7. IEDAĻA Novērtēšanas noteikumi

45. pants

Direktīvas 78/660/EEK 32. pantu, saskaņā ar ko gada pārskatos parādītie posteņi jānovērtē, ņemot par pamatu iegādes cenas vai pašizmaksas principu, piemēro ieguldījumiem, ievērojot šīs direktīvas 46. līdz 49. pantu.

46. pants

1.  Dalībvalstis var prasīt vai atļaut aktīvu C posteņa ieguldījumus novērtēt, ņemot par pamatu to pašreizējo vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar 48. un 49. pantu.

2.  Ieguldījumus, kas parādīti kā aktīvi D postenī, novērtē, ņemot par pamatu to pašreizējās vērtības.

3.  Ja ieguldījumus novērtē pēc to iegādes cenas, to pašreizējo vērtību uzrāda pielikumā.

Dalībvalstis, kurās šīs direktīvas izsludināšanas dienā ieguldījumus novērtē pēc to iegādes cenas, tomēr var apdrošināšanas uzņēmumiem dot iespēju pārskata pielikumā uzrādīt ieguldījuma pašreizējo vērtību, kas parādīta kā aktīvi C I postenī, pirmo reizi ne vēlāk kā piecus gadus pēc 70. panta 1. punktā minētās dienas, un pārējo ieguldījumu pašreizējo vērtību ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pašas dienas.

4.  Ja ieguldījumus novērtē, ņemot par pamatu to pašreizējo vērtību, to iegādes cenu uzrāda pielikumā.

5.  To pašu novērtēšanas metodi piemēro visiem ieguldījumiem, kas ietverti kādā ar arābu cipariem apzīmētā postenī vai aktīvu C I postenī. ►M1  Dalībvalstis var atļaut atkāpes no šīs prasības. ◄

▼M1

6.  Katram ieguldījumu postenim pielietoto(-tās) metodi(-es) paziņo pārskata pielikumā līdz ar tajā noteiktajām summām.

▼M1

46.a pants

1.  Ja aktīvus un pasīvus novērtē atbilstoši Direktīvas 78/660/EEK 7.a iedaļai, piemēro šā panta 2. līdz 6. punktu.

2.  Ieguldījumus, kas parādīti kā aktīvi D postenī, uzrāda pēc to patiesās vērtības.

3.  Ja ieguldījumus uzrāda pēc to pirkšanas cenas, to patieso vērtību uzrāda pārskata pielikumā.

4.  Ja ieguldījumus uzrāda pēc to patiesās vērtības, to pirkšanas cenu uzrāda pārskata pielikumā.

5.  To pašu novērtēšanas metodi piemēro visiem ieguldījumiem, kas ietverti jebkurā ar arābu cipariem apzīmētā postenī vai kas uzrādīti C (I) postenī kā aktīvi. Dalībvalstis var atļaut atkāpes no šīs prasības.

6.  Katram ieguldījumu postenim pielietoto(-tās) metodi(-es) paziņo pārskata pielikumā līdz ar tajā noteiktajām summām.

▼B

Article 46a

1.  Where assets and liabilities are valued in accordance with Section 7a of Directive 78/660/EEC, paragraphs 2 to 6 of this Article shall apply.

2.  The investments shown as assets under D shall be shown at their fair value.

3.  Where investments are shown at their purchase price, their fair value shall be disclosed in the notes on the accounts.

4.  Where investments are shown at their fair value, their purchase price shall be disclosed in the notes on the accounts.

5.  The same valuation method shall be applied to all investments included in any item denoted by an arabic numeral or shown as assets under C(I). Member States may permit derogations from this requirement.

6.  The method(s) applied to each investment item shall be stated in the notes on the accounts, together with the amounts so determined.

▼B

47. pants

Ja ieguldījumiem piemēro pašreizējo vērtību, piemēro Direktīvas 78/660/EEK 33. panta 2. un 3. punktu, ievērojot šīs direktīvas 31. un 44. pantā paredzēto.

48. pants

1.  Ieguldījumiem, kas nav zeme un ēkas, pašreizējā vērtība ir tirgus vērtība, ievērojot 5. punktā noteikto.

2.  Ja ieguldījumi ir iekļauti oficiālajā biržas sarakstā, tirgus vērtība ir vērtība bilances slēgšanas dienā vai, ja bilances slēgšanas diena nav tirdzniecības diena biržā, pēdējā biržas tirdzniecības dienā pirms šīs dienas.

3.  Ja ir tirgus ieguldījumiem, kas nav 2. punktā minētie ieguldījumi, tirgus vērtība ir vidējā cena, par kādu šādi ieguldījumi ir tirgoti bilances slēgšanas dienā vai, ja bilances slēgšanas diena nav tirdzniecības diena, — pēdējā tirdzniecības dienā pirms šīs dienas.

4.  Ja dienā, kurā ir sagatavoti pārskati, 2. vai 3. punktā minētie ieguldījumi ir pārdoti vai ir jāpārdod īsā termiņā, tirgus vērtību samazina par faktiskajiem vai aplēstajiem pārdošanas izdevumiem.

5.  Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 59. pantu piemēro kapitalizācijas metodi, visus pārējos ieguldījumus novērtē, piesardzīgi novērtējot to iespējamo pārdošanas vērtību.

6.  Visos gadījumos novērtēšanas metodi precīzi apraksta, un tās izvēli pienācīgi pamato pielikumā.

49. pants

1.  Zemei un ēkām pašreizējā cena ir tirgus cena novērtēšanas dienā, vajadzības gadījumā to samazinot, kā paredzēts 4. un 5. punktā.

2.  Tirgus vērtība ir cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu pārdot ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā pārdot un ka pārdošanas sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika.

3.  Tirgus vērtību nosaka, atsevišķi novērtējot katru zemesgabalu un ēku, un to veic vismaz reizi piecos gados saskaņā ar vispāratzītām metodēm vai apdrošināšanas uzraudzības iestāžu atzītām metodēm. Direktīvas 78/660/EEK 35. panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro.

4.  Ja kāda zemesgabala vai ēkas vērtība kopš iepriekšējās saskaņā ar 3. punktu veiktās novērtēšanas ir samazinājusies, vērtību attiecīgi koriģē. Tā iegūto zemāko vērtību turpmākajās bilancēs nepalielina, ja vien tādas palielināšanas pamatā nav jaunas tirgus vērtības noteikšana, ko izdara saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5.  Ja dienā, kurā ir sagatavoti pārskati, zeme un ēkas ir pārdotas vai ir jāpārdod īsā termiņā, vērtību, kas iegūta saskaņā ar 2. un 4. punktu, samazina par faktiskajiem vai aplēstajiem pārdošanas izdevumiem.

6.  Ja zemesgabala vai ēkas tirgus vērtību nav iespējams noteikt, par pašreizējo vērtību uzskata vērtību, kas iegūta, ņemot par pamatu iegādes cenas vai pašizmaksas principu.

7.  Metodi, ar kuru ir iegūta zemes un ēku pašreizējā vērtība, un to iedalījumu pa novērtēšanas gadiem uzrāda pielikumā.

50. pants

Ja Direktīvas 78/660/EEK 33. pantu piemēro apdrošināšanas uzņēmumiem, to dara šādi:

51. pants

Direktīvas 78/660/EEK 35. pantu piemēro apdrošināšanas uzņēmumiem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

Dalībvalstis var prasīt, lai notiktu vērtspapīru, kuri parādīti kā ieguldījumi, vērtības koriģēšana tā, lai tos parādītu ar zemāko vērtību, kāda uz tiem attiecināta bilances slēgšanas dienā.

52. pants

Direktīvas 78/660/EEK 38. pantu piemēro aktīviem, kas parādīti F I postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

53. pants

Direktīvas 78/660/EEK 39. pantu piemēro aktīviem, kas parādīti E I, II un III postenī un F II postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

54. pants

Apdrošināšanā, kas nav dzīvības apdrošināšana, atliktos klientu piesaistes izdevumus aprēķina, ņemot par pamatu vērtējumu, kas ir saderīgs ar vērtējumu, kuru izmanto attiecībā uz nenopelnītām prēmijām.

Dzīvības apdrošināšanā atliekamie klientu piesaistes izdevumi var būt daļa no 59. pantā minētā aktuāriskā aprēķina.

55. pants

1.  

2.  Ja parāda vērtspapīrus vai citus nemainīgu ienākumu vērtspapīrus, kas nav novērtēti ar tirgus vērtību, pārdod pirms termiņa beigām un ieņēmumus izmanto citu parādzīmju vai nemainīgu ienākumu vērtspapīru pirkšanai, dalībvalstis var atļaut starpību starp pārdošanas ieņēmumiem un vērtspapīru grāmatvedības vērtību sadalīt vienādās daļās laikposmā, kas atlicis līdz sākotnējā ieguldījuma atmaksāšanas termiņa beigām.

56. pants

Tehniskās rezerves

Tehnisko rezervju summai vienmēr jābūt tādai, lai uzņēmums varētu izpildīt saprātīgi paredzamas saistības, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem.

57. pants

Nenopelnīto prēmiju rezerves

1.  Nenopelnīto prēmiju rezerves parasti aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi. Dalībvalstis tomēr var atļaut izmantot statistikas metodes un jo īpaši proporcionālās un tarifu metodes, ja ir iemesls uzskatīt, ka tās dos aptuveni tādus pašus rezultātus kā atsevišķie aprēķini.

2.  Apdrošinājumu nozarēs, kurās pieņēmums par pagaidu korelāciju starp riska norisi un prēmiju nav lietderīgs, var piemērot aprēķina metodes, lai ņemtu vērā riska dažādo attīstību laika gaitā.

58. pants

Rezerves pastāvošam riskam

Direktīvas 26. pantā minētās rezerves pastāvošam riskam aprēķina, ņemot par pamatu apdrošināšanas atlīdzību maksājumus un administratīvos izdevumus, kas paredzami pēc finanšu gada beigām sakarā ar līgumiem, kuri noslēgti pirms minētās dienas, ja aplēstā vērtība pārsniedz nenopelnīto prēmiju rezerves un prēmijas, kas saņemamas saskaņā ar šiem līgumiem.

59. pants

Dzīvības apdrošināšanas rezerves

1.  Dzīvības apdrošināšanas rezerves parasti aprēķina katram dzīvības apdrošināšanas līgumam atsevišķi. Dalībvalstis tomēr var atļaut izmantot statistikas vai matemātikas metodes, ja ir iemesls domāt, ka tās dos aptuveni tādus pašus rezultātus kā atsevišķie aprēķini. Svarīgāko prognožu kopsavilkumu dod pielikumā.

2.  Aprēķinu reizi gadā izdara aktuārs vai cits šīs jomas speciālists, ņemot par pamatu atzītas aktuāriskas metodes.

60. pants

Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju aprēķināšana

1.  Apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana:

2.  Dzīvības apdrošināšana:

61. pants

1.  Līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis var prasīt vai atļaut piemērot turpmāk minētās metodes, ja attiecīgās apdrošināšanas nozares vai grupas iezīmju dēļ informācija par saņemamām prēmijām, atlīdzināmajiem apdrošināšanas gadījumiem vai par abiem minētajiem apdrošināšanas gadiem nav pietiekama, lai, sagatavojot gada pārskatus, veiktu precīzu novērtējumu.

1. metode

Iegrāmatoto prēmiju pārākums pār samaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām un izdevumiem saistībā ar parakstīšanas gadā noslēgtajiem līgumiem, veido tehniskās rezerves, ko ietver bilances pasīvu C 3. posteņa tehniskajās vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervēs. Rezerves var aprēķināt arī, ņemot par pamatu iegrāmatoto prēmiju noteiktus procentus, ja šāda metode ir piemērota apdrošinātā riska veidam. Ja rodas vajadzība, šo tehnisko rezervju summu palielina, lai tā kļūtu pietiekama pašreizējo un nākamo saistību izpildei. Ar šo metodi izveidotās tehniskās rezerves aizstāj ar vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervēm, kas noteiktas ar parasto metodi, tiklīdz ir iegūta vajadzīgā informācija, bet ne vēlāk par trešā gada beigām pēc parakstīšanas gada.

2. metode

Skaitļi, kas parādīti tehniskajā rezultātā vai dažos tā posteņos, attiecas uz gadu, kas pilnīgi vai daļēji ir pirms finanšu gada. Šis gads nevar būt vairāk par 12 mēnešiem pirms finanšu gada. Gada pārskatos parādītās tehnisko rezervju summas vajadzības gadījumā palielina, lai to pietiktu pašreizējo un nākamo saistību izpildei.

2.  Ja izvēlas vienu no 1. punktā aprakstītajām metodēm, to sistemātiski izmanto nākamajos gados, ja vien apstākļu dēļ tā nav jāmaina. Jebkuras metodes izvēli uzrāda pielikumā un pamato; mainot metodi, pielikumā norāda, kā tas ietekmēs aktīvu, pasīvu, finanšu stāvokli, kā arī peļņu un zaudējumus. Ja izmanto 1. metodi, pielikumā uzrāda laiku, kas paiet, kamēr ar parasto metodi izveido vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves. Ja izmanto 2. metodi, pielikumā uzrāda, cik ilgs laiks pagājis no gada, uz kuru attiecas skaitļi, līdz finanšu gadam, kā arī attiecīgo darījumu lielumu.

3.  Šajā pantā “parakstīšanas gads” ir finanšu gads, kurā stājas spēkā attiecīgās apdrošināšanas grupas vai veida apdrošinājuma līgumi.

62. pants

Kamēr nav notikusi koordinācija, dalībvalstis, kas prasa izveidot izlīdzināšanas rezerves, nosaka novērtēšanas noteikumus, kas tām jāpiemēro.