116. Kapitāla līmeņa noteikšanas nolūkā kompetentajām iestādēm būtu: (a) atbilstoši jānosaka riski …

Kapitāla līmeņa noteikšanas nolūkā kompetentajām iestādēm būtu:

• (a) atbilstoši jānosaka riski (un ar tiem saistītie riska svērtie aktīvi), pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas pārskatīts saskaņā ar 7.2.6. iedaļu, un jāaplēš pašu kapitāla prasības (uz risku balstītās un uz sviru balstītās) vismaz trīs gadus (t. i., pašu kapitāls, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību prudenciālajām prasībām visu pirmo trīs gadu laikā un to beigās, ņemot vērā šajā laikposmā paredzamos uzkrātos zaudējumus);
• (b) sākuma kapitālam jāpieskaita paredzamie uzkrātie zaudējumi pirmajiem trim gadiem;
• (c) jāizvēlas lielākais no (a) vai (b)²⁰ .

Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka pašu kapitāla prasību aplēse saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu²¹ ir lielākā²² summa, kas izriet no pamata scenārija vai stingra, bet iespējama stresa scenārija²³ saskaņā ar 7.2.6. iedaļu pārskatītajā uzņēmējdarbības plānā. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka lielākā šādi identificētā summa veido pamatu kapitāla aprēķinam, kas pieteikuma iesniedzējai kredītiestādei ir pieejams atļaujas izsniegšanas brīdī, kā turpmāk norādīts 8.3. iedaļā. Kapitāla atļaujas izsniegšanas brīdī daļu, kas jāmaksā pirms darbību uzsākšanas, nosaka saskaņā ar 123. punktu.

²⁰ Pielikuma 1., 2. un 3. attēlā ir attēloti šādi gadījumi: a) 1. attēlā sniegts piemērs gadījumam, kad pašu kapitāla prasības ir lielākas nekā sākotnējais kapitāls un kumulatīvie gada zaudējumi; b) 2. attēlā sniegts piemērs gadījumam, kad sākotnējais kapitāls plus kumulatīvie gada zaudējumi ir lielāki nekā aplēstās pašu kapitāla prasības; c) 3. attēlā ir sniegts piemērs, kā mainās lielāks sākumkapitāla un zaudējumu apjoms un pašu kapitāla prasības trīs gadu laikā, kas tiek ņemti vērā, lai noteiktu kapitālu atļaujas izsniegšanas.

²¹ Un saistītie paredzamie kumulatīvie zaudējumi, ko izmanto, lai noteiktu summu saskaņā ar šā punkta (b) apakšpunktu.

²² Dažos gadījumos drīzāk uzņēmējdarbības plāna pamata scenārijs, nevis nelabvēlīgais scenārijs (vajadzības gadījumā abus pienācīgi apstrīd kompetentā iestāde) var novest pie augstākas pašu kapitāla prasības noteikšanas (piemēram, spēcīgāka uzņēmējdarbības izaugsmes dēļ), kā arī lielāku kapitāla prasību rezultātā kopumā (ieskaitot paredzamo zaudējumu aprēķinu plānošanas laikposma trīs gadu laikā). Šādā gadījumā nepieciešamo kapitāla apjomu noteiktu augstākās aplēstās pašu kapitāla prasības pirmajā trīs gadu laikposmā un uzkrātie zaudējumi pirmajos trīs gados saskaņā ar pamatscenāriju.

²³ Stresa scenārijā paredzēto zaudējumu apsvēršanai vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu atbilstīgu kredītiestādes noturības līmeni sākotnējā darbības periodā — arī tāpēc, ka papildu pašu kapitāla prasība vēl nav noteikta.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/