|
+V PIELIKUMS PĀRBAUDES KRITĒRIJI, KAS MINĒTI 15. PANTĀ |
V PIELIKUMS PĀRBAUDES KRITĒRIJI, KAS MINĒTI 15. PANTĀ
V PIELIKUMS PĀRBAUDES KRITĒRIJI, KAS MINĒTI 15. PANTĀ A DAĻA – Stacionāru iekārtu radīto emisiju pārbaude Vispārīgi principi 1. Pārbaudes veic attiecībā uz emisijām no jebkuras I pielikumā minētās darbības. 2. Pārbaudes procesā ņem vērā ziņojumu atbilstoši 14. panta 3. punktam un monitoringa pasākumus iepriekšējā gada laikā. Ir jāpārbauda monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte un iesniegtie dati un informācija par emisiju, jo īpaši:
a)
iesniegtie darbības dati un attiecīgie mērījumi un aprēķini;
b)
emisijas koeficientu izvēle un izmantošana;
c)
kopējās emisijas noteikšanā veiktie aprēķini; un
d)
ja izmantoti mērījumi, ir jāpamato mērīšanas metožu izvēle un lietošana. 3. Ziņojumus par emisiju var apstiprināt tikai tad, ja ticami dati un informācija ļauj noteikt emisiju ar augstu ticamības pakāpi. Šajā sakarībā operatoram ir jāparāda, ka:
a)
iesniegtajos datos nav pretrunu;
b)
datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar zinātniskiem standartiem; un
c)
iekārtas reģistri ir pilnīgi un konsekventi. 4. Pārbaudītājam ir jādod piekļuve jebkuram ražošanas objektam un jebkurai informācijai sakarā ar veicamo pārbaudi. 5. Pārbaudītājam ir jāņem vērā, vai iekārta ir reģistrēta Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS). Metodoloģija Stratēģiskā analīze 6. Pārbaude ir jābalsta uz visu iekārtā veikto darbību stratēģisku analīzi. Pārbaudītājam tādēļ ir jābūt zināšanām par visām darbībām un to nozīmību attiecībā uz emisiju. Procesa analīze 7. Iesniegtās informācijas pārbaude, ja vajadzīgs, jāveic iekārtas atrašanās vietā. Pārbaudītājs izmanto pēkšņas pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību. Riska analīze 8. Pārbaudītājs pakļauj novērtēšanai visus iekārtas emisijas avotus, lai būtu iespējams veikt kopējo emisijas novērtējumu, pamatojoties uz katra emisijas avota datu ticamību. 9. Pamatojoties uz šo analīzi, pārbaudītājs uzskatāmi identificē avotus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ var notikt kļūdaina kopējās emisijas noteikšana. It īpaši tas attiecas uz emisijas koeficientu izvēli un aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Īpaša uzmanība jāpievērš paaugstināta riska emisijas avotiem un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem. 10. Pārbaudītājam jāņem vērā jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību. Ziņojums 11. Pārbaudītājs gatavo ziņojumu par apstiprināšanas procesu un konstatē, vai ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs. Šajā ziņojumā aplūko visus jautājumus attiecībā uz paveikto darbu. Paziņot, ka ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs, var tad, ja pārbaudītājs atzīst, ka, nosakot kopējo emisiju, nav pieļautas būtiskas kļūdas. Minimālās prasības attiecībā uz pārbaudītāja kompetenci 12. Pārbaudītājs ir neatkarīgs no operatora un veic savu darbu labi, profesionāli un pārzin:
a)
šīs direktīvas noteikumus, kā arī visus standartus un metodiskās norādes, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 14. panta 1. punktam;
b)
normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz pārbaudāmajām darbībām; un
c)
visas informācijas sagatavošanu attiecībā uz katru emisijas avotu iekārtā, it īpaši, kas attiecas uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņošanu. B DAĻA – Aviācijas darbību radīto emisiju pārbaude 13. Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes piemēro, lai pārbaudītu ziņojumus par emisijām no lidojumiem, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. Šim nolūkam:
a)
3. punktā ar atsauci uz operatoru saprot atsauci uz gaisakuģa operatoru un minētā punkta c) apakšpunktā ar atsauci uz iekārtu saprot atsauci uz gaisakuģi, kas izmantots, lai veiktu aviācijas darbības, uz kurām attiecas ziņojums;
b)
5. punktā ar atsauci uz iekārtu saprot atsauci uz gaisakuģa operatoru;
c)
6. punktā ar atsauci uz darbībām, kas veiktas iekārtā, saprot atsauci uz aviācijas darbībām, uz kurām attiecas ziņojums un kuras ir veicis gaisakuģa operators;
d)
7. punktā ar atsauci uz iekārtas atrašanās vietu saprot atsauci uz vietām, ko izmanto gaisakuģa operators, lai veiktu aviācijas darbības, uz kurām attiecas ziņojums;
e)
8. un 9. punktā ar atsaucēm uz emisiju avotiem iekārtās saprot atsauci uz gaisakuģi, par ko ir atbildīgs gaisakuģa operators; un
f)
10. un 12. punktā ar atsaucēm uz operatoru saprot atsauces uz gaisakuģa operatoru. Papildu noteikumi par aviācijas emisiju ziņojumu pārbaudi 14. Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, vai:
a)
ir ņemti vērā visi lidojumi, kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām. Veicot šo uzdevumu, pārbaudītājs izmanto informāciju no grafikiem un citu informāciju par gaisakuģa operatora veiktiem pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol;
b)
informācija par kopējo degvielas patēriņu kopumā atbilst informācijai par gaisakuģim, kas veic aviācijas darbības, iegādāto vai kā citādi piegādāto degvielu. Papildu noteikumi par to, kā pārbaudīt tonnkilometru datus, kas ir iesniegti saskaņā ar 3.e un 3.f pantu 15. Šajā pielikumā izklāstītos pamatprincipus un metodes, lai pārbaudītu ziņojumus par emisijām saskaņā ar 14. panta 3. punktu, vajadzības gadījumā piemēro arī, lai atbilstīgi pārbaudītu aviācijas tonnkilometru datus. 16. Pārbaudītājs jo īpaši pārliecinās, vai saskaņā ar 3.e panta 1. punktu un 3.f panta 2. punktu iesniegtajā gaisakuģa operatora pieteikumā ir ņemti vērā tikai lidojumi, kas ir faktiski notikuši un kas pieder pie I pielikumā uzskaitītajām aviācijas darbībām, par kurām ir atbildīgs gaisakuģa operators. Veicot šo uzdevumu, pārbaudītājs izmanto informāciju no grafikiem un citu informāciju par gaisakuģa operatora veiktiem pārvadājumiem, arī informāciju, ko minētais operators lūdzis no Eurocontrol. Turklāt pārbaudītājs pārliecinās, ka gaisakuģa operatora uzrādītā kravas masa atbilst pierakstiem par kravas masu, kurus attiecīgais gaisakuģa operators glabā drošības vajadzībām. C DAĻA. III pielikumā minētajai darbībai atbilstošo emisiju verifikācija Vispārīgie principi 1. III pielikumā minētajai darbībai atbilstošās emisijas verificē. 2. Verifikācijas procesā ņem vērā ziņojumu atbilstoši 14. panta 3. punktam un monitoringa pasākumus iepriekšējā gada laikā. Ir jāpārbauda monitoringa sistēmu ticamība un precizitāte un iesniegtie dati un informācija par emisijām, jo īpaši:
a)
paziņotās patēriņam nodotās degvielas un saistītie aprēķini;
b)
emisijas koeficientu izvēle un izmantošana;
c)
kopējās emisijas noteikšanā veiktie aprēķini. 3. Paziņotās emisijas var validēt tikai tad, ja ticami dati un informācija ļauj emisiju noteikt ar augstu ticamības pakāpi. Lai nodrošinātu augsta līmeņa ticamību, regulētajam subjektam ir jāpierāda, ka:
a)
iesniegtajos datos nav pretrunu;
b)
datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar zinātniskiem standartiem; un
c)
regulētā subjekta reģistri ir pilnīgi un konsekventi. 4. Verificētājam ir jāsaņem piekļuve jebkuram objektam un jebkurai informācijai sakarā ar veicamo verifikāciju. 5. Verificētājam ir jāņem vērā, vai regulētais subjekts ir reģistrēts Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS). Metodika Stratēģiskā analīze 6. Verifikācija ir jābalsta uz stratēģisku analīzi par visiem degvielas daudzumiem, ko regulētais subjekts nodevis patēriņam. Tas nozīmē, ka verificētājam ir pārskats par visām darbībām, kuru ietvaros regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, un par to, cik būtiskas tās ir no emisiju viedokļa. Procesa analīze 7. Iesniegto datu un informācijas verifikāciju, ja vajadzīgs, veic regulētā subjekta atrašanās vietā. Verificētājs izmanto izlases veida pārbaudes, lai noteiktu iesniegto datu un informācijas ticamību. Riska analīze 8. Verificētājs visus līdzekļus, ar kādiem regulētais subjekts nodod degvielas patēriņam, novērtē attiecībā uz to, cik ticami ir dati par regulētā subjekta emisijām kopumā. 9. Pamatojoties uz šo analīzi, verificētājs uzskatāmi identificē jebkādus elementus, kuru emisijas noteikšana saistīta ar paaugstinātu kļūdu risku, un citus monitoringa un ziņošanas procedūras aspektus, kuru dēļ varētu kļūdaini noteikt emisijas kopumā. It īpaši tas attiecas uz aprēķiniem, kas nepieciešami, lai noteiktu emisijas līmeni no atsevišķiem avotiem. Īpašu uzmanību pievērš tiek elementiem, kas saistīti ar paaugstinātu kļūdu risku, un minētajiem monitoringa procedūras aspektiem. 10. Verificētājs ņem vērā jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto regulētais subjekts, lai samazinātu kļūdas iespējamību. Ziņojums 11. Verificētājs gatavo ziņojumu par validēšanas procesu, kurā norāda, vai ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs. Šajā ziņojumā aplūko visus jautājumus, kas relevanti paveiktajam darbam. Paziņot, ka ziņojums atbilstīgi 14. panta 3. punktam ir apmierinošs, var tad, ja verificētājs atzīst, ka, norādot kopējo emisiju, nav pieļautas būtiskas kļūdas. Minimālās prasības verificētāja kompetencei 12. Verificētājs ir neatkarīgs no regulētā subjekta un veic savu darbu labi, profesionāli un pārzina:
a)
šīs direktīvas noteikumus, kā arī visus standartus un metodiskās norādes, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 14. panta 1. punktam;
b)
normatīvās un administratīvās prasības attiecībā uz verificējamajām darbībām; un
c)
to, kā rodas visa informācija saistībā ar visiem līdzekļiem, ar kādiem regulētais subjekts degvielas nodod patēriņam, jo īpaši par datu vākšanu, mērījumiem, aprēķiniem un ziņošanu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|