10. pants Augsnes veselības novērtējums

1.   Dalībvalstis novērtē augsnes veselību visos savos augsnes rajonos un saistītajās augsnes vienībās, balstoties uz datiem, kas par katru I pielikuma A un B daļā uzskaitīto augsnes deskriptoru ievākti 6. līdz 9. pantā minētā augsnes monitoringa kontekstā.

Dalībvalstis nodrošina, ka augsnes veselības novērtējumi tiek veikti reizi sešos gados un ka pirmo augsnes veselības novērtējumu veic līdz 2031. gada 17. decembrim.

2.   Augsnes veselību novērtē attiecībā uz katru augsnes degradācijas aspektu, izmantojot nesaistošās ilgtspējīgās mērķvērtības un darbības palaidējvērtības attiecīgajam veselīga augsnes stāvokļa kritērijam, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 2., 5. un 6. punktu.

3.   Dalībvalstis analizē I pielikuma C daļā uzskaitīto augsnes deskriptoru vērtības, lai, ņemot vērā attiecīgos datus un pieejamās zinātnes atziņas, noteiktu, vai ekosistēmu pakalpojumi ir zuduši kritiskā apmērā. Dalībvalstis analizē I pielikuma D daļā uzskaitīto augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas indikatoru vērtības, lai novērtētu augsnes noslēgšanas un augsnes aizvākšanas ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu zudumu un mērķiem un mērķrādītājiem, kas noteikti ar Regulu (ES) 2018/841.

4.   Dalībvalstis var noteikt uzlabojumus katram augsnes deskriptoram, kas uzskaitīts I pielikuma A, B un C daļā.

5.   I pielikuma A un B daļā uzskaitītā deskriptora labs stāvoklis tiek uzskatīts par sasniegtu, ja ir sasniegta nesaistošā ilgtspējīgā mērķvērtība. Dalībvalstis nosaka tādu I pielikuma A un B daļā uzskaitīto augsnes deskriptoru vērtību intervālu, kas attiecībā pret darbības palaidējvērtībām atbilst mērenam stāvoklim un sliktam stāvoklim. Nulles vērtība var būt tikai mērena stāvokļa intervālam.

6.   Balstoties uz augsnes veselības novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, kompetentās iestādes, kā minēts 5. pantā, attiecīgā gadījumā koordinācijā ar vietējām, reģionālām un valsts iestādēm katrā augsnes rajonā nosaka teritorijas, kurās nav izpildīti atsevišķi veselīga augsnes stāvokļa kritēriji un kurās nepieciešams atbalsts augsnes veselībai un augsnes noturībai saskaņā ar 11. pantu, un saskaņā ar 20. pantu sniedz sabiedrībai informāciju apkopotā veidā. Augsnes veselības monitoringa datus, augsnes veselības novērtējumu rezultātus un šā panta 3. punktā minēto analīzi izmanto III pielikumā uzskaitīto programmu, plānu, mērķrādītāju un pasākumu izstrādei.

7.   Lai palīdzētu uzlabot augsnes veselību, 5. pantā minētās kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā koordinācijā ar vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm katrā augsnes rajonā nosaka teritorijas, kurās ir augsts potenciāls uzlabot augsnes veselību, veicot augsnes seguma noņemšanu vai augsnes atjaunošanu. Noslēgtas augsnes teritoriju un teritoriju, kurās veikta augsnes aizvākšana, potenciālu novērtē, balstoties uz augsnes veselības uzlabošanas tehnisko iespējamību, izmaksu efektivitāti un sasniedzamo līmeni.

8.   Papildus 20. pantā noteiktajiem pienākumiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis pēc attiecīgo zemes īpašnieku un zemes apsaimniekotāju pieprasījuma tiem paziņo 6. līdz 9. pantā minētos augsnes veselības datus un saskaņā ar šo pantu veikto augsnes veselības novērtējumu rezultātus, jo īpaši, lai palīdzētu izstrādāt 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos zinātniski pamatotos ieteikumus.