+VIII PIELIKUMS
|
VIII PIELIKUMS
VIII PIELIKUMS
Pamatprasības ATM/ANS un gaisa satiksmes vadības dispečeriem
1. GAISA TELPAS IZMANTOŠANA
|
1.1.
|
Visu gaisa kuģu ekspluatācija, izņemot tos, kuri veic 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, visās lidojuma fāzēs vai lidlauka kustības zonā notiek saskaņā ar kopīgiem vispārējiem darbības noteikumiem un piemērojamām procedūrām, kas noteiktas gaisa telpas izmantošanai.
|
|
1.2.
|
Visi gaisa kuģi, izņemot tos, kuri veic 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, ir aprīkoti ar vajadzīgajiem komponentiem, un tos atbilstīgi ekspluatē. Komponenti, ko izmanto ATM/ANS sistēmās, atbilst arī 3. punkta prasībām.
|
2. PAKALPOJUMI
2.1. Gaisa telpas izmantotājiem aeronavigācijas vajadzībām sniedzamā aeronavigācijas informācija un dati
|
2.1.1.
|
Dati, ko izmanto kā aeronavigācijas informācijas avotu, ir pietiekami kvalitatīvi, pilnīgi un aktuāli, un tos sniedz laicīgi.
|
|
2.1.2.
|
Aeronavigācijas informācija ir precīza, pilnīga, aktuāla, nepārprotama, tā ir no leģitīma avota un ar atbilstīgu integritāti, kā arī izmantotājiem piemērotā formātā.
|
|
2.1.3.
|
Šādu aeronavigācijas informāciju gaisa telpas izmantotājiem dara zināmu laicīgi un izmantojot pietiekami uzticamus un ātrus, pret tīšiem un netīšiem sakaru traucējumiem un datu sabojāšanu aizsargātus sakaru līdzekļus.
|
2.2. Meteoroloģiskā informācija
|
2.2.1.
|
Dati, ko izmanto kā aviācijas meteoroloģiskās informācijas avotu, ir pietiekami kvalitatīvi, pilnīgi un aktuāli.
|
|
2.2.2.
|
Aviācijas meteoroloģiskā informācija ir iespējami precīza, pilnīga, aktuāla, ar atbilstīgu integritāti un nepārprotama, lai tā atbilstu gaisa telpas izmantotāju vajadzībām. Aviācijas meteoroloģiskā informācija nāk no leģitīma avota.
|
|
2.2.3.
|
Šādu aviācijas meteoroloģisko informāciju gaisa telpas izmantotājiem dara zināmu laicīgi un izmantojot pietiekami uzticamus un ātrus, pret sakaru traucējumiem un datu sabojāšanu aizsargātus sakaru līdzekļus.
|
2.3. Gaisa satiksmes pakalpojumi
|
2.3.1.
|
Dati, ko izmanto kā avotu, sniedzot gaisa satiksmes pakalpojumus, ir pareizi, pilnīgi un aktuāli.
|
|
2.3.2.
|
Gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana ir pietiekami precīza, pilnīga, aktuāla un nepārprotama, lai atbilstu izmantotāju drošības vajadzībām.
|
|
2.3.3.
|
Automatizēti instrumenti, kas izmantotājiem sniedz informāciju vai ieteikumus, ir pareizi konstruēti, ražoti un uzturēti, lai nodrošinātu to piemērotību paredzētajiem mērķiem.
|
|
2.3.4.
|
Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi un ar tiem saistītie procesi nodrošina, ka ir atbilstīgs attālums starp gaisa kuģiem, un lidlauka manevrēšanas teritorijā novērš sadursmes starp gaisa kuģiem un šķēršļiem, un vajadzības gadījumā palīdz izvairīties no citiem apdraudējumiem gaisā, un nodrošina tūlītēju un savlaicīgu koordināciju ar visiem attiecīgajiem izmantotājiem un blakusesošajām gaisa telpas daļām.
|
|
2.3.5.
|
Saziņa starp gaisa satiksmes dienestiem un gaisa kuģiem un starp attiecīgajām gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām ir savlaicīga, skaidra, pareiza un nepārprotama, aizsargāta pret traucējumiem, visām iesaistītajām personām saprotama un attiecīgā gadījumā vispāratzīta.
|
|
2.3.6.
|
Pastāv līdzekļi, kas ļauj konstatēt iespējamas avārijas situācijas un attiecīgā gadījumā sākt efektīvus meklēšanas un glābšanas darbus. Šādi līdzekļi vismaz ietver atbilstīgus trauksmes izziņošanas mehānismus, koordinācijas pasākumus un procedūras, līdzekļus un personālu, lai nodrošinātu efektīvu atbildības rajona pārklājumu.
|
▼M3
2.3.a Gaisa satiksmes datu pakalpojumi
2.3.a.1. Savāktie gaisa satiksmes dati ir pietiekami kvalitatīvi, pilnīgi, aktuāli, iegūti no leģitīma avota, un tie tiek sniegti laikus.
2.3.a.2. Gaisa satiksmes datu pakalpojumiem nodrošina un uztur pietiekamu veiktspēju attiecībā uz to pieejamību, integritāti, nepārtrauktību un savlaicīgumu, lai apmierinātu to lietotāja vajadzības.
2.3.a.3. Sistēmas un instrumenti, kas nodrošina gaisa satiksmes datu pakalpojumus, ir pareizi konstruēti, ražoti un uzturēti, lai garantētu to piemērotību paredzētajam mērķim.
2.3.a.4. Šādus datus dara zināmus laicīgi un izmantojot pietiekami uzticamus un ātrus, pret tīšiem un netīšiem sakaru traucējumiem un datu sabojāšanu aizsargātus sakaru līdzekļus.
▼B
2.4. Sakaru pakalpojumi
Tiek nodrošināta un uzturēta pietiekama sakaru pakalpojumu veiktspēja pieejamības, integritātes, nepārtrauktības un savlaicīguma ziņā. Pakalpojumi ir ātri un aizsargāti pret datu sabojāšanu un traucējumiem.
2.5. Navigācijas pakalpojumi
Tiek nodrošināts un uzturēts pietiekams navigācijas pakalpojumu veiktspējas līmenis vadīšanas, pozicionēšanas un attiecīgā gadījumā laika koordinācijas informācijas ziņā. Veiktspējas kritēriji ietver pakalpojumu precizitāti, integritāti, avota leģitimitāti, pieejamību un nepārtrauktību.
2.6. Novērošanas pakalpojumi
Novērošanas pakalpojumi nosaka gaisa kuģu atrašanās vietu gaisā, kā arī citu gaisa kuģu un zemes transportlīdzekļu atrašanās vietu lidlaukā, nodrošinot pietiekamu veiktspēju attiecībā uz pakalpojumu precizitāti, integritāti, avota leģitimitāti, nepārtrauktību un noteikšanas iespējamību.
2.7. Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība
Gaisa satiksmes plūsmu taktiskā pārvaldība Savienības līmenī izmanto un sniedz pietiekami precīzu un aktuālu informāciju par plānotās gaisa satiksmes apjomu un īpatnībām, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, un veic ar satiksmes plūsmu maršrutu maiņu vai aizkavēšanu saistīto koordināciju un sarunas, lai mazinātu risku, ka gaisā vai lidlaukos varētu rasties pārslodzes situācijas. Lai optimizētu pieejamo kapacitāti gaisa telpas izmantošanā un lai uzlabotu gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības procesus, īsteno plūsmu pārvaldību. Šādas pārvaldības pamatā ir drošība, pārredzamība un efektivitāte, nodrošinot, ka kapacitātes piešķiršana ir elastīga un savlaicīga, ievērojot Eiropas aeronavigācijas plānu.
Regulas 43. pantā minētie pasākumi attiecībā uz plūsmu pārvaldību atbalsta aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidlauku ekspluatantu un gaisa telpas izmantotāju ekspluatācijas lēmumus un aptver šādas jomas:
b)
pieejamās gaisa telpas kapacitātes izmantošanu visās lidojuma fāzēs, ieskaitot laika nišu piešķiršanu maršrutā;
c)
vispārējās gaisa satiksmes maršrutu izmantošanu, tostarp:
—
vienotas maršrutu un satiksmes izvietojuma publikācijas izveidošanu,
—
vispārējās gaisa satiksmes novirzīšanu no noslogotiem apgabaliem un
—
prioritātes noteikšanu vispārējās gaisa satiksmes piekļuvei gaisa telpai, jo īpaši noslogotības un krīzes laikā; un
d)
lidojumu plānu un lidostu laika nišu atbilstību un vajadzības gadījumā nepieciešamo koordināciju ar blakus esošiem reģioniem.
▼M3
2.8. Gaisa telpas pārvaldība
Konkrētu gaisa telpas daļu piešķiršanu noteiktai izmantošanai pārrauga, koordinē un izziņo laicīgi, lai jebkuros apstākļos mazinātu risku, ka zūd distance starp gaisa kuģiem. Ņemot vērā dalībvalstu atbildībā esošu militāro darbību un ar to saistītu aspektu organizāciju, gaisa telpas pārvaldība arī atbalsta ICAO aprakstītās un ar Regulu (ES) 2024/2803 īstenotās gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas vienveidīgu piemērošanu, lai veicinātu gaisa telpas un gaisa satiksmes pārvaldību kopējās transporta politikas kontekstā.
▼B
2.9. Lidojuma procedūru izstrāde
Lidojuma procedūras pienācīgi izstrādā, apseko un validē, pirms var sākt to pielietošanu un tās var izmantot gaisa kuģi.
3. SISTĒMAS UN KOMPONENTI
3.1. Vispārīgi noteikumi
ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponenti, kas nodrošina saistītas informācijas apmaiņu ar gaisa kuģiem un uz zemes, ir pareizi konstruētas, ražotas, uzstādītas, uzturētas, aizsargātas pret neatļautu iejaukšanos un ekspluatētas, lai nodrošinātu, ka tās ir derīgas paredzētajiem mērķiem.
Sistēmas un procedūras jo īpaši ietver tās, kas vajadzīgas, lai atbalstītu šādas funkcijas un pakalpojumus:
b)
gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība;
c)
gaisa satiksmes pakalpojumi, jo īpaši lidojumu datu apstrādes sistēmas, novērošanas datu apstrādes sistēmas un cilvēka un mašīnas saskarnes sistēmas;
d)
sakari, tostarp zeme-zeme/kosmoss, gaiss-zeme un gaiss-gaiss/kosmoss sakari;
g)
aeronavigācijas informācijas pakalpojumi; un
h)
meteoroloģiskie pakalpojumi.
3.2. Sistēmu un komponentu integritāte, veiktspēja un drošums
Neatkarīgi no tā, vai tie atrodas gaisa kuģī, uz zemes vai kosmosā, sistēmu un komponentu integritāte un ar drošību saistītā veiktspēja ir piemērota paredzētajam mērķim. Sistēmas un komponenti visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos un visā ekspluatācijas laikā atbilst nepieciešamajam ekspluatācijas veiktspējas līmenim.
ATM/ANS sistēmas un ATM/ANS komponentus konstruē, izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstīgas un validētas procedūras, tā, lai vienmēr un visās lidojuma fāzēs nodrošinātu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) sekmīgu darbību. Sekmīgu darbību var raksturot jo īpaši kā apmaiņu ar informāciju, tai skaitā ar attiecīgu informāciju par ekspluatācijas stāvokli, informācijas kopīgu izpratni, salīdzināmas apstrādes darbības un saistītās procedūras, kas ļauj veikt kopējās saskaņotās ekspluatācijas darbības visā EATMN vai tā daļā.
EATMN, tā sistēmas un to komponenti koordinētā veidā atbalsta jaunas saskaņotas un validētas darbības koncepcijas, kas uzlabo aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti, ilgtspējību un efektivitāti, it īpaši drošības un jaudas ziņā.
EATMN, tā sistēmas un to komponenti atbalsta pakāpenisku civilmilitārās koordinācijas īstenošanu, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai efektīvi pārvaldītu gaisa telpu un gaisa satiksmes plūsmu un lai visi lietotāji varētu droši un efektīvi izmantot gaisa telpu, realizējot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju.
Lai sasniegtu minētos mērķus, EATMN, tā sistēmas un to komponenti atbalsta savlaicīgu apmaiņu ar pareizu un konsekventu informāciju, kas ietver visas lidojuma fāzes, starp civilajām un militārajām iestādēm, neskarot drošības vai aizsardzības politikas intereses, tostarp konfidencialitātes prasības.
3.3. Sistēmu un komponentu konstrukcija
|
3.3.1.
|
Sistēmas un komponentus konstruē tā, lai tie atbilstu piemērojamām drošuma un drošības prasībām.
|
|
3.3.2.
|
Sistēmas un komponentus – skatot tos gan kopā, gan atsevišķi, gan savstarpējā saistībā – konstruē tā, lai pastāvētu apgriezti proporcionāla attiecība starp iespējamību, ka jebkāda atteice var izraisīt pilnīgu sistēmas atteici, un atteices seku nopietnību attiecībā uz pakalpojumu drošību.
|
|
3.3.3.
|
Sistēmas un komponentus – skatot tos gan atsevišķi, gan savstarpējā kombinācijā – konstruē, ņemot vērā ar cilvēka spējām un veiktspēju saistītus ierobežojumus.
|
|
3.3.4.
|
Sistēmas un komponentus konstruē tā, lai tie un tajos esošie dati būtu aizsargāti pret kaitīgu mijiedarbību ar iekšējiem un ārējiem elementiem.
|
|
3.3.5.
|
Personālam skaidri, konsekventi un nepārprotami dara zināmu sistēmu un komponentu ražošanai, uzstādīšanai, ekspluatācijai un uzturēšanai vajadzīgo informāciju, kā arī informāciju par nedrošiem apstākļiem.
|
3.4. Nemainīgs pakalpojumu līmenis
Sistēmu un komponentu drošības līmeņus uztur vienādus, sniedzot pakalpojumu, kā arī veicot izmaiņas pakalpojumā.
4. GAISA SATIKSMES VADĪBAS DISPEČERU KVALIFIKĀCIJA
4.1. Vispārīgi noteikumi
Personas, kas mācās par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī gaisa satiksmes vadības studenti ir pietiekami izglītoti un sasnieguši pietiekamu fizisku un garīgu briedumu, lai apgūtu, saglabātu un pierādītu attiecīgās teorētiskās zināšanas un prasmes.
4.2. Teorētiskās zināšanas
|
4.2.1.
|
Gaisa satiksmes vadības dispečeri apgūst un uztur zināšanas līmenī, kas ir pietiekams, lai izpildītu savas funkcijas, un samērīgs ar riskiem, kuri ir saistīti ar pakalpojuma veidu.
|
|
4.2.2.
|
Teorētisku zināšanu apguvi un iegaumēšanu pierāda apmācību laikā veiktos pastāvīgos novērtējumos vai atbilstīgos eksāmenos.
|
|
4.2.3.
|
Uztur attiecīgu teorētisku zināšanu līmeni. Atbilstību pierāda regulāros novērtējumos vai eksāmenos. Eksāmenu biežums ir samērīgs ar riska līmeni, kas saistīts ar pakalpojuma veidu.
|
4.3. Prasmes
|
4.3.1.
|
Gaisa satiksmes vadības dispečers iegūst un uztur prasmes, kas nepieciešamas, lai viņš spētu veikt savas funkcijas. Šīs prasmes ir samērīgas ar riskiem, kas saistīti ar pakalpojuma veidu, un aptver vismaz šādas jomas, ja tās atbilst veicamajām funkcijām:
a)
ekspluatācijas procedūras;
b)
ar uzdevumiem saistīti aspekti;
c)
ārkārtas un avārijas situācijas; un
|
|
4.3.2.
|
Gaisa satiksmes vadības dispečers pierāda spējas izpildīt saistītās procedūras un uzdevumus kompetences līmenī, kas atbilst veicamajām funkcijām.
|
|
4.3.3.
|
Uztur pietiekamu prasmju kompetences līmeni. Atbilstību pārbauda regulāros novērtējumos. Minēto novērtējumu biežums ir samērīgs ar sarežģītību un riska līmeni, kas saistīti ar pakalpojuma veidu un veicamajiem uzdevumiem.
|
4.4. Valodu zināšanas
|
4.4.1.
|
Gaisa satiksmes vadības dispečers pierāda prasmi runāt angļu valodā un saprast to tādā līmenī, lai spētu efektīvi komunicēt gan balss kontakta (pa tālruni/radiotelefonu), gan klātienes situācijās par konkrētiem un ar darbu saistītiem tematiem, tostarp avārijas situācijās.
|
|
4.4.2.
|
Ja tas vajadzīgs gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) nodrošināšanai noteiktā gaisa telpas daļā, gaisa satiksmes vadības dispečers spēj runāt arī attiecīgās valsts valodā(-ās) un saprast to/tās iepriekš aprakstītajā līmenī.
|
4.5. Lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas (STD)
Ja praktiskām apmācībām, kas aptver situāciju apzināšanu un cilvēkfaktorus, vai prasmju apgūšanas vai to uzturēšanas pierādīšanai izmanto STD, to veiktspējas līmenis ir tāds, kas ļauj adekvāti simulēt apgūstamajām iemaņām atbilstīgu darba vidi un operatīvās situācijas.
4.6. Mācību kurss
|
4.6.1.
|
Mācības notiek mācību kursos, kas var ietvert teorētiskas un praktiskas nodarbības, tostarp mācības STD, ja tās ir paredzētas.
|
|
4.6.2.
|
Katram mācību veidam sagatavo un apstiprina mācību kursu.
|
4.7. Instruktori
|
4.7.1.
|
Teorētiskas nodarbības vada attiecīgi kvalificēti instruktori. Viņi:
a)
ir ieguvuši atbilstīgas zināšanas jomā, kurā paredzētas teorētiskās nodarbības; un
b)
ir pierādījuši spēju izmantot atbilstīgas apmācību metodes.
|
|
4.7.2.
|
Praktiskas nodarbības vada atbilstīgi kvalificēti instruktori, kam ir šāda kvalifikācija:
a)
viņi atbilst teorētisko zināšanu un pieredzes prasībām, kas atbilst rīkotajām nodarbībām;
b)
viņi ir pierādījuši spēju pasniegt un izmantot atbilstīgas apmācību metodes;
c)
viņi ir praktizējuši apmācību metodes, ko paredzēts izmantot apgūstamo procedūru apguvē; un
d)
viņi regulāri piedalās kvalifikācijas paaugstināšanas mācībās, lai nodrošinātu mācīšanas kompetences uzturēšanu.
|
|
4.7.3.
|
Praktisko nodarbību instruktoriem turklāt ir vai ir bijušas tiesības strādāt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem.
|
4.8. Vērtētāji
|
4.8.1.
|
Personas, kas atbild par gaisa satiksmes vadības dispečeru prasmju novērtēšanu:
a)
ir pierādījušas spēju novērtēt gaisa satiksmes vadības dispečeru sniegumu un veikt testus un pārbaudes; un
b)
regulāri paaugstina kvalifikāciju, lai nodrošinātu atbilstīgu novērtēšanas standartu uzturēšanu.
|
|
4.8.2.
|
Prasmju vērtētājiem turklāt ir vai ir bijušas tiesības strādāt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem tajās jomās, kurās jāveic novērtējums.
|
4.9. Gaisa satiksmes vadības dispečera veselības stāvokļa atbilstība
|
4.9.1.
|
Visi gaisa satiksmes vadības dispečeri regulāri iztur veselības stāvokļa atbilstības pārbaudi, lai pierādītu, ka viņi spēj pietiekami labi veikt savas funkcijas. Lai pierādītu veselības stāvokļa atbilstību, veic atbilstīgu novērtējumu, ņemot vērā iespējamu ar vecumu saistītu garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.
|
|
4.9.2.
|
Personu, kas sniedz gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojumus, veselības – tostarp fiziskās un garīgās veselības – atbilstības pārbaudē cita starpā tiek pierādīts, ka persona necieš no slimībām vai invaliditātes, kas padara viņu nespējīgu:
a)
pienācīgi izpildīt uzdevumus, kas jāveic, lai sniegtu ATC pakalpojumu;
b)
jebkurā laikā veikt uzticētos pienākumus; vai
c)
pareizi uztvert savu apkārtni.
|
|
4.9.3.
|
Ja veselības pārbaudi nevar pilnībā izturēt, drīkst izmantot tādus kompensācijas pasākumus, ar ko nodrošina līdzvērtīgu drošību.
|
5. PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI UN MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS
|
5.1.
|
Pakalpojumus nesniedz, ja nav ievēroti šādi nosacījumi:
a)
pakalpojumu sniedzēja rīcībā, tieši vai pamatojoties uz līgumu ar trešām personām, ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma mērogu un apjomu. Minētie līdzekļi cita starpā ir: sistēmas, telpas, ieskaitot energoapgādi, vadības struktūra, personāls, iekārtas un to tehniskā apkope, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, attiecīgu datu pieejamība un uzskaite;
b)
pakalpojumu sniedzējs izstrādā un atjaunina pārvaldības un darbības rokasgrāmatas attiecīgo pakalpojumu sniegšanai un darbojas saskaņā ar šīm rokasgrāmatām. Šādās rokasgrāmatās ir visas ekspluatācijai, pārvaldības sistēmai un operatīvā personāla pienākumu izpildei vajadzīgās instrukcijas, informācija un procedūras;
▼M3
c)
atbilstīgi darbības veidam un organizācijas lielumam pakalpojumu sniedzējs ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pārvaldītu drošuma un drošības riskus un pastāvīgi uzlabotu šo sistēmu;
▼B
d)
pakalpojumu sniedzējs nodarbina tikai atbilstīgi kvalificētu un profesionāli sagatavotu personālu un īsteno un uztur personāla mācību un pārbaužu programmas;
e)
lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pakalpojumu sniedzējs izveido oficiālus sakarus ar visām ieinteresētajām personām, kas var tieši ietekmēt tā pakalpojumu drošību;
f)
pakalpojumu sniedzējs izstrādā un īsteno darbnepārtrauces plānu, kas aptver avārijas un ārkārtas situācijas, kuras var rasties saistībā ar sniedzamajiem pakalpojumiem, tostarp tādu notikumu gadījumā, kuru rezultātā tā darbības būtiski pasliktinās vai tiek pārtrauktas;
g)
pakalpojumu sniedzējs kā daļu no pārvaldības sistēmas, kas minēta c) apakšpunktā, ievieš atgadījumu ziņošanas sistēmu, lai sekmētu drošības nepārtrauktas uzlabošanas mērķi. Atgadījumu ziņošanas sistēma atbilst piemērojamam Savienības tiesībām; un
h)
pakalpojumu sniedzējs paredz kārtību, lai pārliecinātos, ka sistēmas un komponenti, ko tas ekspluatē, vienmēr atbilst drošības darbības prasībām.
|
|
5.2.
|
ATC pakalpojumu nesniedz, ja nav ievēroti šādi nosacījumi:
a)
ATC pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla noguruma novēršanai ievieš dežūru sistēmu. Dežūru sistēmā ņem vērā dežūru periodus, dežūru ilgumu un pielāgotus atpūtas periodus. Dežūru sistēmā paredzētajos ierobežojumos ņem vērā attiecīgus faktorus, kas rada nogurumu, piemēram, jo īpaši negulēšanu, diennakts ciklu traucējumus, nakts dežūras, kumulatīvo dežūru ilgumu konkrētos laikposmos, kā arī pienākumu sadalījumu personāla starpā;
b)
ATC pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla stresa novēršanai izmanto izglītojošas un profilakses programmas;
c)
ATC pakalpojumu sniedzējs ir izveidojis procedūras, lai pārliecinātos, ka nav traucētas ATC pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla kognitīvās spējas vai nemazinās veselības stāvokļa atbilstība darbam; un
d)
plānojot un īstenojot darbības, ATC pakalpojumu sniedzējs ņem vērā operatīvos un tehniskos ierobežojumus un ar cilvēkfaktoru saistītos principus.
|
|
5.3.
|
Sakaru, navigācijas un/vai novērošanas pakalpojumus nesniedz, ja nav ievērots šāds nosacījums:
pakalpojumu sniedzējs laikus informē attiecīgos gaisa telpas izmantotājus un ATS struktūrvienības par ATS kontekstā sniegto pakalpojumu operatīvo statusu (un tā pārmaiņām).
|
|
5.4.
|
Mācību organizācijas Mācību organizācija, kas nodrošina apmācību personālam, kas sniedz ATC pakalpojumus, atbilst šādām prasībām:
a)
tai ir visi līdzekļi, kas vajadzīgi, lai pildītu ar tās darbību saistītos pienākumus. Minētie līdzekļi cita starpā ir: telpas, personāls, aprīkojums, metodika, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, piekļuve attiecīgiem datiem un uzskaite;
b)
atbilstīgi nodrošinātās apmācības veidam un organizācijas lielumam ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pārvaldītu drošības riskus, tostarp riskus saistībā ar mācību standartu, un pastāvīgi censtos uzlabot šo sistēmu; un
c)
vajadzības gadījumā vienojas ar citām attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu pastāvīgu šajā pielikumā paredzētajām pamatprasību ievērošanu.
|
6. AVIĀCIJAS MEDICĪNAS EKSPERTI UN AVIĀCIJAS MEDICĪNAS CENTRI
6.1. Aviācijas medicīnas eksperti
Aviācijas medicīnas ekspertiem jābūt:
a)
kvalificētiem un licencētiem nodarboties ar ārsta praksi;
b)
apmācītiem aviācijas medicīnā un regulārās aviācijas medicīnas kvalifikācijas paaugstināšanas mācībās, lai nodrošinātu atbilstīgu novērtēšanas standartu uzturēšanu; un
c)
apguvušiem praktiskās zināšanas un pieredzi saistībā ar apstākļiem, kādos gaisa satiksmes vadības dispečeri veic savus pienākumus.
6.2. Aviācijas medicīnas centri
Aviācijas medicīnas centriem jāatbilst šādām prasībām:
a)
tiem jābūt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai veiktu visus pienākumus, kas saistīti ar to tiesībām. Minētie līdzekļi cita starpā ir: telpas, personāls, iekārtas, instrumenti un materiāli, uzdevumu, pienākumu un procedūru dokumentācija, attiecīgu datu pieejamība un uzskaite;
b)
atbilstīgi darbības veidam un organizācijas lielumam tie ievieš un uztur pārvaldības sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību šajā pielikumā paredzētajām pamatprasībām, pārvaldītu drošības riskus un pastāvīgi uzlabotu šo sistēmu; un
c)
vajadzības gadījumā vienojas ar citām attiecīgām organizācijām, lai nodrošinātu pastāvīgu šajā pielikumā paredzētajām prasību ievērošanu.
▼M3
7.
FINANSIĀLĀ STABILITĀTE, ATBILDĪBA, APDROŠINĀŠANAS SEGUMA PRASĪBAS, ĪPAŠUMTIESĪBAS UN ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA
Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu, ATM/ANS sniedzēji:
a)
pierāda pietiekamu finansiālo stabilitāti;
b)
ir ieguvuši atbilstošu civiltiesiskās atbildības un apdrošināšanas segumu, ņemot vērā to juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni; un
c)
atbilst piemērojamām īpašumtiesību un organizatoriskās struktūras prasībām nolūkā novērst interešu konfliktus, lai nodrošinātu nediskriminējošu pakalpojumu sniegšanu.
▼B
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 02.08.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32018R1139
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|