9. pants Energoefektivitātes pienākuma shēmas

Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 8. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 3. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 8. panta 8. un 9. punktu, izpilda prasības par savu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kā izklāstīts 8. panta 1. punktā.

Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 8. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās var iecelt īstenojošo publisko iestādi šīs shēmas pārvaldīšanai.

Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no pārvades sistēmu operatoriem, sadales sistēmu operatoriem, enerģijas sadales uzņēmumiem, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un transportlīdzekļu degvielas izplatītājiem vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 8. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalsts tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts šā panta 11. punkta a) apakšpunktā.

Ja enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir izraudzīti kā atbildīgās puses saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka, pildot savu pienākumu, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi nerada šķēršļus, kas traucē lietotājiem pāriet no viena piegādātāja pie otra.

Dalībvalstis var prasīt, lai atbildīgās puses kādu enerģijas ietaupījuma pienākumu daļu sasniedz enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū. Dalībvalstis var arī prasīt, lai atbildīgās puses sasniedz enerģijas izmaksu samazināšanas mērķrādītājus ar noteikumu, ka to rezultātā rodas enerģijas ietaupījumi un ka tos aprēķina saskaņā ar V pielikumu, un panāk enerģijas ietaupījumus, veicinot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, arī finansiālā atbalsta pasākumus, kas mazina oglekļa cenas ietekmi uz MVU un mikrouzņēmumiem.

Dalībvalstis var prasīt, lai atbildīgās puses sadarbojas ar sociālajiem dienestiem, reģionālajām iestādēm, vietējām iestādēm vai pašvaldībām ar mērķi veicināt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū. Tas nozīmē arī apzināt un risināt tādu konkrētu grupu īpašās vajadzības, kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam vai kuras ir neaizsargātākas pret tās sekām. Lai aizsargātu enerģētiskās nabadzības skartos cilvēkus, mazaizsargātos lietotājus un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošos cilvēkus, dalībvalstis mudina atbildīgās puses veikt tādas darbības kā ēku, arī sociālo mājokļu, renovācija, ierīču nomaiņa, finansiāla atbalsta un stimulu nodrošināšana energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem saskaņā ar valstu finansēšanas un atbalsta shēmām vai energoauditiem. Dalībvalstis nodrošina pasākumu atbilstību attiecībā uz atsevišķām vienībām, kas atrodas daudzdzīvokļu ēkās.

Piemērojot 5. un 6. punktu, dalībvalstis prasa, lai atbildīgās puses katru gadu ziņo par enerģijas ietaupījumiem, ko tās panākušas ar darbībām enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū, un prasa agregētu statistikas informāciju par to galalietotājiem, kurā identificētas izmaiņas enerģijas ietaupījumā salīdzinājumā ar iepriekš sniegto informāciju, un par sniegto tehnisko un finansiālo atbalstu.

No katras atbildīgās puses prasīto enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalstis izsaka kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu. Prasītā enerģijas ietaupījumu apjoma izteikšanai izvēlēto metodi izmanto arī, lai aprēķinātu atbildīgo pušu deklarētos ietaupījumus. Pārrēķinot enerģijas ietaupījumu apjomu, piemēro zemāko siltumspēju, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 ( 7 ) VI pielikumā, un primārās enerģijas faktoru saskaņā ar 31. pantu, ja vien nav pamata izmanot citus pārrēķina koeficientus.

Dalībvalstis izveido mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek veikta dokumentēta verifikācija attiecībā uz vismaz statistiski nozīmīgu un reprezentatīvu izlasi no atbildīgo pušu īstenotajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Mērīšanu, kontroli un verifikāciju veic neatkarīgi no atbildīgajām pusēm. Ja kāds subjekts ir atbildīgā puse valsts energoefektivitātes pienākuma shēmā saskaņā ar 9. pantu un ES ETS ēku un autotransporta sektorā saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, monitoringa un verifikācijas sistēma nodrošina, ka aprēķinā un ziņojumos par subjekta enerģijas ietaupījumu pasākumos panākto enerģijas ietaupījumu tiek ņemta vērā oglekļa cena, kas tiek nodota tālāk, laižot degvielu patēriņam saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Dalībvalstis par ieviestajām mērīšanas, kontroles un verifikācijas sistēmām, tostarp par izmantotajām metodēm, apzinātajām problēmām un to, kā minētās problēmas risinātas, informē Komisiju savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, kas iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

Energoefektivitātes pienākuma shēmas ietvaros dalībvalstis var atļaut atbildīgajām pusēm veikt šādas darbības:

Reizi gadā dalībvalstis publicē katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktos enerģijas ietaupījumus, kā arī kopējos shēmā panāktos ietaupījumus.