14. pants Individuālu pārskatu sniegšanas formāts un biežums kredītiestādēm, kuras ietilpst mazāk nozīmīgā uzraudzītajā grupā

Mazāk nozīmīgas kredītiestādes, kuras atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1606/2002 piemēro SFPS tāpēc, ka tās savus gada pārskatus sagatavo saskaņā ar tajos minētajiem grāmatvedības standartiem, vai tāpēc, ka tās tos piemēro uzraudzības pārskatu sniegšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 24. panta 2. punktu, un kuras ietilpst mazāk nozīmīgā uzraudzītajā grupā, sniedz individuālu uzraudzības finanšu informāciju attiecīgajai NKI.

Uzraudzības finanšu informācijas, kas minēta 1. punktā, sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 11. pantā, un ietver II pielikumā noteikto kopīgo obligāto informāciju.

NKI sniedz ECB visas papildu veidnes, kas noteiktas ►M3  Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 ◄ III pielikumā un ko vāc NKI. NKI iepriekš informē ECB par papildu veidnēm, ko tās plāno nosūtīt.

Mazāk nozīmīgās kredītiestādes, kuras nav minētas 1. punktā, uz kurām, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK, attiecas valsts uzskaites sistēmas, un kuras ietilpst mazāk nozīmīgajā uzraudzītajā grupā, sniedz uzraudzības finanšu informāciju attiecīgajai NKI.

Uzraudzības finanšu informācijas, kas minēta 4. punktā, sniegšana notiek ar biežumu, kas noteikts Īstenošanas Regulas (ES) 2021/451 12. pantā, un ietver II pielikumā noteikto kopīgo obligāto informāciju.

NKI sniedz ECB visas papildu veidnes, kas noteiktas ►M3   Īstenošanas regulu (ES) 2021/451 ◄ IV pielikumā un ko vāc NKI. NKI iepriekš informē ECB par papildu veidnēm, ko tās plāno nosūtīt.

Atkāpjoties no 2., 3., 5. un 6. punkta, to mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības finanšu pārskatos, kuru aktīvu kopējā vērtība ir EUR 3 mljrd. vai mazāka, ietver III pielikumā noteikto informāciju. Šajā nolūkā mazāk nozīmīgās kredītiestādes aktīvu kopējo vērtību nosaka, pamatojoties uz prudenciālo pārskatu sniegšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Ja mazāk nozīmīgas kredītiestādes aktīvu kopējo vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz prudenciālo pārskatu sniegšanu, to nosaka, pamatojoties uz jaunāko auditēto gada pārskatu, bet, ja šis gada pārskats nav pieejams, pamatojoties uz gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem tiesību aktiem grāmatvedības jomā.

Mazāk nozīmīgas kredītiestādes informāciju saskaņā ar 2., 3., 5. un 6. punktu sāk sniegt, sākot no nākošā ceturkšņa pārskata sniegšanas atsauces datuma, ja mazāk nozīmīgas kredītiestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 3 mljrd. četros ceturkšņa pārskatu sniegšanas atsauces datumos pēc kārtas. Mazāk nozīmīgas kredītiestādes informāciju saskaņā ar 7. punktu sāk sniegt, ja mazāk nozīmīgas kredītiestādes aktīvu kopējā vērtība ir EUR 3 mljrd. vai mazāka trīs ceturkšņa pārskatu sniegšanas atsauces datumos pēc kārtas.

Šī panta 2., 3., 5., 6. un 7. punktā minēto informāciju sniedz saskaņā ar šīs Regulas 6. panta 5. punktu.

NKI var vākt 2., 3., 5., 6, un 7. punktā noteikto ECB iesniedzamo informāciju kā daļu no plašākas valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, kura saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem ietver papildu uzraudzības finanšu informāciju un arī kalpo mērķiem, kas nav uzraudzības mērķi, piemēram, statistikas mērķiem.