II NODAĻA

3. pants

Riska pārvaldības vispārīgie principi attiecībā uz naftas un gāzes nozares darbībām jūrā

1.  Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka tiek īstenoti visi atbilstīgie pasākumi, lai novērstu smagus negadījumus, kas saistīti ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka operatorus no šajā direktīvā paredzētās atbildības neatbrīvo fakts, ka darbības vai nolaidību, kas izraisījusi vai sekmējusi smagu negadījumu, veica līgumslēdzēji.

3.  Ja notiek smags negadījums, dalībvalstis nodrošina, ka operatori veic visus piemērotos pasākumus, lai ierobežotu šā negadījuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

4.  Dalībvalstis pieprasa operatoriem nodrošināt, ka naftas un gāzes nozares darbības jūrā tiek veiktas, pamatojoties uz sistēmisku riska pārvaldību, lai smagu negadījumu joprojām pastāvošie riski attiecībā uz personām, vidi un jūras iekārtām būtu pieņemami.

4. pants

Drošuma un vides apsvērumi saistībā ar licencēm

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumos par licenču piešķiršanu vai nodošanu, lai veiktu naftas un gāzes nozares darbības jūrā, ņem vērā licences pieteikuma iesniedzēju spēju nodrošināt prasību izpildi attiecībā uz licencē ietvertajām darbībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktu attiecīgajos noteikumos, jo īpaši šajā direktīvā.

2.  Jo īpaši novērtējot licences pieteikumu iesniedzēja tehnisko un finansiālo spēju, pienācīgi ņem vērā:

Pirms tiek piešķirta vai nodota licence naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā konsultējas ar kompetento iestādi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka iestāde, kas izdod licences, nepiešķir licenci, ja vien nav pārliecināta, ka pieteikuma iesniedzējs ir pienācīgi apliecinājis, ka ir sniegts vai tiks sniegts atbilstīgs nodrošinājums, pamatojoties uz pasākumiem, par kuriem ir jāizlemj dalībvalstīm, lai uzņemtos atbildību, kas varētu izrietēt no pieteikuma iesniedzēja naftas un gāzes ieguves darbībām jūrā. Šāds nodrošinājums ir derīgs un ir spēkā, sākoties naftas un gāzes nozares darbībām jūrā. Dalībvalstis pieprasa, lai pieteikuma iesniedzēji pienācīgā veidā apliecinātu savu tehnisko un finansiālo spēju un sniegtu jebkādu citu būtisku informāciju, kas saistīta ar teritoriju, uz kuru attiecas licence, un naftas un gāzes nozares darbību jūrā konkrēto posmu.

Dalībvalstis novērtē to noteikumu atbilstību, kas minēti pirmajā daļā, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzējam ir pietiekami finanšu resursi, lai nekavējoties sāktu un netraucēti turpinātu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā un tai sekojošai seku novēršanai.

Dalībvalstis atvieglina tādu ilgtspējīgu finanšu instrumentu un citu līdzekļu izstrādi un izmantošanu, lai palīdzētu licences pieteikuma iesniedzējiem, parādot savas finansiālās spējas, ievērojot pirmo daļu.

Dalībvalstis vismaz paredz procedūras, lai nodrošinātu, ka nekavējoties un pienācīgi tiek izskatīti kompensācijas pieprasījumi, tostarp saistībā ar kompensācijas maksājumiem pārrobežu starpgadījumu gadījumā.

Dalībvalstis pieprasa licences saņēmējam uzturēt pietiekamas spējas pildīt savas finansiālās saistības, kas izriet no atbildības par naftas un gāzes nozares darbībām jūrā.

4.  Iestāde, kas izdod licences, vai licenciāts ieceļ operatoru. Ja operatoru ieceļ licenciāts, par iecelšanu iepriekš informē iestādi, kas izdod licences. Šādos gadījumos iestāde, kas izdod licences, vajadzības gadījumā apspriežoties ar kompetento iestādi, var iebilst pret operatora iecelšanu. Ja šāds iebildums tiek izvirzīts, dalībvalstis pieprasa, lai licenciāts ieceļ piemērotu alternatīvu operatoru vai uzņemas operatora pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

5.  Licenču piešķiršanas procedūras naftas un gāzes nozares darbībām jūrā konkrētajā licencētajā teritorijā rīko tā, lai dalībvalsts varētu izskatīt izpētes rezultātā apkopoto informāciju, pirms tiek uzsākta ieguve.

6.  Novērtējot licences pieteikumu iesniedzēju tehnisko un finansiālo spēju, īpašu uzmanību velta jutīgām jūras un piekrastes vides teritorijām, jo īpaši ekosistēmām, kurām ir būtiska nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, piemēram, solončakiem un jūraszāļu teritorijām; kā arī aizsargājamām jūras teritorijām, piemēram, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ievērojot Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( 3 ), īpaši aizsargājamām teritorijām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību ( 4 ) un aizsargājamām jūras teritorijām, par kurām Savienība vai attiecīgās dalībvalstis vienojušās starptautiskos vai reģionāla līmeņa nolīgumos, kurus tās ir parakstījušas.

5. pants

Sabiedrības dalība attiecībā uz plānoto naftas un gāzes nozares izpētes darbību jūrā ietekmi uz vidi

1.  Urbuma veidošanu izpētes nolūkiem, izmantojot ar ieguvi nesaistītu iekārtu, nesāk, ja dalībvalsts attiecīgās iestādes nav iepriekš nodrošinājušas, ka, ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši attiecīgā gadījumā Direktīvu 2001/42/EK vai Direktīvu 2011/92/ES, ir notikusi savlaicīga un efektīva sabiedrības dalība attiecībā uz plānoto naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamo ietekmi uz vidi.

2.  Ja sabiedrības dalība nav notikusi, ievērojot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti šādi pasākumi:

Tiek paredzēti saprātīgi laika grafiki, lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku katram no dažādajiem sabiedrības dalības posmiem.

3.  Šis pants neattiecas uz teritorijām, kas ir licencētas pirms 2013. gada 18. jūlija.

6. pants

Naftas un gāzes nozares darbības jūrā licencētās teritorijās

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vienīgi operatori, kas ir šādam nolūkam iecelti, ievērojot 4. panta 4. punktu, ekspluatē ieguves iekārtas un savienoto infrastruktūru vienīgi licencētās teritorijās.

2.  Dalībvalstis pieprasa licenciātam nodrošināt, lai jebkurš operators spētu izpildīt prasības konkrētām, ar licenci saistītām darbībām.

3.  Visā naftas un gāzes nozares darbību jūrā laikā dalībvalstis pieprasa licenciātam veikt visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators pilda prasības, veic savas funkcijas un pilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

4.  Ja kompetentā iestāde nosaka, ka operators vairs nespēj īstenot attiecīgās prasības saskaņā ar šo direktīvu, par to tiek informēta iestāde, kas izdod licences. Tad iestāde, kas izdod licences, par to informē licenciātu un licenciāts uzņemas atbildību par attiecīgo pienākumu pildīšanu, un tūlīt iestādei, kas izdod licences, piedāvā citu operatoru.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar ieguves iekārtām un ar ieguvi nesaistītām iekārtām nesāk vai neturpina, kamēr kompetentā iestāde saskaņā ar šo direktīvu nav apstiprinājusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka darbības ar urbumu vai apvienotās darbības nesāk vai neturpina, kamēr nav apstiprināts ziņojums par smagiem apdraudējumiem iesaistītajām iekārtām saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt šādas darbības nesāk vai neturpina, ja kompetentajai iestādei nav iesniegts paziņojums, ievērojot attiecīgi 11. panta 1. punkta h) vai i) apakšpunktu, par darbībām ar urbumu vai paziņojums par apvienotajām darbībām, vai ja kompetentā iestāde iebilst pret paziņojuma saturu.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka ap iekārtu tiek izveidota drošuma zona un ka kuģiem šajā drošuma zonā ir aizliegts iebraukt vai palikt.

Tomēr minēto aizliegumu nepiemēro tādam kuģim, kas drošuma zonā iebrauc vai paliek:

8.  Dalībvalstis izveido mehānismu efektīvai līdzdalībai trīspusējās konsultācijās starp kompetento iestādi, operatoriem un īpašniekiem, un darba ņēmēju pārstāvjiem, formulējot smagu negadījumu novēršanas standartus un politiku.

7. pants

Atbildība par vides kaitējumu

Neskarot spēkā esošo saistību jomu attiecībā uz vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, ievērojot Direktīvu 2004/35/EK, dalībvalstis nodrošina, ka licenciāts ir finansiāli atbildīgs par minētajā direktīvā noteikto vides kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, ko izraisījušas naftas un gāzes nozares darbības jūrā, kuras īsteno licenciāts vai operators vai kuras tiek īstenotas licenciāta vai operatora vārdā.

8. pants

Kompetentās iestādes iecelšana

1.  Dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par regulatīvajām funkcijām:

2.  Dalībvalstis vienmēr nodrošina, ka, veicot savas regulatīvās funkcijas un jo īpaši attiecībā uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, kompetentā iestāde ir neatkarīga un objektīva. Tādējādi no tiek novērsti interešu konflikti vienas puses starp kompetentās iestādes regulatīvajām funkcijām un no otras puses regulatīvajām funkcijām saistībā ar jūras dabas resursu ekonomisko attīstību un licenču izsniegšanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā šajā dalībvalstī, un no minētajām darbībām izrietošo ieņēmumu iekasēšanu un pārvaldību.

3.  Lai sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis prasa, lai kompetentās iestādes regulatīvās funkcijas tiktu veiktas tādā iestādē, kas ir neatkarīga no jebkādām dalībvalsts funkcijām saistībā ar jūras dabas resursu ekonomisko attīstību un licenču izsniegšanu naftas un gāzes nozares darbībām jūrā dalībvalstī, un no minētajām darbībām izrietošo ieņēmumu iekasēšanu un pārvaldību.

Tomēr, ja kopējais to iekārtu skaits, uz kurām ir normāls darbinieku daudzums, ir mazāks nekā seši, attiecīgā dalībvalsts var nolemt nepiemērot pirmo daļu. Šāds lēmums neskar saistības saskaņā ar 2. punktu.

4.  Dalībvalstis sabiedrībai dara pieejamu aprakstu par kompetentās iestādes organizāciju, tostarp par to, kāpēc tās izveidojušas kompetento iestādi šādā veidā, un to, kā tās ir nodrošinājušas 1. punktā minēto regulatīvo funkciju un 2. punktā noteikto saistību izpildi.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu. Minētie resursi ir samērīgi ar apmēru, kādā dalībvalsts veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā.

6.  Dalībvalstis var slēgt oficiālus nolīgumus ar attiecīgām Savienības aģentūrām vai – attiecīgā gadījumā – citām piemērotām struktūrām, par specializēto zināšanu sniegšanu, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt tās regulatīvās funkcijas. Piemērojot šo punktu, struktūru neuzskata par piemērotu, ja tās objektivitāti apdraud interešu konflikts.

7.  Dalībvalstis var izveidot mehānismus, saskaņā ar kuriem no licenciātiem, operatoriem vai īpašniekiem var atgūt finanšu izmaksas, kas kompetentajai iestādei rodas, veicot tās uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

8.  Ja kompetento iestādi veido vairāk nekā viena struktūra, dalībvalstis pieliek visas pūles, lai izvairītos no struktūru regulatīvo funkciju pārklāšanās. Dalībvalstis var vienu no struktūrvienībām noteikt par galveno struktūru, kas ir atbildīga par regulatīvo funkciju koordinēšanu saskaņā ar šo direktīvu un ziņojumu iesniegšanu Komisijai.

9.  Dalībvalstis pārskata kompetentās iestādes darbības un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu tās efektivitāti 1. punktā izklāstīto regulatīvo funkciju izpildīšanā.

9. pants

Kompetentās iestādes darbība

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde:

10. pants

Eiropas Jūras drošības aģentūras uzdevumi

1.  Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA, turpmāk “Aģentūra”) sniedz dalībvalstīm un Komisijai tehnisku un zinātnisku palīdzību atbilstīgi savām pilnvarām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1406/2002.

2.  Saskaņā ar savām pilnvarām Aģentūra:

3.  Aģentūra pēc pieprasījuma var: