7. pants Minimālais reciklēta materiāla saturs plastmasas iepakojumā

1.   Ar 2030. gada 1. janvāri vai dienu, kas ir trīs gadus no šā panta 8. punktā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, jebkāda iepakojuma, kas tiek laists tirgū, plastmasas daļa vismaz šādā minimālajā procentuālajā apmērā sastāv no reciklēta materiāla satura, kas atgūts no pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, attiecībā uz katru II pielikuma 1. tabulā norādīto iepakojuma veidu un formātu, aprēķinot to kā vidējo rādītāju katrai ražotnei un gadam:

2.   Ar 2040. gada 1. janvāri jebkāda iepakojuma, kas tiek laists tirgū, plastmasas daļa vismaz šādā minimālajā procentuālajā apmērā sastāv no reciklēta materiāla satura, kas atgūts no pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, attiecībā uz katru II pielikuma 1. tabulā norādīto iepakojuma veidu un formātu, aprēķinot to kā vidējo rādītāju katrai ražotnei un gadam:

3.   Šā panta nolūkos reciklēta materiāla saturu atgūst no pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, kas:

4.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz šādu iepakojumu:

5.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz:

6.   Atbilstību šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām izgatavotāji vai importētāji pierāda VII pielikumā minētajā tehniskajā informācijā par iepakojumu.

7.   Finansiālās iemaksas, ko ražotāji maksā, lai izpildītu savus paplašinātās ražotāja atbildības pienākumus, kā noteikts 45. pantā, var modulēt atkarībā no iepakojumā izmantotā reciklēta materiāla satura procentuālā apmēra. Jebkurā šādā modulācijā ņem vērā reciklēšanas tehnoloģiju ilgtspējas kritērijus un vidiskās izmaksas attiecībā uz reciklēta materiāla saturu.

8.   Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodiku no tādiem pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem atgūta reciklēta materiāla satura procentuālā apmēra aprēķināšanai un verifikācijai, kuri reciklēti un savākti Savienībā saskaņā ar šā panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī VII pielikumā minētās tehniskās dokumentācijas formātu. Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā iegūto otrreizējo izejvielu izmantošanu, kuras ir pietiekami kvalitatīvas salīdzinājumā ar sākotnējo materiālu, lai tās varētu izmantot primāro izejvielu aizstāšanai. Verifikācijas metodika var ietvert pienākumu veikt neatkarīgu trešo personu izpildītas revīzijas attiecībā uz reciklēta materiāla satura ražotājiem Savienībā un plastmasas iepakojumu, kas laists tirgū kā tirdzniecības vienība, atsevišķi no citiem produktiem, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti šā panta 3. punktā un saskaņā ar šā panta 9. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā izklāstītie nosacījumi.

Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, novērtē pieejamās reciklēšanas tehnoloģijas, ņemot vērā to ekonomisko un vidisko sniegumu, tostarp rezultāta kvalitāti, atkritumu pieejamību, vajadzīgo enerģiju, siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu attiecīgo vidisko ietekmi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 65. panta 2. punktā.

9.   Līdz 2026. gada 31. decembrim, pamatojoties uz 8. punkta otrajā daļā minēto novērtējumu, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu, lai šo regulu papildinātu ar plastmasas reciklēšanas tehnoloģiju ilgtspējas kritērijiem.

Šā panta nolūkos reciklēta materiāla saturu atgūst no pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, kas ir reciklēti vai nu:

10.   Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka metodiku, lai novērtētu, verificētu un sertificētu – tostarp izmantojot trešo personu veiktu revīziju – to noteikumu līdzvērtīgumu, kurus piemēro gadījumos, kad reciklētā materiāla saturs, kas atgūts no pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, tiek reciklēts vai savākts kādā trešā valstī. Novērtējumā ņem vērā vides un cilvēka veselības aizsardzības standartus, tostarp standartus, lai nodrošinātu, ka pārstrādi veic vidi saudzējošā veidā, un kvalitatīvas reciklēšanas standartus, piemēram, resursu efektivitātes un reciklēšanas nozaru kvalitātes standartus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 65. panta 2. punktā.

11.   Līdz 2029. gada 1. janvārim vai 24 mēnešiem no 8. punktā minētā īstenošanas akta spēkā stāšanās dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, saskaņā ar šā panta 1. punktu aprēķinot un verificējot reciklēta materiāla satura procentuālo apmēru iepakojumā, ievēro noteikumus, kas noteikti īstenošanas aktā, kurš pieņemts, ievērojot 8. punktu.

12.   Līdz 2028. gada 1. janvārim Komisija novērtē, vai attiecībā uz konkrētu plastmasas iepakojumu ir vajadzīgas atkāpes no šā panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktā reciklētā satura minimālā procentuālā apmēra un vai ir jāpārskata izņēmumu saraksts šā panta 4. punktā konkrētam plastmasas iepakojumam.

Balstoties uz šā punkta pirmajā daļā minēto novērtējumu, ja plastmasas iepakojuma reciklēšanai piemērotas reciklēšanas tehnoloģijas nav atļautas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem vai faktiski nav pieejamas pietiekamā apmērā, un ņemot vērā jebkādas ar drošumu saistītas prasības, jo īpaši attiecībā uz sensitīvo plastmasas kontaktiepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 64. pantu, lai grozītu šo regulu nolūkā:

13.   Ja konkrētas reciklētas plastmasas nepietiekama pieejamība vai pārmērīgi augstas cenas pārmērīgi apgrūtina iespējas nodrošināt atbilstību šā panta 1. un 2. punktā noteiktajam minimālajam reciklēta materiāla satura procentuālajam apmēram, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 64. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai grozītu minētos punktus, attiecīgi pielāgojot minimālos procentuālos apmērus. Izvērtējot, vai šādas korekcija ir piemērota, Komisija novērtē fizisku vai juridisku personu pieprasījumus, kam pievienota būtiska informācija un dati par tirgus situāciju attiecībā uz pēcpatēriņa plastmasas atkritumiem, un labākos pieejamos pierādījumus par saistītajiem riskiem cilvēka vai dzīvnieku veselībai, nodrošinātībai ar pārtiku vai videi. Komisija šādu deleģēto aktu pieņem tikai izņēmuma kārtā, ja rastos būtiski negatīva ietekme uz cilvēka vai dzīvnieku veselību, pārtikas piegādes drošību vai vidi.

14.   Līdz 2032. gada 12. februārim, ņemot vērā tehnikas attīstību un ekonomikas operatoru un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija iesniedz ziņojumu, kurā pārskata šā panta 1. punktā noteikto 2030. gada reciklēta materiāla satura procentuālā apmēra minimuma īstenošanu un izvērtē, cik lielā mērā minētais procentuālais apmērs palīdz rast risinājumus, kuri veicina ilgtspējīgu iepakojumu, kuri ir efektīvi un viegli īstenojami, iespējamību sasniegt 2040. gada minimālos procentuālos apmērus, pamatojoties uz pieredzi 2030. gada minimālo procentuālā apmēra sasniegšanā un mainīgajiem apstākļiem, cik svarīgi ir saglabāt šajā pantā noteiktos izņēmumus un atkāpes, kā arī nepieciešamību vai lietderību noteikt jaunu procentuālā apmēra minimumu reciklēta materiāla saturam. Minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu, ar ko groza šo pantu, jo īpaši 2040. gada procentuālā apmēra minimumu reciklētā materiāla saturam.

15.   Līdz 2032. gada 12. februārim Komisija izskata situāciju attiecībā uz tādu reciklētu iepakojuma materiālu izmantošanu iepakojumā, kas nav plastmasa, un uz tā pamata novērtē, vai ir lietderīgi noteikt pasākumus vai mērķrādītājus, lai palielinātu reciklēta materiāla satura izmantošanu šādā citā iepakojumā, un vajadzības gadījumā nāk klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumu.