7. pants Atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas sekas

1.   Ja valsts tiesību aktos paredzētais parādnieka pienākums iesniegt pieteikumu par tādas maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kura varētu noslēgties ar parādnieka likvidāciju, rodas atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas laikā, minēto pienākumu aptur uz minētās apturēšanas laiku.

2.   Atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana, kas notiek saskaņā ar 6. pantu, uz apturēšanas laiku neļauj pēc viena vai vairāku kreditoru lūguma uzsākt tādu maksātnespējas procedūru, kura varētu noslēgties ar parādnieka likvidāciju.

3.   Dalībvalstis var atkāpties no 1. un 2. punkta gadījumā, ja parādnieks nav spējīgs paredzētajā termiņā samaksāt savus parādus. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiesu vai administratīvā iestāde var nolemt atstāt spēkā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas priekšrocību, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, tādas maksātnespējas procedūras uzsākšana, kura varētu noslēgties ar parādnieka likvidāciju, neatbilstu kreditoru vispārējām interesēm.

4.   Dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem novērš, ka – sakarā ar parādiem, kuri radušies pirms apturēšanas tikai tādēļ, ka parādnieks tos nebija samaksājis, – kreditori, uz kuriem attiecas apturēšana, izvairās izpildīt vai izbeidz, paātrina vai citādi parādniekam nelabvēlīgā veidā pārveido būtiskus izpildāmus līgumus. Būtiskus izpildāmus līgumus saprot kā izpildāmus līgumus, kas ir nepieciešami uzņēmuma ikdienas darbības turpināšanai, tostarp līgumus par piegādēm, kuru apturēšanas dēļ iestātos parādnieka darbību dīkstāve.

Pirmā daļa neliedz dalībvalstīm piešķirt šādiem kreditoriem atbilstošus aizsardzības līdzekļus, lai novērstu, ka tiem minētās daļas rezultātā tiek radīta netaisnīga nelabvēlīga ietekme.

Dalībvalstis var noteikt, ka šo punktu piemēro arī nebūtiskiem izpildāmiem līgumiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori nedrīkst izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, tikai šādu iemeslu dēļ:

6.   Dalībvalstis var paredzēt, ka atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana neattiecas uz savstarpējā ieskaita līgumiem, tostarp noslēguma ieskaita līgumiem, finanšu tirgos, enerģijas tirgos un izejvielu tirgos pat apstākļos, kad 31. panta 1. punkts nav piemērojams, – ja šādu līgumu izpilde ir panākama saskaņā ar valstu maksātnespējas tiesību aktiem. Apturēšana tomēr attiecas uz prasījuma izpildes panākšanu, ko īsteno kreditors pret parādnieku, ja šis prasījums radies savstarpējā ieskaita līguma darbības rezultātā.

Pirmo daļu nepiemēro līgumiem par to preču, pakalpojumu vai energoresursu piegādi, kas nepieciešami parādnieka uzņēmuma darbībai, izņemot, ja šādi līgumi ir tādas pozīcijas veidā, kas tiek tirgota biržā vai citā tirgū, un ir tādi, ka tos jebkurā laikā var aizstāt ar pašreizējo tirgus vērtību.

7.   Dalībvalstis nodrošina, lai atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšanas pārtraukšana bez pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas pati par sevi nebūtu iemesls tādas maksātnespējas procedūras uzsākšanai, kura varētu noslēgties ar parādnieka likvidāciju, ja vien nav izpildīti pārējie šādas uzsākšanas nosacījumi, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos.