8. sa daļa Likviditātes riska novērtēšana

324. Kompetentajām iestādēm jānovērtē un jāizvērtē likviditātes riski, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai identificēti kā būtiski, un ieguldījumu brokeru sabiedrības īstenotie šo risku pārvaldības un kontroles pasākumi.

325. Vērtējuma formalitātei un detalizācijas pakāpei vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījumu brokeru sabiedrības lieluma, struktūras un iekšējās organizācijas, kā arī no tās darbības rakstura, apjoma un sarežģītības, kā arī no tās klientiem piemītoša riska, tirgum piemītoša riska un ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemītoša riska. To ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas neveic darījumus savā vārdā, vērtējumam vajadzētu būt mazāk visaptverošam, savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas veic darījumus savā vārdā, vērtējumam vajadzētu būt detalizētākam un visaptverošākam.

326. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic darījumus savā vārdā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu būtu jāveic likviditātes novērtējums, tostarp vienas dienas periodā. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu visaptveroši jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iesaistās tirgus uzturētāja darbībās, kā definēts Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta k) apakšpunktā, un jāizvērtē, vai šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības aptver elementus, kas tām ir būtiski, piemēram, vienas dienas perioda likviditātes riska novērtējumu un pieejamo likvīdo resursu pietiekamību.

327. Kompetentajām iestādēm jāpārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības atbilstība minimālajām likviditātes prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) 2019/2033 un Direktīvā (ES) 2019/2034. Kompetentajām iestādēm būtu jāpaplašina novērtējuma joma, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par likviditātes risku.

328. Veicot likviditātes riska novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi zemāk minētie informācijas avoti, ja tādi ir pieejami:

• a. ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegto pakalpojumu un veikto darbību analīzes rezultāti un galveno rādītāju uzraudzības informācija, sevišķi, ja tas var palīdzēt izprast galvenos likviditātes riska avotus;
• b. uzraudzības pārskati, un jo īpaši informācija, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pārskatos par likviditātes risku saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 54. pantu;

87

• c. visi ieguldījumu brokeru sabiedrības periodiskie pārskati, kvantitatīvie pārskati, finanšu pārskata ziņojumi, iekšējie ziņojumi, piemēram, vadības ziņojumi par likviditāti, un jebkāda cita informācija, ko kompetentā iestāde pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
• d. visa ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība s sniegtā informācija, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir meitasuzņēmums un tiek konsolidēti iekļauta uzraudzībā, un jo īpaši informācija par likviditātes risku ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ietilpst banku grupā;
• e. visu uzraudzības darbību rezultāti;
• f. jebkāda informācija no ieguldījumu brokeru sabiedrības ILAAP ;
• g. iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumu konstatējumi un novērojumi;
• h. EBI vai EVTI sniegtie ieteikumi un izdotās pamatnostādnes, kā arī makroprudenciālo iestāžu vai ESRK sniegtie brīdinājumi un ieteikumi; un
• i. risks, kas identificēts citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kuras izmanto līdzīgu darījumdarbības modeli.

329. Likviditātes riska novērtējumam būtu jābalstās uz ticamu un atjauninātu informāciju, un rezultāti būtu jāņem vērā, veicot likviditātes riska pārvaldības procesa izvērtējumu.

330. Kompetentajām iestādēm būtu jāatspoguļo likviditātes riska novērtējuma rezultāti konstatējumu kopsavilkumā, kurā sniegts skaidrojums par galvenajiem riska virzītājspēkiem un riska vērtējums.

331. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ietekme uz likvīdiem aktīviem smagos, taču ticamos apstākļos un tas, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir gatava mazināt spriedzes ietekmētās izejošās naudas plūsmas saskaņā ar likviditātes riska pārvaldības sistēmu, kas minēta šo pamatnostādņu 8.4. iedaļā.

nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība uztur pietiekamu likvīdo resursu līmeni, kas attiecas uz būtiskiem ieguldījumu brokeru sabiedrības riska avotiem, tostarp klientiem piemītošo risku, tirgum piemītošo risku un ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemītošo risku gan parastos, gan smagos, taču ticamos apstākļos, lai aptvertu idiosinkrātiskus, tirgus mēroga un kombinētus satricinājumus.

brokeru sabiedrībai piemītošais risks, kā arī likvīdie resursi, kas nepieciešami ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējamai sakārtotai likvidācijai. Kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jānovērtē visi turpmāk minētie aspekti:

• a. va i ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klientu aktīvus vai naudu un tās spēja laikus atdot šādus aktīvus smagos, taču ticamos scenārijos;
• b. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē savas likviditātes vajadzības citām ārpusbilances darbībām, ņemot vērā, ka ārpusbilances instrumentu nosacītais raksturs sarežģī saistīto naudas plūsmu pārvaldību;
• c. citi iespējamie izejošo naudas plūsmu avoti, tostarp mijmaiņas darījumi, rakstītas vai pārdotas ārpusbiržas (OTC) iespējas, citi procentu likmju līgumi, regulētā tirgū n etirgoti ārvalstu valūtas kursa nākotnes līgumi, drošības rezervju pieprasījumi un priekšlaicīgas izbeigšanas līgumi;
• d. vai ir grūtības piekļūt noteiktiem tirgiem;
• e. vai ārvalstu valūtas tirgiem var trūkt likviditātes;
• f. vai ārvalstu valūtas kurss var strauji samazināties, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darījumus ar ārvalstu valūtu ievērojamā apmērā; un
• g. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto sviras efektu, ir pakļauta likviditātes riskam tādas pozīcijas tirgus vērtības samazināšanās riska dēļ, kas radītu vajadzību pēc papildu nodrošinājuma vai drošības rezerves, kā rezultātā būtu ātri jālikvidē sabiedrības pozīcijas.

Tekošās dienas likviditātes riska novērtējums

334. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic darījumus savā vārdā, ko mpetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pietiekams augstas kvalitātes likvīdo aktīvu un citu likviditātes ienākošo naudas plūsmu līmenis, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas ikdienā, arī vienas dienas periodā. Kompetentajām iestādēm būtu visaptverošāk jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iesaistās tirgus uzturētāja darbībās. Taču tām būtu jāņem vērā likviditātes riska mazināšana, ko nodrošina tīrvērtes darījumi ar tīrvērtes dalībnieka starpniecību.

335. Ko mpetentajām iestādēm savs novērtējums būtu jābalsta uz ieguldījumu brokeru sabiedrības veikto tekošās dienas likviditātes riska analīzi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 29. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Tekošās dienas likviditāte jānovērtē normālos un smagos, bet ticamos apstākļos.

336. Tekošās dienas likviditātes riska novērtējuma vajadzībām kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savu pozīciju tīrvērti ar tīrvērtes dalībnieku starpniecību vai darbojas ārpusbiržas tirgū. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrību garantē tīrvērtes dalībnieks vai jebkura cita puse, kompetentajai iestādei jānovērtē garantiju efektivitāte likviditātes riska mazināšanā.

337. Lai novērtētu likviditātes vajadzības normālos apstākļos un izvērtētu tekošās dienas likviditātes risku, kompetentajām iestādēm būtu jāatbalsta analīze ar pierādījumiem no ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējiem ziņojumiem un sniegtās informācijas, kā arī no uzraudzības pārskatu datiem, kā norādīts īstenošanas regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2033 54. panta 3. punktu.

338. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautība tekošās dienas likviditātes riskam, ieskaitot likvīdo aktīvu pieejamību tekošajā dienā.

normālos apstākļos, kā arī finanšu vai operacionālo notikumu laikā, kuri var ietekmēt likviditātes pieejamību, piemēram, IT kļūmes, juridiskos ierobežojumus līdzekļu pārvedumiem vai tirdzniecības darījumu partneru saistību neizpildi.

Pieejamo likvīdo resursu novērtēšana

339. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir tirgus uzturētāji, kā definēts

novērtējumi par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav uzskatāmas par tirgus uzturētājiem, ciktāl kompetentās iestādes to uzskata par piemērotu.

340. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir tirgus uzturētāji, kompetentajām iestādēm jānovērtē to likviditātes resursu pietiekamība, kas vajadzīgi, lai apmierinātu sabiedrību likviditātes vajadzības dažādos laikposmos, tostarp tekošajā dienā. Šajā novērtējumā vajadzētu ņemt vērā zemāk minētos kritērijus:

• a. likvīdie aktīvi, kas savlaicīgi pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrības dzīvotspējai normālos un smagos, bet ticamos apstākļos;
• b. kopējie likvīdie aktīvi, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieejami visā attiecīgo smago, bet ticamo apstākļu periodā;
• c. dažādu smagu, bet ticamu apstākļu, piemēram, smaguma un ilguma, raksturlielumi un periodi, kas ņemti vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes vajadzību novērtējumā;

• d. aktīvu apmērs, kurus būtu nepieciešams likvidēt attiecīgajos laika periodos; un
• e. vai faktiskie likvīdie resursi, tostarp likvīdo aktīvu kvalitāte, atbilst ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes riskam;
• f. tīrvērtes dalībnieka nodrošināto likviditātes resursu pieejamība un apmērs.

341. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē to ieguldījumu brokeru sabiedrību spēja, kas ir tirgus uzturētāji, savlaicīgi monetizēt savus likvīdos aktīvus, lai nodrošinātu likviditātes

kritēriji:

• a. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārbauda tās piekļuvi tirgum, veicot pārdošanu vai repo darījumus;
• b. vai ir augstas koncentrācijas, kas var radīt nepareizi prognozētu likvīdo resursu risku;
• c. vai likviditātes resursi ir viegli pieejami un atrodas relevantā personāla kontrolē;
• d. vai likvīdo aktīvu nominālvērtība atbilst likviditātes vajadzību sadalījumam pa valūtām;
• e. ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir aizņēmusies likvīdus aktīvus, vai tai šie aktīvi vairs nebūtu pieejami izejošo naudas plūsmu segšanai smagos, bet ticamos apstākļos, ņemot vērā darījuma neto ietekmi; un
• f. piešķirto likviditātes iespēju uzticamību, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tās izmanto.

Finansējuma novērtēšan a

brokeru sabiedrības finansēšanas kārtība un finansējuma avotu stabilitāte gan parastos, gan smagos, bet ticamos apstākļos.

343. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības finansēšanas profila piemērotība, ņemot vērā visus zemāk minētos kritērijus:

• a. vai ieguldījumu brokeru sabiedrības saistības ir pienācīgi izpildītas, izmantojot stabilu finansējumu;

• b. vai — gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pieder grupām, — pastāv regulāras grupas iekšējās likviditātes plūsmas un vai tās ir garantētas ar līgumiem un joprojām ir spēkā; un
• c. vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir piekļuve kredītiespējām, ko sniedz kredītiestādes vai citas grupas struktūras, vai citiem alternatīviem finansējuma avotiem.

344. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē finansējuma avotu dažādība. Novērtējumā būtu jāņem vērā, vai finansējums ir nodrošināts vai nenodrošināts, piemēram, atpirkšanas līgumu izmantošana, vērtspapīru aizdevumu tirgi, ilgtermiņa parāda emisija publiskajos un privātajos tirgos, dažādi īstermiņa finansēšanas instrumenti, tādi kā banku aizdevumi, un attiecīgā gadījumā reģionālo tirgu dažādība.

345. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai iespējamās nepilnības, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības finansējuma profila, piemēram, ienākošās naudas plūsmas un izejošās naudas plūsmas neatbilstības tirgus darbībās, kas pārkāpj pieņemamas robežas, vai pārmērīga finansējuma avotu koncentrācija varētu radīt likviditātes risku. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, cik lielā mērā ieguldījumu brokeru sabiedrība paļaujas uz konkrētiem finansējuma avotiem, pamatojoties uz ieguldījumu pakalpojumiem, līdzekļu veidu un to nodrošinātāju.

346. Kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā faktorus, kas var samazināt finansējuma profila stabilitāti attiecībā gan uz aktīvu, gan uz pasīvu veidu un raksturlielumiem.

347. Kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt uz ieguldījumu brokeru sabiedrības finansējuma profila ilgtspēju attiecināmos riskus, kas izriet no koncentrācijas finansējuma avotos. Tām būtu jāņem vērā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu partneri ir atsevišķi vai saistīti, un cits koncentrācijas risks, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības piekļuvi finansējumam nākotnē. Novērtējumā jāiekļauj ieguldījumu brokeru sabiedrības alternatīvo finansēšanas stratēģiju uzticamība un to piemērotība sabiedrības aizsardzībai.

8.3 Likviditātes pārvaldības riska novērtēšana 348. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes riska pārvaldības sistēma. Attiecībā uz mazākām un mazāk sarežģītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām šis novērtējums būtu jāracionalizē, lai novērstu pārmērīgu slogu iestādei, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

Organizatoriskā struktūra, politika un procedūras

349. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir efektīva likviditātes riska pārvaldības sistēma, kas ļauj sabiedrībai noteikt, kā tā ir pakļauta

likviditātes riskam. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izveidojusi pareizas likviditātes riska pārvaldības un kontroles sistēmas, kas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzraudzīt tās likviditātes efektivitāti, likviditātes riska līmeni un atbilstību izveidotajai politikai un procedūrām. 350. Regulējumam jābūt proporcionālam ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam, struktūrai un iekšējai organizācijai un tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai, kā arī tās klientiem piemītošam riskam, tirgum piemītošam riskam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemītošam riskam. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas neveic darījumus savā vārdā, likviditātes riska pārvaldības sistēma, iespējams, nav jānodala no citām ar risku saistītām politikām un procedūrām. 351. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības riska pārvaldības sistēmā ir ņemts vērā tas, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība spēj identificēt likvīdo aktīvu nepietiekamību, pirms iestājas spriedzes apstākļi. 352. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju turpināt darbību un īstenot jaunas darījumdarbības iespējas, izmantojot visu tirgus vidi, ilgāku laikposmu bez tūlītējas aktīvu likvidēšanas vai papildu finansējuma piesaistes. 353. Novērtējot likviditātes riska pārvaldības sistēmu, politiku un procedūras, kompetentajām iestādēm jāņem vērā visi zemāk minētie kritēriji:

• a. vai valdības struktūra apstiprina likviditātes riska pārvaldības politiku un regulāri to apspriež un pārskata;
• b. vai augstākā vadība ir atbildīga par likviditātes riska pārvaldības politikas un procedūru izstrādi un īstenošanu;
• c. vai augstākā vadība nodrošina vadības struktūras lēmumu īstenošanu un aktīvu uzraudzību;
• d. vai likviditātes riska pārvaldības sistēma ir iekšēji saskaņota un nodrošina, ka ILAAP, ja tāds ir izveidots, ir visaptverošs un labi integrēts ieguldījumu brokeru sabiedrības plašākā riska pārvaldības sistēmā; un
• e. vai politika un procedūras ir pienācīgi definētas, formalizētas un efektīvi paziņotas visā ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

354. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra likviditātes riska pārvaldības, novērtēšanas un kontroles funkcijām. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā visi zemāk minētie kritēriji:

• a. vai likviditātes riska kontroles un uzraudzības sistēmas un procesus kontrolē neatkarīgas kontroles funkcijas; un

• b. vai riska pārvaldības, mērīšanas un kontroles funkcijas aptver likviditātes risku ieguldījumu brokeru sabiedrībā un jo īpaši visās jomās, kurās likviditātes risku var uzņemties, mazināt vai uzraudzīt.

Likviditātes riska iekšējās kontroles sistēma

355. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir stingra un visaptveroša kontroles sistēma un pareizi aizsardzības pasākumi tās likviditātes riska mazināšanai vai ierobežošanai. Likviditātes kontroles sistēmu un aizsardzības pasākumus var nodalīt no citu risku kontroles sistēmām vai pa sākumiem. Novērtējot šādas sistēmas un pasākumus, kompetentajām iestādēm jāņem vērā visi zemāk minētie kritēriji:

• a. vai ierobežojumu un kontroles sistēma ir piemērota ieguldījumu brokeru sabiedrības sarežģītībai, lielumam un darījumdarbības modelim un atspoguļo dažādus būtiskus likviditātes riska virzītājspēkus, piemēram, termiņu nesakritības, valūtu nesakritības, atvasināto instrumentu darījumus, ārpusbilances posteņus un tekošās dienas likviditātes risku;
• b. vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieviesusi pietiekamus ierobežojumus un uzraudzības sistēmas, kas atbilst tās vēlmei uzņemties likviditātes risku;
• c. vai riska ierobežojumus regulāri pārskata ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentās struktūras vai kontroles funkcija un par tiem skaidri paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībā;
• d. vai pastāv skaidras un pārredzamas procedūras attiecībā uz to, kā tiek uzraudzīta individuālā likviditātes riska ierobežojumu atbilstība, un kā tiek apstrādāti ierobežojumu pārkāpumi (tostarp skaidra eskalācija un ziņošanas procedūras); un
• e. vai ierobežojumu un kontroles sistēma palīdz ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu pieejamību.

8.4 Konstatējumu un vērtējumu kopsavilkums 356. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāizdara secinājumi par ieguldījumu brokeru sabiedrības likviditātes risku. Šie secinājumi kopā ar riska novērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 10. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā.

Riska Uzraudzības Apsvērumi par

8.3 Assessing liquidity risk management

8.4 Summary of findings and scoring