I PIELIKUMS

1. Nenodrošināti naudas līdzekļu aizņēmumi. Ja naudas līdzekļu aizņēmumi tiek ieguldīti, tie palielina AIF riska darījumu apjomu par kopējo šo aizņēmumu summu. Tādēļ minimālais riska darījumu apjoms vienmēr ir aizņēmuma summa. Tas var būt lielāks, ja ar aizņēmumu veiktā ieguldījuma vērtība ir lielāka nekā aizņēmuma summa. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, aizņemtos naudas līdzekļus, kas izmantoti riska darījumu finansēšanai, aprēķinā neiekļauj. Ja naudas līdzekļu aizņēmumus neiegulda, bet tie paliek naudas līdzekļu vai to ekvivalentu formā, kā noteikts 7. panta a) punktā, tie AIF riska darījumu apjomu nepalielina.

2. Nodrošināti naudas līdzekļu aizņēmumi. Nodrošināti naudas līdzekļu aizņēmumi ir līdzīgi nenodrošinātiem naudas līdzekļu aizņēmumiem, bet aizdevums var būt nodrošināts ar vienu aktīvu vai aktīvu kopumu. Ja naudas līdzekļu aizņēmumus neiegulda, bet tie paliek naudas līdzekļu vai to ekvivalentu formā, kā noteikts 7. panta a) punktā, tie AIF riska darījumu apjomu nepalielina.

3. Konvertējami aizņēmumi. Konvertējami aizņēmumi ir nopirkti parādi, kas to turētājam vai emitentam noteiktos apstākļos dod tiesības tos konvertēt citā aktīvā. AIF riska darījuma apjoms ir šo aizņēmumu tirgus vērtība.

4. Procentu likmju mijmaiņas darījumi. Procentu likmes mijmaiņas darījums ir līgums par apmainīšanos ar procentu likmju naudas plūsmām, ko līguma darbības laikā noteiktos intervālos (maksājuma datumos) aprēķina no nosacītās pamatsummas. Katras puses maksājuma summu aprēķina, izmantojot citu procentu likmi, kas balstīta uz nosacītajiem riska darījuma apjomiem.

5. Finanšu līgumi par starpībām. Finanšu līgums par starpībām (CFD) ir vienošanās starp divām pusēm, proti, ieguldītāju un CFD nodrošinātāju, maksāt otrai pusei bāzes aktīva cenas izmaiņu. Atkarībā no tā, kurā virzienā mainās cena, viena puse maksā otrai starpību, kas radusies no līguma noslēgšanas brīža līdz tā darbības laika beigām. Riska darījuma apjoms ir bāzes aktīva tirgus vērtība. Šo pašu principu piemēro arī likmēm par finansiālo starpību (financial spread bets).

6. Standartizēti nākotnes līgumi. Standartizēts nākotnes līgums ir vienošanās noteiktā dienā nākotnē par iepriekš noteiktu cenu pirkt vai pārdot noteiktu apjomu vērtspapīru, valūtas, preču, indeksa vai cita aktīva. Riska darījuma apjoms ir attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtība.

7. Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi. Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums ir vienošanās, kurā viena puse (kopējo ieņēmumu maksātājs) attiecīgā atsauces pienākuma kopējos ekonomiskos rezultātus nodod otrai pusei (kopējo ieņēmumu saņēmējs). Kopējie ekonomiskie rezultāti ietver ienākumus no procentiem un maksām, guvumus vai zaudējumus no tirgus svārstībām un kredītzaudējumus. AIF riska darījuma apjoms ir to attiecīgo aktīvu tirgus vērtība, kuriem ir ietekme uz mijmaiņas ekonomisko rezultātu.

8. Nestandartizēti nākotnes līgumi. Nestandartizēts nākotnes līgums ir individualizēta divpusēja vienošanās apmainīties ar aktīviem vai naudas plūsmām noteiktā norēķinu dienā nākotnē par nestandartizēta nākotnes darījuma cenu, kas noteikta darījuma dienā. Viena nestandartizēta nākotnes līguma puse ir pircējs (garā pozīcija), kas piekrīt maksāt nestandartizēta nākotnes darījuma cenu norēķinu datumā. Otra puse ir pārdevējs (īsā pozīcija), kas piekrīt saņemt nestandartizēta nākotnes darījuma cenu. Lai iesaistītos nestandartizētā nākotnes darījumā, parasti nav nepieciešams veikt maksājumu. AIF riska darījuma apjoms ir attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtība. To iespējams aizvietot ar nosacīto līguma vērtību, ja tā ir mazāka.

9. Iespējas līgumi. Iespējas līgums ir vienošanās, kas dod pircējam, kurš veic maksājumu (prēmiju), tiesības, bet nenosaka pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu apjomu bāzes aktīvu par noteiktu cenu (norunas cenu) līdz līguma darbības laika beigām vai šā laika beigās. Pirkšanas iespējas līgums ir iespēja pirkt, un pārdošanas iespējas līgums ir iespēja pārdot. Fonda riska darījuma apjoma ierobežojumi būs – no vienas puses – potenciāli neierobežots riska darījuma apjoms un – no otras puses – riska darījuma apjoms, kas nepārsniedz augstākās samaksātās prēmijas apjomu vai šā iespējas līguma tirgus vērtību. Riska darījuma apjomu starp šiem diviem ierobežojumiem nosaka kā ar delta koeficientu koriģēto bāzes pozīcijas ekvivalentu, kur iespējas līguma delta koeficients mēra iespējas līguma cenas jutīgumu pret bāzes aktīva cenas izmaiņām. Tāda pati pieeja jāpiemēro iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem, piemēram, strukturētajos produktos. Struktūra jāsadala pa komponentiem, un pienācīgi jānosaka atvasināto riska darījuma kārtu ietekme.

10. Līgumi par pārdošanu ar atpirkšanu. Līgums par pārdošanu ar atpirkšanu parasti rodas, ja AIF “pārdod” vērtspapīrus līguma par pirkšanu ar atpārdošanu darījuma partnerim un piekrīt tos nākotnē atpirkt atpakaļ par noteiktu cenu. AIF no iesaistīšanās šajā darījumā radīsies finansējuma izmaksas, tādēļ tam vajadzēs atkārtoti ieguldīt naudas līdzekļu ieņēmumus (faktiski nodrošinājumu naudas līdzekļu formā), lai ģenerētu ienākumus, kas pārsniedz radušās finansējuma izmaksas. Šā “nodrošinājuma naudas līdzekļu formā” atkārtota ieguldīšana nozīmē, ka AIF uzņemsies papildu risku, kas jāņem vērā vispārējā riska darījumu aprēķinā. “Pārdoto” vērtspapīru ekonomiskie riski un labumi attiecas uz AIF. Turklāt pārdošanas ar atpirkšanu darījums gandrīz vienmēr radīs saistību īpatsvaru, jo nodrošinājums naudas līdzekļu formā tiks atkārtoti ieguldīts. Gadījumā, ja kā daļa no darījuma ir saņemts nodrošinājums, kas nav naudas līdzekļu formā, un tas ir tālāk izmantots citā pārdošanas ar atpirkšanu līgumā vai akciju-aizdevuma līgumā, kopējā riska darījumu apjomā iekļauj pilnu nodrošinājuma tirgus vērtību. AIF riska darījuma apjomu palielina par nodrošinājuma, kas ir naudas līdzekļu formā, atkārtoti ieguldīto apjomu.

11. Līgumi par pirkšanu ar atpārdošanu. Šis darījums rodas, ja AIF “pērk” vērtspapīrus no līguma pārdošanu ar atpirkšanu darījuma partnera un piekrīt tos nākotnē pārdot atpakaļ par noteiktu cenu. AIF parasti iesaistās šajos darījumos, lai ģenerētu zema riska naudas tirgus tipa ienākumus, un “nopirktie” vērtspapīri kalpo kā nodrošinājums. Tādējādi vispārējais riska darījumu apjoms neveidojas, un AIF neuzņemas ne riskus, ne ieguvumus no “nopirktajiem” vērtspapīriem, t. i., tiem nav papildu tirgus riska. Taču ir iespējams, ka “nopirktie” vērtspapīri, kā minēts iepriekš, tiek tālāk izmantoti kā daļa no pārdošanas ar atpirkšanu vai akciju-aizdevuma darījuma, un šādā gadījumā vispārējā riska darījumu apjomā iekļauj pilnu vērtspapīru tirgus vērtību. Nopirkto vērtspapīru ekonomiskie riski un labumi attiecas uz darījuma partneri un tādējādi nepalielina AIF riska darījumu apjomu.

12. Vērtspapīru aizdevuma līgumi. AIF, kas iesaistās vērtspapīru aizdevuma darījumā, par noteiktu maksu aizdod vērtspapīru aizņēmējam darījuma partnerim (kas parasti aizņemas vērtspapīrus, lai segtu fizisku īsās pārdošanas darījumu). Vērtspapīru aizņēmējs AIF nogādā nodrošinājumu naudas līdzekļu vai citā formā. Tikai tad, ja naudas nodrošinājumu, kas ir naudas līdzekļu formā, atkārtoti iegulda instrumentos, kas nav 7. panta a) punktā minētie, radīsies vispārējais riska darījumu apjoms. Ja nodrošinājums, kas nav naudas līdzekļu formā, tiek tālāk izmantots kā daļa no pārdošanas ar atpirkšanu vai cita vērtspapīru aizdevumu darījuma, vispārējā riska darījumu apjomā iekļauj pilnu vērtspapīru tirgus vērtību. Riska darījums rodas tiktāl, ciktāl ir veikts nodrošinājuma naudas līdzekļu formā atkārtots ieguldījums.

13. Vērtspapīru aizņēmuma līgumi. AIF, kas iesaistās vērtspapīru aizņēmumā, par noteiktu maksu aizņemas vērtspapīrus no vērtspapīru aizdevēja darījumu partnera. AIF tad pārdod vērtspapīrus tirgū. Tādējādi AIF ir radusies šā vērtspapīra īsā pozīcija. Tiktāl, ciktāl naudas līdzekļu ieņēmumi no pārdošanas tiek atkārtoti ieguldīti, palielinās AIF riska darījumu apjoms. Riska darījuma apjoms ir šo vērtspapīru ar īso pozīciju tirgus vērtība. Papildu riska darījums rodas tiktāl, ciktāl saņemtie naudas līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti.

14. Kredītsaistību mijmaiņas līgumi. Kredītsaistību mijmaiņas līgums (CDS) ir kredītsaistību atvasinātais līgums, kas pircējam nodrošina aizsardzību, parasti pilnas summas atgūšanu, ja atsauces struktūra nepilda savas saistības vai ir iestājies kredīta notikums. Apmaiņā pret to CDS pārdevējs no pircēja saņem regulāru maksu (starpību). Aizsardzības pārdevējam riska darījuma apjoms ir augstākā no šīm vērtībām: vai nu attiecīgo bāzes aktīvu tirgus vērtība, vai kredītsaistību mijmaiņas līguma nosacītā vērtība. Aizsardzības pircējam riska darījuma apjoms ir attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtība.