|
Zālāju tauriņu indekss
|
Apraksts: šo indikatoru veido no sugām, ko uzskata par raksturīgām Eiropas zālājiem un kas sastopamas plašos Eiropas apgabalos, kurus aptver lielākā daļa tauriņu monitoringa shēmu. Tā pamatā ir sugu tendenču ģeometriskais vidējais.
Vienība: indekss.
Metodika: izstrādājusi un izmanto organizācija “Butterfly Conservation Europe”, sk. Van Swaay, C.A.M., Assessing Butterflies in Europe – Butterfly Indicators 1990–2018, tehniskais ziņojums, Butterfly Conservation Europe, 2020.
|
|
Organiskā oglekļa uzkrājums aramzemes minerālaugsnēs
|
Apraksts: šis indikators raksturo organiskā oglekļa uzkrājumu aramzemes minerālaugsnēs 0–30 cm dziļumā.
Vienība: organiskā oglekļa tonnas/ha.
Metodika: izklāstīta Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumā saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem, un plašāk iztirzāta Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskajā apsekojumā (LUCAS), Jones A. et al., LUCAS Soil 2022, JRC tehniskais ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021.
|
|
Tādu lauksaimniecības zemju īpatsvars, kurās ir ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes
|
Apraksts: ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, piemēram, buferjoslas, dzīvžogi, atsevišķi koki vai koku grupas, koku rindas, laukmales, atsevišķi laukumi, grāvji, ūdensteces, mazi mitrāji, terases, piramidāli akmens krāvumi, akmens sienas, mazi dīķi un kultūras objekti, ir pastāvīgas dabiskas vai pusdabiskas veģetācijas elementi lauksaimniecības kontekstā, kuri nodrošina ekosistēmu pakalpojumus un atbalstu biodaudzveidībai.
Tālab ainavas iezīmes ir pēc iespējas jāsargā no negatīviem ārējiem traucējumiem, lai nodrošinātu drošas dzīvotnes dažādiem taksoniem, tāpēc tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:
|
a)
|
tās nevar izmantot produktīviem lauksaimnieciskiem mērķiem (tostarp ganībām vai lopbarības ražošanai), izņemot gadījumus, kad šāds izmantojums ir vajadzīgs biodaudzveidības saglabāšanai; un
|
|
b)
|
tās nevajadzētu apstrādāt ar mēslošanas līdzekļiem vai pesticīdiem, izņemot zemu resursu apstrādi ar pakaišu kūtsmēsliem.
|
Zemi, kas atstāta papuvē, tostarp uz laiku, var uzskatīt par daudzveidības ziņā augstvērtīgām ainavas iezīmēm, ja tā atbilst otrās daļas a) un b) punktā minētajiem kritērijiem. Produktīvus kokus, kas ir daļa no ilgtspējīgām agromežsaimniecības sistēmām, vai kokus ekstensīvās vecās plantācijās, kas atrodas uz ilggadīgiem zālājiem, un produktīvus elementus dzīvžogos arī var uzskatīt par daudzveidības ziņā augstvērtīgām ainavas iezīmēm, ja tie atbilst otrās daļas b) punktā minētajam kritērijam un ja raža tiek ievākta tikai brīžos, kad tas neapdraud augstu biodaudzveidības līmeni.
Vienība: % (izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars).
Metodika: izstrādāta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 I pielikuma I.21. indikatoru, kā pamatā ir jaunākais atjauninātais LUCAS attiecībā uz ainavas iezīmēm (sk. Ballin M. et al., Redesign sample for Land Use/Cover Area frame Survey (LUCAS), Eurostat 2018) un attiecībā uz papuvēm (sk. Farm Structure, Reference Metadata in Single Integrated Metadata Structure, tiešsaistes publikācija, Eurostat), un – attiecīgā gadījumā – attiecībā uz ļoti daudzveidīgām ainavas iezīmēm, uz kurām neattiecas iepriekš minētā metodika, metodiku dalībvalstis izstrādājušas saskaņā ar šīs regulas 14. panta 7. punktu.
LUCAS metodika tiek regulāri atjaunināta, lai uzlabotu to datu ticamību, kurus Savienībā un valstu līmenī dalībvalstis izmanto, īstenojot savus nacionālos atjaunošanas plānus.
|