+8. pants Enerģijas ietaupījuma pienākums
---+8. pants 1.
---+8. pants 2.
---+8. pants 3.
---+8. pants 4.
---+8. pants 5.
---+8. pants 6.
---+8. pants 7.
---+8. pants 8.
---+8. pants 9.
---+8. pants 10.
---+8. pants 11.
---+8. pants 12.
---+8. pants 13.
---+8. pants 14.
|
8. pants Enerģijas ietaupījuma pienākums
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
8. pants 1.
|
Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:
a)
no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim – katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra. Minētajā aprēķinā var daļēji vai pilnībā neiekļaut pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam;
b)
no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim:
i)
no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim katru gadu jaunu ietaupījumu 0,8 % apmērā no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra;
ii)
no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim katru gadu jaunu ietaupījumu 1,3 % apmērā no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra;
iii)
no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra;
iv)
no 2028. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim katru gadu jaunu ietaupījumu 1,9 % apmērā no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.
Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta, Kipra un Malta katru gadu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedz jaunus ietaupījumus, kas līdzvērtīgi 0,24 % no ikgadējā enerģijas galapatēriņa, to aprēķinot kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra. Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta ii), iii) un iv) punkta, Kipra un Malta katru gadu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz jaunus ietaupījumus, kas līdzvērtīgi 0,45 % no ikgadējā enerģijas galapatēriņa (FEC), to aprēķinot kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra. Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar noteikumu, ka katra pienākuma laikposma beigās ir panākti prasītie kopējie kumulatīvie enerģijas galapatēriņa ietaupījumi. Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus saskaņā ar pirmās daļas b) punkta iv) apakšpunktā paredzēto ietaupījuma likmi desmit gadu laikposmos pēc 2030. gada.
|
|
8. pants 2.
|
Dalībvalstis šā panta 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot energoefektivitātes pienākuma shēmu, kā minēts 9. pantā, vai pieņemot alternatīvos rīcībpolitikas pasākumus, kā minēts 10. pantā. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem rīcībpolitikas pasākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka enerģijas ietaupījumus, kas izriet no 9. pantā, 10. pantā un 30. panta 14. punktā minētajiem rīcībpolitikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.
|
|
8. pants 3.
|
Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmas, alternatīvus rīcībpolitikas pasākumus vai abu kombināciju vai programmas vai pasākumus, ko finansē no valsts energoefektivitātes fonda, prioritāri īsteno enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū, bet ne tikai. Dalībvalstis nodrošina, ka rīcībpolitikas pasākumiem, ko īsteno, ievērojot ar šo pantu, nav nelabvēlīgas ietekmes uz šīm personām. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis pēc iespējas labāk izmanto finansējumu, arī publisko finansējumu, Savienības līmenī izveidotos finansēšanas mehānismus un ieņēmumus no kvotām saskaņā ar 24. panta 3. punkta b) apakšpunktu ar mērķi novērst negatīvu ietekmi un nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu enerģētikas pārkārtošanu. Lai sasniegtu 1. punktā prasīto enerģijas ietaupījumu un neskarot Regulu (ES) 2019/943 un Direktīvu (ES) 2019/944, dalībvalstis šādu rīcībpolitikas pasākumu izstrādes nolūkā apsver un veicina atjaunīgās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu lomu tajā, kā palīdzēt īstenot šos rīcībpolitikas pasākumus. Dalībvalstis daļu no vajadzīgā kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma nosaka un panāk enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū. Šī daļa ir vismaz vienāda ar enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību īpatsvaru, ko novērtē dalībvalstu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri izveidoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu. Dalībvalstis, savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos novērtējot enerģētiskās nabadzības īpatsvaru, ņem vērā šādus rādītājus:
a)
nespēja uzturēt mājokli pietiekami siltu (Eurostat, SILC [ilc_mdes01]);
b)
kavēti maksājumi par komunālo pakalpojumu rēķiniem (Eurostat, SILC [ilc_mdes07]);
c)
kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo mājoklī ar cauru jumtu, mitrām sienām, grīdām vai pamatiem vai puvi logu rāmjos vai grīdā (Eurostat, SILC [ilc_mdho01]);
d)
nabadzības riska rādītājs (Eurostat, SILC un ECHP apsekojumi [ilc_li02]) (robežpunkts: 60 % no vidējā ekvivalentā ienākuma pēc sociālo pārskaitījumu veikšanas).
Ja dalībvalsts nav paziņojusi enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību īpatsvaru, ko novērtē nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, vajadzīgā kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoma daļa enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū ir vismaz vienāda ar tālāk uzskaitīto rādītāju 2019. gada vērtību – vai, ja kādam rādītājam vērtība par 2019. gadu nav pieejama, izmanto trešajā apakšpunktā minēto rādītāju vērtības lineāru ekstrapolāciju par pēdējiem trim gadiem, par kuriem vērtības ir pieejamas, – vidējo aritmētisko daļu.
|
|
8. pants 4.
|
Dalībvalstis informāciju par izmantotajiem rādītājiem, vidējo aritmētisko daļu un saskaņā ar šā panta 3. punktu izstrādāto rīcībpolitikas pasākumu iznākumu iekļauj savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos, kas iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu, savos turpmākajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas paziņoti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un 7.–12. pantu, un attiecīgajos progresa ziņojumos, kas iesniegti, ievērojot minētās regulas 17. pantu.
|
|
8. pants 5.
|
Dalībvalstis var ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, kas izriet no rīcībpolitikas pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti līdz 2020. gada 31. decembrim vai pēc tam, ar noteikumu, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek veiktas pēc 2020. gada 31. decembra. Enerģijas ietaupījumi, kas panākti kādā pienākuma periodā, netiek ieskaitīti vajadzīgo enerģijas ietaupījumu apjomā iepriekšējos pienākuma periodos, kas noteikti 1. punktā.
|
|
8. pants 6.
|
Ar noteikumu, ka dalībvalstis sasniedz vismaz savu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma pienākumu, kas minēts 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā, minētajā punktā norādīto prasīto enerģijas ietaupījumu apjomu tās var aprēķināt vienā vai vairākos šādos veidos:
a)
enerģijas pārdošanas apjomam galalietotājiem vai enerģijas galapatēriņam, ko aprēķina kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra, piemērojot ikgadēju ietaupījumu likmi;
b)
pilnībā vai daļēji no pamata scenārija aprēķina izslēdzot enerģiju, ko izmanto transportam;
c)
izmantojot jebkuru no 8. punktā izklāstītajiem variantiem.
|
|
8. pants 7.
|
Ja dalībvalstis attiecībā uz vajadzīgo enerģijas ietaupījumu, kas minēts 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā, izmanto kādu no 6. punktā paredzētajām iespējām, tās nosaka:
a)
savu ikgadēju ietaupījumu likmi, kura tiks piemērota viņu kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma aprēķināšanā, kas nodrošina, ka viņu neto enerģijas ietaupījuma galīgais apjoms nav zemāks par minētajā punktā prasīto;
b)
savu aprēķina pamata scenāriju, no kura daļēji vai pilnībā var tikt izslēgta transportam izmantotā enerģija.
|
|
8. pants 8.
|
Katra dalībvalsts, ievērojot 9. punktu, var:
a)
izdarīt 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā, 1,25 % 2016. un 2017. gadā un 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;
b)
aprēķinā neiekļaut visu to pārdotās enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas izmantots 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā pienākuma laikposmā, vai enerģijas galapatēriņu, kas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto rūpniecisko darbību nolūkos patērēts minētās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētajā pienākuma laikposmā;
c)
šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā, 26. panta 7. punktā un 27. panta 1. punktā, 5.–9. punktā un 11. punktā paredzētās prasības, ir iegūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades nozarēs, tostarp efektīvā centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūrā. Dalībvalstis informē Komisiju par rīcībpolitikas pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt saskaņā ar šo punktu laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, kā daļu no saviem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kuri paziņoti, ievērojot 3. pantu un 7.–12. pantu. Minēto pasākumu ietekmi aprēķina saskaņā ar V pielikumu un iekļauj minētajos plānos;
d)
prasītajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā attiecībā uz 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto pienākuma laikposmu un – pēc tam – attiecībā uz minētās daļas b) apakšpunkta i) punktā minēto periodu;
e)
prasītajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas izriet no rīcībpolitikas pasākumiem, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas veiktas no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un dod ietaupījumus pēc 2020. gada 31. decembra;
f)
ievērojot 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un b) apakšpunkta i) punktu, prasītā enerģijas ietaupījuma aprēķinā neiekļaut 30 % no verificējamā tās enerģijas daudzuma, kas ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam saražota tādu rīcībpolitikas pasākumu rezultātā, ar kuriem veicina atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu;
g)
ievērojot 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un b) apakšpunkta i) punktu, prasītajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas pārsniedz to enerģijas ietaupījumu, kas jāpanāk pienākuma laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar noteikumu, ka minētais ietaupījums gūts no atsevišķām darbībām, kuras veiktas saskaņā ar 9. un 10. punktā minētajiem rīcībpolitikas pasākumiem, par kuriem dalībvalstis paziņojušas savos valsts energoefektivitātes rīcības plānos un ziņojušas savos progresa ziņojumos saskaņā ar 26. pantu.
|
|
8. pants 9.
|
Dalībvalstis piemēro saskaņā ar 8. punktu izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) punktā minētajam laikposmam atsevišķi:
a)
lai aprēķinātu 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā pienākuma periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 8. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītos variantus. Visi saskaņā ar 8. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma;
b)
lai aprēķinātu 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētajā pienākuma laikposmā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 8. punkta b) līdz g) apakšpunktā uzskaitītos variantus ar noteikumu, ka 8. punkta d) apakšpunktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra. Visi saskaņā ar 8. punktu izvēlētie varianti nerada saskaņā ar 6. un 7. punktu aprēķinātā enerģijas ietaupījuma apjoma samazinājumu par vairāk nekā 35%.
Neatkarīgi no tā, vai dalībvalstis no sava aprēķina pamata scenārija pilnībā vai daļēji izslēdz enerģiju, ko izmanto transportam, vai izmanto kādu no 8. punktā uzskaitītajiem risinājumiem, tās nodrošina, ka aprēķinātais jauno ietaupījumu neto apjoms, kas sasniedzams enerģijas galapatēriņā 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētajā pienākuma laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, nav zemāks par apjomu, ko iegūst, piemērojot minētajā punktā noteikto ikgadējo ietaupījumu likmi.
|
|
8. pants 10.
|
Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos, kuri iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu, savos turpmākajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri paziņoti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un 7.–12. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 III pielikumu un attiecīgajos progresa ziņojumos apraksta, kā tiek aprēķināts enerģijas ietaupījuma apjoms, kas sasniedzams laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, un – attiecīgā gadījumā – paskaidro, kā tika noteikta ikgadējā ietaupījumu likme un aprēķina bāzlīnija un kā un kādā mērā tika piemērotas šā panta 8. punktā minētās iespējas.
|
|
8. pants 11.
|
Dalībvalstis vajadzīgo enerģijas ietaupījuma apjomu, kas minēts šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 3. punktā, un aprakstu par rīcībpolitikas pasākumiem, kas īstenojami, lai sasniegtu prasīto kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma kopējo apjomu, un to aprēķināšanas metodiku saskaņā ar šīs direktīvas V pielikumu Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos, kuri iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu, un savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri paziņoti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un 7.–12. pantu. Dalībvalstis izmanto ziņošanas veidni, ko dalībvalstīm nodrošina Komisija.
|
|
8. pants 12.
|
Ja, pamatojoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtējumu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu, vai uz tā jaunākā paziņotā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projekta vai atjauninājuma galīgās redakcijas novērtējumu, kas iesniegts, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, vai uz to turpmāko integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekta un galīgās redakcijas novērtējumu, kuri paziņoti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un 7.–12. pantu, Komisija secina, ka rīcībpolitikas pasākumi nenodrošina prasītā kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoma sasniegšanu līdz pienākuma perioda beigām, Komisija dalībvalstīm, kuru rīcībpolitikas pasākumus tā uzskata par nepietiekamiem, lai tiktu nodrošināta to enerģijas ietaupījuma pienākuma izpilde, var sniegt ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu.
|
|
8. pants 13.
|
Ja kāda dalībvalsts līdz katra 1. punktā noteiktā pienākuma perioda beigām nav panākusi prasīto kumulatīvo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, atlikušo enerģijas ietaupījumu tā panāk papildus kumulatīvajam enerģijas galapatēriņa ietaupījumam, kas jāpanāk līdz nākamā pienākuma perioda beigām. Alternatīvā gadījumā, ja līdz katra 1. punktā noteiktā pienākuma laikposma beigām kāda dalībvalsts ir sasniegusi kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas ir augstāks par prasīto līmeni, tai ir tiesības attiecināmo summu, kas nav lielāka par 10 % šāda pārpalikuma, pārnest uz nākamo pienākumu periodu, mērķrādītāja saistības nepalielinot.
|
|
8. pants 14.
|
To nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumos, kuri iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu, attiecīgajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, kuri iesniegti, ievērojot minētās regulas 17. pantu, un turpmākajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri paziņoti, ievērojot minētās regulas 3. pantu un 7.–12. pantu, dalībvalstis pierāda, tostarp attiecīgā gadījumā ietverot pierādījumus un aprēķinus:
a)
ka gadījumos, kad rīcībpolitikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite;
b)
kā enerģijas ietaupījums, kas panākts, ievērojot šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, palīdz sasniegt valstu devumu saskaņā ar 4. pantu;
c)
ka enerģijas ietaupījuma pienākuma izpildei ir noteikti rīcībpolitikas pasākumi, kuri izstrādāti atbilstoši šā panta prasībām, un ka minētie rīcībpolitikas pasākumi ir atbilstīgi un piemēroti, lai nodrošinātu, ka līdz katra pienākuma perioda beigām tiek sasniegts prasītais kumulatīvā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoms.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 05.08.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32023L1791
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|