325.q pants Ārvalstu valūtas riska faktori

Ārvalstu valūtas delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir visi tūlītēji valūtas kursi starp valūtu, kurā instruments ir denominēts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu vai iestādes bāzes valūtu, ja iestāde izmanto bāzes valūtu saskaņā ar 7. punktu. Katram valūtu pārim ir viena kopa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu.

Ārvalstu valūtas vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespējas līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir maiņas kursa izsecinātais svārstīgums starp valūtu pāriem. Minēto izsecināto svārstīgumu attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstošo iespējas līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5  gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.

Ārvalstu valūtas izliekuma [līknes] riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem ar pamatā esošiem aktīviem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir ārvalstu valūtas delta riska faktori, kas minēti 1. punktā.

Iestādēm nav jānodala valūtas iekšzonas un ārzonas varianti attiecībā uz visiem ārvalstu valūtas delta, vega un izliekuma riska faktoriem.

Ja ārvalstu valūtas kurss, kas ir pamatā tādam instrumentam i, kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] riskiem, neatsaucas ne uz iestādes pārskata valūtu, ne uz iestādes bāzes valūtu, iestāde var ar 1,5 izdalīt attiecīgos komponentus and, kuri minēti 325.g panta 2. punktā un kuriem xk ir ārvalstu valūtas riska faktors starp vienu no divām pamatā esošo aktīvu valūtām un iestādes pārskata valūtu vai iestādes bāzes valūtu, ja piemērojams.

Ar kompetentās iestādes atļauju iestāde var konsekventi ar 1,5 izdalīt komponentus un , kas minēti 325.g panta 2. punktā, attiecībā uz visiem to instrumentu ārvalstu valūtas riska faktoriem, kas attiecas uz ārvalstu valūtu un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz izliekuma [līknes] risku, ar noteikumu, ka jebkādus ārvalstu valūtas riska faktorus, kuru pamatā ir iestādes pārskata valūta vai iestādes bāzes valūta, ja piemērojams, un kuri ir iekļauti minēto komponentu aprēķinā, pārvieto vienlaicīgi.

Atkāpjoties no 1. un 3. punkta, ja iestāde saņem atļauju no savas kompetentās iestādes, tā var aizstāt savu pārskata valūtu ar citu valūtu (“bāzes valūtu”) visos tūlītējos valūtas kursos, lai izteiktu delta un izliekuma [līknes] ārvalstu valūtas riska faktorus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Iestāde, kurai ir atļauts izmantot bāzes valūtu, kā izklāstīts pirmajā daļā, izrietošās pašu kapitāla prasības ārvalstu valūtas riskam konvertē pārskata sniegšanas valūtā, izmantojot dominējošo tūlītējo valūtas kursu starp bāzes valūtu un pārskata valūtu.