4. Papildu kritēriji ozona paraugu ņemšanas punktiem

Paraugu ņemšanas punkta veids

Mērījumu mērķi

Reprezentativitāte (1)

Makronovietojuma kritēriji

Pilsētas fona teritorijas ozona novērtēšanai

Cilvēka veselības aizsardzība:

novērtēt pilsētas iedzīvotāju eksponētību ozonam, t. i., vietās, kurās ir liels iedzīvotāju blīvums un samērā liela ozona koncentrācija un kuras reprezentē vispārējās sabiedrības eksponētību.

1 līdz 10 km2

Tālu no tādu vietējo emisiju ietekmes kā satiksme, degvielas uzpildes stacijas u. c.;

gaisa apmaiņai pakļautas vietas, kurās var izmērīt labi sajaukušos piesārņotāju līmeņus; attiecīgā gadījumā un ciktāl iespējams – vietas, kur bieži uzturas jutīgi iedzīvotāji un mazaizsargātas grupas, piemēram, skolas, rotaļu laukumi, slimnīcas un veco ļaužu pansionāti;

tādas vietas kā pilsētu dzīvojamie un komerciālie rajoni, parki (ne koku tuvumā), platas ielas vai laukumi ar nelielu satiksmi vai bez tās, izglītības, sporta vai atpūtas kompleksiem raksturīgas atklātas teritorijas.

Piepilsētu vietas ozona novērtēšanai

Cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība:

novērtēt iedzīvotāju un veģetāciju eksponētību pilsētu teritoriju nomalēs, kurās ir visaugstākie ozona līmeņi, kuriem iedzīvotāji un veģetācija varētu tikt tieši vai netieši pakļauti.

10 līdz 100 km2

Noteiktā attālumā no maksimālo emisiju apgabala, valdošo vēju virzienā tādos apstākļos, kas ir labvēlīgi, lai veidotos ozons;

vietās, kurās iedzīvotāji, jutīgi kultūraugi vai dabiskās ekosistēmas pilsētas teritorijas nomalē ir pakļauti augstiem ozona līmeņiem;

vajadzības gadījumā dažus piepilsētas paraugu ņemšanas punktus izvieto arī valdošajiem vējiem pretējā virzienā (raugoties no maksimālo emisiju apgabala), lai noteiktu ozona reģionālos fona līmeņus.

Lauku vietas ozona novērtēšanai

Cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība:

novērtēt iedzīvotāju, kultūraugu un dabisko ekosistēmu eksponētību ozona koncentrācijām subreģionālā mērogā.

Subreģionāls mērogs

(100 līdz 1 000  km2)

Paraugu ņemšanas punktus var izvietot nelielās apdzīvotās vietās vai teritorijās ar dabiskām ekosistēmām, mežiem vai kultūraugiem;

reprezentē ozona līmeni vietās, kas nav pakļautas tiešu vietējo emisiju ietekmei, piemēram, rūpnieciskiem objektiem un autoceļiem;

atklātās teritorijās.

Lauku fona teritorijas ozona novērtēšanai

Cilvēka veselības un veģetācijas aizsardzība:

novērtēt kultūraugu un dabisko ekosistēmu eksponētību reģionāla mēroga ozona koncentrācijām, kā arī iedzīvotāju eksponētību.

Reģionāls, valsts vai kontinentāls mērogs

(1 000 līdz 10 000  km2)

Paraugu ņemšanas punktus izvieto teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, teritorijās ar dabiskām ekosistēmām, mežiem, vismaz 20 km attālumā no pilsētu un rūpnieciskām teritorijām, kā arī atstatus no vietējām emisijām;

jāvairās no vietām, kurās pastiprināti lokāli veidojas piezemes inversijas apstākļi;

nav ieteicamas piekrastes teritorijas, kurās raksturīgi vietējie vēju diennakts cikli.