PIELIKUMS

1)

kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas spēju;

2)

apkopojums par būtiskām izmaiņām, kas skārušas CCP kopš pēdējā iesniegtā atveseļošanas plāna;

3)

saziņas un izpaušanas plāns ar īsu izklāstu par to, kā CCP plāno nodrošināt savas kompetentās iestādes informētību par atveseļošanas situāciju un tikt galā ar jebkādām potenciāli negatīvām tirgus reakcijām, vienlaikus rīkojoties pēc iespējas pārredzamāk;

4)

visaptverošas kapitāla, zaudējumu sadales, pozīciju sadales un likviditātes darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu CCP dzīvotspēju un finanšu stabilitāti, tostarp lai atjaunotu tā savietoto portfeli un papildinātu priekšfinansēto resursu apjomu, un saglabātu pieeju pietiekamiem likviditātes avotiem, kas ir nepieciešami, lai CCP saglabātu tā dzīvotspēju tā, ka tas var turpināt savu darbību, un lai turpinātu sniegt tā kritiski svarīgās funkcijas saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu un 44. panta 2. punktu. Zaudējumu sadales darbības var ietvert atveseļošanas skaidras naudas pieprasījumus un tādas peļņas vērtības samazinājumu, kas CCP jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, ja tā noteikts CCP darbības noteikumos, un tajās neizmanto saistības pildošu tīrvērtes dalībnieku izvietotas sākotnējās drošības rezerves, lai sadalītu zaudējumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 4. punktu;

5)

atveseļošanas iespēju novērtējums attiecībā uz:

6)

atbilstoši nosacījumi un procedūras, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību savlaicīgu īstenošanu, tostarp visu būtisko plāna aspektu īstenošanas paredzamais termiņš;

7)

sīks apraksts par būtiskiem šķēršļiem plāna efektīvai un savlaicīgai īstenošanai, tostarp, apsverot ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, tostarp gadījumos, kad tīrvērtes dalībnieki, visticamāk, veiks pasākumus saskaņā ar to atveseļošanas plāniem, kā minēts Direktīvas 2014/59/ES 5. un 7. pantā, un vajadzības gadījumā uz pārējo grupu;

8)

novērtējums, cik piemērotas ir atveseļošanas iespējas, ar kurām pievēršas katram attiecīgajam atveseļošanas plāna scenārijam, pamatojoties uz to, kā minētās iespējas:

9)

kritiski svarīgo funkciju identifikācija;

10)

detalizēts apraksts par vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz CCP galvenajiem darījumdarbības virzieniem, darbībām un aktīviem;

11)

detalizēts apraksts par to, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta CCP korporatīvās pārvaldības struktūrā un kā tā ir ietverta CCP darbības noteikumos, kuriem tīrvērtes dalībnieki ir piekrituši, kā arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un to organizācijas personu identificēšana, kuras atbild par plāna izstrādi un ieviešanu;

12)

mehānismi un pasākumi, kas mudina saistības pildošos tīrvērtes dalībniekus konkurētspējīgi piedalīties saistības nepildošo dalībnieku pozīciju izsolēs;

13)

mehānismi un pasākumi, kas nodrošina CCP atbilstošu piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, tostarp potenciālajiem likviditātes avotiem, lai ļautu CCP turpināt īstenot tā darbības un pildīt tā saistības paredzētajā termiņā;

14)

pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums par resursu vai likviditātes pārvešanas iespējām starp darījumdarbības virzieniem;

15)

mehānismi un pasākumi:

16)

sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darījumdarbības virzienu pārdošanu finanšu stabilitātes atjaunošanai piemērotā termiņā, tostarp novērtējums par šādas pārdošanas iespējamo ietekmi uz CCP darbībām;

17)

ja ir paredzētas citas vadības darbības vai stratēģijas, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, – minēto darbību vai stratēģiju apraksts un to paredzamā finansiālā ietekme;

18)

CCP veiktie vai plānotie sagatavošanas pasākumi, kas sekmē atveseļošanas plāna īstenošanu, tostarp CCP savlaicīgai rekapitalizācijai nepieciešamie pasākumi, atjaunojot tā savietoto portfeli un papildinot priekšfinansēto resursu apjomu, kā arī tā izpildāmību pārrobežu mērogā;

19)

kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju sistēma, kurā nosaka brīžus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības;

20)

attiecīgā gadījumā – veikta analīze par to, kā un kad CCP plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un identificēti tie aktīvi, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, ka tie saskaņā ar centrālās bankas mehānisma noteikumiem tiks kvalificēti kā nodrošinājums;

21)

ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. panta 1. punktu, dažādi scenāriji, kuri būtiski ietekmētu CCP finanšu stabilitāti vai darbotiesspēju un kuri būtu saistīti ar tādiem CCP konkrētajiem apstākļiem kā, piemēram, tā produktu klāsts, darījumdarbības modelis un likviditātes un riska pārvaldības sistēma, tostarp scenāriji, kuri saistīti ar sistēmas mēroga notikumiem vai notikumiem, kas ir specifiski juridiskajai personai un jebkurai grupai, pie kuras tā pieder, un stresu, kurš ir specifisks atsevišķiem CCP tīrvērtes dalībniekiem vai vajadzības gadījumā – saistītai FTI; un

22)

ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 34. pantu un 49. panta 1. punktu, dažādi scenāriji, kuri būtiski ietekmētu CCP finanšu stabilitāti vai darbotiesspēju un kurus izraisītu gan viena vai vairāku tā dalībnieku stress vai saistību neizpilde, tostarp scenāriji, kas ir plašāki nekā tikai vismaz divu tādu tīrvērtes dalībnieku, ar kuriem CCP ir lielākie riska darījumi, stress vai saistību neizpilde ārkārtējos, taču iespējamos tirgus apstākļos, gan citi iemesli, tostarp zaudējumi, kas radušies CCP ieguldījumu darbību dēļ vai darbības problēmu rezultātā, tostarp būtiski ārēji CCP darbības apdraudējumi saistībā ar ārēju traucējumu, satricinājumu vai ar kiberjomu saistītu incidentu.

1)

CCP organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu juridisko personu saraksts;

2)

tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identifikācija;

3)

par katru juridisko personu – atrašanās vieta, dibināšanas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;

4)

CCP kritiski svarīgo funkciju un galveno darījumdarbības virzienu attiecinājums, tostarp šādu funkciju un darījumdarbības virzienu bilances detalizēta informācija attiecībā uz katru juridisko personu;

5)

detalizēts apraksts par CCP un visu tā juridisko personu darījumdarbību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc pakalpojumu veida un pēc apjoma, kādā ir veikta tīrvērte, atvērto pozīciju, sākotnējās drošības rezerves, mainīgās drošības rezerves plūsmu un fondu saistības neizpildes gadījumiem apjoma un jebkādām saistītām novērtējuma tiesībām vai citām atveseļošanas darbībām, kas attiecas uz šādiem darījumdarbības virzieniem;

6)

sīka informācija par CCP un tā juridisko personu emitētajiem kapitāla un parāda instrumentiem;

7)

to personu identifikācija, no kurām CCP ir saņēmis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis (īpašumtiesību nodošana vai nodrošinājuma tiesības), un kurām tas ir ieķīlājis nodrošinājumu, un kādā veidā tas ir noticis, un kura persona tur nodrošinājumu, un abos gadījumos – tā jurisdikcija, kurā atrodas nodrošinājums;

8)

CCP un tā juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp attiecinājums uz tā kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

9)

būtiski CCP riska ierobežošanas darījumi, tostarp attiecinājums uz juridiskām personām;

10)

relatīvo riska darījumu identificēšana un CCP tīrvērtes dalībnieku nozīmīgums, kā arī analīze par būtiskāko tīrvērtes dalībnieku grūtību ietekmi uz CCP;

11)

katra sistēma, kurā CCP veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

12)

katra maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēma, kurā CCP tieši vai netieši ir loceklis, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

13)

detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, uzskaiti un finanšu un regulatīvo pārskatu, ko izmanto CCP, tostarp attiecinājums uz CCP juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

14)

šā pielikuma 13. punktā identificēto sistēmu īpašnieku, ar tām saistīto pakalpojumu līmeņa vienošanos un visas programmatūras un sistēmu vai licenču identifikācija, tostarp attiecinājums uz to juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

15)

juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saiknes un savstarpējās atkarības identifikācija un attiecinājums, piemēram:

16)

kompetentā iestāde un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu, ja tā atšķiras no iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu un šīs regulas 3. pantu;

17)

valdes loceklis, kas atbild par CCP noregulējuma plāna izstrādei nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajiem darījumdarbības virzieniem;

18)

to mehānismu apraksts, ko CCP jau ieviesis, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde;

19)

visi līgumi, ko CCP un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

20)

apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

21)

informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, ārpusbilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģijām un iegrāmatošanas praksi.

1)

to, cik lielā mērā CCP spēj galvenos darījumdarbības virzienus vai kritiski svarīgās darbības attiecināt uz konkrētām juridiskajām personām;

2)

to, cik lielā mērā juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām;

3)

to, cik lielā mērā CCP juridiskā struktūra saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darījumdarbības virzienus grupas vienībām kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu;

4)

to, cik lielā mērā ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darījumdarbības virzienu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;

5)

to, vai pastāv pakalpojumu līmeņa vienošanās un vai tās ir stabilas;

6)

to, cik lielā mērā CCP uzturētās pakalpojumu vienošanās ir pilnībā izpildāmas CCP noregulējuma gadījumā;

7)

to, cik lielā mērā CCP pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar CCP iekšējo politiku attiecībā uz tā pakalpojumu līmeņa vienošanos;

8)

to, cik lielā mērā CCP ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darījumdarbības virzienu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos;

9)

to, cik lielā mērā ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;

10)

vadības informācijas sistēmu piemērotību, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnīgu informāciju par galvenajiem darījumdarbības virzieniem un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātru lēmumu pieņemšanu;

11)

vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska CCP efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;

12)

to, cik lielā mērā CCP ir pārbaudījis savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos stresa scenārijos;

13)

to, cik lielā mērā CCP var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz skarto CCP, gan attiecībā uz jauno CCP gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenie darījumdarbības virzieni tiek atdalīti no pārējām darbībām un darījumdarbības virzieniem;

14)

to, cik lielā mērā grupas iekšējās garantijas tiek sniegtas, ievērojot attiecīgos tirgus nosacījumus, un cik stabilas ir riska pārvaldības sistēmas attiecībā uz minētajām garantijām, ja CCP gūst labumu no šādām garantijām vai ir tām pakļauts;

15)

to, cik lielā mērā grupas iekšējie darījumi tiek veikti, ievērojot attiecīgos tirgus nosacījumus, un cik uzticamas ir riska pārvaldības sistēmas attiecībā uz minētajiem darījumiem, ja CCP iesaistās šādos darījumos;

16)

to, cik lielā mērā grupas iekšējo garantiju vai darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;

17)

attiecīgā gadījumā – to, ciktāl CCP noregulējums varētu negatīvi ietekmēt citu tā grupas daļu, jo īpaši tad, ja šāda grupa ietver arī citas FTI;

18)

to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;

19)

iespējas noregulējuma instrumentus piemērot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un CCP struktūru;

20)

jebkādas konkrētas prasības, kas vajadzīgas, lai emitētu jaunus īpašumtiesību instrumentus, kā minēts 33. panta 1. punktā;

21)

noteikumus un līdzekļus, kas varētu apgrūtināt noregulējumu attiecībā uz CCP, kuru tīrvērtes dalībnieki vai nodrošinājuma līgumi ir atšķirīgās jurisdikcijās;

22)

to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu piemērošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, citiem darījumu partneriem un darbiniekiem un iespējamajām darbībām, kuras var veikt trešo valstu iestādes;

23)

to, cik lielā mērā CCP noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;

24)

to, cik lielā mērā CCP noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;

25)

to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citiem CCP vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras; un

26)

to, cik lielā mērā CCP noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.