Preamble: 1

(1)

Eiropas zaļais kurss, kā izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, uzsāka jaunu Savienības izaugsmes stratēģiju, kuru īstenojot Savienību ir iecerēts pārveidot par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tajā ir atkārtoti apstiprināta Komisijas iecere līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo nulles piesārņojuma kontinentu, un šī kursa mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju veselības un labsajūtas aizsardzību pret riskiem un ietekmi, kas saistīti ar vidi, vienlaikus nodrošinot iekļaujošu, godīgu un taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt Savienība ir apņēmusies nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (3) un 8. vides rīcības programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (4), un ir apņēmusies īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(2)

Ozona slānis pasargā cilvēkus un citas dzīvas būtnes no kaitīgā saules ultravioletā (UV) starojuma. Zinātniski ir pārliecinoši noskaidrots, ka pastāvīgas ozona slāni noārdošu vielu emisijas būtiski kaitē ozona slānim, izraisot ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, ekosistēmām un biosfēru, un ja šī problēma netiks risināta, arī smagām ekonomiskām sekām.

(3)

Ievērojot Padomes Lēmumu 88/540/EEK (5), Savienība pievienojās Vīnes Konvencijai par ozona slāņa aizsardzību (6) un Monreālas protokolam par ozona slāni noārdošām vielām (7) (“Protokols”). Protokols un tā pušu turpmākie lēmumi veido globāli saistošu kontroles pasākumu kopumu, kura mērķis ir novērst ozona slāņa noārdīšanos.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (8) cita starpā nodrošina, ka Savienība ievēro Protokolu. Izvērtējumā par minēto Regulu Komisija secināja, ka ar minēto regulu izveidotie kontroles pasākumi kopumā joprojām atbilst to mērķim, ir efektīvi un ir ievērojami veicinājuši stratosfēras ozona slāņa atjaunošanos un klimata sasilšanas mazināšanu.

(5)

Ir iegūtas nepārprotamas liecības, ka ozona slāni noārdošo vielu izplūdes atmosfērā samazinās un ozona daudzums stratosfērā atjaunojas. Tomēr saskaņā ar nesen veiktu novērtējumu datiem ozona slāņa atjaunošanās joprojām ir nestabila un atjaunošanās līdz koncentrāciju līmenim, kas bija novērojams pirms 1980. gada, varētu notikt ne agrāk kā 21. gadsimta vidū. Tāpēc paaugstināts UV starojums aizvien ir ievērojams drauds veselībai un videi. Lai novērstu turpmākus kavēkļus, kas varētu palēnināt ozona slāņa atjaunošanos, būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā izpildītas esošās saistības, veikti plašāki pasākumi attiecībā uz atlikušajiem emisijas avotiem, lai samazinātu emisijas, un ieviesti nepieciešamie pasākumi, lai ātri un iedarbīgi risinātu iespējamās jaunās problēmas.

(6)

Vairumam ozona slāni noārdošu vielu ir arī augsts globālās sasilšanas potenciāls (GSP), un tāpēc tās ir starp faktoriem, kas veicina planētas temperatūras paaugstināšanos. Ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2021. gada īpašo ziņojumu, šai regulai būtu jānodrošina, ka tiek veikti visi praktiski īstenojamie pasākumi, lai samazinātu ozona slāni noārdošu vielu emisijas. Emisiju samazināšana palīdzēs sasniegt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pieņemtā Parīzes nolīguma (“Parīzes nolīgums”) (9) mērķi, proti, šajā gadsimtā temperatūras pieaugumu pasaulē noturēt krietni zem 2 °C atzīmes, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus to ierobežot līdz pat 1,5 °C.

(7)

Lai paaugstinātu izpratni par ozona slāni noārdošu vielu GSP, šajā regulā papildus ozona slāņa noārdīšanas potenciālam (ONP) būtu jānorāda arī šo vielu attiecīgais GSP.

(8)

Regula (EK) Nr. 1005/2009 un iepriekšējie Savienības tiesību akti noteica stingrākus kontroles pasākumus, nekā noteikts Protokolā, paredzot stingrākus noteikumus par importu un eksportu.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 ozona slāni noārdošu vielu ražošana un laišana tirgū ir pakāpeniski izbeigta attiecībā uz gandrīz visiem lietojumiem. Ir arī aizliegta tādu produktu un aprīkojuma laišana tirgū, kuri satur ozona slāni noārdošas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad šādu vielu izmantošana joprojām ir atļauta. Pat pēc ozona slāni noārdošu vielu izmantošanas pakāpeniskas izbeigšanas noteiktos apstākļos ir jāturpina atļaut atbrīvojumus attiecībā uz konkrētiem lietojumiem, kuriem vēl nav pieejamas alternatīvas.

(10)

Ozona slāni noārdošo vielu ražošanas apjoms Savienībā 2021. gadā bija lielāks nekā iepriekšējos desmit gados, un 2021. gadā tas pieauga par 27 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras 2022. gada ziņojumu par ozona slāni noārdošajām vielām 90 % no pieauguma ir saistīti ar ievadresursu izmantošanu. Ievadresursu izmantošana 2021. gadā palielinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Lai gan atkāpe attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām, ko lieto kā ievadresursus noteiktu preču, tostarp farmaceitisko līdzekļu, ķīmiskajā ražošanā, ir pamatota, ņemot vērā zemos emisiju rādītājus un realizējamu alternatīvu risinājumu trūkumu, ir svarīgi regulāri novērtēt alternatīvu pieejamību, kā arī pašreizējo ievadresursu lietojumu faktisko emisiju līmeni. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpieņem deleģētie akti, lai izveidotu sarakstu ar ķīmiskās ražošanas procesiem, kuros kā ievadresursus ir aizliegts izmantot I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas. Deleģētajos aktos būtu jāņem vērā tehniski un ekonomiski realizējamu alternatīvu pieejamība, pamatojoties uz tehniskajiem novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Protokolu, jo īpaši četru gadu ziņojumiem un citiem tehniskiem ziņojumiem, kurus saskaņā ar Protokolu sagatavo vērtēšanas grupas, kuri ietver novērtējumus par pieejamām alternatīvām pašreizējiem ievadresursu lietojumiem un par pašreizējo ievadresursu lietojumu emisiju līmeņiem un kuri nodrošina pietiekamu pamatu lēmumu pieņemšanai par to, vai aizliegt konkrētu ievadresursu lietojumu. Ja šādi novērtējumi, kas veikti saskaņā ar Protokolu, nav pieejami, Komisijai būtu jāveic savs novērtējums, pamatojoties uz tehniskiem datiem par pašreizējiem ievadresursu lietojumiem, ar tiem saistītajām emisijām un to ietekmi uz ozona slāni un klimatu, kā arī par tehniski un ekonomiski īstenojamu alternatīvu pieejamību, un attiecīgā gadījumā un saskaņā ar minēto novērtējumu būtu jāpieņem deleģētais akts, lai izveidotu to ķīmisko ražošanas procesu sarakstu, kuros I pielikumā uzskaitītās ozona slāni noārdošās vielas ir aizliegts izmantot kā ievadresursus. Sarakstu var atjaunināt, ņemot vērā konstatējumus, kas gūti četru gadu ziņojumos, kurus vērtēšanas grupas sagatavojušas saskaņā ar Protokolu, vai Komisijas pašas veiktā novērtējumā.

(11)

Ņemot vērā to ozona slāni noārdošo vielu mazos daudzumus, kuras faktiski izmanto būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, minētajā sakarā ir jāievieš samērīgs kontroles pasākums. Reģistrācijas pienākums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 būtu jāaizstāj ar prasību veikt uzskaiti nolūkā nepieļaut nelikumīgu izmantošanu un sekot līdzi alternatīvu attīstībai.

(12)

Halonu laišana tirgū un izmantošana būtu jāatļauj tikai attiecībā uz kritiskiem lietojumiem, kas būtu jānosaka, ņemot vērā alternatīvu vielu vai tehnoloģiju pieejamību un starptautisko standartu attīstību.

(13)

Saskaņā ar Protokolu izveidotā Halonu tehnisko iespēju komiteja norādīja, ka lietota halona krājumi kritiskiem lietojumiem varētu būt nepietiekami, lai pēc 2030. gada globālā līmenī apmierinātu vajadzības. Lai izvairītos no jaunu halonu ražošanas turpmāko vajadzību apmierināšanai, ir svarīgi veikt pasākumus, lai palielinātu no aprīkojuma atgūto halona krājumu pieejamību un nodrošinātu to pienācīgu monitoringu.

(14)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1005/2009 atbrīvojums attiecībā uz visiem metilbromīda kritiskiem lietojumiem (karantīnas un pirmsnosūtīšanas lietojumiem) beidzās 2011. gada 18. martā. Protokolā ir ietverti noteikumi, kas reglamentē lietojumu ārkārtas situācijās. Minētie noteikumi līdz šim Savienībā nav piemēroti. Tāpēc ir maz ticams, ka kādam dalībniekam Savienībā nāktos izmantot minētos noteikumus. Tomēr, tā kā nevar izslēgt turpmākas ārkārtas situācijas un lai šo regulu saskaņotu ar Protokolu, būtu jāsaglabā iespēja piešķirt atkāpi ārkārtas situācijās, proti, iepriekš neparedzētā konkrētu kaitīgo organismu vai slimību uzliesmojumu gadījumā, kad šādi ārkārtas lietojumi ir atļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (10) un (ES) Nr. 528/2012 (11). Šādos gadījumos būtu jākonkretizē emisiju samazināšanai pieņemtie pasākumi, piemēram, praktiski necaurlaidīgu plēvju izmantošana augsnes apstrādē.

(15)

Pieaug bažas par dažu saskaņā ar Protokolu nekontrolēto, bet II pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu ietekmi uz globālajām emisijām, tostarp, piemēram, par dihlormetāna koncentrācijas atmosfērā pieaugumu, kas varētu aizkavēt stratosfēras ozona slāņa atjaunošanos. Minēto ozona slāni noārdošo vielu saražotais apjoms Savienībā tonnās 2021. gadā bija aptuveni četras reizes lielāks nekā to vielu saražotais apjoms, ko kontrolē saskaņā ar Protokolu. Tomēr, izsakot ONP tonnās, šis saražotais apjoms bija aptuveni četras reizes mazāks nekā saražotais I pielikumā uzskaitīto ozona slāni noārdošo vielu apjoms. Ir vajadzīgi papildu lokalizācijas pasākumi, un ir svarīgi pastiprināt monitoringu, tostarp paredzot noteikumus par atgūšanu vai iznīcināšanu, noplūžu novēršanu un to ozona slāni noārdošo vielu netīšas noplūdes novēršanu, kuras nekontrolē saskaņā ar Protokolu.

(16)

Šajā regulā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ozona slāni noārdošas vielas saturošiem produktiem un aprīkojumu būtu jāattiecina arī uz produktiem un aprīkojumu, kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, lai tādējādi novērstu minēto ierobežojumu apiešanu.

(17)

Ir svarīgi nodrošināt, lai ozona slāni noārdošas vielas būtu atļauts laist tirgū pārgūšanai Savienībā. Ozona slāni noārdošas vielas, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur minētās vielas vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām vielām, arī būtu arī jāatļauj laist tirgū, lai tos iznīcinātu ar Protokola pušu apstiprinātu tehnoloģiju vai tehnoloģiju, ko Protokola puses vēl nav apstiprinājušas, bet kas atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem.

(18)

Atkārtoti neuzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes būtu jāaizliedz, jo tad, kad minētās tvertnes tiek iztukšotas, noteikts daudzums aukstumaģenta tajās nenovēršami paliek un vēlāk nonāk atmosfērā. Šai regulai būtu jāaizliedz šādas tvertnes eksportēt, importēt, laist tirgū, vēlāk piegādāt vai nodrošināt to pieejamību tirgū, kā arī izmantot, izņemot būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem. Lai panāktu, ka atkārtoti uzpildāmas ozona slāni noārdošu vielu tvertnes tiek atkārtoti uzpildītas, nevis izmestas, būtu jāprasa uzņēmumiem, kad tie laiž šādas tvertnes tirgū, iesniegt atbilstības deklarāciju, kas apliecina kārtību, kādā atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (12) paredz, kā marķējamas vielas, kas klasificētas kā ozona slāni noārdošas vielas, un šādas vielas saturoši maisījumi. Tā kā ir atļauts laist brīvā apgrozībā ozona slāni noārdošas vielas, ko ražo, ievadresursu vai procesu aģentu lietojumiem vai būtiskiem laboratoriskiem un analītiskiem lietojumiem, minētās vielas būtu jānošķir no vielām, ko ražo citiem lietojumiem.

(20)

Izņēmuma gadījumos vajadzētu būt iespējai atļaut daļēji halogenētos hlorfluorogļūdeņražus saturošu produktu un aprīkojuma eksportu gadījumos, kad varētu būt izdevīgāk pieļaut, ka šo produktu un aprīkojuma dabiskais aprites cikls izbeidzas trešā valstī, nekā tos dezekspluatēt un likvidēt Savienībā.

(21)

Ņemot vērā, ka dažu ozona slāni noārdošu vielu ražošanas procesā var rasties fluorētas siltumnīcefekta gāzes trifluormetāna kā blakusprodukta emisija, šādu blakusprodukta emisiju iznīcināšanai vai atgūšanai turpmākai lietošanai vajadzētu būt priekšnosacījumam, lai šo ozona slāni noārdošo vielu varētu laist tirgū. Būtu jāprasa ražotājiem un importētājiem dokumentēt ietekmes mazināšanas pasākumus, ko tie apstiprinājuši, lai ražošanas procesā nepieļautu trifluormetāna emisijas, un sniegt pierādījumus, kuri apliecina, ka šādas blakusproduktu emisijas ir iznīcinātas vai atgūtas turpmākas izmantošanas nolūkā, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Laižot tirgū ozona slāni noārdošas vielas, būtu jāiesniedz atbilstības deklarācija.

(22)

Lai atvieglotu muitas kontroli, ir svarīgi precizēt informāciju, kas dalībvalstīs jāiesniedz muitas dienestiem (“muitas dienesti”), ja tiek importētas vai eksportētas ozona slāni noārdošas vielas, kā arī produkti un aprīkojums, uz ko attiecas šī regula, kā arī muitas dienestu un attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumus gadījumos, kad attiecīgie dienesti vai iestādes īsteno eksporta vai importa aizliegumus un ierobežojumus minētajām vielām, produktiem un aprīkojumam. Ciktāl nav īpašu noteikumu, kuri konkrētāk reglamentē atsevišķus tirgus uzraudzības un izpildes nodrošināšanas aspektus, vielām, produktiem un aprīkojumam, uz ko attiecas šī regula, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (13), kurā izklāstīti noteikumi par tirgus uzraudzību un kontroli produktiem, kas ienāk Savienības tirgū. Ja šī regula paredz īpašus noteikumus, piemēram, par muitas kontroli, noteicošie ir minētie konkrētākie noteikumi, kas tādējādi papildina saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 noteiktos noteikumus. Lai garantētu vides aizsardzību, šī regula būtu jāpiemēro visiem šīs regulas reglamentēto ozona slāni noārdošo vielu piegādes veidiem, tostarp tālpārdošanai, kā minēts Regulas (ES) 2019/1020 6. pantā.

(23)

Lai novērstu šajā regulā aptverto aizliegto vielu, produktu un aprīkojuma nelikumīgu tirdzniecību, šajā regulā noteiktie aizliegumi, kā arī licencēšanas prasības tirdzniecībai būtu jāattiecina ne tikai uz preču ievešanu Savienības muitas teritorijā laišanai brīvā apgrozībā, bet arī uz pagaidu glabāšanu un visām citām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības muitas tiesību aktos. Lai novērstu lieku slogu uzņēmējiem un muitas dienestiem, būtu jāatļauj licencēšanas atvieglojumi attiecībā uz precēm, kas ir pagaidu glabāšanā.

(24)

Licencēšanas sistēma ozona slāni noārdošu vielu importam un eksportam ir būtiska Protokolā paredzēta prasība tirdzniecības uzraudzībai un nelikumīgu darbību novēršanai šajā saistībā. Licencēm vajadzētu būt ar ierobežotu termiņu, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi regulāri pārskata alternatīvu izmantošanu. Lai nodrošinātu automātisku muitas kontroli reāllaikā sūtījumu līmenī, kā arī informācijas elektronisku apmaiņu un glabāšanu par visiem šajā regulā aptverto vielu, produktu un aprīkojuma sūtījumiem, kas tiek uzrādīti muitas dienestiem, elektroniskā licencēšanas sistēma attiecībā uz ozona slāni noārdošām vielām ir savstarpēji jāsavieno ar Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā (“ES vienloga vide muitas jomā”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2399 (14). Ņemot vērā, ka iecerēts veidot šo savstarpējo savienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, būtu nesamērīgi paredzēt sūtījumu licencēšanas sistēmu Savienībā.

(25)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas aptvertās vielas, produkti un aprīkojums, kas nelikumīgi importēti Savienībā, nenonāk tirgū atkārtoti, dalībvalstu kompetentajām iestādēm (“kompetentās iestādes”) būtu minētās vielas, produkti un aprīkojums jākonfiscē vai jāaiztur likvidēšanai. Šai regulai neatbilstošu vielu, produktu un aprīkojuma reeksports jebkurā gadījumā būtu jāaizliedz.

(26)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka muitas dienestu personālam vai citām saskaņā ar valstu noteikumiem pilnvarotām personām, kas veic kontroli saskaņā ar šo regulu, ir pienācīgi resursi un zināšanas, piemēram, nodrošinot personāla apmācību, un pietiekams aprīkojums, lai rīkotos gadījumos, kad notiek nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām, produktiem un aprīkojumu, uz ko attiecas šī regula. Dalībvalstīm būtu jāizraugās muitas iestādes vai citas vietas, kas atbilst minētajiem nosacījumiem un tādējādi ir pilnvarotas īstenot muitas kontroli importa, eksporta un tranzīta gadījumos.

(27)

Lai vērstos pret šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši nelikumīgu tirdzniecību, ļoti svarīga ir sadarbība un nepieciešamās informācijas apmaiņa starp visām šīs regulas īstenošanā iesaistītajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm – proti, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām kompetentām inspicējošām iestādēm –, starp dalībvalstīm un ar Komisiju. Tā kā ar risku saistītas muitas informācijas apmaiņa ir konfidenciāla, minētajam nolūkam būtu jāizmanto muitas riska pārvaldības sistēma.

(28)

Lai sekmētu sadarbību un pienācīgu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un Komisiju gadījumos, kad veicamas atbilstības pārbaudes un notiek nelikumīga tirdzniecība ar ozona slāni noārdošām vielām, Komisijai ar šo regulu uzticētie uzdevumi būtu jāpilda, izmantojot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (15). Lai sekmētu savu uzdevumu veikšanu, OLAF vajadzētu būt piekļuvei visai vajadzīgajai informācijai.

(29)

Lai nodrošinātu atbilstību Protokolam, būtu jāaizliedz ozona slāni noārdošu vielu, kā arī produktu un aprīkojuma, kuri satur šādas vielas vai kuru darbība ir atkarīga no šādām vielām, imports no tādas valsts un eksports uz tādu valsti, kas nav Protokola puse.

(30)

Ozona slāni noārdošu vielu tīša izlaišana atmosfērā, ja šāda izlaišana ir nelikumīga, ir nopietns šīs regulas pārkāpums un būtu skaidri jāaizliedz. Uzņēmumiem būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu ozona slāni noārdošu vielu netīšu izlaišanu atmosfērā, ņemot vērā arī to GSP. Tāpēc ir jāparedz noteikumi par izlietoto ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu no produktiem un aprīkojuma un šādu vielu noplūžu novēršanu. Lai maksimāli palielinātu emisiju samazinājumus, atgūšanas pienākumi būtu jāattiecina arī uz ēku īpašniekiem un būvuzņēmējiem, kad tie noņem noteiktu veidu putas no ēkām.

(31)

Prasība no būvmateriālu putām atgūt ozona slāni noārdošas vielas varētu stimulēt inovāciju un pētniecību, kā arī izstrādi saistībā ar nojaukšanas, pārgūšanas un reciklēšanas tehnoloģijām un pozitīvi ietekmēt nodarbinātību, ņemot vērā dezekspluatācijas procesa darbietilpīgumu un vajadzību pēc lielākas minēto atkritumu veidu apstrādes jaudas. Tāpēc ir svarīgi darīt pieejamas piemērotas apmācības programmas, jo ir vajadzīgas pienācīgi kvalificētas fiziskas personas, kuras veiktu to ozona slāni noārdošo vielu atgūšanu, ko satur putas.

(32)

Ir jāparedz noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām, kas netiek kontrolētas saskaņā ar Protokolu un kuras uzskaitītas II pielikumā, ņemot vērā Savienībā saražotos un izmantotos daudzumus, kā arī minēto vielu emisiju ietekmi uz stratosfēras ozonu. Ir arī citi atzīti faktori, kas ietekmē ozona slāņa atjaunošanos un ir vērojami nozarēs, uz kurām šīs regulas darbības joma neattiecas. To vidū ir slāpekļa oksīds, kas, pamatojoties uz ONP svērtām emisijām, ir viena no pārējām nozīmīgākajām ozona slāni noārdošajām vielām. Slāpekļa oksīds veido lielāko daļu no lauksaimnieciskās darbības radītajām antropogēnajām emisijām, un minētajai jomai Komisija ir apņēmusies pievērsties saskaņā ar Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”. Vēl viena problēma ir plaši dabas ugunsgrēki, kurus ir svarīgi nepieļaut, jo tie var būtiski palielināt aerosolu īpatsvaru stratosfērā, kas savukārt var ietekmēt stratosfēras ozona slāņa līdzsvarošanās procesus.

(33)

Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par kompetento iestāžu atklātiem nelikumīgas tirdzniecības gadījumiem, tostarp par piemērotajiem sodiem.

(34)

Halonu izmantošana būtu jāatļauj tikai kritiskiem lietojumiem, kas noteikti šajā regulā. Dalībvalstīm būtu jāziņo par halonu daudzumiem, kas uzstādīti, izmantoti vai glabāti kritiskiem lietojumiem, kā arī par lokalizācijas pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu emisijas no minētajām vielām, un par progresu alternatīvu apzināšanā. Minētā informācija ir vajadzīga, lai zinātu, kādi halonu daudzumi vēl ir pieejami Savienībā kritiskiem lietojumiem, kā arī lai sekotu līdzi tehnoloģiskajam progresam šajā jomā, kas ļautu noteikt, kad konkrētiem lietojumiem halons vairs nav nepieciešams.

(35)

Protokols nosaka pienākumu ziņot par ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecību. Tāpēc ozona slāni noārdošu vielu ražotājiem, importētājiem un eksportētājiem būtu katru gadu jāziņo par ozona slāni noārdošu vielu tirdzniecību. Būtu jāziņo arī par to ozona slāni noārdošo vielu tirdzniecību, kas netiek kontrolētas saskaņā ar Protokolu un uzskaitītas II pielikumā, lai varētu novērtēt, vai pastāv nepieciešamība dažus vai visus kontroles pasākumus, kas piemērojami I pielikumā uzskaitītajām ozona slāni noārdošajām vielām, piemērot arī minētajām vielām.

(36)

Komisija Savienības vārdā katru gadu ziņo Ozona sekretariātam par tādu ozona slāni noārdošu vielu importu un eksportu, kas jākontrolē saskaņā ar Protokolu. Lai gan ziņošana par šādu vielu ražošanu un iznīcināšanu ir dalībvalstu pienākums, Komisijai būtu jāsagatavo datu projekts par minētajām darbībām, lai Ozona sekretariātam būtu vieglāk laikus aprēķināt Savienības patēriņu. Ja vien nav paziņojumu, ka tiek plašāk piemērota klauzula, kura attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, Komisijai būtu jāturpina minētā ikgadējas ziņošanas prakse, vienlaikus nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz laika izskatīt Komisijas sagatavoto datu projektu, lai nepieļautu neatbilstības.

(37)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp vides iestādēm, tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem, būtu jāveic pārbaudes, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šāda pieeja ir nepieciešama, lai vērstos pret tām darbībām, kas rada vislielāko tādu ozona slāni noārdošu vielu nelikumīgas tirdzniecības vai nelikumīgas noplūdes risku, uz kurām attiecas šī regula. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic pārbaudes, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija par iespējamas neatbilstības gadījumiem. Attiecīgā gadījumā šāda informācija – ciktāl tas iespējams, – būtu jāpaziņo muitas dienestiem, lai pirms kontroles varētu veikt riska analīzi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (16) 47. pantu. Gadījumos, kad kompetentās iestādes ir konstatējušas šīs regulas pārkāpumus, ir svarīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes, kas atbildīgas par sodu uzlikšanas pārraudzību, tiek informētas, lai tās vajadzības gadījumā varētu uzlikt pienācīgu sodu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus.

(39)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt noteikumus par kriminālsodiem vai administratīviem sodiem, vai abu veidu sodiem, kas piemērojami par vienu un to pašu pārkāpumu. Ja par vienu un to pašu pārkāpumu dalībvalstis piemēro gan kriminālsodu, gan administratīvo sodu, minētie sodi būtu jāpiemēro, nepieļaujot, ka ir pārkāptas tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem), kā tās skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa.

(40)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir šādas īstenošanas pilnvaras Komisijai:

Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(41)

Lai papildinātu vai grozītu konkrētus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz:

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(42)

Personu aizsardzību attiecībā uz dalībvalstu īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (19), un personu aizsardzību attiecībā uz Komisijas īstenotu personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (20), jo īpaši attiecībā uz prasībām par datu apstrādes konfidencialitāti un drošību, personas datu pārsūtīšanu no Komisijas uz dalībvalstīm, datu apstrādes likumību un datu subjektu tiesībām saņemt informāciju par saviem personas datiem, tiem piekļūt un tos labot.

(43)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 20. maijā sniedza oficiālus komentārus.

(44)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru dalībvalstu tiesām ir jānodrošina personas tiesību aizsardzība tiesā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības. Minētajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai – tostarp fiziskām un juridiskām personām – ir iespējas vērsties tiesā, un tādējādi jāpilda pienākumi, kuriem dalībvalstis ir piekritušas saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas 1998. gada 25. jūnija Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (21) (“Orhūsas konvencija”).

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, risināt problēmas saistībā ar ozona slāņa noārdīšanos un tādējādi veicināt stratosfēras ozona atjaunošanos, mazināt klimata sasilšanu un nodrošināt Protokola ievērošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet aplūkotās vides problēmas pārrobežu rakstura un šīs regulas ietekmes uz Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(46)

Regulā (EK) Nr. 1005/2009 ir jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,