60. pants Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju aprēķināšana

a) rezerves parasti aprēķina katram gadījumam atsevišķi, līdz tiek sasniegta paredzamā nākotnes maksājumu summa. Statistikas metodes var izmantot, ja tā izveidotās rezerves ir pietiekamas, ņemot vērā riska veidu; dalībvalstis tomēr var paredzēt, ka šādu metožu izmantošanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja;

b) šajās rezervēs ņem vērā arī atlīdzības par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies, bet nav paziņoti līdz bilances slēgšanas dienai; to atlīdzību summu nosaka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz apdrošināšanas gadījumu skaitu un lielumu, par kuriem ir paziņots pēc bilances slēgšanas dienas;

c) rezervju aprēķinā ņem vērā apdrošināšanas atlīdzību nokārtošanas izmaksas neatkarīgi no to izcelsmes;

d) atgūstamās summas, kas rodas, pārņemot apdrošināto tiesības attiecībā uz trešajām personām (regresa prasības tiesības) vai iegūstot likumīgas īpašuma tiesības uz apdrošināto lietu (glābšana), atskaita no vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju summas; tās aplēš piesardzīgi. Ja šādas summas ir nozīmīgas, tās jāatspoguļo pielikumā;

e) atkāpjoties no d) apakšpunkta, dalībvalstis var prasīt vai atļaut atgūstamās summas uzrādīt kā aktīvus;

f) ja zaudējumu atlīdzība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir jāmaksā kā gada rente, šim nolūkam rezervējamās summas aprēķina ar aktuāriskām metodēm;

g) netiešas atlaides vai atskaitījumi, kas rodas, vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves novērtējot pašreizējā vērtībā, kas ir zemāka par summu, par kādu apdrošināšanas prasījumus nokārtotu vēlāk, vai citādi, ir aizliegtas.

Dalībvalstis var atļaut skaidri noteiktas atlaides vai atskaitījumus, lai ņemtu vērā ieguldījumu ienākumus. Šādas atlaides vai atskaitījumi ir atļauti ar šādiem nosacījumiem:

Izdarot atlaides vai atskaitījumus, uzņēmums pielikumā uzrāda kopējo rezervju summu pirms atlaidēm vai atskaitījumiem, apdrošināšanas gadījumu kategorijas, kuru atlīdzībām ir atlaides vai atskaitījumi un katrai kategorijai izmantotās metodes, īpaši likmes, kas izmantotas iepriekšējā apakšpunkta iii) un v) punktā minētajās aplēsēs, un kritērijus, kuri izmantoti, aprēķinot laiku, kas paies līdz atlīdzību nokārtošanai.

a) apdrošināšanas atlīdzību rezerves summa ir vienāda ar summām, kas pienākas labumu guvējiem, kopā ar tām pieskaitītiem atlīdzību nokārtošanas izdevumiem. Tajā ietver rezerves apdrošināšanas atlīdzībām par gadījumiem, kas iestājušies, bet nav paziņoti;

b) dalībvalstis var prasīt pasīvu C 2. postenī uzrādīt a) apakšpunktā minētās summas.