|
Padomes Direktīva (1988. gada 24. jūnijs) par Līguma 67. panta īstenošanu (88/361/EEK) EIROPAS KOPIENU PADOME, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 69. un 70. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriedes ar Monetāro komiteju [1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2], tā kā Līguma 8.a pants paredz to, ka iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā, neietekmējot citus Līguma noteikumus, ir nodrošināta brīva kapitāla aprite; tā kā dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu banku likviditāti; tā kā šiem pasākumiem būtu jāaprobežojas ar šo mērķi; tā kā vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāvar veikt pasākumus, lai īslaicīgi un atbilstoši attiecīgām Kopienas procedūrām ierobežotu īstermiņa kapitāla apriti, kas varētu nopietni traucēt dalībvalstu monetārās politikas un valūtas kursa politikas īstenošanu, kaut arī ekonomikas pamatos nebūtu jūtamu atšķirību; tā kā caurskatāmības interesēs ir ieteicams norādīt to, cik plaši saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem ir pārejas posma pasākumi, kas Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas interesēs 1985. gada Pievienošanās aktā ir ietverti attiecībā uz kapitāla apriti; tā kā attiecīgi Spānijas Karaliste un Portugāles Republika saskaņā ar 1985. gada Pievienošanās akta 61. līdz 66. un 222. līdz 232. pantu var atlikt dažu kapitāla aprites formu liberalizāciju, atkāpjoties no saistībām, kas izklāstītas Padomes Pirmajā direktīvā (1960. gada 11. maijs) par Līguma 67. panta īstenošanu [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 86/566/EEK [4]; tā kā Direktīva 86/566/EEK paredz arī piemērot pārejas posma noteikumus šīm divām dalībvalstīm attiecībā uz to saistībām liberalizēt kapitāla apriti; tā kā šīm divām dalībvalstīm būtu jādod iespēja atlikt šajā direktīvā paredzēto jauno liberalizācijas saistību piemērošanu; tā kā Grieķijas Republikai un Īrijai, tiesa dažādā pakāpē, ir grūtības maksājumu bilancē un lieli ārējie parādi; tā kā tūlītēja un pilnīga kapitāla aprites liberalizācija šajās divās dalībvalstīs vairotu grūtības, tām turpinot piemērot pasākumus, ko tās veic, lai uzlabotu to stāvokli attiecībā uz ārējiem parādiem un stiprinātu savu finanšu sistēmu spēju piemēroties Kopienas integrētā finanšu tirgus prasībām; tā kā saskaņā ar Līguma 8.c pantu šīm divām dalībvalstīm, ievērojot to īpašos apstākļus, ir lietderīgi dot papildu laiku šīs direktīvas uzlikto saistību izpildei; tā kā pilnīga kapitāla aprites liberalizācija dažās dalībvalstīs un jo īpaši robežu apgabalos varētu vairot grūtības vasarnīcu tirgū; tā kā šīs direktīvas stāšanās spēkā nedrīkstētu ietekmēt esošos valstu tiesību aktus, kas regulē šādus pirkumus; tā kā termiņš, kas noteikts, lai šī direktīva stātos spēkā, būtu jāizmanto, lai Komisija varētu iesniegt priekšlikumus ar mērķi novērst vai samazināt iespējamus traucējumus, nodokļu nemaksāšanu vai nodokļu apiešanu, ko rada valstu nodokļu sistēmu atšķirības, un lai ļautu Padomei ieņemt nostāju attiecībā uz šādiem priekšlikumiem; tā kā saskaņā ar Līguma 70. panta 1. punktu Kopiena cenšas sasniegt iespējami lielāku liberalizāciju attiecībā uz savu rezidentu un trešo valstu rezidentu kapitāla apriti; tā kā plaša īstermiņa kapitāla aprite uz trešām valstīm vai no tām var ievērojami traucēt dalībvalstu monetāro vai finansu stāvokli vai radīt ievērojamu spriedzi valūtas tirgos; tā kā tāda virzība var izrādīties kaitīga Eiropas monetārās sistēmas kohēzijai, iekšējā tirgus stabilai darbībai un ekonomiskās un monetārās savienības pakāpeniskai izveidei; tā kā šī iemesla dēļ ir lietderīgi radīt attiecīgus nosacījumus dalībvalstu saskaņotām darbībām, ja tās izrādītos vajadzīgas; tā kā šī direktīva aizstāj Padomes Direktīvu 72/156/EEK (1972. gada 21. marts) par to, kā regulēt starptautiskās kapitāla plūsmas un novērst to nevēlamo ietekmi uz likviditāti attiecīgajās valstīs [5]; tā kā attiecīgi Direktīva 72/156/EEK būtu jāatceļ, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
|