2. pants Definīcijas

“metāna emisijas” ir visas tiešās emisijas no jebkura komponenta neatkarīgi no tā, vai tās izraisa novadīšana atmosfērā, nepilnīga sadedzināšana lāpā vai noplūdes;

“komponents” ir jebkura daļa vai elements aprīkojumā, ko izmanto naftas, dabasgāzes vai ogļu iekārtās vai infrastruktūrā un kam ir potenciāls emitēt metānu;

“operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē aktīvu, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, – persona, kurai deleģēta ekonomiska vara lemt par aktīva tehnisko funkcionēšanu;

“aktīvs” ir uzņēmums vai iecirknis, kas var sastāvēt no vairākiem kompleksiem vai objektiem, tostarp pašu ekspluatēti aktīvi un pašu neekspluatēti aktīvi;

“pašu ekspluatēti aktīvi” ir aktīvi, kuru darbību operators kontrolē;

“pašu neekspluatēti aktīvi” ir aktīvi, kuru darbību operators pats nekontrolē;

“objekts” ir kaut kādā veidā savstarpēji saistītu komponentu kopums, kas ir daļa no aktīva;

“pārvade” ir pārvade, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1788 (22) 2. panta 17) punktā;

“pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 18) punktā;

“sadale” ir sadale, kā definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 19) punktā;

“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 20) punktā;

“raktuves operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē ogļraktuvi, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, – persona, kurai deleģēta ekonomiska vara lemt par ogļraktuves tehnisko funkcionēšanu;

“verifikācija” ir darbības, ko verificētājs veic, lai novērtētu atbilstību šai regulai ziņojumiem, ko operatori, uzņēmumi un raktuvju operatori nosūta, ievērojot šo regulu;

“verificētājs” ir juridiska persona, kas veic verifikācijas darbības un ko verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai, neskarot minētās regulas 5. panta 2. punktu, fiziska persona, kas ir citādi pilnvarota veikt verifikācijas darbības;

“avots” ir komponents vai ģeoloģiska struktūra, no kā tīši vai netīši, periodiski vai pastāvīgi atmosfērā izdalās metāns;

“emisijas faktors” ir koeficients, ar ko kvantificē gāzes emisijas uz aktivitātes vienību un kas ir vai nu balstīts uz mērījumu datu parauga, vai arī aprēķināts, izmantojot citas kvantificēšanas metodes, un kas vidējots nolūkā noteikt reprezentatīvu emisijas rādītāju konkrētajam aktivitātes līmenim noteiktos darbības apstākļos;

“vispārējais emisijas faktors” ir katram emisijas avota veidam noteikts standartizēts emisijas faktors, kas atvedināts no inventarizācijas pārskatiem vai datubāzēm, bet jebkurā gadījumā nav verificēts, izmantojot tiešus mērījumus;

“specifiskais emisijas faktors” ir emisijas avota veidam noteikts emisijas faktors, ko iegūst tiešos mērījumos;

“tiešs mērījums” ir metāna emisiju mērījums avota līmenī ar mērierīci, kas ļauj veikt šādu mērījumu;

“kvantificēšana” ir darbības ar mērķi noteikt metāna emisiju daudzumu, izmantojot tiešus mērījumus vai, ja tieši mērījumi nav iespējami, pamatojoties uz citām metodēm, piemēram, simulācijas rīkiem un citiem detalizētiem inženiertehniskiem aprēķiniem, vai šādu metožu kombināciju;

“objekta līmeņa metāna emisijas” ir visi objektā esošie metāna emisiju avoti;

“objekta līmeņa mērījums” ir mērījums, kurš dod pilnīgu pārskatu par visām objekta līmeņa metāna emisijām, tostarp – attiecībā uz cauruļvadu tīklu – par emisijām no šāda tīkla segmentiem, un kurā parasti izmanto sensorus, kas uzstādīti uz mobilas platformas, piemēram, transportlīdzekļa, bezpilota lidaparāta, gaisa kuģa, laivas vai satelīta, vai citu līdzekļu, piemēram, stacionāru sensoru vai savstarpēji savienotu sensoru tīklu, izmantošanai;

“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām darbībām: naftas un fosilās gāzes izpēte un ieguve, fosilās gāzes savākšana un pārstrāde vai gāzes pārvade, sadale un apakšzemes uzglabāšana, tostarp saistībā ar LNG;

“LNG objekts” ir LNG objekts, kā definēts Direktīvas (ES) 2024/1788 2. panta 33) punktā;

“noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” jeb “NAN apsekojums” ir apsekojums nolūkā identificēt un atklāt metāna noplūžu avotus un citas netīšas metāna emisijas un remontēt vai nomainīt attiecīgos komponentus;

“1. tipa noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” jeb “1. tipa NAN apsekojums” ir noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums, ko veic saskaņā ar prasībām, kuras 1. tipa NAN apsekojumiem noteiktas 14. panta 2., 7. un 8. punktā un I pielikuma 1. daļā;

“2. tipa noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” jeb “2. tipa NAN apsekojums” ir noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums, ko veic saskaņā ar prasībām, kuras 2. tipa NAN apsekojumiem noteiktas 14. panta 2., 7. un 8. punktā un I pielikuma 1. daļā;

“ieguves vieta” ir vieta, kur nafta vai dabasgāze tiek iegūta no zemes un kur nenotiek nekāda pārstrāde;

“pārstrādes vieta” ir vieta, kur naftas un dabasgāzes apstrādei izmanto tādus procesus kā, piemēram, naftas un dabasgāzes atdalīšana no ūdens;

“apturēšana” ir situācija, kad objekts vai daļa tā komponentu vairs nedarbojas normālos ekspluatācijas apstākļos un ir apturēti un kad ir jāveic pilnīga vai daļēja spiediena samazināšana, pirms var uzsākt remontu vai apkopes darbus;

“novadīšana atmosfērā” ir nesadegušā metāna tieša novadīšana atmosfērā;

“sadedzināšana lāpā” ir atbrīvošanās no metāna, veicot kontrolētu sadedzināšanu minētajam nolūkam īpaši paredzētā ierīcē;

“sistemātiska sadedzināšana lāpā” ir sadedzināšana lāpā naftas vai fosilās gāzes normālas ieguves gaitā, tāpēc ka nav atbilstošu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu, un neietver sadedzināšanu lāpā, ko izraisījusi ārkārtas situācija vai darbības traucējums;

“lāpas tornis” ir ierīce, kas aprīkota ar degli, ko izmanto sadedzināšanai lāpā;

“ārkārtas situācija” ir īslaicīga, negaidīta, reta situācija, kad metāna emisijas ir nenovēršamas un nepieciešamas, lai novērstu tūlītēju un būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku drošību, veselību vai vidi, un neietver situācijas, kuru iemesls ir šādi notikumi vai kuras ar tiem saistītas:

“darbības traucējums” ir pēkšņa, nenovēršama aprīkojuma atteice vai sabojāšanās, ko operators nespēj pienācīgi kontrolēt un kas būtiski traucē darbību, bet nav aprīkojuma atteice vai sabojāšanās, ko pilnībā vai daļēji izraisījusi slikta apkope vai nolaidīga ekspluatācija, vai cits novēršams iemesls;

“noārdīšanas un likvidēšanas efektivitāte” ir metāna masas procentuālā daļa, kas tiek noārdīta vai likvidēta pēc sadedzināšanas pārtraukšanas, attiecībā pret lāpas tornī nonākušā metāna daudzumu;

“neaktīvs urbums” ir naftas vai gāzes izpētes vai ieguves urbums vai urbuma laukums piekrastē vai atkrastē, kurā izpētes vai ieguves darbības nav notikušas vismaz vienu gadu, izņemot pagaidu kārtā tamponētus urbumus un galīgi tamponētus un pamestus urbumus;

“pagaidu kārtā tamponēts urbums” ir izpētes vai ieguves naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums piekrastē vai atkrastē, kur ir izvietotas urbuma barjeras, lai pagaidu kārtā izolētu ieguves rezervuāru, un kur urbumam vēl ir nodrošināta pieeja;

“galīgi tamponēts un pamests urbums” ir izpētes vai ieguves naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums piekrastē vai atkrastē, kurš ir tamponēts un vairs netiks izmantots, kurā ir izbeigtas visas darbības un kurā visas ar urbumu saistītās iekārtas ir aizvāktas saskaņā ar piemērojamajām regulatīvajām prasībām, un attiecībā uz kuru ir pieejama dokumentācija, kā noteikts V pielikuma 1. daļas 3. punktā;

“remediācija” ir kontaminēta ūdens un augsnes attīrīšanas process;

“sanācija” ir process, kura gaitā naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums atgriežas tādos augsnes un veģetācijas apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kādi pastāvēja pirms iztraucējuma;

“ogļraktuve” ir vieta, kurā notiek vai ir notikusi ogļu ieguve, tostarp zeme, izrakumi, apakšzemes ejas, šahtas un to slīpās ejas, tuneļi un izraktnes, struktūras, celtnes, aprīkojums, mašīnas un instrumenti, kas atrodas virszemē vai apakšzemē un ko izmanto vai kas rodas lignīta, pusbitumenogļu, bitumenogļu vai antracīta ieguvē no to dabiskajām atradnēm zemē, izmantojot jebkādus līdzekļus un jebkādas metodes, un ietver darbus, kuros ogles sagatavo ieguvei;

“aktīva ogļraktuve” ir ogļraktuve, kuras ieņēmumu lielāko daļu veido lignīta, pusbitumenogļu, bitumenogļu vai antracīta ieguve un uz kuru attiecas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

“apakšzemes ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurā ierīko tuneļus līdz ogļu slānim un kurā ogles iegūst ar apakšzemes ogļraktuves aprīkojumu, piemēram, izciršanas kombainiem un nepārtrauktas darbības iegūšanas kombainiem garās un īsās cirtnēs, un transportē uz virszemi;

“virszemes ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurās ogles atrodas tuvu virszemei un ir iegūstamas, atsedzot iežu un augsnes slāņus;

“ventilācijas šahta” ir vertikāla eja, ko izmanto, lai apakšzemē iesūknētu svaigu gaisu vai no apakšzemes ogļraktuves izvadītu metānu un citas gāzes;

“degazācijas stacija” ir stacija, kurā savāc metānu no ogļraktuves degazācijas sistēmas;

“degazācijas sistēma” ir sistēma, kas var aptvert vairākus metāna avotus un kas no ogļu slāņiem vai apkārtējiem iežu slāņiem novada gāzi ar augstu metāna saturu un transportē to uz degazācijas staciju;

“pēcizstrādes darbības” ir darbības, ko veic pēc ogļu izstrādes un nogādāšanas virszemē, tostarp ogļu pārvietošana, pārstrāde, glabāšana un transportēšana;

“nepārtraukts mērījums” ir mērījums, kuru nolasa vismaz reizi minūtē;

“ogļu atradne” ir platība, kurā ir ievērojama ogļu koncentrācija un izstrādājams daudzums un kura definēta saskaņā ar dalībvalsts izrakteņu atradņu dokumentēšanas metodiku;

“slēgta ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurā ogļu ieguve ir pārtraukta, kura ir slēgta saskaņā ar piemērojamām licencēšanas prasībām vai citiem noteikumiem, un kuras operatoram, īpašniekam vai licenciātam joprojām ir derīga atļauja, licence vai cits juridisks dokuments, ar ko piešķir atbildību par ogļraktuvi;

“pamesta ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurā ogļu ieguve ir pārtraukta, bet kuras operatoru, īpašnieku vai licenciātu kā derīgā atļaujā, licencē vai jebkurā citā juridiskā dokumentā, ar ko piešķir atbildību par ogļraktuvi, paredzēto pienākumu subjektu nav iespējams noskaidrot vai kura nav slēgta atbilstoši regulatīvajām prasībām;

“pamestas apakšzemes ogļraktuves alternatīva izmantošana” ir apakšzemes raktuves infrastruktūras un ogļraktuves aprīkojuma izmantošana citos nolūkos, nevis ogļu ieguvei;

“ogļraktuves aprīkojums” ir jebkurš aprīkojums, kas joprojām ir savienots ar metāna nesējslāņiem, piemēram, ventilācijas lūkas un degazācijas caurules;

“koksa ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurā vismaz 50 % no izlaides apjoma, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs pēdējos trijos pieejamajos gados, ir koksa ogles, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (23) B pielikumā;

“ražotājs” ir uzņēmums, kas, veicot komercdarbību, ražo jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, iegūstot no zemes licencētā teritorijā, pārstrādājot vai pārvadot pa savienotu infrastruktūru minētajā licencētajā teritorijā;

“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, laiž Savienības tirgū trešās valsts izcelsmes jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles, tostarp jebkura Savienībā iedibināta fiziska vai juridiska persona, kas iecelta, lai veiktu 5. nodaļā paredzētās darbības un formalitātes;

“eksportētājs” ir importētāja līgumiskais partneris katrā līgumā, kas noslēgts par jēlnaftas, dabasgāzes vai ogļu piegādi uz Savienību;

“metāna snieguma profils” ir metāna pārredzamības datubāzē publicēta individuāla informācija un datu lapas dalībvalstīm, trešām valstīm un attiecīgā gadījumā Savienības ražotājiem vai importētājiem, kā arī trešo valstu ražotājiem vai eksportētājiem, kas, attiecīgi, piegādā uz Savienību jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles vai laiž jēlnaftu, dabasgāzi vai ogles Savienības tirgū;

“superemisijas notikums” ir notikums, kurš notiek Savienībā vai ārpus tās un kurā avots vai cieši saistītu avotu kopums kādā objektā emitē vairāk nekā 100 kg metāna stundā;

“sabalansēšanas process” ir visu statistiski nozīmīgu atšķirību izmeklēšana starp avota līmeņa kvantificēšanu un objekta līmeņa metāna emisiju mērījumiem un to iemeslu izskaidrošana.