Preamble: 1

(1)

Kredītu un kredītriska mikrodati (turpmāk – “kredītu dati”) satur detalizētu un individuālu informāciju par instrumentiem, kas rada kredītrisku noguldījumus pieņemošajām sabiedrībām, finanšu sabiedrībām, kas nav noguldījumus pieņemošās sabiedrības vai aktīvu pārvaldības struktūras, kuras visas veic ievērojama apjoma kreditēšanu. Šāda detalizēta informācija ir nepieciešama, lai Eurosistēma, Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija veiktu savus uzdevumus, t. sk. monetārās politikas analīzi un monetārās politikas operācijas, riska vadību, finanšu stabilitātes uzraudzību un makroprudenciālo politiku un izpēti. Šie dati būs noderīgi arī banku uzraudzības mērķiem Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) kontekstā.

(2)

Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 5.1. pantā noteikts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar ECBS nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu vāc ECBS uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju no kompetentajām nacionālajām iestādēm vai tieši no tautsaimniecības dalībniekiem. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā noteikts, ka ECB sīkāk norāda faktiskos datu sniedzējus datu sniedzēju atsauces grupu robežās, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnīgi vai daļēji atbrīvot dažu kategoriju datu sniedzējus no datu sniegšanas prasībām.

(3)

Kredītu dati būtiski veicinās esošās ECBS statistikas uzlabošanu un jaunās statistikas izstrādi, jo tie sniedz svarīgu datu iedalījumu un sīkāku informāciju, kas nav pieejama no pašlaik izmantotajiem datu avotiem, piemēram, informāciju par finanšu sektora piešķirto kredītu struktūru un riska pakāpēm. Piemēram, kredītu dati būtiski uzlabos statistikas kvalitāti attiecībā uz: a) kredītu dalījumu pēc sabiedrības lieluma – svarīgu iezīmi, kas ļauj novērtēt un kontrolēt kredītu piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem; b) kredītlīnijām darījuma partnera sektoru dalījumā; c) kredītiem nefinanšu sabiedrībām saimnieciskās darbības veidu dalījumā; d) kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu; un e) pārrobežu kredītiem un ar tiem saistītiem ienākumiem kā daļu no to dalībvalstu maksājumu bilances statistikas, kuru valūta ir euro.

(4)

Kredītu datu pieejamība uzlabos tās mikrolīmeņa informācijas izmantošanas iespējas, kura pašlaik tiek vākta par vērtspapīru emisiju un turējumu statistiku, un uzlabos finansiālās integrācijas un finanšu stabilitātes monitoringu un veicināšanu Savienībā. Visbeidzot, kredītu dati attiecībā uz filiālēm, kuras ir ārpus euro zonas esošas valsts rezidenti un kuru galvenie biroji ir datu sniedzējas dalībvalsts rezidenti, ir svarīgi ECBS uzdevumu izpildei, īpaši saistībā ar monetārās politikas analīzi un finanšu stabilitātes uzdevumiem. Turklāt dati var veicināt tādu makroprudenciālās uzraudzības uzdevumu izpildi kā finanšu stabilitātes analīze, risku novērtējums un stresa testi. Ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 4.a punktu tagad ir īpaši atļauts izmantot uzraudzības mērķiem statiskos datus, kas savākti saskaņā ar ECBS Statūtu 5. pantu.

(5)

Kredītu analītisko datu saskaņotam un visaptverošam apkopojumam būtu jāsamazina datu sniegšanas pienākumu slogs, ar laiku palielinot datu sniegšanas prasību stabilitāti. Tas ir svarīgi tāpēc, ka grozījumu iekļaušana augsti automatizētajās datu sniedzēju datu apstrādes sistēmās var maksāt ļoti dārgi. Saskaņotais kredītu datu kopums sniegs arī detalizētākus datus, tādējādi samazinot vajadzību nosūtīt datu sniedzējiem papildu pieprasījumus.

(6)

Lēmumā ECB/2014/6 (3) noteikta kārtība, kādā izstrādā kredītu mikrodatu vākšanas ilgtermiņa regulējumu, pamatojoties uz saskaņotām ECB statistikas datu sniegšanas prasībām. Tā mērķis ir nodrošināt, ka tiek izveidoti: a) nacionālie kredītu mikrodatu kopumi, ko pārvalda visas Eurosistēmas NCB, ievērojot kopējus obligātos standartus; un b) Eurosistēmas dalībnieku kopēja kredītu mikrodatu analītiska datubāze (AnaCredit), kuras pamatā ir dati par visām dalībvalstīm, kuru valūta ir euro.

(7)

Ieteikumā ECB/2014/7 (4) to dalībvalstu NCB, kuru valūta nav euro, bet kuras gatavojas piedalīties ilgtermiņa regulējumā, tiek aicinātas piemērot Lēmuma ECB/2014/6 noteikumus. AnaCredit vajadzētu būt brīvprātīgi pieejamai ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, īpaši VUM iesaistītajām dalībvalstīm, lai paplašinātu tās ģeogrāfisko un datu tvērumu un uzlabotu saskaņotību visā Savienībā.

(8)

Lēmumā ECB/2014/6 noteikto sagatavošanās pasākumu mērķis ir “noteikt kredītu mikrodatu saskaņotu kopumu pamatgrupu, kurus ilgtermiņā NCB nodod ECB”, tomēr ieguvumu un izmaksu izvērtēšanas procedūra atklāja ļoti stingras lietotāju prasības, kas uzsver vajadzību ne tikai pēc “datu kopumu pamatgrupas”, bet arī pēc visaptveroša datu raksturlielumu saraksta un pasākumiem, kas raksturo instrumentus, kuri rada datu sniedzēju kredītrisku. Turklāt uzlabotās saskaņotības rezultātā jāpieaug valstu un institūciju datu salīdzināmībai, tādējādi nodrošinot augstāku datu kvalitāti analīzei.

(9)

AnaCredit mērķis ir kopā ar citu statistikas regulējumu par mikrodatu vākšanu sniegt analītisku ieskatu par datu sniedzēju kredītrisku neatkarīgi no finanšu instrumenta, riska darījuma veida vai uzskaites klasifikācijas. Šajā sakarībā regulā noteikto prasību mērķis ir nodrošināt, ka datu sniedzēji sniedz NCB saskaņotas informācijas kopumu.

(10)

AnaCredit būtu jāveido pakāpeniski, jo saskaņot pašreizējās būtiskās atšķirības kredītu datu vākšanā visās iesaistītajās valstīs var tikai pakāpeniski. Šādā pakāpeniskā pieejā ņemts vērā arī laiks, kas datu sniedzējiem nepieciešams, lai izpildītu dažādās prasības attiecībā uz datiem. Kopumā dažādos posmos vācamo datu tvērums un saturs jānosaka pēc iespējas agrāk, lai visi datu sniedzēji sagatavotos saskaņota jēdzienu un definīciju kopuma izmantošanai. Tādēļ ECB Padomes lēmums par katru nākamo posmu tiks pieņemts vismaz divus gadus pirms tā īstenošanas. Lai samazinātu datu sniedzēju izmaksas un darba apjomu, informācijas sniegšana par mājokļa īpašuma finansēšanai izsniegtajiem kredītiem ar atlases metodes palīdzību tiks izpētīta vēlākā posmā.

(11)

Viens no AnaCredit svarīgākajiem ilgtermiņa mērķiem ir saskaņot datu sniegšanas prasības un īstenošanas praksi, tomēr pašreizējās datu vākšanas prakses atšķirības rada nepieciešamību saglabāt NCB rīcības brīvību noteiktās jomās, piemēram, saistībā ar NCB lēmumiem par izņēmumu piešķiršanu maziem datu sniedzējiem, kas ir rezidenti. Šīs jomas, kurās NCB saglabā rīcības brīvību, katrā nākamajā posmā jāpārskata, lai noteiktu, vai var panākt tālāku saskaņošanu visās iesaistītajās valstīs.

(12)

Attiecībā uz tvērumu AnaCredit datu sniegšanas pirmajā posmā būtu jāiekļauj kredīti, kurus kredītiestādes piešķīrušas juridiskajām personām. Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, kas nav kredītiestādes, aktīvu pārvaldības struktūras un citas finanšu sabiedrības, kuras veic kreditēšanu, kā arī šo vienību ārvalstu meitasuzņēmumi var tikt iekļauti datu sniedzēju kategorijā vēlākā posmā. Attiecībā uz instrumentiem mikrodatu sniegšanas tvērumu var paplašināt, iekļaujot atvasinātos finanšu instrumentus, citus debitoru parādus, ārpusbilances posteņus (piemēram, finanšu garantijas) un personām, kas nav juridiskās personas, izsniegtos kredītus, t. sk. pašnodarbinātajām personām izsniegtos kredītus. Pirmajā posmā nav jāvāc personu dati, kas noteikti piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, t. sk. dati par kredītiem ar vairākiem debitoriem, kuros debitoru skaitā ir fiziskās personas, vai ja fiziskās personas saistītas ar instrumentiem, par kuriem sniegti dati AnaCredit. Ja datu sniegšanas tvērums tiks paplašināts, nākamajos posmos iekļaujot šādus personu datus, jānodrošina fizisko personu tiesību aizsardzība saistībā ar šo personu datu vākšanu un apstrādi. Turklāt vēlākos posmos var iekļaut prasības datus sniegt konsolidēti. Paplašinot datu sniedzēju grupu, jāņem vērā NCB tiesības piešķirt izņēmumus maziem datu sniedzējiem, un lēmums par paplašināšanu jāpieņem vismaz divus gadus pirms tās spēkā stāšanās, lai datu sniedzējiem un NCB būtu pietiekami daudz laika ieviešanai.

(13)

Gatavojoties nākamajiem posmiem, datu sniedzēju grupas paplašināšana un datu sniegšanas papildu prasību ieviešana būtu jāpamato ar ECBS Statistikas komitejas (turpmāk – “STK”) sagatavoto analīzi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, datu sniedzēju un NCB aplēstās izmaksas, tirgus norises un pirmajā posmā gūto pieredzi.

(14)

Kredītu datu sniegšanas pienākumi jānosaka, ņemot vērā samērīguma principu, lai novērstu nepamatotu datu sniegšanas pienākumu slogu, īpaši maziem datu sniedzējiem ar ierobežotu kopējo kredītriska darījumu apjomu. Šā iemesla dēļ NCB jābūt tiesīgām pieļaut izņēmumus attiecībā uz maziem datu sniedzējiem.

(15)

Lai nodrošinātu efektīvu datu sniegšanu un atbilstošu sadarbspēju ar citu esošu vai jaunu datu sniegšanas regulējumu, NCB jāļauj vākt informāciju, kas jāiesniedz ECB, kā daļu no plašākas valsts uzskaites sistēmas, un paplašināt kredītu datu sniegšanu ārpus šajā regulā paredzētā regulējuma likumā noteikto NCB mērķu īstenošanai un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

(16)

Lai atbalstītu AnaCredit, jāļauj NCB izmantot savas datubāzes, no datu sniedzējiem saņemtos datus un jebkādus citus avotus, t. sk. atsauces datubāzes. NCB jāpiešķir tiesības izlemt, vai uzsākt sadarbības pasākumus ar nacionālajām statistikas iestādēm (NSI), datu sniedzēju uzraudzību īstenojošām nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) vai jebkurām citām valsts iestādēm, ja vien sniegtie dati atbilst šajā regulā noteiktajiem kvalitātes standartiem. Tā kā pašlaik valstīs ir spēkā atšķirīga kārtība, nolūkā samazināt datu sniegšanas pienākumu slogu saskaņā ar šo regulu ir veicināma efektīva un lietderīga NSI, NKI un citu nacionālo iestāžu sadarbība.

(17)

Jānosaka kredītu datu vākšanas regulējums, lai nodrošinātu sadarbspēju starp centrālajiem kredītreģistriem (CKR) un citiem valsts sektora iestāžu izveidotajiem attiecīgajiem kredītu datu kopumiem, t. sk. ar vērtspapīru statistikas datubāzēm, kā arī ar ECBS Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistru.

(18)

Jāļauj NCB izmantot kopīgu daudzfunkcionālu kredītu analītisko mikrodatu kopumu, lai izveidotu atgriezenisko saikni ar datu sniedzējiem vai bagātinātu esošās atgriezeniskās saiknes un citus informācijas pakalpojumus, ko CKR nodrošina datu sniedzējiem. Šīs atgriezeniskās saiknes uzlabos ECBS ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātes veicināšanā saskaņā ar tās pilnvarām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 5. punktā. Šīs atgriezeniskās saiknes datu sniedzējiem sniegs plašāku pamatu to veiktajam kredītspējas novērtējumam, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu debitoriem, kā arī nodrošinās definīciju un datu raksturlielumu saskaņošanu visās datu sniedzēju veiktajās kreditēšanas darbībās. Tās uzlabos kredītiestāžu un citu aizdevēju kredītriska pārvaldību. Tās it īpaši palīdzēs kredītiestādēm izvairīties no nevajadzīgas paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem kredītspējas novērtēšanā. Atgriezeniskās saiknes jāveido, pamatojoties uz labāko praksi un jānodrošina obligātie datu kvalitātes standarti. Kredītu analītisko datu apakškopa, ko NCB var izmantot kopīgi, atgriezenisko saikņu mērķiem jānosaka, ņemot vērā attiecīgo datu raksturlielumu konkrēto konfidencialitātes līmeni un atbilstošās konfidencialitātes aizsardzības prasības, kā arī laiku, kas nepieciešams tā īstenošanai. Atgriezenisko saikņu darbības jomu un veidošanu sīkāk var noteikt atsevišķā tiesību aktā, un NCB, pamatojoties uz piemērojamo tiesisko regulējumu, var noslēgt saprašanās memorandus par attiecīgo sadarbību, veidojot atgriezeniskās saiknes. Dažas NCB, kas izveidojušas CKR, jau sniedz viena otrai pārrobežu kredītu un kredītriska mikrodatus (5), savukārt citām NCB juridisku iemeslu dēļ var būt nepieciešams zināms laiks pārrobežu informācijas apmaiņas īstenošanai, lai nodotu šādus datus finanšu iestādēm, kuras tām sniedz datus. Atgriezenisko saikņu veidošanā un īstenošanā jāņem vērā valsts tiesību aktu prasības par rīcību ar konfidenciālu statistisko informāciju.

(19)

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8.–8.c pantā noteiktos konfidenciālās statistikas informācijas aizsardzības un izmantošanas standartus.

(20)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punktā noteikts, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas datu sniedzējiem, kuri neievēro ECB regulās un lēmumos noteiktās vai piemērotās statistikas datu sniegšanas prasības. Šīs sankciju pilnvaras ir neatkarīgas no NCB tiesībām piemērot sankcijas datu sniedzējiem, kuri nepilda statistikas vai cita veida datu sniegšanas pienākumus, kas uz tiem attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu.

(21)

Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemainīs pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmēs datu sniedzēju pienākumu slogu dalībvalstīs. Šai procedūrai jāparedz iespēja ņemt vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli.

(22)

ECBS Statūtu 5. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts nosaka pienākumu izstrādāt un īstenot valstī visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par lietderīgiem: a) lai savāktu ECB statistikas datu sniegšanas prasību izpildei nepieciešamo statistisko informāciju un b) statistikas jomā laikus sagatavotos šādu dalībvalstu kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm.

(23)

Šo regulu piemēro, neskarot kredītu datu vākšanu VUM tiesiskā regulējuma ietvaros.