādu ūdeņradi, kas ražots, izmantojot ūdens elektrolīzi, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

▼B

b) 

tādu skābju iegūšana kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, hlorūdeņražskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābes;

c) 

tādu bāzu iegūšana kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

d) 

tādu sāļu iegūšana kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

e) 

nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisku savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda iegūšana.

4.3.

Fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošana

4.4.

Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošana

4.5.

Farmaceitisko preparātu un to starpproduktu ražošana

4.6.

Sprāgstvielu ražošana;

5.   Atkritumu apsaimniekošana

5.1.

Bīstamo atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ar jaudu virs 10 tonnām dienā, kurā tiek izmantotas viena vai vairākas šādas darbības:

a) 

bioloģiskā attīrīšana;

b) 

fizikāli ķīmiska apstrāde;

c) 

sajaukšana vai maisīšana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

d) 

pārpakošana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

e) 

šķīdinātāju pārstrāde/reģenerācija;

f) 

neorganisko materiālu, izņemot metālus un metālu savienojumus, pārstrāde/reģenerācija;

g) 

skābju vai bāzu reģenerācija;

h) 

piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija;

i) 

katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija;

j) 

naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi;

k) 

ievietošana virszemes ūdenskrātuvēs.

5.2.

Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās:

a) 

nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā;

b) 

bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā.

▼M1

5.3.
a) 

Nebīstamo atkritumu apglabāšana ar jaudu virs 50 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības (un izņemot darbības, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 23 ):

i) 

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana vai līdzdigestācija);

ii) 

fizikāli ķīmiska apstrāde;

iii) 

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iv) 

pelnu un izdedžu apstrāde;

v) 

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

b) 

Resursu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem vai nebīstamu atkritumu resursu atgūšana apvienojumā ar likvidēšanu, ar jaudu virs 75 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības, izņemot Direktīvas 91/271/EEK aptvertās darbības:

i) 

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana);

ii) 

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iii) 

pelnu un izdedžu apstrāde;

iv) 

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

Ja vienīgā veiktā atkritumu apstrādes darbība ir anaerobā noārdīšana, šādas darbības jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā.

▼B

5.4.

Atkritumu poligoni, kā noteikts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem ( 24 ) 2. panta g) apakšpunktā, kuros dienā apglabā vairāk par 10 tonnām atkritumu un kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 25 000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus

5.5.

Bīstamo atkritumu pagaidu glabātavas, kas nav ietvertas 5.4. punktā, un kurās atkritumus ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām, glabā, līdz tiek veiktas 5.1., 5.2, 5.4 un 5.6. punktā uzskaitītās darbības, – neietilpst atkritumu pagaidu glabāšana (pirms to savākšanas) vietā, kur tie rodas

5.6.

Bīstamo atkritumu pazemes glabātavas ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām

6.   Citi pasākumi

6.1.

Šādu izstrādājumu rūpnieciska ražošana:

a) 

celulozes ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem;

b) 

papīra vai kartona ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā;

c) 

viena vai vairāku šādu koksnes paneļu ražošana: orientētas kokskaidu plātņu, skaidu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā.

▼M1

6.2.

Tekstilšķiedru vai tekstilmateriālu priekšapstrāde (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija), krāsošana vai galīgā apdare, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

▼B

6.3.

Ādu miecēšana, jā tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā

6.4.
a) 

Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā;

b) 

Apstrāde un pārstrāde, izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām pārtikas produktu vai barības ražošanai:

i) 

tikai dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot tikai pienu) ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā;

ii) 

tikai augu izcelsmes izejvielas ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā vai 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā;

iii) 

augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par:

— 
75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10, vai
— 
[300- (22,5 × A)] visos citos gadījumos,

kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (masas procentos) gatavajā izstrādājumā.

Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu.

Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens;

image

c) 

Piena apstrāde un pārstrāde, kurai pieņem tikai pienu vairāk nekā 200 tonnas dienā (vidēji gadā).

▼M1

6.5.

Dzīvnieku liemeņu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana vai reciklēšana, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

6.6.

Ūdens elektrolīze ūdeņraža ražošanai, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā.

▼B

6.7.

Vielu, objektu vai izstrādājumu virsmas apstrāde, izmantojot organiskos šķīdinātājus – jo īpaši apretēšana, iespiešana, pārklāšana, attaukošana, impregnēšana, līmēšana, apdrukāšana, tīrīšana vai piesūcināšana, kuru organiskā šķīdinātāja jauda ir lielāka par 150 kg stundā vai lielāka par 200 tonnām gadā

6.8.

Ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošana, izmantojot sadedzināšanu vai grafitizāciju

6.9.

CO2 plūsmas uztveršana no iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, saistībā ar ģeoloģisku glabāšanu, kā noteikts Direktīvā 2009/31/EK

6.10.

Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija, izmantojot ķīmiskas vielas, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā, izņemot apstrādi vienīgi pret zilējuma sēnītēm

6.11.

Tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK un kurus novada no iekārtām, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti
  • Builddate: 04.08.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32010L0075
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.