4. Ja noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju, saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru secina, ka pasākumi, ko saskaņā ar šā panta 3. punktu ierosinājis CCP, nebūtu efektīvi ziņojumā apzināto šķēršļu samazināšanā vai novēršanā, noregulējuma iestāde nosaka alternatīvus pasākumus, par kuriem tā paziņo noregulējuma kolēģijai, lai pieņemtu kopīgu lēmumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Alternatīvajos pasākumos, kas minēti pirmajā daļā, ņem vērā šādus aspektus:
|
a)
|
apdraudējumu, ko minētie būtiskie CCP noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei;
|
|
b)
|
to, kā alternatīvie pasākumi var ietekmēt:
|
i)
|
CCP, tostarp tā darījumdarbības modeli un darbības efektivitāti;
|
|
ii)
|
tā tīrvērtes dalībniekus un, ja par to ir pieejama informācija, – tā klientus un netiešos klientus, tostarp gadījumos, kad tie ir izraudzīti par C-SNI;
|
|
iii)
|
jebkādas saistītas FTI;
|
|
iv)
|
finanšu tirgus, tostarp tirdzniecības vietas, ko apkalpo CCP;
|
|
v)
|
finanšu sistēmu kādā no dalībvalstīm un visā Savienībā; un
|
|
|
c)
|
alternatīvo pasākumu ietekmi uz integrētu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu dažādiem produktiem un maržas noteikšanu portfeļiem dažādās aktīvu klasēs.
|
Otrās daļas a) un b) apakšpunkta nolūkiem noregulējuma iestāde apspriežas ar kompetento iestādi un noregulējuma kolēģiju, un vajadzības gadījumā ar attiecīgajām izraudzītajām valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādēm.