|
+IV PIELIKUMS Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību |
IV PIELIKUMS Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību
IV PIELIKUMS Vienota vispārēja sistēma, ar ko vērtē ēku viedgatavību 1. Komisija nosaka ēku viedgatavības indikatora definīciju un metodoloģiju, ar kuru tas jāaprēķina, lai novērtētu ēkas vai ēkas vienības spēju pielāgot savu ekspluatāciju iemītnieka vajadzībām un tīklam un uzlabot energoefektivitāti un vispārējo sniegumu. Viedgatavības indikators aptver īpašības, kas saistītas ar lielākiem energoietaupījumiem, salīdzinošo vērtēšanu un elastību, uzlabotu funkcionalitāti un iespējām, ko sniedz starpsavienotākas un viedākas ierīces. Metodoloģijā ņem vērā tādus elementus kā ēkas digitālā dvīņa iespējamā esamība. Metodoloģijā ņem vērā tādus elementus kā, piemēram, viedskaitītājus, ēkas automatizācijas un vadības sistēmas, pašregulējošas ierīces iekštelpu gaisa temperatūras regulēšanai, iebūvētu sadzīves tehniku, uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļiem, enerģijas uzkrāšanu un detalizētas funkcijas, un minēto elementu sadarbspēju, kā arī labvēlīgo ietekmi uz telpu mikroklimatu, energoefektivitāti, snieguma līmeņiem un elastības iespēju. 2. Metodoloģiju balsta uz šādām svarīgākajām funkcijām, kas attiecas uz ēku un tās inženiertehniskajām sistēmām:
a)
spēja uzturēt ēkas energosniegumu un darbību, šajā nolūkā pielāgojot enerģijas patēriņu, piemēram, izmantojot atjaunīgo energoresursu enerģiju;
b)
spēja pielāgot tās darbības režīmu, lai reaģētu uz iemītnieka vajadzībām, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību lietotājdraudzīgas pieejas nodrošināšanai, uzturot veselīgu telpu mikroklimatu un spēju ziņot par enerģijas izmantošanu;
c)
ēkas kopējā enerģijas pieprasījuma elastība, tostarp tās spēja nodrošināt iespēju aktīvi un pasīvi, kā arī tieši un netieši piedalīties pieprasījumreakcijā, izmantojot tās enerģijas uzkrāšanu, un novadīt enerģiju atpakaļ tīklā, piemēram, izmantojot elastību, slodzes maiņas iespējas; un
d)
spēja uzlabot tās energoefektivitāti un kopējo sniegumu, izmantojot energotaupības tehnoloģijas. 3. Metodoloģijā papildus var ņemt vērā:
a)
sadarbspēju starp sistēmām (viedskaitītājiem, ēkas automatizācijas un vadības sistēmām, iebūvētu sadzīves tehniku, ēkā esošām pašregulējošām ierīcēm iekštelpu gaisa temperatūras regulēšanai un sensoriem gaisa kvalitātes noteikšanai telpās un ventilatoriem); un
b)
pozitīvo ietekmi, ko rada esošie komunikācijas tīkli, jo īpaši to, ka pastāv ātrdarbīgiem sakariem gatava ēkas fiziskā infrastruktūra, piemēram, ar brīvprātīgo marķējumu “gatavs platjoslai”, un to, ka pastāv piekļuves punkts ēkām ar daudzām dzīvojamās ēkas vienībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/61/ES ( 15 ) 8. pantu. 4. Metodoloģijai nav negatīvas ietekmes uz esošajām valsts energosnieguma sertifikācijas sistēmām, un tā balstās uz saistītām iniciatīvām valstu līmenī, vienlaikus ņemot vērā iemītnieku īpašumtiesību, datu aizsardzības, privātuma un drošības principu, atbilstīgi attiecīgajiem Savienības datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem, kā arī labākajiem tehniskajiem paņēmieniem kiberdrošības jomā. 5. Metodoloģijā nosaka vispiemērotāko viedgatavības indikatora parametra formātu, un tā ir vienkārša, pārredzama un viegli saprotama patērētājiem, īpašniekiem, investoriem un pieprasījumreakcijas tirgus dalībniekiem. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|