|
+2. pants Definīcijas |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
“ēka” ir būve ar jumtu un sienām, kur telpu vides regulēšanai izmanto enerģiju;
2)
“bezemisiju ēka” ir ļoti augsta energosnieguma ēka, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tai nav nepieciešams piegādāt enerģiju vai nepieciešams ļoti neliels enerģijas daudzums, tā nerada oglekļa emisijas uz vietas no fosilajiem kurināmajiem un nerada vispār vai rada ļoti nelielu daudzumu ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju saskaņā ar 11. pantu;
3)
“gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energosniegumu, ko nosaka saskaņā ar I pielikumu, un tas nevar būt zemāks par 2023. gada izmaksoptimālo līmeni, ko dalībvalstis ziņojušas, ievērojot 6. panta 2. punktu, un turklāt gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju ļoti lielā mērā sedz ar atjaunīgo energoresursu enerģiju, tostarp objektā uz vietas vai tuvumā ražotu atjaunīgo energoresursu enerģiju;
4)
“minimālie energosnieguma standarti” ir noteikumi, kas paredz, ka esošām ēkām kādā periodā vai līdz konkrētam datumam plaša ēku fonda renovācijas plāna ietvaros vai tirgus atspērienbrīdī, piemēram, pārdošana, īre, ziedojums vai izmantošanas nolūka maiņa kadastrā vai zemesgrāmatā, jāpanāk atbilstība energosnieguma prasībai;
5)
“publiskas struktūras” ir publiskas struktūras, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 12) punktā;
6)
“ēkas inženiertehniskā sistēma” ir ēkas vai ēkas vienības tehnisks aprīkojums, kas nodrošina telpas apkuri, telpas dzesēšanu, ventilāciju, mājsaimniecības karstā ūdens apgādi, iebūvēto apgaismojumu, ēkas automatizāciju un vadību, atjaunīgās enerģijas ražošanu un enerģijas uzkrāšanu uz vietas objektā, vai šādu sistēmu kombinācija, ieskaitot tās sistēmas, kurās izmanto atjaunīgo energoresursu enerģiju;
7)
“ēkas automatizācijas un vadības sistēma” ir sistēma, kas ietver visus produktus, programmatūru un inženierijas pakalpojumus, kuri var sekmēt energoefektīvu, ekonomisku un drošu ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatāciju, izmantojot automātisku vadību un atvieglojot minēto ēkas inženiertehnisko sistēmu manuālo pārvaldību;
8)
“ēkas energosniegums” ir aprēķinātais vai uzskaitītais enerģijas daudzums, kas ir vajadzīgs, lai apmierinātu energopieprasījumu saistībā ar ēkas tipisku izmantojumu, kurā inter alia ietilpst enerģija, kas izmantota apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, mājsaimniecības karstajam ūdenim un apgaismojumam;
9)
“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresusrsiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;
10)
“uzskaitīta” ir izmērīta, izmantojot attiecīgu ierīci, piemēram, enerģijas skaitītāju, jaudas mērierīci, enerģijas uzskaitīšanas un uzraudzības ierīci vai elektroenerģijas skaitītāju;
11)
“neatjaunīgās primārās enerģijas faktors” ir rādītājs, ko aprēķina konkrēta energonesēja no neatjaunīgiem energoresursiem iegūtu primāro enerģiju, tostarp piegādāto enerģiju un aprēķinātos enerģijas zudumus piegādē līdz izmantošanas punktiem, dalot ar piegādāto enerģiju;
12)
“atjaunīgās primārās enerģijas faktors” ir rādītājs, ko aprēķina primāro enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem no objektā uz vietas, tuvumā vai tālu esoša energoresursa, kuru piegādā, izmantojot konkrētu energonesēju, arī piegādātā enerģija un aprēķinātie enerģijas zudumi piegādē līdz izmantošanas punktiem, dalot ar piegādāto enerģiju;
13)
“kopējais primārās enerģijas faktors” ir konkrēta energonesēja atjaunīgās un neatjaunīgās primārās enerģijas faktoru summa;
14)
“atjaunīgo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunīgiem nefosiliem energoresursiem, proti, tā ir vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija), un ģeotermālā enerģija, osmozes enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzes enerģija;
15)
“norobežojošā konstrukcija” ir ēkas konstruktīvie elementi, kas atdala tās iekšējās telpas no āra vides;
16)
“ēkas vienība” ir ēkas sekcija, stāvs vai dzīvoklis, kas projektēta vai pielāgota patstāvīgai izmantošanai;
17)
“būves elements” ir ēkas inženiertehniskā sistēma vai norobežojošo konstrukciju elements;
18)
“dzīvojamā ēka vai ēkas vienība” ir telpa vai telpu kopums pastāvīgā ēkā vai strukturāli atdalīta ēkas daļa, un tā ir paredzēta vienai privātai mājsaimniecībai dzīvošanai visa gada garumā;
19)
“renovācijas pase” ir individuāli pielāgots ceļvedis konkrētas ēkas pamatīgai renovācijai maksimālā skaitā posmu, kas ievērojami uzlabos tās energosniegumu;
20)
“pamatīga renovācija” ir renovācija, kurā tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kura koncentrējas uz būtiskiem būves elementiem un kuras rezultātā tiek pārveidota ēka vai ēkas daļa:
a)
pirms 2030. gada 1. janvāra – par gandrīz nulles enerģijas ēku;
b)
no 2030. gada 1. janvāra – par bezemisiju ēku;
21)
“pakāpeniska pamatīga renovācija” ir pamatīga renovācija, ko veic maksimālā posmu skaitā, kā noteikts renovācijas pasē;
22)
“nozīmīga renovācija” ir ēkas renovācija, ja:
a)
renovācijas kopējās izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, pārsniedz 25 % no ēkas vērtības, izņemot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas; vai
b)
renovāciju veic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas; dalībvalstis var izvēlēties piemērot a) vai b) apakšpunktu;
23)
“ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ēkas inženiertehnisko sistēmu enerģijas patēriņu ēkas izmantošanas un ekspluatācijas laikā;
24)
“visa dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas visa ēkas dzīves cikla laikā, kas cita starpā ir būvizstrādājumu ražošana un transportēšana, būvlaukumā noritošās darbības, enerģijas izmantošana ēkā un būvizstrādājumu aizstāšana, kā arī atkritumu materiālu nojaukšana, transportēšana un apsaimniekošana un to atkalizmantošana, reciklēšana un galīga likvidēšana;
25)
“dzīves cikla globālās sasilšanas potenciāls” jeb “dzīves cikla GSP” ir rādītājs, kas kvantificē ēkas globālās sasilšanas potenciāla devumu visā tās dzīves ciklā;
26)
“pretrunīgas intereses” ir pretrunīgas intereses, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 54) punktā;
27)
“enerģētiskā nabadzība” ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 52) punktā;
28)
“mazaizsargātas mājsaimniecības” ir enerģētiskās nabadzības skartas mājsaimniecības vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar vidēji zemiem ienākumiem, kuras ir īpaši pakļautas augstām enerģijas izmaksām un kurām trūkst līdzekļu, lai renovētu ēku, ko tās apdzīvo;
29)
“Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja vai Elektrosakaru standartizācijas institūts un kas ir darīts publiski pieejams;
30)
“energosnieguma sertifikāts” ir sertifikāts, kuru atzinusi dalībvalsts vai šīs dalībvalsts izraudzīta juridiska persona un kurā ir raksturots ēkas vai ēkas vienības energosniegums, kas aprēķināts saskaņā ar metodoloģiju, kura pieņemta, ievērojot 4. pantu;
31)
“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
32)
“izmaksoptimāls līmenis” ir energosnieguma līmenis, kas rada viszemākās izmaksas aplēstajā kalpošanas laikā, kur:
a)
viszemākās izmaksas aprēķina, ņemot vērā:
i)
attiecīgās ēkas kategoriju un izmantojumu;
ii)
ar enerģiju saistītās investīciju izmaksas, kuru pamatā ir oficiālas prognozes;
iii)
apkopes un ekspluatācijas izmaksas, tostarp enerģijas izmaksas, ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izmaksas;
iv)
enerģijas izmantojuma vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes;
v)
attiecīgā gadījumā ieņēmumus no objektā uz vietas saražotās enerģijas;
vi)
attiecīgā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas; un
b)
aplēsto kalpošanas laiku nosaka katra dalībvalsts, un tas nozīmē vēl atlikušo aplēsto ēkas kalpošanas laiku, ja energosnieguma prasības ir noteiktas visai ēkai kopumā, vai arī aplēsto būves elementa kalpošanas laiku, ja energosnieguma prasības ir noteiktas attiecībā uz būves elementiem. Izmaksoptimāls līmenis ir tāds snieguma līmenis, kam raksturīga pozitīvs izmaksu un ieguvumu novērtējums, kuru aprēķina attiecībā uz aplēsto ēkas kalpošanas laiku;
33)
“uzlādes punkts” ir uzlādes punkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1804 ( 1 ) 2. panta 48) punktā;
34)
“kabeļu iepriekšēja ievilkšana” ir visi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju uzstādīt uzlādes punktus, tostarp datu pārraidi, kabeļus, kabeļu trase un vajadzības gadījumā elektroenerģijas skaitītājus;
35)
“autostāvvieta ar jumtu” ir būve ar jumtu, kurā ir vismaz trīs automašīnu stāvvietas vietas un kurā iekštelpu vides regulēšanai neizmanto enerģiju;
36)
“izolēta mikrosistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 2022. gadā ir mazāks par 500 GWh un kurai nav savienojuma ar citām sistēmām;
37)
“viedā uzlāde” ir viedā uzlāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 ( 2 ) 2. panta otrās daļas 14.m) punktā;
38)
“divvirzienu uzlāde” ir divvirzienu uzlāde, kā definēts Regulas (ES) 2023/1804 2. panta 11) punktā;
39)
“hipotekāro portfeļu standarti” ir mehānismi, kas stimulē hipotekāros aizdevējus izveidot pieeju, lai līdz 2030. un 2050. gadam palielinātu ar izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem aptverto ēku portfeļa mediāno energosniegumu, un mudināt potenciālos klientus uzlabot savu īpašumu energosniegumu saskaņā ar Savienības dekarbonizācijas iecerēm un relevantajiem enerģētikas mērķrādītājiem ēku energopatēriņa jomā, balstoties uz Regulas (ES) 2020/852 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar kuriem nosaka vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības;
40)
“finanšu shēma “atmaksā atkarībā no veiktā ietaupījuma”” ir aizdevumu shēma, kura paredzēta tikai energosnieguma uzlabojumiem un kuras izstrādes laikā tajā ir paredzēta korelācija starp aizdevuma atmaksu un panāktajiem enerģijas ietaupījumiem, ņemot vērā arī citus ekonomiskos faktorus, piemēram, enerģijas izmaksu indeksāciju, procentu likmes, aktīvu vērtības pieaugumu un aizdevuma refinansēšanu;
41)
“digitālais ēkas žurnāls” ir kopīgs repozitorijs, kurā glabājas visi relevantie ēkas dati, arī dati, kas saistīti ar energosniegumu, piemēram, energosnieguma sertifikāti, renovācijas pases un viedgatavības indikatori, kā arī dati, kas attiecas uz dzīves cikla GSP, un tas atvieglo informētu lēmumu pieņemšanu un informācijas kopīgošanu būvniecības nozarē, un starp ēkas īpašniekiem un iemītniekiem, finanšu iestādēm un publiskajām struktūrām;
42)
“gaisa kondicionēšanas sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa apstrādi, kurā temperatūra tiek kontrolēta vai to var samazināt;
43)
“apkures sistēma” ir to sastāvdaļu kombinācija, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu telpu gaisa apstrādi tā, ka tiek palielināta temperatūra;
44)
“ventilācijas sistēma” ir ēkas inženiertehniskā sistēma, kas ar dabiskiem vai mehāniskiem līdzekļiem telpai nodrošina āra gaisu;
45)
“siltumģenerators” ir apkures sistēmas daļa, kas I pielikumā norādītajiem izmantojumiem ražo lietderīgu siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:
a)
kurināmā sadedzināšana, piemēram, apkures katlā;
b)
Džoula efekts elektriskās pretestības apkures sistēmas sildelementos;
c)
siltuma uztveršana no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa vai ūdens vai zemes siltuma avota, izmantojot siltumsūkni;
46)
“aukstumģenerators” ir gaisa kondicionēšanas sistēmas daļa, kas ražo lietderīgu aukstumu I pielikumā norādītajiem izmantojumiem;
47)
“energosnieguma līgums” ir energoefektivitātes līgums, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 33) punktā;
48)
“apkures katls” ir katls ar degli, kas paredzēts tam, lai pārnestu uz šķidrumu degšanas procesā iegūto siltumu;
49)
“lietderīgā nominālā jauda” ir maksimālā siltuma atdeve (kW), ko ražotājs noteicis un garantējis kā tādu, kuru var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, tajā pašā laikā ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti;
50)
“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas padeve tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā, izmantojot tīklu no centrāla vai decentralizēta enerģijas ražošanas avota uz vairākām ēkām vai objektiem, izmantošanai telpu vai procesu apsildei vai dzesēšanai;
51)
“lietderīgā grīdas platība” ir ēkas grīdas platība, kas nepieciešama kā parametrs, lai kvantificētu specifiskus izmantošanas apstākļus, kas izteikti uz grīdas platības vienību, un lai piemērotu vienkāršojumus un zonējuma un dalīšanas vai pārdalīšanas noteikumus;
52)
“references grīdas platība” ir platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām;
53)
“novērtējuma robeža” ir robeža, pie kuras mēra vai aprēķina piegādāto enerģiju un eksportēto enerģiju;
54)
“objektā uz vietas” ir konkrētā ēkā vai uz konkrētas ēkas vai uz zemes, uz kuras atrodas ēka;
55)
“tuvumā ražota atjaunīgo energoresursu enerģija” ir atjaunīgo energoresursu enerģija, kura ražota konkrētās ēkas vietēja vai rajona līmeņa perimetrā un kura atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a)
to var sadalīt un izmantot tikai konkrētajā vietēja un rajona līmeņa perimetrā, izmantojot tam īpaši paredzētu sadales tīklu;
b)
tā ļauj aprēķināt specifisku primārās enerģijas faktoru, kas ir derīgs tikai tai atjaunīgo energoresursu enerģijai, kura saražota minētajā vietēja vai rajona līmeņa perimetrā; un
c)
to var izmantot objektā uz vietas, izmantojot tam īpaši paredzētu pieslēgumu enerģijas ražošanas avotam, ja šim īpaši paredzētajam pieslēgumam ir vajadzīgs specifisks aprīkojums, kas nodrošina ēkas pašizmantojumam paredzētās enerģijas drošu piegādi un uzskaiti;
56)
“ēku energosnieguma pakalpojumi” jeb “ĒES pakalpojumi” ir tādi pakalpojumi kā siltumapgāde, aukstumapgāde, ventilācija, mājsaimniecības karstais ūdens un apgaismojums, kā arī citi pakalpojumi, kuru enerģijas izmantojums tiek ņemts vērā ēku energosnieguma aprēķināšanā;
57)
“enerģētiskās vajadzības” ir enerģija, kas jāpiegādā uz kondicionētu telpu vai jāizvada no tās, lai noteiktā laika periodā uzturētu paredzētos telpas apstākļus, neņemot vērā ēkas inženiertehnisko sistēmu neefektivitāti;
58)
“enerģijas izmantojums” jeb “enerģijas patēriņš” ir enerģijas ielaide, kas paredzēta tādas ēkas inženiertehniskās sistēmas enerģētiskās vajadzības apmierināšanai, kura nodrošina ĒES pakalpojumu;
59)
“pašizmantojums” ir objektā uz vietas no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas izmantojums vai tuvumā no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas izmantojums, ko ĒES pakalpojumu sniegšanai izmanto objekta inženiertehniskās sistēmas;
60)
“citi izmantojumi objektā uz vietas” ir izmantojumi objektā uz vietas, kas nav ĒES pakalpojumi, tostarp ierīces, dažādas slodzes un palīgslodzes vai elektromobilitātei domātus uzlādes punktus;
61)
“aprēķina intervāls” ir atsevišķais laika intervāls, ko izmanto energosnieguma aprēķināšanai;
62)
“piegādātā enerģija” ir enerģija, kas piegādāta ēkas inženiertehniskajām sistēmām caur novērtējuma robežu, lai apmierinātu vērā ņemtos izmantojumus vai saražotu eksportēto enerģiju, un to izsaka pa energonesējiem;
63)
“eksportētā enerģija” ir atjaunīgās enerģijas daļa, izteikta pa energonesējiem un primārās enerģijas faktoriem, kas eksportēta uz energotīklu tā vietā, lai to izmantotu pašizmantojumam objektā uz vietas vai citam izmantojumam objektā uz vietas;
64)
“velosipēdu stāvvietas vieta” ir ierīkota vieta vismaz viena velosipēda novietošanai;
65)
“autostāvvieta, kas atrodas fiziski blakus ēkai” ir autostāvvieta, kas paredzēta ēkas iemītnieku, apmeklētāju vai darbinieku lietošanai un kas atrodas ēkas īpašuma teritorijā vai ēkas tiešā tuvumā;
66)
“iekštelpu vides kvalitāte” ir ēkas iekšienē esošo apstākļu, kas ietekmē ēkas iemītnieku veselību un labbūtību, novērtējuma rezultāts, kura pamatā ir tādi parametri, kas, piemēram, saistīti ar temperatūru, mitrumu, ventilācijas rādītāju un kontaminantu klātbūtni. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|