KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/1085 (2024. gada 13. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par novērtēšanas metodiku, saskaņā ar kuru kompetentās iestādes pārbauda iestādes atbilstību prasībām izmantot iekšējos modeļus attiecībā uz tirgus risku (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Iestādēm ir atļauts izmantot iekšējos modeļus attiecībā uz tirgus risku tikai tad, ja tās ievēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības. Iestādēm būtu jānodrošina atbilstība minētajām prasībām ne tikai tad, kad tās iesniedz pieteikumu atļaujai izmantot minētos iekšējos modeļus, bet arī tad, kad tās izmanto minētos modeļus un kad tās piesakās uz būtiskiem laika pagarinājumiem vai izmaiņām šādos iekšējos modeļos. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka kompetentās iestādes, pārbaudot, vai iestādes ievēro minētās prasības, katram no šiem posmiem piemēro vienus un tos pašus kritērijus un novērtēšanas metodiku. Tomēr efektivitātes labad un lai samazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm, novērtējot to iestāžu atbilstību, kurām jau ir piešķirta atļauja izmantot šādus alternatīvus iekšējos modeļus, nebūtu jāprasa atkārtoti izvērtēt šādu atļauju. Tām drīzāk būtu jānovērtē tikai atbilstība tiem noteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā novērtējuma tvērumu, un katrā atsevišķā gadījumā būtu jābalstās uz iepriekšējo novērtējumu secinājumiem.

(2)

Lai nodrošinātu, ka iestādes pastāvīgi ievēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē iestādes īstenoto risinājumu, sistēmu un pieeju vispārējā kvalitāte un jāpieprasa pastāvīgi uzlabojumi un pielāgojumi apstākļu izmaiņām.

(3)

Lai nodrošinātu uzraudzības prakses saskaņošanu un salīdzināmību dažādās jurisdikcijās, kompetento iestāžu novērtējumam par to, vai iestādes ievēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, būtu jāatbilst preskriptīvajām novērtēšanas metodēm. Tomēr kompetentajām iestādēm būtu jāspēj ņemt vērā iestādes struktūras un darījumdarbības modeļa būtību, lielumu un sarežģītību, alternatīvo iekšējo modeļu sarežģītību, to finanšu produktu būtību, uz kuriem šie modeļi attiecas, attiecīgās iestādes sniegtās informācijas kvalitāti un to rīcībā esošos resursus. Tāpēc kompetentajām iestādēm, kad tās novērtē, vai iestāde atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajām prasībām, būtu jāpiešķir zināma rīcības brīvība, kas tām ļauj veikt papildu pārbaudes un izmantot vispiemērotākās metodes, lai pārbaudītu atbilstību konkrētām prasībām. Turklāt, lai kompetentās iestādes varētu veikt minēto novērtējumu samērīgā veidā un ņemot vērā tirdzniecības darbību ietvaros pieejamo finanšu produktu plašo klāstu, ir jānosaka arvien sarežģītāku finanšu produktu kategorijas, uz kurām kompetentajām iestādēm būtu jābalsta savs novērtējums.

(4)

Lai nodrošinātu pietiekamu iekšējo izpratni par alternatīvo iekšējo modeli, tostarp ārpakalpojumā nodotajām darbībām, ir jānosaka, ka, neraugoties uz dažu riska rīku, IT sistēmu un riska pārvaldības risinājumu nodošanu ārpakalpojumā, visus galvenos uzdevumus, darbības vai funkcijas, kas saistītas ar iekšējo modeli, veic riska kontroles struktūrvienība, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta b) apakšpunktā. To pašu iemeslu dēļ minētajos noteikumos būtu arī jāparedz, ka riska kontroles struktūrvienība īsteno pienācīgu kontroli un veic kvalitātes un validācijas pārbaudes jebkuram ārpakalpojumā nodotam risinājumam, ka visos gadījumos ir pieejama pilnīga dokumentācija par minētajām kontrolēm un pārbaudēm un ka kompetentās iestādes novērtē visus rīkus un IT risinājumus, kas iegūti no pārdevējiem, kas ir trešās personas, līdzīgi kā gadījumos, kad tie ir pilnībā izstrādāti iekšējos procesos.

(5)

Pārvaldībai un operatīvajiem aspektiem ir galvenā nozīme alternatīvā iekšējā modeļa pareizā darbībā. Tāpēc ar metodiku, ar ko pārliecinās, vai iestāde atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajām prasībām (“novērtēšanas metodika”), būtu visaptveroši jānovērtē minētie pārvaldības un operatīvie aspekti, tostarp tirdzniecības nodaļas struktūra, augstākās vadības un vadības struktūras loma, riska kontroles struktūrvienība un paša alternatīvā iekšējā modeļa neatkarīga pārbaude.

(6)

Novērtēšanas metodikā, kas attiecas uz pārvaldības aspektiem, būtu jāņem vērā, ka dažas iestādes, kuras lūdza atļauju izmantot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, jau ir saņēmušas apstiprinājumu, pirms Regula (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (2), lai izmantotu iekšējo modeli pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz tirgus risku. Tāpēc ir jānosaka novērtēšanas noteikumi, kas ir līdzīgi tiem, kuri iepriekš bija paredzēti attiecībā uz tiem aspektiem, kuri netika grozīti ar Regulu (ES) 2019/876, un jāievieš jauni noteikumi, kas aptver ar minēto regulu ieviestos jaunos noteikumus, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 104.b pantā tirdzniecības nodaļai noteiktās prasības.

(7)

Lai kompetentās iestādes varētu novērtēt atbilstību prasībām par alternatīvu iekšējo modeļu validēšanu un pārbaudi, iestādēm vismaz reizi gadā būtu jāveic modeļa iekšējā validācija. Lai gan sākotnējai validācijai būtu jāaptver visas metodikas, ko piemēro visā iekšējā modelī, ir lietderīgi, ņemot vērā personāla un resursu ierobežojumus, noteikt, ka ikgadējā validācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta vismaz galvenajām problēmām, kas konstatētas vai nu iepriekšējās iekšējās validācijās, vai arī iepriekšējās iekšējās revīzijas pārbaudēs, un visām izmaiņām vai jaunām metodikām, kas ieviestas alternatīvajā iekšējā modelī.

(8)

Tirdzniecības darbības un finanšu tirgi pastāvīgi un strauji attīstās. Lai kompetentās iestādes varētu ņemt vērā šīs iezīmes, novērtējot, vai iestādes ievēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, attiecīgajā novērtēšanas metodikā būtu jāiekļauj kvalitatīvie un procesuālie standarti attiecībā uz iestādes veiktu jaunu finanšu instrumentu un produktu oficiālu apstiprināšanu un to ieviešanu tirdzniecības zonā. Ir vajadzīgi standarti oficiālai jaunai produktu apstiprināšanas politikai, lai nodrošinātu, ka tādu jaunu finanšu instrumentu un produktu ieviešana, kas var radīt papildu riska faktorus vai prasīt metodikas izmaiņas iekšējos riska mērīšanas modeļos, ir pilnībā saderīga ar visaptverošo kontroli un validāciju.

(9)

Datu kvalitāte un riska aplēšu precizitāte, kā arī pašu kapitāla prasību aprēķināšana attiecībā uz tirgus risku, ir lielā mērā atkarīga no šim nolūkam izmantoto IT sistēmu uzticamības. Tāpat nodrošināt to, ka riska pārvaldības procesi un pašu kapitāla prasību aprēķināšana attiecībā uz tirgus risku ir nepārtraukta un atbilstīga, var vienīgi tad, ja šādas IT sistēmas ir nekaitīgas, drošas un uzticamas un IT infrastruktūra ir pietiekami noturīga. Tādēļ, novērtējot tirgus riska iekšējos modeļus, kompetentajām iestādēm jāpārbauda arī iestādes IT sistēmu uzticamība un iekšējiem modeļiem izmantotās IT infrastruktūras noturība.

(10)

Viens no jaunā tirgus riska regulējuma jauninājumiem, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, ir pašu kapitāla prasību noteikšana, pamatojoties uz sagaidāmā iztrūkuma riska mēru. Ir jānodrošina, ka iestādes aktīvi uzrauga šo rādītāju precizitāti. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt, lai iestādes tieši pārbaudītu savus sagaidāmā iztrūkuma riska mērus iekšējās atpakaļejošās pārbaudes programmas ietvaros, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bj pantā. Tā kā tirgus dalībnieku vidū vēl nav izstrādāta metodika sagaidāmā iztrūkuma riska mēra atpakaļejošai pārbaudei, īpaša metode nebūtu jānosaka, un iestādēm būtu jāļauj ņemt vērā jaunu metožu un paraugprakses attīstību šajā sakarā saskaņā ar minētās regulas 325.bi pantā noteiktajām kvalitatīvajām prasībām.

(11)

Iekšējā riska mērīšanas modeļus var uzskatīt par īstenotiem godprātīgi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punktā, tikai tad, ja ir izpildītas visas regulatīvās prasības. Turklāt vairāki Bāzeles reformu galvenie pamatelementi tirgus riska jomā ir iestrādāti Savienības tiesību aktos, izmantojot deleģētos aktus, inter alia, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/2058 (3), Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/2059 (4), Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/2060 (5), Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/1577 (6), Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/1578 (7) un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2024/397 (8). No tā izriet, ka kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, vai iestādes ievēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, ņemot vērā minētos deleģētos aktus. Lai nodrošinātu tirgus riska iekšējo modeļu atbilstības visaptverošu novērtējumu, ir jāprecizē metodes, ko kompetentās iestādes izmanto, lai novērtētu iestāžu atbilstību aspektiem, uz kuriem attiecas gan Regula (ES) Nr. 575/2013, gan minētās deleģētās regulas. Šā iemesla dēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda konkrēta dokumentācija, kas iestādēm ir jāsagatavo.

(12)

Atpakaļejošās pārbaudes un peļņas un zaudējuma attiecinājuma prasības nodrošina stabilu pamatu iekšējā riska novērtēšanas modeļa darbības kritiskai uzraudzībai. Tāpēc, lai ņemtu vērā šo pārbaužu rezultātus, ir jānosaka novērtēšanas noteikumi. Attiecībā uz atpakaļejošu pārbaudi būtu jānodrošina, ka pārsniegumi tiek kritiski izvērtēti, lai noteiktu iespējamos trūkumus modelī, un ka iestādes uzrauga, vai portfeļu vērtību izmaiņas nosaka modelējami vai nemodelējami riska faktori. Turklāt, ņemot vērā peļņas un zaudējuma attiecinājuma pārbaudes rezultātus, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē iestādes izmantoto cenu noteikšanas funkciju precizitāte, jo to precizitāte ir būtiska pašu kapitāla prasību pamatotam aprēķinam.

(13)

Lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bh pantā noteikto prasību konsekventu piemērošanu, minētās prasības ir jāprecizē sīkāk. Tas, vai iestādes ievēro minētās prasības, būtu jānovērtē, pamatojoties uz vispārīgajām riska faktoru kategorijām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bd panta 2. tabulā. Tādēļ attiecībā uz katru no šīm kategorijām ir jānosaka, kā kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, vai ir ietverts bāzes risks un vai iekšējā riska mērīšanas modelī tiek pareizi aprēķinātas līknes un virsmas.

(14)

Ņemot vērā finanšu tirgu strauji mainīgo un dinamisko raksturu, neuzticami, neprecīzi, nepilnīgi vai novecojuši dati rada kļūdas riska aplēsē un pašu kapitāla prasību aprēķinā, jo īpaši tirgus riska modeļos. Iestādes riska pārvaldības procesu kontekstā šādi kļūdaini dati var arī novest pie neveiksmīgiem vadības lēmumiem. Līdz ar to, lai nodrošinātu datu ticamību un augstu kvalitāti un to pareizu izmantošanu iekšējos procesos un procesos pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, būtu pienācīgi jādokumentē veids, kādā dati tiek vākti un glabāti, un šādas vākšanas un glabāšanas procedūras, tostarp pilnīgs apraksts par raksturlielumiem, kvalitātes pārbaudēm, automātiskajiem filtriem un konkrētiem ikdienas datu avotiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm, novērtējot tirgus riska iekšējos modeļus, būtu jāpievērš īpaša uzmanība modelēšanā izmantoto datu kvalitātei un uzticamībai, kā arī procesiem, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka šāda kvalitāte un uzticamība tiek saglabāta.

(15)

Lai nodrošinātu pašu kapitāla prasību pareizu aprēķinu, kompetentajām iestādēm, novērtējot datu vispārējo kvalitāti, jānovērtē, vai iestādes izmantotā pieeja attiecībā uz aizstājējvērtību piemērošanu laikrindām ir pareiza. Tāpēc ar novērtēšanas metodiku būtu jāpārbauda, vai ir izpildītas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības, kas reglamentē aizstājējvērtību izmantošanu. Attiecīgā gadījumā minētajā novērtēšanas metodikā paredzētajiem noteikumiem būtu jāatšķiras atkarībā no tā, vai laikrindas, kurām ir izmantota aizstājējvērtība, attiecas uz tādu riska faktoru, kas izturējis modelējamības novērtējumu, vai uz tādu riska faktoru, kas šādu novērtējumu nav izturējis.

(16)

Attiecībā uz iekšējo saistību nepildīšanas riska modeli un jo īpaši Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bn, 325.bo un 325.bp pantu ir nepieciešams, lai novērtēšanas metodika nodrošinātu, ka minētie riska modeļi dod precīzus rezultātus. Tāpēc novērtēšanas metodikā paredzētajiem noteikumiem būtu jāaptver visi aspekti, kas ietekmē minēto modeļu iznākumu, tostarp šajos modeļos ietverto pozīciju tvērums, saistību nepildīšanas varbūtības un saistību nepildīšanas zaudējumu aplēses, sistemātisku riska faktoru izvēle, lai simulētu emitentu saistību neizpildi, un visi iestādes izdarītie modelēšanas pieņēmumi, tostarp visi kopulas pieņēmumi, kas izdarīti, lai simulētu vairāku emitentu saistību neizpildi.

(17)

Riski, kas izriet no klimata pārmaiņām un plašākiem vides jautājumiem, maina finanšu nozares riska ainu, un paredzams, ka tie kļūs vēl nozīmīgāki. Ņemot vērā minēto risku raksturojošo rādītāju nozīmīgumu, kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai iestādes ņem vērā minētos risku raksturojošos rādītājus savās spriedzes testēšanas programmās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta g) apakšpunktā. Šajā kontekstā iestādes jau ir veikušas pasākumus, lai savās spriedzes testēšanas programmās iekļautu vidiskos riskus. Tomēr, lai nodrošinātu, ka iestādēm ir pietiekami daudz laika pilnībā atspoguļot šos riskus savās spriedzes testēšanas programmās, kompetentajām iestādēm iestāžu atbilstība visām prasībām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un plašākiem ar vidi saistītiem aspektiem, būtu jānovērtē tikai no 2025. gada 1. janvāra. Tāpat, ņemot vērā sagaidāmā iztrūkuma riska mēra tiešās atpakaļejošās pārbaudes īstenošanas sarežģītību, iestādēm būtu jādod papildu laiks, pirms kompetentās iestādes novērtē to atbilstību šajā jomā. Tāpēc attiecīgais novērtējuma piemērošanas datums būtu jānosaka no 2026. gada 1. janvāra.

(18)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(19)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (9) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,