10. pants Monitoringa virsstacijas

1.   Katra dalībvalsts uz katriem 10 miljoniem iedzīvotāju izveido vismaz vienu monitoringa virsstaciju pilsētas fona teritorijā. Dalībvalstis, kurās ir mazāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, izveido vismaz vienu monitoringa virsstaciju pilsētas fona teritorijā.

Dalībvalstis, kuru teritorija ir lielāka par 10 000 km2, bet nepārsniedz 100 000 km2, izveido vismaz vienu monitoringa virsstaciju lauku fona teritorijā. Katra dalībvalsts, kuras teritorija ir lielāka par 100 000 km2, uz katriem 100 000 km2 izveido vismaz vienu monitoringa virsstaciju lauku fona teritorijā.

2.   Monitoringa virsstaciju izvietojumu pilsētas fona teritorijām un lauku fona teritorijām nosaka saskaņā ar IV pielikuma B punktu.

3.   Visus paraugu ņemšanas punktus, kas izpilda IV pielikuma B un C punktā noteiktās prasības un kas ir uzstādīti monitoringa virsstacijās, var ņemt vērā, lai izpildītu prasības par attiecīgo piesārņotāju paraugu ņemšanas punktu minimālo skaitu, kas noteikts III pielikumā.

4.   Lai ieviestu 1. punktā noteiktās prasības, dalībvalsts kopīgi ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm var izveidot vienu vai vairākas kopīgas monitoringa virsstacijas. Tas neietekmē katras dalībvalsts pienākumu izveidot vismaz vienu monitoringa virsstaciju pilsētas fona teritorijā un katras dalībvalsts, kuras teritorija pārsniedz 10 000 km2, pienākumu izveidot vismaz vienu monitoringa virsstaciju lauku fona teritorijā.

5.   Mērījumi monitoringa virsstacijās pilsētas fona teritorijās un lauku fona teritorijās ietver VII pielikuma 1. iedaļas 1. un 2. tabulā uzskaitītos piesārņotājus un var ietvert arī minētās iedaļas 3. tabulā uzskaitītos piesārņotājus.

6.   Dalībvalsts pusē no savām monitoringa virsstacijām lauku fona teritorijās var izvēlēties nemērīt melno oglekli, ultrasmalkās daļiņas vai amonjaku, ja dalībvalsts monitoringa virsstaciju skaits lauku fona teritorijās pārsniedz monitoringa virsstaciju skaitu pilsētu fona teritorijās ar attiecību vismaz 2:1, ja vien šajā dalībvalstī attiecīgo piesārņotāju monitoringa virsstaciju atlase ir reprezentatīva.

7.   Vajadzības gadījumā monitoringu koordinē ar EMEP monitoringa stratēģiju un mērījumu programmu, aerosolu, mākoņu un mikrogāzu pētniecības infrastruktūru (ACTRIS) un gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu, ko veic, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/2284.