+VII PIELIKUMS

VII PIELIKUMS



VII PIELIKUMS

Lidlauku pamatprasības

1.   FIZISKIE RAKSTURLIELUMI, INFRASTRUKTŪRA UN IEKĀRTAS

1.1.   Kustības zona

1.1.1.

Lidlaukos ir speciāls gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās laukums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

nosēšanās un pacelšanās laukuma izmēri un raksturlielumi ir piemēroti paredzētajiem gaisa kuģiem;

b) 

attiecīgā gadījumā nosēšanās un pacelšanās laukuma nestspēja ir pietiekama, lai izturētu slodzi, ko rada atkārtota tam paredzēto gaisa kuģu ekspluatācija. Laukumiem, kas nav paredzēti atkārtotajai ekspluatācijai, tikai jāspēj noturēt gaisa kuģus;

c) 

nosēšanās un pacelšanās laukums ir projektēts, paredzot ūdens drenāžu un nepieļaujot, ka uzkrājies ūdens varētu radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus;

d) 

nosēšanās un pacelšanās laukuma slīpums un slīpuma izmaiņas nerada nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus;

e) 

nosēšanās un pacelšanās laukuma virsmas raksturlielumi ir piemēroti tam paredzētajiem gaisa kuģiem; un

f) 

nosēšanās un pacelšanās laukumā neatrodas objekti, kas varētu radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

1.1.2.

Ja ir paredzēti vairāki nosēšanās un pacelšanās laukumi, tie ir tādi, kas nerada nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

1.1.3.

Apkārt paredzētajam nosēšanās un pacelšanās laukumam ir norobežotas zonas. Minētās zonas ir paredzētas, lai pacelšanās vai nosēšanās laikā aizsargātu tām pāri lidojošus gaisa kuģus vai mazinātu sekas gadījumos, kad gaisa kuģi nolaižoties nenokļūst līdz pacelšanās un nosēšanās laukumam, nolaižas tam blakus vai aiz tā, un tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

minēto zonu izmēri atbilst paredzamajai gaisa kuģu ekspluatācijai;

b) 

minēto zonu slīpums un slīpuma izmaiņas nerada nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus;

c) 

minētajās zonās neatrodas objekti, kas varētu radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus. Tas neliedz šajās zonās novietot lūzenas iekārtas, ja tas vajadzīgs, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatāciju; un

d) 

ikvienas minētās zonas nestspēja ir pietiekama, lai tā varētu pildīt savas funkcijas.

1.1.4.

Minētās lidlauka zonas un tām tieši piegulošo teritoriju, ko paredzēts izmantot gaisa kuģu manevrēšanai vai novietošanai stāvvietā, projektē tā, lai gaisa kuģus, kuriem konkrētās zonas paredzētas, varētu droši ekspluatēt jebkādos paredzētajos apstākļos, un tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

minēto zonu nestspēja ir pietiekama, lai izturētu slodzi, ko rada tām paredzēto gaisa kuģu atkārtota ekspluatācija, izņemot zonas, ko paredzēts izmantot tikai dažkārt un kam tikai jāspēj noturēt gaisa kuģus;

b) 

minētas zonas projektē, paredzot ūdens drenāžu un nepieļaujot, ka uzkrājies ūdens varētu radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus;

c) 

minēto zonu slīpums un slīpuma izmaiņas nerada nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus;

d) 

minēto zonu virsmas raksturlielumi ir piemēroti tām paredzētajiem gaisa kuģiem; un

e) 

minētajās zonās neatrodas objekti, kas varētu radīt nepieņemamus riskus gaisa kuģiem. Tas neliedz speciāli norādītās vietās vai zonās novietot šīm zonām vajadzīgo stāvēšanas aprīkojumu.

1.1.5.

Citu gaisa kuģiem paredzētu infrastruktūru projektē tā, lai tās izmantošana neradītu nepieņemamus riskus gaisa kuģiem, kas to izmanto.

1.1.6.

Būves, celtnes, iekārtas vai noliktavas izvieto un projektē tā, lai tās neradītu nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

1.1.7.

Neskarot valsts un starptautiskos dzīvnieku aizsardzības noteikumus, nodrošina piemērotus līdzekļus, lai kustības zonā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, nepiederoši transportlīdzekļi vai dzīvnieki, kas ir tik lieli, ka var radīt nepieņemamus gaisa kuģu ekspluatācijas riskus.

1.2.   Šķēršļu pārlidošanas augstumi

1.2.1.

Lai aizsargātu gaisa kuģus, kas gatavojas nosēsties lidlaukā vai pacelties no tā, izveido ielidošanas un izlidošanas maršrutus vai zonas. Šie maršruti vai zonas garantē, ka gaisa kuģi šķēršļus lidlauka apkārtnē pārlido vajadzīgajā augstumā, pienācīgi ņemot vērā vietējos fiziskos raksturlielumus.

1.2.2.

Šāds šķēršļu pārlidošanas augstums atbilst lidojuma fāzei un ekspluatācijas veidam, ko veic gaisa kuģis. Nosakot šo augstumu, ņem vērā arī iekārtas, ko izmanto gaisa kuģu atrašanās vietas noteikšanai.

1.3.   Ar drošību saistīts lidlauka aprīkojums, tostarp vizuālie un nevizuālie palīglīdzekļi

1.3.1.

Palīglīdzekļi atbilst to mērķim, ir atpazīstami un sniedz nepārprotamu informāciju to izmantotājiem visos paredzētajos ekspluatācijas apstākļos.

1.3.2.

Paredzētajos ekspluatācijas apstākļos ar drošību saistītais lidlauka aprīkojums funkcionē, kā paredzēts. Ekspluatācijas apstākļos vai sabojāšanās gadījumā ar drošību saistītais lidlauka aprīkojums nerada nepieņemamus riskus aviācijas drošībai.

1.3.3.

Palīglīdzekļus un to elektroapgādes sistēmas konstruē tā, lai to sabojāšanās gadījumā informācijas izmantotāji nesaņemtu neatbilstīgu, maldinošu vai nepietiekamu informāciju vai lai nerastos būtisku pakalpojumu pārtraukumi.

1.3.4.

Nodrošina piemērotus aizsardzības līdzekļus, lai izvairītos no šādu palīglīdzekļu sabojāšanas vai to darbības traucēšanas.

1.3.5.

Starojuma avoti vai kustīgu vai nekustīgu priekšmetu klātbūtne netraucē vai nelabvēlīgi neietekmē aviācijas sakaru, navigācijas un novērošanas sistēmas.

1.3.6.

Attiecīgajiem darbiniekiem dara pieejamu informāciju par ar drošību saistītā lidlauka aprīkojuma ekspluatāciju un izmantošanu, tostarp skaidrus norādījumus, kādos apstākļos var rasties nepieņemami riski aviācijas drošībai.

1.4.   Lidlauku dati

1.4.1.

Nosaka katra lidlauka un tajā pieejamo pakalpojumu datus, ko regulāri atjaunina.

1.4.2.

Dati ir precīzi, salasāmi, pilnīgi un nepārprotami. Nodrošina autentiskumu un atbilstīgu integritātes līmeni.

1.4.3.

Datus dara pieejamus izmantotājiem un attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem laikus, izmantojot pietiekami drošu un ātru sakaru metodi.

2.   EKSPLUATĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

2.1.   Lidlauka ekspluatanta pienākumi

Lidlauka ekspluatants ir atbildīgs par lidlauka ekspluatāciju. Lidlauka ekspluatanta pienākumi ir šādi:

a) 

lidlauka ekspluatanta rīcībā – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – ir visi vajadzīgie līdzekļi, lai lidlaukā garantētu drošu gaisa kuģu ekspluatāciju. Minētie līdzekļi cita starpā ir telpas, personāls, aprīkojums un materiāli, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, piekļuves iespējas attiecīgiem datiem un uzskaite;

b) 

lidlauka ekspluatants veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka vienmēr ir ievērotas 1. punkta prasības, vai veic attiecīgus pasākumus, lai mazinātu ar neatbilstību saistītus riskus. Nosaka un piemēro procedūras, lai visiem izmantotājiem laikus paziņotu par šādiem pasākumiem;

c) 

lidlauka ekspluatants – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – izstrādā un īsteno atbilstīgu lidlauka risku pārvaldības programmu attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem;

d) 

lidlauka ekspluatants – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – nodrošina, ka transportlīdzekļu un cilvēku pārvietošanās kustības zonā un citās ekspluatācijas zonās ir saskaņota ar gaisa kuģu kustību, lai izvairītos no sadursmēm un gaisa kuģu bojājumiem;

e) 

lidlauka ekspluatants nodrošina, ka attiecīgos gadījumos ir izstrādātas un tiek īstenotas procedūras, lai mazinātu riskus, ko rada lidlauka ekspluatācija ziemā, nelabvēlīgos laikapstākļos, sliktas redzamības apstākļos vai naktī;

f) 

lidlauka ekspluatants vienojas ar citām attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām lidlauku pamatprasībām. Minētās organizācijas cita starpā ir gaisa kuģu ekspluatanti, ANS sniedzēji, virszemes pakalpojumu sniedzēji, AMS sniedzēji un citas organizācijas, kuru darbība vai ražojumi var ietekmēt gaisa kuģu drošību;

g) 

lidlauka ekspluatants pārbauda, vai organizācijām, kas iesaistītas gaisa kuģu dzinējsistēmas degvielas/enerģijas uzglabāšanā un gaisa kuģu apgādē ar degvielu/enerģiju, ir procedūras, ar kurām nodrošina, ka gaisa kuģiem tiek piegādāta nekontaminēta un pareizajām specifikācijām atbilstoša dzinējsistēmas degviela/enerģija;

h) 

ir pieejamas lidlauka aprīkojuma ekspluatācijas un tehniskās apkopes rokasgrāmatas, kuras izmanto praksē un kurās sniegti norādījumi par tehnisko apkopi un remontu, apkalpošanas informācija, traucējummeklēšanas un pārbaudes procedūras;

i) 

lidlauka ekspluatants – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – izstrādā un īsteno lidlauka avārijas situāciju plānu, kas aptver iespējamās avārijas situācijas, kuras var rasties lidlaukā vai tā apkārtnē. Šis plāns attiecīgā gadījumā ir saskaņots ar pašvaldības avārijas situāciju plānu;

j) 

lidlauka ekspluatants – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – nodrošina, ka lidlaukā ir atbilstīgs glābšanas un ugunsdzēšanas dienests. Ja notiek incidents vai nelaimes gadījums, šie dienesti reaģē ar pienācīgu operativitāti, un to rīcībā ir vismaz aprīkojums, ugunsdzēšanas līdzekļi un pietiekami daudz darbinieku;

k) 

lidlauka ekspluatants lidlauka ekspluatācijā un uzturēšanā izmanto tikai apmācītu un kvalificētu personālu un – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – īsteno un uztur mācību un pārbaudes programmas, lai nodrošinātu visa attiecīgā personāla pastāvīgu kompetenci;

l) 

lidlauka ekspluatants nodrošina, ka ikviena persona, kam atļauts bez pavadības piekļūt kustības zonai vai citām ekspluatācijas zonām, ir atbilstīgi apmācīta un kvalificēta šādai piekļuvei;

m) 

glābšanas un ugunsdzēšanas dienestu personāls ir pienācīgi apmācīts un kvalificēts darbam lidlauka apstākļos. Lidlauka ekspluatants – tieši vai uz vienošanos pamata ar trešām personām – īsteno un uztur mācību un pārbaudes programmas, lai nodrošinātu šā personāla nepārtrauktu kompetenci; un

n) 

viss glābšanas un ugunsdzēšanas personāls, kam var būt vajadzība rīkoties aviācijas avārijas situācijās, periodiski apliecina, ka viņu veselības stāvoklis ļauj viņiem apmierinoši veikt savas funkcijas, ņemot vērā darbības veidu. Šajā kontekstā tiklab fiziskās, kā garīgās veselības atbilstība nozīmē, ka personāls necieš no slimībām vai invaliditātes, kas varētu padarīt šo personālu nespējīgu:

— 
izpildīt uzdevumus, kas jāveic, rīkojoties aviācijas avārijas situācijās,
— 
jebkurā laikā veikt tam uzticētos pienākumus vai
— 
pareizi uztvert apkārtni.

2.2.   Pārvaldības sistēmas

2.2.1.

Atbilstīgi darbības tipam un organizācijas lielumam lidlauka ekspluatants ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pārvaldītu drošības riskus un pastāvīgi uzlabotu šo sistēmu.

2.2.2.

Lidlauka ekspluatants kā daļu no pārvaldības sistēmas, kas minēta 2.2.1. punktā, ievieš atgadījumu ziņošanas sistēmu, lai sekmētu drošības nepārtrauktas uzlabošanas mērķi. No šīs atgadījumu ziņošanas sistēmas iegūtās informācijas analīzē attiecīgā gadījumā iesaista 2.1. punkta f) apakšpunktā uzskaitītās personas. Atgadījumu ziņošanas sistēma atbilst piemērojamām Savienības tiesībām.

2.2.3.

Lidlauka ekspluatants sagatavo lidlauka rokasgrāmatu un darbojas saskaņā ar šo rokasgrāmatu. Šādās rokasgrāmatās ir visas lidlaukam, pārvaldības sistēmai un operatīvā un tehniskās apkopes personāla pienākumu izpildei vajadzīgās instrukcijas, informācija un procedūras.

3.   LIDLAUKA APKĀRTNE

3.1.1.

Ir nodrošināts, ka gaisa telpā lidlauka kustības zonas apkaimē nav nekādu šķēršļu, lai lidlaukā varētu notikt paredzētā gaisa kuģu ekspluatācija un šķēršļu izveide lidlauka apkārtnē neradītu nepieņemamus riskus. Šajā nolūkā izveido, ievieš un nepārtraukti pārrauga šķēršļu novērošanas virsmas, lai apzinātu par šīm virsmām augstākus objektus.

3.1.2.

Konstatējot par minētajām virsmām augstākus objektus, novērtē, vai tie ir vai nav uzskatāmi par nepieņemamu risku. Visus objektus, kas rada nepieņemamu risku, likvidē vai veic attiecīgus risku mazinošus pasākumus, lai aizsargātu gaisa kuģus, kuri izmanto lidlauku.

3.1.3.

Par palikušajiem šķēršļiem paziņo, un vajadzības gadījumā tos atbilstīgi marķē un padara redzamus ar gaismām.

3.2.

Ar cilvēka darbību un ar zemes izmantošanu saistītos apdraudējumus, gan turpmāk uzskaitītos, gan citus, pārrauga. Šo apdraudējumu radītos riskus novērtē un vajadzības gadījumā mazina:

a) 

jebkāda apbūve vai zemes izmantošanas pārmaiņas lidlauka zonā;

b) 

iespējamība, ka šķēršļi var izraisīt turbulenci;

c) 

bīstamas, dezorientējošas un maldinošas gaismas;

d) 

žilbinoša gaisma, ko rada lielas un gaismu intensīvi atstarojošas virsmas;

e) 

tādu zonu izveide, kuras var veicināt savvaļas dzīvnieku aktivitāti lidlauka kustības zonas apkārtnē; vai

f) 

neredzama starojuma avoti vai kustīgi vai nekustīgi objekti, kas var traucēt vai nelabvēlīgi ietekmēt aviācijas sakaru, navigācijas un novērošanas sistēmu darbību.

3.3.

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumiem, kad aviācijas avārijas situācija izveidojas lidlauka apkārtnē, tiek sagatavots avārijas situāciju plāns.

4.   VIRSZEMES PAKALPOJUMI

4.1.   Virszemes pakalpojumu sniedzēja pienākumi

Virszemes pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par drošu savu darbību veikšanu lidlaukā. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi ir šādi:

a) 

sniedzēja rīcībā ir visi vajadzīgie līdzekļi, lai lidlaukā garantētu drošu pakalpojuma sniegšanu. Minētie līdzekļi cita starpā ir telpas, personāls, aprīkojums un materiāli;

b) 

sniedzējs ievēro procedūras, kas ietvertas lidlauka rokasgrāmatā, tostarp procedūras saistībā ar tā transportlīdzekļu, aprīkojuma un personāla kustību un risku saistībā ar lidlauka ekspluatāciju ziemā, naktī un nelabvēlīgos laikapstākļos;

c) 

sniedzējs virszemes pakalpojumus sniedz saskaņā ar tā gaisa kuģu ekspluatanta procedūrām un instrukcijām, ko tas apkalpo;

d) 

sniedzējs nodrošina, ka ir pieejamas virszemes apkalpošanas aprīkojuma ekspluatācijas un tehniskās apkopes rokasgrāmatas, kuras izmanto praksē un kurās sniegti norādījumi par ekspluatāciju, tehnisko apkopi un remontu, apkalpošanas informācija, traucējummeklēšanas un pārbaudes procedūras;

e) 

sniedzējs izmanto tikai pienācīgi apmācītu un kvalificētu personālu un nodrošina mācību un pārbaudes programmu īstenošanu un uzturēšanu, lai nodrošinātu visa attiecīgā personāla pastāvīgu kompetenci;

f) 

sniedzējs nodrošina, ka tā personāls ir fiziski un garīgi piemērots apmierinoši pildīt savas funkcijas, ņemot vērā darbības veidu, jo īpaši tā iespējamo ietekmi uz lidojumu drošību un ar to saistīto vispārējo drošību.

4.2.   Pārvaldības sistēmas

4.2.1.

Atbilstīgi darbības veidam un organizācijas lielumam sniedzējs ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pārvaldītu drošības riskus un pastāvīgi uzlabotu šo sistēmu. Šādu sistēmu koordinē ar lidlauka ekspluatanta pārvaldības sistēmu.

4.2.2.

Sniedzējs kā daļu no pārvaldības sistēmas, kas minēta 4.2.1. punktā, ievieš atgadījumu ziņošanas sistēmu, lai sekmētu drošības nepārtrauktas uzlabošanas mērķi. Neskarot citus ziņošanas pienākumus, pakalpojumu sniedzējs visus atgadījumus pārsūta uz lidlauka ekspluatanta, gaisa kuģa ekspluatanta ziņošanas sistēmu un – attiecīgā gadījumā – uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja ziņošanas sistēmu. Atgadījumu ziņošanas sistēma atbilst piemērojamām Savienības tiesībām.

4.2.3.

Sniedzējs izstrādā virszemes pakalpojumu sniegšanas rokasgrāmatu un darbojas saskaņā ar šo rokasgrāmatu. Šādā rokasgrāmatā ir iekļautas visas pakalpojuma sniegšanai, pārvaldības sistēmai un pakalpojuma sniegšanas personāla pienākumu izpildei vajadzīgās instrukcijas, informācija un procedūras.

5.   PERONA PĀRVALDĪBAS PAKALPOJUMI (PPP)

5.1.

AMS (PPP) sniedzējs sniedz savus pakalpojumus saskaņā ar lidlauka rokasgrāmatā ietvertajām procedūrām.

5.2.

Atbilstīgi darbības veidam un organizācijas lielumam PPP sniedzējs ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, tostarp drošības pārvaldību, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām.

5.3.

PPP sniedzējs slēdz formālas vienošanās ar lidlauka ekspluatantu un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kurās apraksta sniedzamo pakalpojumu apjomu.

5.4.

PPP sniedzējs kā daļu no pārvaldības sistēmas, kas minēta 5.2. punktā, ievieš atgadījumu ziņošanas sistēmu, lai sekmētu drošības nepārtrauktas uzlabošanas mērķi. Neskarot citus ziņošanas pienākumus, sniedzējs visus atgadījumus pārsūta uz lidlauka ekspluatanta ziņošanas sistēmu un – attiecīgā gadījumā – uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja ziņošanas sistēmu.

5.5.

PPP sniedzējs piedalās lidlauka ekspluatanta izveidotajās drošības programmās.

6.   CITI

Neskarot gaisa kuģu ekspluatanta pienākumus, lidlauka ekspluatants nodrošina, ka, izņemot gaisa kuģu avārijas situācijas, kad gaisa kuģi tiek novirzīti uz rezerves lidlauku, vai citus apstākļus, ko nosaka katrā gadījumā atsevišķi, lidlauku vai tā daļas neizmanto gaisa kuģi, kas neatbilst parastiem darbības apstākļiem paredzētajam lidlauka projektam un ekspluatācijas procedūrām.

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti
  • Builddate: 02.08.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32018R1139
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.