20. pants Īstermiņa rīcības plāni

1.   Ja konkrētā zonā pastāv risks, ka piesārņotāju līmeņi pārsniegs vienu vai vairākus trauksmes sliekšņus, kas noteikti I pielikuma 4. iedaļā, dalībvalstis izstrādā īstermiņa rīcības plānus, kuros norāda ārkārtas pasākumus, kas veicami īstermiņā, lai mazinātu minēto risku un šāda pārsnieguma ilgumu.

Tomēr, ja pastāv risks, ka tiks pārsniegts ozonam noteiktais trauksmes slieksnis, dalībvalstis var atturēties no šādu īstermiņa rīcības plānu izstrādes, ja, ņemot vērā valsts ģeogrāfiskos, meteoroloģiskos un ekonomiskos apstākļus, nav būtiska potenciāla mazināt minētā pārsnieguma risku, ilgumu vai pakāpi.

Ja attiecībā uz daļiņām (PM10 un PM2,5) šāda pārsnieguma riska mazināšanas potenciāls ir ļoti ierobežots, ņemot vērā vietējos ģeogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus un mājsaimniecību apkures sistēmu īpatnības, dalībvalstis var izstrādāt īstermiņa rīcības plānu, kurā galvenā uzmanība pievērsta vienīgi konkrētām darbībām, kuru mērķis ir aizsargāt gan plašu sabiedrību, gan jutīgus iedzīvotājus un mazaizsargātas grupas, kā arī viegli saprotamā veidā sniedz informāciju par ieteicamo rīcību, ar ko samazināt izmērītā vai prognozētā pārsnieguma iedarbību.

2.   Izstrādājot šā panta 1. punktā minētos īstermiņa rīcības plānus, dalībvalstis atkarībā no konkrētā gadījuma var paredzēt iedarbīgus pasākumus, ar ko kontrolēt un vajadzības gadījumā īslaicīgi apturēt tādas darbības, kas palielina attiecīgo robežvērtību vai mērķvērtību vai trauksmes sliekšņa pārsniegšanas risku. Dalībvalstis savos īstermiņa rīcības plānos ņem vērā arī IX pielikumā iekļauto pasākumu sarakstu un atkarībā no galveno piesārņojuma avotu īpatsvara attiecībā pret risināmajiem pārsniegumiem vajadzības gadījumā apsver iespēju minētajos īstermiņa rīcības plānos iekļaut tādas darbības kā transports, būvdarbi, rūpnieciskās iekārtas, lauksaimniecība un produktu un mājsaimniecību apkures izmantošana. Saistībā ar minētajiem plāniem apsver arī konkrētu rīcību, lai aizsargātu jutīgus iedzīvotājus un mazaizsargātas grupas, tostarp bērnus.

3.   Dalībvalstis par īstermiņa rīcības plānu projektiem un jebkādiem būtiskiem to atjauninājumiem pirms to galīgās versijas sagatavošanas apspriežas ar sabiedrību saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK un ar kompetentajām iestādēm, uz kurām, ņemot vērā to pienākumus gaisa piesārņojuma un gaisa kvalitātes jomā, varētu attiekties īstermiņa rīcības plāna īstenošana.

4.   Kad dalībvalstis ir izstrādājušas īstermiņa rīcības plānu, tās sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, piemēram, vides un veselības aizsardzības organizācijām, patērētāju organizācijām, organizācijām, kas pārstāv jutīgu iedzīvotāju, mazaizsargātu grupu un veselības aprūpes speciālistu organizāciju intereses, citām attiecīgajām veselības aprūpes struktūrām un attiecīgajām nozares apvienībām dara pieejamus gan konkrēto īstermiņa rīcības plānu izstrādes iespēju, gan to satura novērtējuma rezultātus, kā arī informāciju par minēto plānu īstenošanu.

5.   Īstermiņa rīcības plānus paziņo Komisijai viena gada laikā pēc to pieņemšanas, un šo paziņošanu veic saistībā ar 23. pantā minētajiem gada ziņojumiem.

6.   Kad dalībvalstis izstrādā savus īstermiņa plānus, kuros izklāsta veicamos ārkārtas pasākumus, dalībvalstis var prasīt Komisijai organizēt apmaiņu ar labāko praksi, lai dalībvalstis, kuras to pieprasa, gūtu labumu no citu dalībvalstu pieredzes.