AIFMD – 21. pants Depozitārijs

21. pants 1.

AIFP nodrošina, ka katram tā pārvaldītajam AIF ieceļ vienu depozitāriju saskaņā ar šo pantu.

21. pants 2.

Depozitāriju ieceļ, pamatojoties uz rakstisku līgumu. Līgumā, inter alia, reglamentē arī tādas informācijas plūsmu, kas ir nepieciešama, lai depozitārijs varētu veikt funkcijas tā AIF interesēs, kuram tas iecelts par depozitāriju, kā noteikts šajā direktīvā un citos attiecīgos normatīvos vai administratīvos aktos.

21. pants 3.

Depozitārijs ir:

a)

kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir Savienībā un kurai piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK;

b)

ieguldījumu sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Savienībā un uz kuru attiecas kapitāla pietiekamības prasības saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 20. panta 1. punktu, tostarp kapitāla pietiekamības prasības darbības riskiem, un kurai piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, un kura sniedz arī papildpakalpojumus, turot un pārvaldot finanšu instrumentus klientu uzdevumā atbilstīgi Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma B iedaļas 1. punktam; šādu ieguldījumu sabiedrību pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par sākotnējo kapitālu, kas noteikts Direktīvas 2006/49/EK 9. pantā; vai

c)

kādas citas kategorijas iestāde, uz kuru attiecas piesardzīga reglamentācija un pastāvīga uzraudzība un kura 2011. gada 21. jūlijā pieder pie to iestāžu kategorijām, ko dalībvalstis noteikušas kā atbilstīgu, lai kļūtu par depozitāriju saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 23. panta 3. punktu.

Neskarot 5. punkta b) apakšpunktā minēto, tikai ārpussavienības AIF depozitārijs drīkst būt arī kredītiestāde vai cita šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajām struktūrām līdzīga struktūra, ja ir izpildīti 6. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi.

Turklāt attiecībā uz AIF, kuri nevar izmantot atpakaļpirkšanas tiesības piecos gados pēc pirmajiem sākotnējiem ieguldījumiem un kuri saskaņā ar savu galveno ieguldījumu politiku parasti neiegulda aktīvos, kas ir jāglabā atbilstīgi 8. punkta a) apakšpunktam, vai parasti iegulda emitentos vai biržas sarakstos neiekļautās sabiedrībās, lai potenciāli iegūtu kontroli šajās sabiedrībās saskaņā ar 26. pantu, dalībvalstis var atļaut par depozitāriju kļūt struktūrai, kas veic depozitārija funkcijas kā daļu no savas profesionālas darbības vai uzņēmējdarbības, kuras sakarā uz to attiecas tiesību aktos atzīta profesionālās darbības reģistrācija vai tiesību normas vai profesionālas darbības noteikumi, un ja šī struktūra var sniegt pietiekamas finansiālas un profesionālas garantijas, kas ļauj efektīvi pildīt attiecīgās depozitārija funkcijas un veikt šīm funkcijām raksturīgos uzdevumus.

21. pants 4.

Lai nepieļautu interešu konfliktu starp depozitāriju, AIFP un/vai AIF, un/vai tā ieguldītājiem:

a)

AIFP nedarbojas kā depozitārijs;

b)

galvenais brokeris, kas ir AIF darījumu partneris, darbojas kā minētā AIF depozitārijs tikai tad, ja depozitārija funkcijas ir funkcionāli un hierarhiski nošķirtas no galvenā brokera funkcijām un ja iespējamie interešu konflikti tiek pareizi konstatēti, pārvaldīti, uzraudzīti, un ja par tiem informē AIF ieguldītājus. Depozitārijam ir atļauts saskaņā ar 11. punktu deleģēt glabāšanas uzdevumus galvenajam brokerim, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

21. pants 5.

Depozitārijs veic uzņēmējdarbību vienā no šādām vietām:

a)

ES AIF depozitārijs – AIF izcelsmes dalībvalstī;

b)

ārpussavienības AIF depozitārijs – trešā valstī, kurā uzņēmējdarbību veic AIF, vai AIF pārvaldošā AIFP izcelsmes dalībvalstī, vai – attiecīgā gadījumā – AIF pārvaldošā AIFP atsauces dalībvalstī.

Article 21 5a.

By way of derogation from paragraph 5, point (a), the home Member State of an EU AIF may permit its competent authorities to allow an institution referred to in paragraph 3, first subparagraph, point (a), and established in another Member State to be appointed as a depositary provided that the following conditions are fulfilled:

(a)

the competent authorities have received a reasoned request from the AIFM to allow the appointment of a depositary established in another Member State and that request demonstrates the lack of depositary services in the home Member State of the AIF that are able to meet effectively the needs of the AIF having regard to its investment strategy; and

(b)

the aggregate amount in the national depositary market of the home Member State of the AIF of assets entrusted for safe-keeping, as referred to in paragraph 8 of this Article, on behalf of EU AIFs authorised or registered under the applicable national law in accordance with Article 4(1), point (k)(i), and managed by an EU AIFM does not exceed EUR 50 billion or the equivalent in any other currency.

Assets entrusted for safe-keeping by depositaries acting under Article 36(1), point (a), and the own assets of depositaries shall not be taken into account for the purpose of determining whether the condition laid down in the first subparagraph, point (b), of this paragraph is met.

Notwithstanding the conditions laid down in the first and second subparagraphs being met, the competent authorities shall allow the appointment of a depositary established in another Member State only after carrying out a case-by-case assessment of the lack of relevant depositary services in the home Member State of the AIF having regard to the investment strategy of the AIF.

Where the competent authorities allow the appointment of a depositary established in another Member State, they shall inform ESMA thereof.

This paragraph shall be without prejudice to the application of the other paragraphs of this Article, with the exception of paragraph 5, point (a).

21. pants 6.

Neskarot 3. punktā izklāstītās prasības, ieceļot depozitāriju, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, vienmēr ievēro šādus nosacījumus:

a)

tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir plānots tirgot ārpussavienības AIF akcijas vai ieguldījumu apliecības, un AIFP izcelsmes dalībvalsts (ja tā atšķiras) kompetentās iestādes ir parakstījušas ar depozitārija valsts kompetentajām iestādēm vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu;

b)

uz depozitāriju attiecas efektīva piesardzīga reglamentācija, tostarp minimālās kapitāla prasības, un uzraudzība, kurai ir tāda pati iedarbība kā Savienības tiesību aktiem un kuru efektīvi īsteno;

▼M9

c)

trešā valsts, kurā iedibināts depozitārijs, nav identificēta kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 22 ) 9. panta 2. punktu;

d)

dalībvalstis, kurās ir plānots tirgot ārpussavienības AIF ieguldījumu apliecības vai akcijas, un AIFP izcelsmes dalībvalsts (ja tā nav kāda no minētajām dalībvalstīm) ir ar attiecīgo trešo valsti, kurā depozitārijs iedibināts, parakstījušas nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, un šāda trešā valsts nav minēta Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā.

▼B

e)

saskaņā ar līgumu depozitārijs ir atbildīgs AIF vai AIF ieguldītājiem atbilstīgi 12. un 13. punktam un nepārprotami piekrīt ievērot 11. punktu.

Atkāpjoties no pirmās daļas ievaddaļas, minētās daļas c) un d) apakšpunkta nosacījumus piemēro depozitārija iecelšanas brīdī. Ja trešā valsts, kurā depozitārijs iedibināts, ir identificēta kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, vai ir iekļauta Padomes secinājumu par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā, kā minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, atbilstīgā laikposmā pēc depozitārija iecelšanas ieceļ jaunu depozitāriju, pienācīgi ņemot vērā ieguldītāju intereses. Minētais laikposms nav ilgāks par diviem gadiem.

Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde nepiekrīt vērtējumam par to, kā AIFP izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir piemērojušas šā punkta pirmās daļas a), c) vai e) apakšpunktu, attiecīgās kompetentās iestādes var nodot jautājuma izskatīšanu EVTI, kas var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

Pamatojoties uz 17. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot, ka trešās valsts veiktajai piesardzīgajai reglamentācijai un uzraudzībai ir tāda pati ietekme kā Savienības tiesību aktiem un ka to efektīvi īsteno. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

21. pants 7.

Depozitārijs kopumā nodrošina AIF naudas plūsmu rūpīgu uzraudzību un jo īpaši nodrošina, lai pēc parakstīšanās uz AIF ieguldījumu apliecībām vai akcijām tiktu saņemti visi ieguldītāju vai viņu vārdā veiktie maksājumi un lai visi AIF naudas līdzekļi tiktu iegrāmatoti vienā vai vairākos naudas līdzekļu kontos, kas atvērti AIF, vai tam AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, vai depozitārijam, kas AIF vārdā rīkojas struktūrā, kas minēta Direktīvas 2006/73/EK 18. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, vai citā līdzīgā struktūrā attiecīgajā tirgū, kurā naudas līdzekļu konti ir nepieciešami, ja uz šādu struktūru attiecas efektīva piesardzīga reglamentācija un uzraudzība, kurai ir tāda pati iedarbība kā Savienības tiesību aktiem un kuru efektīvi īsteno, un kura ir saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā izklāstītajiem principiem.

Ja naudas līdzekļu kontus atver depozitārijam, kas rīkojas AIF vārdā, šādos kontos neiegrāmato ne šā punkta pirmajā daļā minētās struktūras naudas līdzekļus, ne depozitārija paša līdzekļus.

21. pants 8.

Attiecīgā gadījumā AIF aktīvus vai tā AIFP aktīvus, kas rīkojas AIF vārdā, nodod turēšanā depozitārijam šādā kārtībā:

a)

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus var glabāt:

i)

depozitārijs glabā visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts depozitārija reģistros, kā arī visus finanšu instrumentus, kurus fiziski var nodot glabāšanā depozitārijam;

ii)

šajā nolūkā depozitārijs nodrošina, lai visi finanšu instrumenti, kurus var iegrāmatot depozitārija reģistros atvērtajā finanšu instrumentu kontā, depozitārija reģistros tiktu iegrāmatoti tādos atsevišķos kontos saskaņā ar principiem, kas noteikti Direktīvas 2006/73/EK 16. pantā, kuri atvērti AIF vārdā vai attiecīgā gadījumā tā AIFP vārdā, kas rīkojas AIF vārdā, lai tos katrā ziņā varētu nepārprotami atpazīt kā AIF piederošus kontus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

attiecībā uz citiem aktīviem:

i)

depozitārijs pārbauda AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, īpašumtiesības uz šādiem aktīviem un dokumentē tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tas ir pārliecinājies, ka īpašumtiesības uz šādiem aktīviem ir AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā;

ii)

vērtējumu par to, vai AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, pieder īpašumtiesības, veic, pamatojoties uz AIF vai AIFP sniegtu informāciju vai dokumentiem un ņem vērā ārējus pierādījumus, ja tādi ir pieejami,

iii)

depozitārijs atjaunina šo dokumentāciju.

21. pants 9.

Papildus 7. un 8. punktā minētajām funkcijām depozitārijs:

a)

nodrošina, ka AIF ieguldījumu apliecību vai akciju pārdošana, emisija, atpirkšana, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana notiek saskaņā ar valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem un AIF nolikumu vai dibināšanas dokumentiem;

b)

nodrošina, ka AIF ieguldījumu apliecību vai akciju vērtību aprēķina saskaņā ar valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem un AIF nolikumu vai dibināšanas dokumentiem, ievērojot 19. pantā noteikto kārtību;

c)

izpilda AIFP norādījumus, ja vien tie nav pretrunā piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vai AIF nolikumam vai dibināšanas dokumentiem;

d)

nodrošina, lai darījumos ar AIF aktīviem atlīdzība AIF tiktu izmaksāta parastajā termiņā;

e)

nodrošina, lai AIF ieņēmumi tiktu izmantoti, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus un AIF nolikumu vai dibināšanas dokumentus.

21. pants 10.

Pildot savus pienākumus, AIFP un depozitārijs rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un AIF vai AIF ieguldītāju interesēs.

Attiecībā uz AIF vai attiecīgā gadījumā AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, depozitārijs neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktu starp AIF, AIF ieguldītājiem, AIFP un pašu depozitāriju, ja vien depozitārijs nav funkcionāli un hierarhiski nošķīris depozitārija funkcijas no citiem saviem uzdevumiem, kas potenciāli varētu būt konfliktējoši, un iespējamie interešu konflikti tiek pareizi konstatēti, pārvaldīti, uzraudzīti, un par tiem tiek informēti AIF ieguldītāji.

Depozitārijs atkārtoti neizmanto 8. punktā minētos aktīvus bez AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, iepriekšējas piekrišanas.

21. pants 11.

Depozitārijs nedeleģē trešām personām šajā pantā minētās funkcijas, izņemot tās, kas minētas 8. punktā.

Depozitārijs drīkst deleģēt trešām personām 8. punktā minētās funkcijas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pienākumi netiek deleģēti, lai izvairītos no šajā direktīvā noteiktajām prasībām;

b)

depozitārijs var pierādīt, ka deleģēšanai ir pamatots iemesls;

c)

depozitārijs maksimāli prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi ir izraudzījies un iecēlis kādu trešo personu, kurai tas plāno deleģēt daļu no saviem pienākumiem, izņemot gadījumus, kad minētā trešā persona ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurš darbojas kā ieguldītājs CVD, kā definēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 29. panta 3. punktu un 48. panta 10. punktu, un turpina maksimāli prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbaudīt un regulāri uzraudzīt ikvienu trešo personu, kurai tas deleģējis daļu no saviem pienākumiem, kā arī trešās personas īstenotos pasākumus saistībā ar tai deleģēto pienākumu izpildi.

d)

depozitārijs ir nodrošinājis, ka trešā persona tai deleģēto pienākumu izpildes laikā vienmēr izpilda šādus nosacījumus:

i)

trešai personai ir struktūras un pieredze, kas atbilst un ir proporcionāla AIF vai AIFP, kurš rīkojas AIF vārdā, to aktīvu veidam un sarežģītībai, kuri ir tai uzticēti;

ii)

saistībā ar 8. punkta a) apakšpunktā minēto līdzekļu glabāšanu attiecīgajā jurisdikcijā uz trešo personu attiecas efektīva piesardzīga reglamentācija, tostarp minimālās kapitāla prasības, un uzraudzība, un uz to attiecas periodiska ārēja revīzija, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti ir tās rīcībā;

iii)

trešā persona nošķir depozitārija klientu aktīvus no saviem aktīviem un no depozitārija aktīviem tā, lai tos jebkurā brīdī varētu skaidri identificēt kā konkrēta depozitārija klientiem piederošus aktīvus;

iv)

trešā persona nedrīkst izmantot aktīvus, ja nav saņemta iepriekšēja piekrišana no AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, un ja tas nav iepriekš paziņots depozitārijam; un

v)

trešā persona ievēro 8. un 10. punktā noteiktos vispārīgos pienākumus un aizliegumus.

Neskarot šā punkta otrās daļas d) apakšpunkta ii) punktu, ja trešās valsts tiesību aktos prasīts, lai noteiktus finanšu instrumentus glabā vietējā struktūra, un ja nav vietējo struktūru, kas atbilst minētajā punktā noteiktajām deleģēšanas prasībām, depozitārijs drīkst deleģēt savas funkcijas šādai vietējai struktūrai vienīgi tiktāl, ciktāl tas prasīts trešās valsts tiesību aktos, un tikai tik ilgi, kamēr nav vietējo struktūru, kas atbilst deleģēšanas prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā AIF ieguldītāji pirms ieguldījuma veikšanas ir pienācīgi jāinformē par šo deleģēšanu, kas nepieciešama trešās valsts tiesību aktos noteikto juridisko ierobežojumu dēļ, un par apstākļiem, kas pamato deleģēšanu; un

b)

AIF vai AIFM, kas darbojas AIF vārdā, jāuzdod depozitārijam deleģēt šādu finanšu instrumentu glabāšanu šādai vietējai struktūrai.

Trešā persona savukārt drīkst šīs funkcijas deleģēt tālāk tikai tad, ja ir ievērotas tās pašas prasības. Tādā gadījumā attiecīgajām personām 13. punktu piemēro mutatis mutandis.

Šā panta nolūkos par depozitārija glabāšanas funkciju deleģēšanu neuzskata tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veic centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurš darbojas kā emitents CVD, kā definēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 29. panta 3. punktu un 48. panta 10. punktu. Šā panta nolūkā par depozitārija glabāšanas funkciju deleģēšanu uzskata tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veic centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurš darbojas kā ieguldītājs CVD, kā definēts minētajā deleģētajā aktā.

21. pants 12.

Depozitārijs atbild AIF vai AIF ieguldītājiem par depozitārija zaudējumiem vai tās trešās personas zaudējumiem, kurai deleģēta saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu glabāšanā esošu finanšu instrumentu glabāšana.

Glabāšanā esošu finanšu instrumentu zaudējuma gadījumā depozitārijs bez liekas kavēšanās nodod atpakaļ AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, identisku finanšu instrumentu vai atbilstīgu summu. Depozitārijs nav atbildīgs, ja tas var pierādīt, ka zaudējumi radušies ārēju apstākļu dēļ, kurus nav bijis iespējams kontrolēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgajiem centieniem panākt pretējo.

Depozitārijs ir atbildīgs AIF vai AIF ieguldītājiem par visiem pārējiem zaudējumiem, kas AIF vai AIF ieguldītājiem nodarīti depozitārija nevērības dēļ vai tīšas nevēlēšanās dēļ veikt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

21. pants 13.

Šā panta 11. punktā minētā deleģēšana neietekmē depozitārija atbildību.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, gadījumā, kad tiek zaudēti saskaņā ar 11. punktu trešās personas glabāšanā esoši finanšu instrumenti, depozitārijs drīkst sevi atbrīvot no atbildības, ja tas var pierādīt, ka:

a)

ir ievērotas visas 11. punkta otrajā daļā noteiktās prasības par glabāšanas pienākumu deleģēšanu;

b)

ir rakstisks līgums starp depozitāriju un trešo personu, kurā nepārprotami nodota depozitārija atbildība trešai personai un ar kuru dod iespēju AIF vai AIFP, kas darbojas AIF vārdā, izvirzīt prasību trešai personai saistībā ar finanšu instrumentu zaudējumu vai dod iespēju depozitārijam šādu prasību izvirzīt to vārdā; un

c)

starp depozitāriju un AIF vai AIFP, kas rīkojas AIF vārdā, ir noslēgts rakstisks līgums, kurā skaidri atļauta šāda atbrīvošana no atbildības un noteikts objektīvs iemesls noslēgt līgumu par šādu atbrīvošanu no atbildības.

21. pants 14.

Turklāt, ja trešās valsts tiesību aktos prasīts, lai noteiktus finanšu instrumentus glabātu vietējā struktūra, un ja nav vietējo struktūru, kas atbilst 11. punkta d) apakšpunkta ii) punktā paredzētajām deleģēšanas prasībām, depozitārijs var atbrīvot sevi no atbildības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

attiecīgā AIF nolikumā vai dibināšanas dokumentos skaidri atļauta šāda atbrīvošana no atbildības saskaņā ar šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

attiecīgā AIF ieguldītāji ir pienācīgi informēti par šādu atbrīvošanu no atbildības un par atbrīvošanas no atbildības attaisnojošiem apstākļiem, pirms viņi veic ieguldījumus;

c)

AIF vai AIFP, kas darbojas AIF vārdā, ir uzdevis depozitārijam deleģēt šādu finanšu instrumentu glabāšanu vietējai struktūrai;

d)

ir noslēgts rakstisks līgums starp depozitāriju un AIF vai AIFP, kas darbojas AIF vārdā, kurā skaidri atļauta šāda atbrīvošana no atbildības; un

e)

ir noslēgts rakstisks līgums starp depozitāriju un trešo personu, kurā depozitārija atbildība nepārprotami nodota vietējai struktūrai un ar kuru dod iespēju AIF vai AIFP, kas darbojas AIF vārdā, izvirzīt prasību pret šo vietējo struktūru saistībā ar finanšu instrumentu zaudējumu vai dod iespēju depozitārijam šādu prasību izvirzīt to vārdā.

21. pants 15.

Atbildība AIF ieguldītāju priekšā var būt tieša vai netieša ar AIFP starpniecību atkarībā no depozitārija, AIFP un ieguldītāju savstarpējo attiecību juridiskā rakstura.

21. pants 16.

Depozitārijs pēc pieprasījuma dara pieejamu savām kompetentajām iestādēm, tā AIF kompetentajām iestādēm un tā AIFP kompetentajām iestādēm visu informāciju, ko tas saņēmis, pildot savus pienākumus.

Ja AIF vai AIFP kompetentās iestādes nav tās pašas, kas depozitārijam:

a)

depozitārija kompetentās iestādes nekavējoties nodod AIF un AIFP kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas ir svarīga šo iestāžu uzraudzības pilnvaru īstenošanai; un

b)

AIF un AIFP kompetentās iestādes nekavējoties nodod depozitārija kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas ir svarīga minēto iestāžu uzraudzības pilnvaru īstenošanai.

21. pants 17.

Komisija, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu un ievērojot 57. un 58. panta nosacījumus, pieņem pasākumus, nosakot:

a)

ziņas, kas iekļaujamas 2. punktā minētajā rakstiskajā līgumā;

b)

vispārīgus kritērijus, lai izvērtētu, vai 6. punkta b) apakšpunktā minētajai trešo valstu veiktajai piesardzīgajai reglamentācijai un uzraudzībai ir tāda pati iedarbība kā Savienības tiesību aktiem un vai tā tiek efektīvi īstenota;

c)

nosacījumus depozitārija funkciju veikšanai saskaņā ar 7., 8. un 9. punktu, tostarp:

i)

finanšu instrumentu veidu, ko iekļauj depozitārija glabāšanas pienākumos saskaņā ar 8. punkta a) apakšpunktu;

▼M9

ii)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem depozitārijs var pildīt centrālajā vērtspapīru depozitārijā reģistrēto finanšu instrumentu glabāšanas pienākumus; un

▼B

iii)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem depozitārijs saskaņā ar 8. punkta b) apakšpunktu glabā nominālo kontu finanšu instrumentus, kurus reģistrējis emitents vai reģistrētājs;

d)

depozitārija uzticamības pārbaužu veikšanas pienākumu atbilstīgi 11. punkta c) apakšpunktam;

e)

nošķiršanas pienākumu, kas noteikts 11. punkta d) apakšpunkta iii) punktā;

f)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem, un apstākļus, kādos glabāšanā esošie finanšu instrumenti ir uzskatāmi par zaudētiem;

g)

to, kas ir saprotams ar ārējiem apstākļiem ārpus saprātīgas kontroles, kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neskatoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo, kā noteikts 12. punktā;

h)

nosacījumus, atbilstīgi kuriem, un apstākļus, kādos ir objektīvs iemesls noslēgt līgumu par atbrīvošanu no atbildības, kā noteikts 13. punktā.

21. pants Depozitārijs

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti