19.f pants Indikatīvs valsts mērķis attiecībā uz nefosilu elastību

19.f pants

Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ziņojuma iesniegšanas, ievērojot šīs regulas 19.e panta 1. punktu, katra dalībvalsts, pamatojoties uz minēto ziņojumu, nosaka indikatīvu valsts mērķi attiecībā uz nefosilu elastību, tostarp gan pieprasījumreakcijas, gan enerģijas uzkrāšanas attiecīgo konkrēto ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā. Dalībvalstis minēto mērķi var sasniegt, īstenojot apzināto nefosilas elastības potenciālu, kas tiek panākts ar apzināto tirgus šķēršļu likvidēšanu vai ar šīs regulas 19.g pantā minētajām nefosilas elastības atbalsta shēmām. Minēto indikatīvo valsts mērķi, tostarp pieprasījumreakcijas un enerģijas uzkrāšanas attiecīgo konkrēto ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā, kā arī pasākumus tā sasniegšanai, atspoguļo arī dalībvalstu integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos attiecībā uz dimensiju “Iekšējais enerģijas tirgus” saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3., 4. un 7. pantu un to integrētajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar minētās regulas 17. pantu. Iekams nav pieņemts ziņojums, ievērojot šīs regulas 19.e panta 1. punktu, dalībvalstis var noteikt provizoriskus indikatīvus valsts mērķus.

Pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. pantu, Komisija, kad tā ir saņēmusi valsts indikatīvo mērķi, ko dalībvalstis noteikušas un paziņojušas saskaņā ar šā panta 1. punktu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēti valstu ziņojumi.

Pamatojoties uz secinājumiem ziņojumā, kas izstrādāts ar dalībvalstu pirmo paziņoto informāciju, Komisija var izstrādāt Savienības elastības stratēģiju, kurā īpašu uzmanību pievērš pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai, lai atvieglotu to ieviešanu, un kura atbilst Savienības 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un 2050. gada klimatneitralitātes mērķim. Minēto Savienības elastības stratēģiju attiecīgā gadījumā var papildināt ar tiesību akta priekšlikumu.