EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir arvien nozīmīgāka starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde. Tāpēc ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā ietvert gan aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu, gan ieguldījumos balstītu kolektīvo finansēšanu, jo minētos kolektīvās finansēšanas veidus var strukturēt kā salīdzināmas finansējuma alternatīvas.

(2)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

(3)

Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību MVU un pabeigt kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi. Finansējuma pieejamības trūkums MVU ir problēma pat tajās dalībvalstīs, kurās banku finansējuma pieejamība finanšu krīzes laikā saglabājās stabila. Kolektīvā finansēšana ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku un juridisku personu uzņēmējdarbības finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju; un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista salīdzinoši mazas naudas summas.

(4)

Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus. Tā var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments.

(5)

Vairākas dalībvalstis jau ir ieviesušas individualizētus iekšējos režīmus kolektīvai finansēšanai. Minētie režīmi ir pielāgoti vietējo tirgu un ieguldītāju īpatnībām un vajadzībām. Rezultātā Savienībā atšķiras valstu noteikumi par kolektīvās finansēšanas platformu darbības nosacījumiem, atļauto darbību jomu un atļauju prasībām.

(6)

Atšķirības starp esošajiem valstu noteikumiem ir tādas, ka tās kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanu un tādējādi tieši ietekmē šādu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Jo īpaši tas, ka tiesiskais regulējums ir sadrumstalots pa valstu robežām, rada ievērojamas juridiskās izmaksas privātiem ieguldītājiem, kuri bieži saskaras ar grūtībām, noskaidrojot noteikumus, kuri ir piemērojami pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem. Tāpēc šādi ieguldītāji bieži atturas no pārrobežu ieguldījumiem ar kolektīvās finansēšanas platformu starpniecību. Šo pašu iemeslu dēļ kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas vada šādas platformas, atturas no savu pakalpojumu piedāvāšanas citās dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Rezultātā kolektīvās finansēšanas pakalpojumi līdz šim lielākoties ir palikuši valstu mērogā, kaitējot Savienības mēroga kolektīvās finansēšanas tirgum, tādējādi liedzot uzņēmumiem piekļuvi kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, jo īpaši gadījumos, kad minētie uzņēmumi darbojas mazākos valsts tirgos.

(7)

Lai veicinātu pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un sekmētu to, ka tiek izmantota brīvība sniegt un saņemt šādus pakalpojumus iekšējā tirgū, ir jānovērš esošie šķēršļi, kas kavē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība ieguldītājiem, nosakot tiesisko regulējumu Savienības līmenī.

(8)

Pievēršoties šķēršļiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus darbībai, šīs regulas mērķis ir veicināt uzņēmumu pārrobežu finansēšanu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem saistībā ar aizdevumiem patērētājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (3) 3. panta a) punktā, nebūtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā.

(9)

Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, būtu jāaizliedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem, ja vien tie nav saņēmuši atļauju kā kredītiestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 8. pantu. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesību akti nepieprasa kredītiestādes atļauju vai jebkādu citu individuālu atļauju, atkāpi vai atbrīvojumu projektu īpašniekiem vai ieguldītājiem, ja tie pieņem līdzekļus vai piešķir aizdevumus, lai piedāvātu vai ieguldītu kolektīvās finansēšanas projektos.

(10)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir atvieglot projekta finansēšanu, piesaistot kapitālu no liela skaita cilvēku, kuri ar publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas starpniecību katrs iegulda salīdzinoši mazas ieguldījumu summas. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tādējādi ir pieejami neierobežotam ieguldītāju lokam, kuri saņem ieguldījumu piedāvājumus vienlaicīgi, un ietver līdzekļu piesaisti galvenokārt no fiziskām personām, tostarp tām, kuras nav personas ar lielu neto aktīvu vērtību. Šai regulai vajadzētu būt piemērojamai kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko veido klientu rīkojumu pieņemšanas un nosūtīšanas kopīga nodrošināšana un pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības, publiskā platformā, kas nodrošina neierobežotu piekļuvi ieguldītājiem. Minēto pakalpojumu kopīga nodrošināšana ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu galvenā iezīme salīdzinājumā ar konkrētiem ieguldījumu pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (5), lai gan katrs atsevišķi minētie pakalpojumi atbilst tiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva.

(11)

Attiecībā uz aizdevumos balstītu kolektīvo finansēšanu šai regulai vajadzētu būt piemērojamai kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko veido aizdevumu piešķiršanas atvieglošana, tostarp tādi pakalpojumi kā kolektīvās finansēšanas piedāvājumu sniegšana klientiem un kolektīvās finansēšanas projektu vai projekta īpašnieku cenas noteikšana vai kredītriska novērtēšana. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju definīcijai būtu jāaptver dažādi uzņēmējdarbības modeļi, kas kolektīvās finansēšanas platformā ļauj noslēgt aizdevuma līgumu starp vienu vai vairākiem ieguldītājiem un vienu vai vairākiem projekta īpašniekiem. Aizdevumiem, kas iekļauti šīs regulas darbības jomā, vajadzētu būt aizdevumiem ar beznosacījumu saistībām atmaksāt nolīgtu naudas summu ieguldītājam, tā ka aizdevumos balstītas kolektīvās finansēšanas platformas tikai atvieglo aizdevuma līgumu noslēgšanu starp ieguldītājiem un projektu īpašniekiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam nevienā brīdī nerīkojoties kā projekta īpašnieka kreditoram. Šīs regulas darbības jomā esošu aizdevumu piešķiršanas atvieglošana ir jānošķir no kredītiestādes darbības, kas piešķir kredītus uz sava rēķina un pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no iedzīvotājiem.

(12)

Lai sniegtu savus pakalpojumus, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji vada publiski pieejamas internetā bāzētas informācijas sistēmas, tostarp tādas sistēmas, kurām nepieciešama lietotāju reģistrācija.

(13)

Ieguldījumos balstītai kolektīvajai finansēšanai pārvedamība ir svarīga garantija, kas ieguldītājiem ļauj izstāties no ieguldījuma, jo sniedz viņiem iespēju kapitāla tirgos atsavināt savu līdzdalību. Tāpēc šī regula attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko tā atļauj saistībā ar pārvedamiem vērtspapīriem. Dažu saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas arī ir brīvi pārvedamas kapitāla tirgos, un tādēļ tās nebūtu jāliedz iekļaut šīs regulas darbības jomā.

(14)

Uz dažiem kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem dažās dalībvalstīs attiecas valsts tiesību akti, kas reglamentē to pārvedamību, piemēram, prasība, ka nodošana jāapstiprina notāram. Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot valstu tiesību aktus, kas reglamentē šādu instrumentu nodošanu.

(15)

Lai gan sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem ir potenciāls finansēt MVU, inovatīvus jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus un tie var paātrināt tehnoloģiju nodošanu, to iezīmes ievērojami atšķiras no kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko reglamentē šī regula.

(16)

Ņemot vērā riskus saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem, ieguldītāju efektīvas aizsardzības un tirgus disciplīnas mehānisma nodrošināšanas interesēs ir lietderīgi noteikt robežvērtību kopējai atlīdzībai par kolektīvās finansēšanas piedāvājumiem, ar ko nācis klajā konkrēts projekta īpašnieks. Attiecīgi minētā robežvērtība būtu jānosaka 5 000 000 EUR apmērā, kas ir robežvērtība, kuru lielākā daļa dalībvalstu izmanto, lai vērtspapīru publiskos piedāvājumus atbrīvotu no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 (6).

(17)

Ar šo regulu un Regulu (ES) 2017/1129 izveidotā tiesiskā regulējuma pārklāšanās, kura rodas 5 000 000 EUR robežvērtības dēļ, varētu palielināt regulatīvās arbitrāžas risku un traucēt piekļuvi finansējumam un kapitāla tirgu attīstību dažās dalībvalstīs. Turklāt tikai dažas dalībvalstis līdz šim ir ieviesušas īpašu tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvās finansēšanas platformas un pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka, īstenojot Regulu (ES) 2017/1129, dažas dalībvalstis robežvērtību tam, lai vērtspapīru publiskos piedāvājumus atbrīvotu no pienākuma publicēt prospektu, ir noteikušas zem 5 000 000 EUR, un ņemot vērā īpašos centienus, kas minētajām dalībvalstīm varētu būt jāveic, lai pielāgotu savus tiesību aktus un nodrošinātu šajā regulā paredzētās vienotās robežvērtības piemērošanu, šai regulai būtu jāparedz neatjaunojama pagaidu atkāpe, lai minētās dalībvalstis varētu veikt šos būtiskos centienus. Minētā pagaidu atkāpe būtu jāpiemēro uz visīsāko iespējamo laikposmu, lai pēc iespējas mazāk traucētu iekšējā tirgus darbību.

(18)

Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības standartu, samazinātu riskus saistībā ar kolektīvo finansēšanu un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš politika, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka projekti to platformās tiek atlasīti profesionālā, taisnīgā un pārredzamā veidā un ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi tiek sniegti tādā pašā veidā.

(19)

Lai uzlabotu pakalpojumu saviem klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu spēt piedāvāt kolektīvās finansēšanas projektus atsevišķiem ieguldītājiem, pamatojoties uz vienu vai vairākiem konkrētiem parametriem vai riska rādītājiem, piemēram, uzņēmējdarbības veidu vai nozari vai kredītreitingu, par ko ieguldītājs ir iepriekš paziņojis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam. Tomēr atļaujai, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāpiešķir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem tiesības sniegt individuālus vai kolektīvus aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu iespējas potenciāliem ieguldītājiem tiek piedāvātas neitrāli, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāmaksā vai jāpieņem nekāda atlīdzība, atlaide vai nemonetārs labums par ieguldītāju rīkojumu novirzīšanu konkrētam piedāvājumam savā platformā vai trešās personas platformā.

(20)

Uzņēmējdarbības modeļi, kuros izmanto automatizētus procesus, ar kuriem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs automātiski piešķir līdzekļus kolektīvās finansēšanas projektiem atbilstīgi ieguldītāja iepriekš noteiktiem parametriem un riska rādītājiem, t. s. automātiskie ieguldījumi, būtu jāuzskata par aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību.

(21)

Filtrēšanas rīku esība kolektīvās finansēšanas platformā, kas darbojas saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāuzskata par ieguldījumu konsultācijām, kā paredzēts Direktīvā 2014/65/ES, ja šie rīki sniedz klientiem informāciju neitrālā veidā, kas nav uzskatāms par ieteikumu. Šādiem rīkiem būtu jāietver tie, kas parāda rezultātus, pamatojoties uz kritērijiem, kuri saistīti ar tīri objektīvām produkta īpašībām. Objektīvas produkta īpašības kolektīvās finansēšanas platformas kontekstā varētu būt iepriekš noteikti projekta kritēriji, piemēram, ekonomikas nozare, izmantotais instruments un procentu likme vai riska kategorija, ja tiek atklāta pietiekama informācija par aprēķina metodi. Tāpat par objektīviem kritērijiem būtu jāuzskata arī finanšu pamatdati, kas aprēķināti bez jebkādas rīcības brīvības.

(22)

Šīs regulas mērķis ir atvieglot tiešus ieguldījumus un izvairīties no regulējuma arbitrāžas iespēju radīšanas finanšu starpniekiem, kas tiek regulēti ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar Savienības tiesību aktiem par aktīvu pārvaldītājiem. Tāpēc juridisko struktūru, tostarp īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas ir starpnieki starp kolektīvās finansēšanas projektu un ieguldītājiem, izmantošana būtu stingri jāreglamentē un jāatļauj tikai tad, ja tas ir pamatoti, ļaujot ieguldītājam iegūt līdzdalību, piemēram, nelikvīdā vai nedalāmā aktīvā, ja īpašam nolūkam dibināta sabiedrība emitē pārvedamus vērtspapīrus.

(23)

Lai pienācīgi pārvaldītu risku un novērstu jebkādu interešu konfliktu, ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldības sistēmu. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt ieviestiem pārvaldības pasākumiem, kas nodrošina to efektīvu un piesardzīgu vadību. Fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par to vadību, vajadzētu būt ar labu reputāciju un pietiekamām zināšanām, prasmēm un pieredzi. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāizveido procedūras, lai saņemtu un izskatītu klientu sūdzības.

(24)

Klienti ir pakļauti potenciāliem riskiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši operacionālajiem riskiem. Lai aizsargātu klientus pret šādiem riskiem, uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāattiecina prudenciālās prasības.

(25)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāni, lai novērstu riskus, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības izbeigšanu. Šādos darbības nepārtrauktības plānos būtu jāiekļauj noteikumi par kritiski svarīgo funkciju veikšanu, kas atkarībā no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības modeļa varētu ietvert noteikumus par neatmaksāto aizdevumu apkalpošanas turpināšanu, paziņošanu klientam un aktīvu glabāšanas kārtības nodošanu.

(26)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jādarbojas kā neitrāliem starpniekiem starp klientiem kolektīvās finansēšanas platformā. Lai novērstu interešu konfliktus, būtu jānosaka dažas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, to kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ar tiem cieši saistīta kontroles ziņā. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jo īpaši būtu jāliedz jebkāda līdzdalība kolektīvās finansēšanas piedāvājumos pašiem savās kolektīvās finansēšanas platformās. Lielākajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem un darbiniekiem un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas ar tiem cieši saistīta kontroles ziņā, nebūtu jārīkojas kā projekta īpašniekiem attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to kolektīvās finansēšanas platformā. Tomēr nevajadzētu aizliegt minētajiem lielākajiem kapitāldaļu turētājiem, vadītājiem, darbiniekiem un fiziskajām vai juridiskajām personām darboties kā ieguldītājiem projektos, kas tiek piedāvāti to kolektīvās finansēšanas platformā, ar noteikumu, ka ir ieviesti piemēroti aizsardzības pasākumi pret interešu konfliktiem.

(27)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu efektīvas un raitas sniegšanas interesēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatļauj jebkuru operacionālo funkciju pilnībā vai daļēji uzticēt trešai personai ar noteikumu, ka šāds ārpakalpojums nemazina kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju iekšējās kontroles kvalitāti vai efektīvu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību. Tomēr kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem joprojām vajadzētu būt pilnībā atbildīgiem par atbilstību šai regulai attiecībā uz darbībām, kuru veikšanai tiek izmantoti ārpakalpojumi.

(28)

Prasības attiecībā uz aktīvu glabāšanu ir būtiskas to ieguldītāju aizsardzībai, kuri saņem kolektīvās finansēšanas pakalpojumus. Pārvedami vērtspapīri vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauti instrumenti, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā vai kurus var fiziski nogādāt glabātājam, būtu jāglabā pie kvalificēta glabātāja, kas ir saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai 2014/65/ES. Atkarībā no glabājamo aktīvu veida tie ir vai nu turami glabāšanā, tāpat kā pārvedami vērtspapīri, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā vai kurus var fiziski nogādāt, vai jāpārbauda to īpašumtiesības un jānodrošina uzskaite. Tādu pārvedamu vērtspapīru vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu glabāšanu, kurus saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikai reģistrē projekta īpašnieks vai tā aģents, piemēram, ieguldījumus biržā nekotētos uzņēmumos, vai kurus tur atsevišķi nošķirtā kontā, ko klients varētu atvērt tieši centrālā vērtspapīru depozitārijā, uzskata par līdzvērtīgu aktīvu glabāšanai, ko veic kvalificēti glabātāji.

(29)

Tā kā tikai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt maksājumu pakalpojumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 (7), atļauja sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus nav pielīdzināma atļaujai sniegt arī maksājumu pakalpojumus. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka gadījumā, ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus maksājumu pakalpojumus saistībā ar saviem kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, tam ir jābūt arī maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kā definēts Direktīvā (ES) 2015/2366. Minētā prasība neskar vienības, kuras saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuras veic kādu no Direktīvas (ES) 2015/2366 3. pantā minētajām darbībām, un uz kurām attiecas arī Direktīvas (ES) 2015/2366 37. pantā noteiktā paziņošanas prasība. Lai nodrošinātu šādu darbību pienācīgu uzraudzību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāinformē kompetentās iestādes par to, vai tas ir iecerējis sniegt maksājumu pakalpojumus pats ar atbilstīgu atļauju vai arī šādiem pakalpojumiem tiks izmantoti atļauju saņēmušas trešās personas ārpakalpojumi.

(30)

Pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izaugsmei un raitai darbībai ir nepieciešams pietiekams šo pakalpojumu apjoms un sabiedrības uzticēšanās tiem. Tāpēc ir jānosaka vienotas, samērīgas un tieši piemērojamas prasības attiecībā uz atļauju piešķiršanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc prasībām attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem būtu jāatvieglo šo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, jāsamazina operacionālie riski un jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība un ieguldītāju aizsardzība.

(31)

Lai nodrošinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju efektīvu uzraudzību, tikai juridiskām personām, kuras faktiski un stabili veic uzņēmējdarbību Savienībā, ieskaitot to, ka tām ir nepieciešamie resursi, vajadzētu spēt pieteikties atļaujas saņemšanai kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šo regulu.

(32)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumi var tikt pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskiem, kā uzsvērts Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām. Tādēļ, paredzot nosacījumus atļaujas piešķiršanai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem un tam, kā novērtēt labu reputāciju fiziskajām personām, kuras ir atbildīgas par to pārvaldību, kā arī nosakot, ka maksājumu pakalpojumus var sniegt tikai licencētas vienības, uz kurām attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas prasības, būtu jāparedz aizsardzības pasākumi. Lai vēl vairāk nodrošinātu tirgus integritāti, novēršot riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un ņemot vērā to līdzekļu daudzumu, kurus var piesaistīt ar kolektīvās finansēšanas piedāvājuma starpniecību atbilstoši šai regulai, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība un samērīgums noteikt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumus nodrošināt atbilstību valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (8) attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, un pievienot šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus atbildīgo subjektu sarakstam minētās direktīvas nolūkā.

(33)

Lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem dotu iespēju darboties pāri robežām, nesastopoties ar atšķirīgiem noteikumiem, un tādējādi ieguldītājiem no dažādām dalībvalstīm atvieglotu projektu finansēšanu visā Savienībā, dalībvalstīm nebūtu atļaujams noteikt papildu prasības tiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu.

(34)

Atļaujas piešķiršanas procesam būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju par pakalpojumiem, ko potenciālie kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ir iecerējuši sniegt, tostarp par kolektīvās finansēšanas platformām, kuras tie ir iecerējuši vadīt, var novērtēt to pārvaldības kvalitāti un var novērtēt to iekšējo organizāciju un izveidotās procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

(35)

Lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga, vajadzētu būt iespējamam, ka vienībām, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/110/EK (9) vai Direktīvu 2013/36/ES, 2014/65/ES vai (ES) 2015/2366 un kuras ir iecerējušas sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, ir atļauja gan saskaņā ar vienu no minētajām direktīvām, gan saskaņā ar šo regulu. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro vienkāršota atļaujas saņemšanas procedūra, un kompetentajām iestādēm nebūtu jāpieprasa iesniegt dokumentus vai pierādījumus, kas jau ir to rīcībā.

(36)

Lai ieguldītājiem uzlabotu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas pārredzamību, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (10) (EVTI), būtu jāizveido publisks un atjaunināts reģistrs par visiem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu. Minētajā reģistrā vajadzētu būt informācijai par visām kolektīvās finansēšanas platformām, kas saskaņā ar šo regulu darbojas Savienībā.

(37)

Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vairs nepilda nosacījumus, ar kuriem bija piešķirta šajā regulā paredzētā atļauja, tā būtu jāatsauc. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarām atsaukt šajā regulā paredzēto atļauju gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir zaudējuši atļauju, kas ļauj sniegt maksājumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366 vai ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai gadījumos, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas ir arī maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vai tā vadītāji, darbinieki vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, ir pārkāpuši valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu (ES) 2015/849.

(38)

Lai saviem klientiem sniegtu plašu pakalpojumu klāstu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, kas ir saņēmis atļauju saskaņā ar šo regulu, būtu jāļauj iesaistīties darbībās, kuras nav kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana, uz ko attiecas šajā regulā paredzētā atļauja.

(39)

Lai būtu skaidra izpratne par kolektīvās finansēšanas pakalpojumu raksturu un riskiem, izmaksām un maksām, kas saistīti ar šādiem pakalpojumiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz klientiem informācija, kas ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(40)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ietver aizdevumu piešķiršanas atvieglošanu, būtu visiem klientiem jādara pieejama konkrēta būtiska informācija, piemēram, aizdevumu saistību neizpildes rādītāji.

(41)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas kolektīvās finansēšanas projektiem piemēro kredītspējas novērtējumus vai ierosina noteikt kolektīvās finansēšanas piedāvājumu cenas, būtu jāatklāj savas metodikas galvenie elementi. Prasības attiecībā uz kredītspējas novērtējuma aprēķināšanas vai cenas vai procentu likmes noteikšanas metožu atklāšanu nebūtu jāiztulko tā, ka tās prasa atklāt sensitīvu uzņēmējdarbības informāciju vai kavē inovāciju.

(42)

Lai nodrošinātu pienācīgu ieguldītāju aizsardzību dažādām ieguldītāju kategorijām, kas piedalās kolektīvās finansēšanas projektos, vienlaikus veicinot ieguldījumu plūsmas, šī regula nošķir pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus un ievieš dažādus ieguldītāju aizsardzības pasākumu līmeņus, kas ir piemēroti katrai no minētajām kategorijām. Nošķīrums starp pieredzējušiem un nepieredzējušiem ieguldītājiem būtu jābalsta uz Direktīvā 2014/65/ES noteikto atšķirību starp profesionāliem klientiem un privātajiem klientiem. Tomēr minētajā nošķīrumā būtu jāņem vērā arī kolektīvās finansēšanas tirgus iezīmes. Proti, šajā regulā nošķirot pieredzējušus un nepieredzējušus ieguldītājus, būtu jāņem vērā arī potenciālo ieguldītāju pieredze kolektīvajā finansēšanā un zināšanas par to, kas būtu atkārtoti jānovērtē ik pēc diviem gadiem.

(43)

Finanšu produkti, ko tirgo kolektīvās finansēšanas platformās, nav tādi paši kā tradicionālie ieguldījumu produkti vai uzkrājumu produkti un nebūtu jātirgo kā tādi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji izprot ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem saistītā riska līmeni, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju iesaistes zināšanu pārbaude, lai noskaidrotu viņu izpratni par šādiem ieguldījumiem. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nepārprotami jābrīdina potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji, kam nav pietiekamu zināšanu, prasmju un pieredzes, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumi viņiem varētu būt nepiemēroti.

(44)

Ņemot vērā to, ka pieredzējuši ieguldītāji pēc definīcijas apzinās riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem kolektīvās finansēšanas projektos, viņiem nav lietderīgi piemērot iesaistes zināšanu pārbaudi. Tāpat kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam izdot brīdinājumus par risku pieredzējušiem ieguldītājiem.

(45)

Lai nodrošinātu, ka nepieredzējušie ieguldītāji ir izlasījuši un sapratuši nepārprotamus brīdinājumus par risku, ko tiem izdevis kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, viņiem būtu nepārprotami jāapliecina riski, ko viņi uzņemas, ieguldot kolektīvās finansēšanas projektā. Lai uzturētu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un ņemot vērā to, ka šādas apliecināšanas trūkums norāda uz iespējamu izpratnes trūkumu par iespējamajiem riskiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem ieguldījumi tikai no tādiem nepieredzējušiem ieguldītājiem, kuri ir nepārprotami apliecinājuši, ka ir saņēmuši un sapratuši minētos brīdinājumus.

(46)

Ņemot vērā risku, kas saistīts ar kolektīvās finansēšanas projektiem, nepieredzējušiem ieguldītājiem būtu jāizvairās no pārmērīgas iesaistīšanās tajos. Pastāv nozīmīgs risks zaudēt lielas sākotnēji ieguldītās summas daļas vai pat zaudēt to visu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt maksimālo summu, ko nepieredzējuši ieguldītāji var ieguldīt atsevišķā projektā bez papildu aizsargpasākumiem. Turpretim pieredzējušiem ieguldītājiem, kuriem ir vajadzīgā pieredze, zināšanas vai finansiālās spējas, vai to apvienojums, šāda maksimālā summa nebūtu jāpiemēro.

(47)

Lai stiprinātu nepieredzējušu ieguldītāju aizsardzību, ir jāparedz noteikumi par pārdomu periodu, kurā potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var atsaukt piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību konkrētā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, nenorādot iemeslu un bez sankcijām. Tas ir nepieciešams, lai novērstu situāciju, kad potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs, pieņemot kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, līdz ar to pieņem arī piedāvājumu noslēgt juridiski saistošu līgumu bez jebkādas atsaukšanas iespējas pienācīgā laikposmā. Pārdomu periods nav nepieciešams, ja potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs var izteikt ieinteresētību konkrētā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā, nesaistot sevi ar līgumu, izņemot gadījumus, kad šāds piedāvājums ieguldīt vai šāda ieinteresētība tiek izteikti brīdī, kas ir tuvu plānotajam piedāvājuma beigu datumam vai finansēšanas mērķa sasniegšanas datumam. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka pirms pārdomu perioda iztecēšanas no ieguldītāja netiek iekasēta vai projekta īpašniekam netiek pārskaitīta nauda.

(48)

Ņemot vērā iespējamo ietekmi, kas tiesībām pārdomu perioda laikā atsaukt piedāvājumu ieguldīt vai izteikumu par ieinteresētību var būt uz izmaksām, ko rada kapitāla piesaistīšana kolektīvās finansēšanas platformās, Komisijai savā ziņojumā, kas tai jāsniedz saskaņā ar šo regulu, būtu jāizvērtē, vai pārdomu periods būtu jāsaīsina, lai nodrošinātu efektīvāku kapitāla piesaistīšanas procesu, nekaitējot ieguldītāju aizsardzībai.

(49)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (11) attiecas uz prasījumiem, kas ceļas no ieguldījumu brokeru sabiedrības nespējas atmaksāt ieguldītājiem pienākošos vai ieguldītājiem piederošo naudu, kas tiek turēta to vārdā saistībā ar ieguldījumu darījumiem, vai no tās nespējas atmaksāt ieguldītājiem jebkādus tiem piederošus instrumentus, kas to vārdā tiek turēti, pārzināti vai pārvaldīti saistībā ar ieguldījumu darījumiem. Ņemot vērā to, ka tādu aktīvu glabāšana, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kurus sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju arī saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, neietver ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta nozīmē, nepieredzējuši ieguldītāji ieguldījumu pamatinformācijas lapā būtu jāinformē par to, ka ieguldītāju kompensācijas sistēmas aizsardzība neattiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem, kas iegādāti kolektīvās finansēšanas platformā. Turklāt šāda kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja sniegtie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par noguldījumu pieņemšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (12) 2. panta 1. punkta 3) apakšpunkta nozīmē.

(50)

Šī regula nosaka saturu ieguldījumu pamatinformācijas lapai, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizsniedz potenciālajiem ieguldītājiem par katru kolektīvās finansēšanas piedāvājumu, lai tiem dotu iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapai potenciālie ieguldītāji būtu jābrīdina, ka ieguldījumu vide, kurā viņi ir iesaistījušies, rada riskus, kurus nesedz ne noguldījumu garantiju sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, ne ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK.

(51)

Ieguldījumu pamatinformācijas lapai būtu jāatspoguļo aizdevumos balstītas un ieguldījumos balstītas kolektīvās finansēšanas īpašās iezīmes. Šim nolūkam būtu vajadzīgi konkrēti un relevanti rādītāji. Ieguldījumu pamatinformācijas lapā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī specifiskās īpašības un riski, kas saistīti ar projekta īpašniekiem, un būtu jākoncentrējas uz būtisko informāciju par projekta īpašniekiem, ieguldītāju tiesībām un maksām un pārvedamo vērtspapīru, kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļauto instrumentu un piedāvāto aizdevuma veidu. Ieguldījumu pamatinformācijas lapa būtu jāsastāda projektu īpašniekiem, jo projektu īpašniekiem ir vislabākās iespējas sniegt informāciju, ko tajā nepieciešams iekļaut. Tomēr, tā kā par ieguldījumu pamatinformācijas lapas nodrošināšanu potenciālajiem ieguldītājiem atbildīgi ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, tieši kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka ieguldījumu pamatinformācijas lapa ir skaidra, pareiza un pilnīga.

(52)

Būtu jāļauj kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt vairāk informācijas, nekā prasīts projekta īpašnieka sagatavotajā ieguldījumu pamatinformācijas lapā. Tomēr šādai informācijai vajadzētu būt papildinošai un būtu jāatbilst pārējai informācijai, kas sniegta ieguldījumu pamatinformācijas lapā.

(53)

Ja kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs ieguldījumu pamatinformācijas lapā konstatē izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti, kas varētu būtiski ietekmēt gaidāmo peļņu no ieguldījuma, minētajam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu tūlīt jāpaziņo par šādu izlaidumu, kļūdu vai neprecizitāti projekta īpašniekam, kuram šī informācija būtu jāpapildina vai jāizlabo. Ja šāds papildinājums vai labojums netiek veikts, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam būtu ar dažiem nosacījumiem jāaptur vai pat jāatceļ kolektīvās finansēšanas piedāvājums.

(54)

Lai jaunuzņēmumiem un MVU nodrošinātu netraucētu un ātru piekļuvi kapitāla tirgiem, samazinātu to finansēšanas izmaksas un izvairītos no kavējumiem un izmaksām kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, nevajadzētu būt prasībai, ka ieguldījumu pamatinformācijas lapa jāapstiprina kompetentajai iestādei.

(55)

Ja tas ir atļauts valsts tiesību aktos, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu spēt pārvest īpašumtiesības uz kapitāldaļām ieguldījumos balstītā kolektīvās finansēšanas projektā, aktualizējot savu informācijas sistēmu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pārredzamības un informācijas plūsmas interesēs vajadzētu spēt ļaut klientiem, kuri ir veikuši ieguldījumus ar tā kolektīvās finansēšanas platformas starpniecību, platformas ziņojumdēlī reklamēt savu ieinteresētību pirkt vai pārdot aizdevumus, pārvedamus vērtspapīrus vai kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautus instrumentus, kas sākotnēji tika piedāvāti minētajā kolektīvās finansēšanas platformā, ar noteikumu, ka ziņojumdēlī netiek apvienotas vairāku trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saistībā ar šādām reklāmām. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajam ziņojumdēlim nevajadzētu būt iekšējai sapārošanas sistēmai, kas uz daudzpusēja pamata izpilda klientu rīkojumus, ja vien attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam nav arī atsevišķas atļaujas kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 5. pantu vai kā regulētam tirgum saskaņā ar minētās direktīvas 44. pantu. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kam nav šādas atļaujas attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, būtu skaidri jāinformē ieguldītāji, ka tie nepieņem rīkojumu saņemšanu līgumu pirkšanas vai pārdošanas nolūkos saistībā ar ieguldījumiem, kas sākotnēji veikti kolektīvās finansēšanas platformā, ka jebkāda pirkšanas un pārdošanas darbība to kolektīvās finansēšanas platformā ir ieguldītāja ziņā un uz viņa atbildību un ka tie neuztur tirdzniecības vietu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES.

(56)

Lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu dokumentāciju par saziņu ar klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāglabā visa attiecīgā uzskaite saistībā ar viņu pakalpojumiem un darījumiem.

(57)

Lai nodrošinātu taisnīgu un nediskriminējošu attieksmi pret klientiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri savus pakalpojumus reklamē ar tirgvedības paziņojumiem, būtu jāsniedz informācija, kas ir patiesa, skaidra un nav maldinoša.

(58)

Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas visā Savienībā, un lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi tirgum, valstu tiesību akti, normatīvie un administratīvie akti, kas konkrēti reglamentē kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tirgvedības paziņojumus un kas piemērojami dalībvalstīs, kā arī to kopsavilkumi būtu jāpublicē elektroniski tādā valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā. Šajā nolūkā EVTI un kompetentajām iestādēm būtu pastāvīgi jāatjaunina to tīmekļa vietnes.

(59)

Lai veidotu labāku izpratni par regulējuma atšķirību apmēru starp dalībvalstīm attiecībā uz prasībām, kas piemērojamas tirgvedības paziņojumiem, kompetentajām iestādēm katru gadu būtu jāsniedz EVTI detalizēts ziņojums par savām izpildes darbībām minētajā jomā.

(60)

Lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā, uz tirgvedības paziņojumiem nebūtu jāattiecina tulkošanas prasības, ja tos sniedz vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tirgvedības paziņojumi tiek izplatīti, vai valodā, ko akceptē minētās dalībvalsts kompetentās iestādes.

(61)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības un atļauju piešķiršanas procedūru, dalībvalstīm būtu jānosaka pienākumi un funkcijas, kas, ievērojot šo regulu, jāveic kompetentajām iestādēm. Lai veicinātu efektīvu pārrobežu administratīvo sadarbību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās vienots kontaktpunkts, kas pārvaldītu saziņu ar EVTI un kompetentajām iestādēm visā Savienībā.

(62)

Tā kā efektīvi kompetento iestāžu instrumenti, pilnvaras un resursi garantē uzraudzības efektivitāti, šajā regulā būtu jāparedz minimālais uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kas jāuztic kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja tā noteikts valsts tiesību aktos, minētās pilnvaras būtu jāīsteno, iesniedzot pieteikumu kompetentajās tiesu iestādēs. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, EVTI un kompetentajām iestādēm būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(63)

Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, kompetentajām iestādēm ir jāspēj piekļūt arī telpām, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas, lai konfiscētu dokumentus. Piekļuve tādām telpām ir nepieciešama, kad ir radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas saistīti ar inspekcijas vai izmeklēšanas priekšmetu un kas varētu būt būtiski, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga tad, ja fiziska vai juridiska persona, kurai jau ir izdarīts informācijas sniegšanas pieprasījums, to nav izpildījusi vai ja ir pamats uzskatīt, ka, ja pieprasījums tiktu izdarīts, to neizpildītu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietoti, manipulēti vai iznīcināti.

(64)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par šīs regulas pārkāpumiem tiek piemēroti pienācīgi administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi. Minētajiem sodiem un pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs un preventīva ietekme. Šai regulai nebūtu jāierobežo dalībvalstu spēja paredzēt lielākus administratīvos sodus.

(65)

Lai nodrošinātu to, ka kompetento iestāžu lēmumiem par administratīvo sodu uzlikšanu vai citiem veiktajiem administratīvajiem pasākumiem ir preventīva ietekme uz sabiedrību kopumā, tie būtu jāpublicē, ja vien kompetentā iestāde neuzskata par nepieciešamu tos publicēt anonīmi, atlikt publicēšanu vai nepublicēt vispār.

(66)

Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa, lai dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem attiecībā uz tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai par šīs regulas pārkāpumiem tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja šīs regulas piemērošanas nolūkos laikus sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piekļūt informācijai un apmainīties ar to, tostarp pēc attiecīgu pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanas nolūkam.

(67)

Tā kā ieguldījumu pamatinformācijas lapu ir paredzēts pielāgot kolektīvās finansēšanas piedāvājuma īpatnībām un ieguldītāju informēšanas vajadzībām, kolektīvās finansēšanas piedāvājumi saskaņā ar šo regulu būtu jāatbrīvo no pienākuma publicēt prospektu atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1129 un minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(68)

Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas tām palīdz konstatēt šīs regulas pārkāpumus un uzlikt sodus. Tādēļ šai regulai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti adekvāti pasākumi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu tos no atriebības. Tas būtu jādara, grozot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (13), lai to padarītu piemērojamu šīs regulas pārkāpumiem.

(69)

Lai precizētu šajā regulā izklāstītās prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)

Lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, tostarp ieguldītāju un patērētāju pienācīgu aizsardzību visā Savienībā, būtu jāizstrādā tehniskie standarti. EVTI un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (15) (EBI), kā struktūrām, kuru rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tādu Komisijai iesniedzamu regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli.

(71)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EVTI un EBI izstrādātus regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz aizdevumu portfeļa individuālu pārvaldību, sūdzību izskatīšanu, interešu konfliktiem, atļauju darboties kā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam, informāciju klientiem, saistību neizpildes rādītāju publiskošanu, iesaistīšanās zināšanu pārbaudi un zaudējumu segšanas spējas simulāciju, ieguldījumu pamatinformācijas lapu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

(72)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju ziņojumiem, valsts noteikumu par tirgvedības prasībām publicēšanu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un ar EVTI. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(73)

Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (16), un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (17).

(74)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, novērst tā tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, kas piemērojams kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vienlaikus uzlabojot ieguldītāju aizsardzību, kā arī tirgus efektivitāti un veicinot KTS izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(75)

Šīs regulas piemērošanas datums būtu jāatliek, lai to pieskaņotu datumam, kurā piemēro valstu noteikumus, ar ko transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1504 (18), ar kuru kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, atbrīvo no Direktīvas 2014/65/ES piemērošanas.

(76)

Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā valstu noteikumu aizstāšanu ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ciktāl tie attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu veidiem, kas tagad ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, ir lietderīgi izveidot pārejas režīmu, kurš personām, kas sniedz šādus kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti pirms šīs regulas, ļauj pielāgot savu uzņēmējdarbību šai regulai un dod pietiekamu laiku, lai pieteiktos tajā paredzētās atļaujas saņemšanai. Tādēļ šādām personām vajadzētu spēt turpināt sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem līdz 2022. gada 10. novembrim. Šajā pārejas periodā dalībvalstis var ieviest īpašas procedūras, lai juridiskajām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir saņēmušas atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, dotu iespēju pārveidot savas valsts atļaujas par šajā regulā paredzētajām atļaujām, ar noteikumu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

(77)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz 2022. gada 10. novembrim nav saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu, pēc minētā datuma nevajadzētu izdot jaunus kolektīvās finansēšanas piedāvājumus. Lai izvairītos no situācijas, kad mērķa kapitāla piesaistīšana saistībā ar konkrētu kolektīvās finansēšanas projektu nav pabeigta līdz 2022. gada 10. novembrim, uzaicinājumi uz finansēšanu būtu jāslēdz līdz minētajam datumam. Tomēr pēc 2022. gada 10. novembra spēkā esošo līgumu apkalpošanu, tostarp debitoru parādu iekasēšanu un nodošanu, aktīvu glabāšanas pakalpojumu sniegšanu vai korporatīvo darbību apstrādi, var turpināt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(78)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un tiek ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(79)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,