6.a pants

Novērojamo vielu sarakstā vienlaikus iekļauj ne vairāk kā piecas vielas, vielu grupas vai piesārņojuma rādītājus un iespējamās analīzes metodes katrai vielai. Minētās metodes nedrīkst radīt pārmērīgus izdevumus kompetentajām iestādēm. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās varētu ūdens videi vai ar ūdens vides starpniecību radīt ievērojamu Savienības mēroga risku, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Šajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ziņojumiem, ko saskaņā ar 2. punktu sagatavo ECHA, Komisija novērojamo vielu sarakstā iekļauj mikroplastmasu un atbilstošus rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem klātbūtnes, evolūcijas vai pārneses rādītājus (“rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem rādītāji”) ar noteikumu, ka ir pieejamas paraugu ņemšanas un analīzes metodes, kas ir uzticamas un nerada pārmērīgus izdevumus. Komisija nosaka šādas paraugu ņemšanas un analīzes metodes līdz 2027. gada 1. decembrim.

Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no novērojamo vielu saraksta svītro visas vielas, vielu grupas vai rādītājus, attiecībā uz kuriem Komisija uzskata, ka risku ūdens videi ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Tomēr, ja ir nepieciešami papildu monitoringa dati, lai varētu novērtēt risku ūdens videi, atsevišķu vielu, vielu grupu vai rādītāju var saglabāt sarakstā uz vēl vienu trīs gadu laikposmu.

Komisija var arī pievienot vienu vai vairākas papildu vielas, vielu grupas vai rādītājus, ja tā, ņemot vērā ECHA zinātniskos ziņojumus, uzskata, ka varētu pastāvēt plašs risks ūdens videi, saskaņā ar 1. punktu ievērojot atjaunināto novērojamo vielu sarakstu, kurā ir ne vairāk kā piecas vielas, vielu grupas vai rādītāji.

Mikroplastmasu un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem rādītājus nesaglabā novērojamo vielu sarakstā uz vēl vienu trīs gadu laikposmu, ja vien nav pieejama saskaņota un uzticama riska novērtēšanas metodika, kas pēc piemērošanas apliecina, ka pirmajā monitoringa laikposmā savāktie monitoringa dati nav pietiekami, lai novērtētu risku, ko tie rada ūdens videi vai ar tās starpniecību.

Katra dalībvalsts izraugās vismaz divas monitoringa stacijas un tādu skaitu staciju, kas atbilst tās gruntsūdeņu objektu kopējai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 45 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).

Kad dalībvalstis katrai vielai, vielu grupai vai rādītājam izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un laiku, tās ņem vērā to, kā atkarībā no sezonas mainās nokrišņi, ūdens līmenis, lietojuma modeļi un vielas, vielu grupas vai rādītāja sastopamības iespējamība. Monitoringu veic ne retāk kā reizi gadā.

Ja dalībvalsts var no esošām monitoringa programmām vai pētījumiem iegūt pietiekamus, salīdzināmus, reprezentatīvus un jaunākos monitoringa datus par konkrētu vielu, vielu grupu vai rādītāju, tā var nolemt neveikt novērojamo vielu saraksta mehānismā paredzēto papildu monitoringu minētajai vielai, vielu grupai vai rādītājam ar nosacījumu, ka vielas, vielu grupas vai rādītāja monitoringa metodika atbilst analīzes metodēm, kuras minētas īstenošanas aktā, ar ko izveido novērojamo vielu sarakstu.

Ja Komisija, ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minēto ECHA novērtējumu, secina, ka ūdens videi radītā riska turpmākai novērtēšanai papildu monitorings nav vajadzīgs, minēto novērtējumu ņem vērā, kad saskaņā ar 8. pantu pārskata I vai II pielikumu.