V PIELIKUMS IZMAKSU UN IEGUVUMU ANALĪZE ENERGOSISTĒMAS MĒROGĀ

atsevišķa projekta analīzes apgabals aptver visas dalībvalstis un trešās valstis, kuru teritorijā atrodas projekts, visas tieši kaimiņos esošās dalībvalstis un visas citas dalībvalstis, uz kurām projektam ir būtiska ietekme. Šajā nolūkā ENTSO-E un ENTSO-G sadarbojas ar visiem attiecīgajiem sistēmu operatoriem attiecīgajās trešās valstīs. Attiecībā uz projektiem, kas ietilpst II pielikuma 3. punktā noteiktajā energoinfrastruktūras kategorijā, ENTSO-E un ENTSO-G sadarbojas ar projekta virzītāju arī tad, ja tas nav sistēmas operators;

katrā izmaksu un ieguvumu analīzē ietver jutīguma analīzi attiecībā uz ievaddatu kopumu, tostarp ražošanas un siltumnīcefekta gāzu izmaksas, kā arī paredzamo pieprasījuma un piegādes attīstību, tostarp attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem, un tostarp abu elastību, kā arī uzglabāšanas pieejamību, dažādu projektu ekspluatācijā nodošanas datumu tajā pašā analīzes apgabalā, klimata ietekmi un citus būtiskus parametrus;

tās nosaka, kāda analīze jāveic, balstoties uz relevanto daudznozaru ievaddatu kopumu, aprēķinot ietekmi gadījumam, kad projekts tiek realizēts, un gadījumam, kad projekts netiek realizēts, un ietver relevanto savstarpējo saistību ar citiem projektiem;

tās sniedz norādes par enerģijas tīkla izstrādāšanu un izmantošanu un tirgus modelēšanu, kas nepieciešama izmaksu un ieguvumu analīzei. Modelēšana ļauj pilnvērtīgi novērtēt ekonomisko ieguvumu, tostarp tirgus integrācijas, apgādes drošības un konkurences, kā arī energoizolācijas novēršanas, sociālo, vidisko un klimatisko ietekmi, tostarp starpnozaru ietekmi. Metodoloģija ir pilnīgi pārredzama, ietverot informāciju par to, kādēļ, kas un kā tiek aprēķināts katrs no ieguvumiem un izmaksām;

tās ir paskaidrots, kā visos tīkla desmit gadu attīstības plāna posmos tiek īstenots princips par energoefektivitāti pirmajā vietā;

tajās ir paskaidrots, ka projekts nekavēs atjaunīgās enerģijas attīstīšanu un izmantošanu;

tās nodrošina, ka tiek apzinātas dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto pozitīva ietekme – ieguvēji –, dalībvalstis, uz kurām projektam ir neto negatīva ietekme, un izmaksu sedzēji, kas var būt citas dalībvalstis, nevis tās, kuru teritorijā konkrētā infrastruktūra ir uzbūvēta;

tajās ir ņemtas vērā vismaz šādas izmaksas: kapitālizmaksas, darbības un uzturēšanas izdevumu izmaksas, kā arī izmaksas, kas rodas saistītajai sistēmai projekta tehniskā dzīves cikla laikā kopumā, piemēram, dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tostarp ārējās izmaksas. Metodoloģijas sniedz norādījumus par diskonta likmēm, tehnisko dzīves ciklu un atlikušo vērtību, ko izmanto izmaksu un ieguvumu aprēķinos. Turklāt tajās ir iekļauta obligāta metodoloģija, kā aprēķināt ieguvumu un izmaksu attiecību un neto pašreizējo vērtību, kā arī ieguvumu diferenciāciju saskaņā ar to aplēšu metožu ticamības līmeni. Ņem vērā arī metodes, kā aprēķināt projektu ietekmi uz klimatu un vidi un ieguldījumu Savienības enerģētikas mērķrādītāju, piemēram, atjaunojamo energoresursu izplatības, energoefektivitātes un starpsavienojumu mērķrādītāju, sasniegšanā;

tās nodrošina, ka tiek novērtēti katram projektam īstenotie klimatadaptācijas pasākumi un ka tie atspoguļo siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas, un ka novērtēšana ir stabila un saskanīga ar citām Savienības rīcībpolitikām, lai varētu tos salīdzināt ar citiem risinājumiem, kuriem nav vajadzīga jauna infrastruktūra.