7. 7. sadaļa. SREP kapitāla novērtējums

292. Kompetentajām iestādēm, izmantojot SREP kapitāla novērtējumu, jānosaka, vai attiecīgās iestādes pašu kapitāls nodrošina stabilu segumu riskiem kapitālam, kuriem iestāde ir vai varētu tikt pakļauta, ja šādi riski tiek vērtēti kā iestādei būtiski.

293. Kompetentajām iestādēm tas jādara, nosakot un noteicot papildu pašu kapitāla apjomu (summu) un kvalitāti (sastāvu), kas iestādei jāuztur, lai segtu iestādei raksturīgos riskus un riska elementus, kurus P1R nesedz vai sedz nepietiekami, un, ja nepieciešams, pašu kapitāla prasības, lai novērstu trūkumus modeļos, kontroles mehānismos, pārvaldībā vai citus trūkumus, kā arī risku, kas izriet no iestādes biznesa modeļa (P2R attiecībā uz riskiem, kas nav pārmērīgas finanšu sviras risks, un P2R-LR attiecībā uz pārmērīgas finanšu sviras risku).

294. Ja būtiska ietekme uz iestādes kapitāla profilu ir vai var būt gaidāma sakarā ar būtiskām izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz P1R noteikšanu (piemēram, TREA palielināšanos vai samazināšanos) vai tās īstenošanu konkrētai iestādei (piemēram, minimālās robežvērtības kapitāla prasību aprēķināšanai), kompetentajām iestādēm šāda ietekme jānovērtē attiecībā uz tās mijiedarbību ar P2R. Šāds novērtējums var izraisīt P2R līmeņa vai sastāva pārskatīšanu (gan palielinot, gan samazinot), lai nodrošinātu, ka iestādes kopējās pašu kapitāla prasības atbilst Direktīvas 2013/36/ES 104.a panta 1. punktam, jo īpaši to, ka P2R sedz riskus vai riska elementus, kurus P1R nesedz vai sedz nepietiekami. Lai veiktu šādu novērtējumu, kompetentās iestādes var palielināt SREP novērtējuma biežumu, kā noteikts 2.4. iedaļā izklāstītajā SREP iesaistīšanās modelī, vai arī palielināt atsevišķu tā elementu novērtējuma biežumu.

295. Lai novērstu iespējamu kapitāla nepietiekamību, tostarp stresa apstākļos, kompetentajām iestādēm jāveic atbilstīgi uzraudzības pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka un jāpaziņo P2G un P2G-LR, kas ir pašu kapitāla daudzums (apmērs) un kvalitāte (sastāvs), kuram vajadzētu būt iestādes rīcībā papildus tās OCR vai tās OLRR.

296. Nosakot P2R un, attiecīgā gadījumā, P2G, kompetentajām iestādēm:

• a. jāņem vērā visi uzraudzības pasākumi, ko tās ir piemērojušas vai plāno piemērot iestādei;
• b. skaidri jāpamato visi papildu pašu kapitāla prasībās iekļautie elementi attiecībā uz P2R un P2R-LR, kā arī P2G un P2G-LR;
• c. konsekventi jāpiemēro P2R un P2R-LR, kā arī P2G un P2G-LR, lai nodrošinātu prudenciālo rezultātu plašu atspoguļošanu visās iestādēs.

297. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamība un ekonomiskā stresa ietekme uz to, kā arī riski, ko rada pārmērīga aizņemto līdzekļu izmantošana, kas ir galvenais iestādes dzīvotspējas faktors. Šī noteikšana jāapkopo vērtējumā, ņemot vērā šīs sadaļas beigās norādītos apsvērumus.

298. Kompetentajām iestādēm jānosaka P2R attiecībā uz riskiem, kas nav pārmērīgas sviras risks, ja tās attiecībā uz kādu iestādi konstatē kādu no Direktīvas 2013/36/ES 104.a panta 1. punktā uzskaitītajām situācijām, tostarp jo īpaši:

• a. neparedzētu zaudējumu risks un tādu paredzētu zaudējumu risks, kurus nepietiekami sedz uzkrājumi, 12 mēnešu laikposmā (izņemot gadījumus, kad Regulā (ES) Nr. 575/2013 prasības attiecībā uz pašu kapitālu ir noteiktas citam laikposmam) un ar kuriem atsevišķas iestādes saskaras savas darbības dēļ, tostarp riski, kas atspoguļo noteiktu ekonomisko un tirgus norišu ietekmi;
• b. modeļu trūkumi iekšējās pieejās pašu kapitāla prasību aprēķināšanai (“regulējošo modeļu trūkumi”), kas novērtēti Direktīvas 2013/36/ES 101. panta kontekstā, izņemot tos, kurus jau aptver fakts, ka iestādei ir kļuvusi saistoša rezultātu apakšējā robeža saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. pantu;
• c. iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp iekšējās kontroles sistēmas trūkumi un citi trūkumi, kā arī risks, kas izriet no iestādes uzņēmējdarbības modeļa un kas konstatēts pēc riska novērtējuma, kurš aprakstīts 4.–6. sadaļā, ja citi uzraudzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai tiek uzskatīti par nepietiekamiem konstatēto trūkumu novēršanai.

7.2.1. Papildu pašu kapitāla noteikšana neparedzētu zaudējumu segšanai

299. Nosakot P2R rādītāju negaidītu zaudējumu riskam saskaņā ar nākamās daļas a) apakšpunktu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā katrs riska veids, kas var apdraudēt iestādes kapitāla stāvokli. Kompetentajām iestādēm jānosaka P2R, lai segtu neparedzēto zaudējumu risku, nosakot kapitālu, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu riska veidu, un atskaitot attiecīgo P1R daļu.

300. Kompetentajām iestādēm, izvērtējot katru risku atsevišķi, jānosaka kapitāla apjomi, kas uzskatāmi par pietiekamiem, identificējot, novērtējot un kvantificējot riskus, kuriem iestāde ir pakļauta, ņemot vērā tās pilno riska profilu. Nosakot kapitāla summas, kas uzskatāmas par pietiekamām, jāiekļauj:

• a. konkrētai iestādei raksturīgie riski vai riska elementi, uz kuriem neattiecas P1R;
• b. konkrētai iestādei raksturīgie riski vai šādu risku elementi, kas P1R nav pietiekami ņemti vērā.

301. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka kapitāla apmērs, kas tiek uzskatīts par atbilstošu, lai segtu katru risku, kas identificēts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 79.–85. un 87.a pantu, nav mazāks par attiecīgo piemērojamā P1R daļu, kas sedz šo risku. Izņēmuma gadījumos, kad ir pārāk apgrūtinoši, īpaši mazām iestādēm, jēgpilni nodalīt kapitāla apmēru, kas tiek uzskatīts par atbilstošu, pamatojoties uz katru risku, kompetentajām iestādēm ir jāievēro šī punkta pirmais teikums, ciktāl tas ir iespējams, izmantojot ICAAP aprēķinus, uzraudzības spriedumu un citus informācijas avotus.

302. Identificējot, novērtējot un kvantificējot riskus, kuriem iestāde ir pakļauta, kompetentajām iestādēm jābalstās uz šādiem informācijas avotiem:

• a. ICAAP un kompetentās iestādes veiktā tā novērtējuma rezultātiem, tostarp ICAAP aprēķiniem, ja tie atzīti par ticamiem vai daļēji ticamiem saskaņā ar 306. līdz 308 . punktu;
• b. uzraudzības pārskatiem;
• c. uzraudzības novērtējuma rezultātiem, tostarp jebkādām attiecīgām iepriekšējām uzraudzības darbībām un salīdzinošo analīzi, kā arī citu būtisku informāciju, tostarp to, kas iegūta mijiedarbībā un dialogā ar iestādi.

303. Kompetentajām iestādēm ICAAP un tā novērtējuma rezultāti jāņem vērā kā viens no galvenajiem faktoriem, lai noteiktu un novērtētu iestādei būtiskos riskus. Nosakot kapitāla apjomu, kas uzskatāms par pietiekamu, un P2R katram riskam atsevišķi, jāņem vērā ICAAP aprēķini, ja tie tiek uzskatīti par uzticamiem vai daļēji uzticamiem, kā arī uzraudzības salīdzinošās analīzes rezultāti un, ja nepieciešams, citi attiecīgie dati, tostarp uzraudzības iestādes vērtējums.

304. Lai piemērotu Direktīvas 2013/36/ES 98. panta 1. punkta f) apakšpunktu un noteiktu P2R, kompetentajām iestādēm vajadzētu novērtēt un apsvērt diversifikācijas efektu, kas izriet no ģeogrāfiskajiem, nozares vai jebkuriem citiem attiecīgiem virzītājspēkiem katrā būtiska riska kategorijā (iekšējo risku diversifikācija). Katram no kapitāla riskiem, uz ko attiecas Regula (ES) Nr. 575/2013, šādiem diversifikācijas efektiem nevajadzētu samazināt minimālo pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu.

305. Tomēr diversifikācija starp riskiem dažādās kategorijās, tostarp tiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 (iekšējo risku diversifikācija), nav jāņem vērā, nosakot P2R.

ICAAP aprēķini

306. Kompetentajām iestādēm jānovērtē ICAAP aprēķinu ticamība, novērtējot, vai tie ir:

• a. detalizēti: aprēķiniem/metodikai vajadzētu ļaut iedalīt aprēķinus pēc riska veidiem, nevis iesniegt vienu (ekonomiskā kapitāla) aprēķinu, kas aptver visus riskus.
• b. ticami: aprēķiniem/izmantotajai metodikai vajadzētu pierādāmi segt aprēķināmo risku (piemēram, kredītu koncentrācijas riska aprēķinā jāizmanto piemērots nozaru sadalījums, kas atspoguļo faktiskās sakarības un portfeļu sastāvu) un tiem vajadzētu būt pietiekami pamatotiem, stabiliem, jutīgiem pret risku un konservatīviem, lai atbilstoši izteiktu skaitļos ar riskiem saistītos zaudējumus. Šādiem aprēķiniem/metodikām jāatbilst iestāžu stratēģiskajiem procesiem, tostarp iestāžu vēlmei uzņemties risku;
• c. saprotami – aprēķinu/metodikas pamatā esošajiem ietekmējošiem faktoriem vajadzētu būt skaidri precizētiem. “Melnās kastes” aprēķins nav pieņemams. Kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka iestāde sniedz skaidrojumu par izmantotajiem galvenajiem pieņēmumiem, tostarp vismaz par laikposmu, ticamības līmeņiem, korelācijas pieņēmumiem, galvenajiem parametriem, izmantoto modeļu jomām, kur iespējams pieļaut visvairāk kļūdu, un to, kā tās tiek uzskaitītas un koriģētas galīgajā ICAAP aprēķinā;
• d. salīdzināmi: aprēķinos/metodikā skaidri jānorāda galvenie pieņēmumi attiecībā uz vispārējo piesardzības līmeni, piemērošanas periodiem/riska periodiem un ticamības līmeņiem (vai līdzvērtīgiem mērījumiem), lai varētu veikt korekciju, ko kompetentās iestādes var pieprasīt vai veikt, lai rezultātus varētu vieglāk salīdzināt ar līdzīgu iestāžu rezultātiem un uzraudzības kritērijiem.

307. ICAAP aprēķinu jāuzskata par daļēji ticamu, ja, neskatoties uz to, ka tas neatbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, aprēķins joprojām šķiet ļoti ticams, lai gan tam vajadzētu būt izņēmuma kārtā, un vajadzētu būt veiktiem pasākumiem, lai uzlabotu ICAAP aprēķinā identificētos trūkumus.

308. ICAAP aprēķins uzskatāms par daļēji uzticamu gadījumos, kad, lai gan netiek izpildīti visi 306. punktā minētie kritēriji, aprēķins joprojām šķiet ļoti ticams, lai gan tam vajadzētu būt izņēmuma kārtā, un vajadzētu būt veiktiem pasākumiem, lai uzlabotu ICAAP aprēķinā identificētos trūkumus.

Uzraudzības kritēriji un citi attiecīgie avoti

309. Kompetentajām iestādēm jāizstrādā un jāpiemēro riskam atbilstoši uzraudzības standarti, lai pārbaudītu ICAAP aprēķinus tādiem būtiskiem riskiem vai tādu risku elementiem, uz kuriem neattiecas vai pietiekamā apjomā neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013, vai lai papildus pamatotu P2R noteikšanu katram riskam atsevišķi, jo īpaši gadījumos, kad ICAAP aprēķini par šiem būtiskajiem riskiem (vai to elementiem) tiek uzskatīti par neuzticamiem vai nav pieejami.

310. Uzraudzības atskaites rādītāji jāizstrādā tā, lai nodrošinātu piesardzīgu, konsekventu (t. i., attiecīgā gadījumā kalibrētu atbilstoši līdzvērtīgiem turēšanas periodiem/riska horizontiem un ticamības līmeņiem, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013), pārredzamu un salīdzināmu mērauklu, ar kuru aprēķināt un starp iestādēm salīdzināt kapitālu, kas tiek uzskatīts par pietiekamu konkrētam riskam.

311. Piemērojot uzraudzības kritērijus, kompetentajām iestādēm jāņem vērā iestāžu uzņēmējdarbības modeļi un, ja nepieciešams, jāpapildina šie kritēriji, izmantojot uzraudzības vērtējumu, lai ņemtu vērā uzņēmējdarbības modeļiem un konkrētām iestādēm raksturīgos apstākļus.

312. Kompetentajām iestādēm jāizmanto citi attiecīgie dati, lai atbalstītu P2R noteikšanu katram riskam atsevišķi. Citi attiecīgie ievaddati var ietvert riska novērtējumu rezultātus (saskaņā ar 6. sadaļā noteiktajiem kritērijiem), līdzīgo grupu salīdzinājumus, tostarp EBI izdoto(-os) ziņojumu(-us) un kritērijus. 313. Citiem būtiskiem faktoriem jāmudina kompetentā iestāde atkārtoti vērtēt ICAAP vai uzraudzības atsauces rādītāju piemērotību/uzticamību attiecībā uz konkrētu risku un/vai veikt korekcijas rezultātā, ja šie faktori rada šaubas par tā precizitāti.

314. Lai nodrošinātu konsekvenci P2R noteikšanā, kompetentajām iestādēm jāizmanto tās pašas salīdzināmo iestāžu grupas, kas izveidotas kapitāla risku analīzei, kā noteikts 6. sadaļā.

315. Ja kompetentās iestādes dialogā ar iestādi ņem vērā uzraudzības kritērijus, kā arī citus attiecīgos ievaddatus, lai noteiktu P2R, tām jāizskaidro izmantoto ievaddatu loģiskais pamatojums un vispārīgie pamatprincipi.

7.2.2. Pašu kapitāla vai citu pasākumu noteikšana, lai segtu regulatīvā modeļa trūkumus, uz kuriem neattiecas fakts, ka iestādei ir kļuvusi saistoša rezultātu apakšējā robeža

316. Ja, pastāvīgi pārskatot iekšējās pieejas pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kompetentās iestādes konstatē modeļa nepilnības, kas varētu novest pie P1R pārāk zema novērtējuma, tām jānosaka P2R tikai tad, ja tas tiek atzīts par piemērotāku nekā citi uzraudzības pasākumi. Kompetentajām iestādēm jānosaka P2R tikai, lai novērstu šos trūkumus:

• a. ja nav iespējams risināt šos jautājumus saskaņā ar P1R, izmantojot citus uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasot iestādēm pielāgot savus modeļus vai piemērot atbilstošu piesardzības rezervi saviem aprēķiniem;
• b. ņemot vērā to, vai iestādei ir kļuvusi saistoša minimālā izlaides robeža saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, un, ja tas tā ir, rīkoties, kā izklāstīts nākamajā punktā.

Šāda P2R prasība jānosaka tikai kā pagaidu pasākums, kamēr tiek novērstas nepilnības.

317. Ja uz iestādi sāk attiekties rezultātu apakšējā robeža, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktā, kompetentajām iestādēm:

• a. jānodrošina, ka P2R nominālā summa automātiski nepalielinās tāpēc, ka uz iestādi sāk attiekties rezultātu apakšējā robeža (“pagaidu ierobežojums”) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.a panta 6. punkta a) apakšpunktu. Šajā nolūkā iestādes TREA bez minimālā sliekšņa (U-TREA) tiks piemērota P2R procentuālā daļa, ko kompetentā iestāde iestādei iepriekš paziņojusi pēc pēdējā SREP cikla, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 4. punktā. Šī pieeja paliks spēkā līdz brīdim, kad tiks veikta b) punktā aprakstītā pārskatīšana;
• b. nekavējoties un ne vēlāk kā nākamā SREP beigu datumā pārskatīt iestādei uzlikto P2R saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šīs pārskatīšanas ietvaros kompetentajām iestādēm:
• i. jāizslēdz jebkura P2R daļa, kas varētu kompensēt regulatīvā modeļa trūkumus pašu kapitāla prasību aprēķināšanā un ko jau sedz rezultātu apakšējā robeža (output floor), lai novērstu jebkādu iespējamu dubultās uzskaites ietekmi;
• ii. jāizvērtē, vai uz P2R nominālo summu attiecas aritmētiska ietekme (t. i., gadījumi, kad P2R nominālās summas pieaugums nav saistīts ar riska palielināšanos, bet izriet no tā, ka P2R tiek izteikts kā procentuālā daļa no TREA), kas rodas TREA automātiska pieauguma dēļ, jo iestādei ir kļuvusi saistoša rezultātu apakšējā robeža, un attiecīgā gadījumā šī ietekme jānovērš;
• c. jāinformē iestādes par piemērojamām pašu kapitāla prasībām pēc b) punktā minētās pārskatīšanas, īpaši uzsverot visus konstatējumus, kas saistīti ar dubultās uzskaites elementiem. Kompetentās iestādes var arī pieprasīt, lai iestādes savā 3. pīlāra pārskatā atklātu, kā pagaidu ierobežojums vai dubultās uzskaites pārskatīšana – atkarībā no tā, kurš no tiem ir piemērojams atsauces datumā – ietekmē paziņoto P2R.

318. Piemērojot iepriekšējo punktu, kompetentajām iestādēm jāmudina iestādes jau agrīnā posmā informēt tās, kad tās paredz (pamatojoties uz aplēsēm), ka tām var būt saistoša izvaddatu minimālā robežvērtība. Tas ir nepieciešams, lai pēc iespējas atvieglotu iepriekšējā punktā aprakstīto divkāršās uzskaites elementu pārskatīšanu.

319. Kompetentajām iestādēm jāveic 317. punktā aprakstītā pārskatīšana brīdī, kad iestādei pirmo reizi kļūst saistoša rezultātu minimālā robežvērtība. Pēc šīs pārskatīšanas pabeigšanas pagaidu ierobežojums attiecībā uz P2R vairs netiek piemērots, un kompetento iestāžu paziņotais P2R tiek piemērots minimālajam TREA. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā tas, ka, kamēr iestādei ir saistoša rezultātu apakšējā robeža, nedrīkst noteikt papildu pašu kapitāla prasības, kas radītu to risku dubultu uzskaiti, kuri jau ir pilnībā segti, ņemot vērā to, ka iestādei ir saistoša rezultātu apakšējā robeža, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.a panta 8. punktu un atbilstoši 294. punktam.

7.2.3. Pašu kapitāla vai citu pasākumu noteikšana citu nepilnību novēršanai

320. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka P2R, lai aptvertu trūkumus, kas konstatēti pēc 4.– 6. sadaļā izklāstītā riska novērtējuma, ja citi uzraudzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai novērstu konstatētos trūkumus. Kompetentajām iestādēm šāda papildu pašu kapitāla prasība jānosaka tikai kā pagaidu pasākums līdz nepilnību novēršanai.

321. Kompetentajām iestādēm P2R jānosaka tikai finansējuma riska segšanai, kas noteikts pēc 8. sadaļā izklāstītā riska novērtējuma, ja tas tiek uzskatīts par piemērotāku nekā citi uzraudzības pasākumi.

322. Ja iestāde atkārtoti nespēj izveidot vai uzturēt atbilstošu pašu kapitāla līmeni, lai segtu P2G, kompetentajām iestādēm P2R jānosaka, lai segtu šo papildu risku, ne vēlāk kā 2 gadus pēc norādījumu pārkāpuma. Kompetentās iestādes var atlikt minēto lēmumu, ja tās atļauj iestādēm darboties zem norādījumos noteiktā līmeņa ekonomisku vai tirgus, vai iestādes īpašo apstākļu dēļ saskaņā ar 452. un 453. punktu. 7.2.4. 2. pīlāra prasību sastāva noteikšana

323. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā iestādes īpašos apstākļus, kompetentās iestādes var nolemt pieprasīt iestādei segt P2R ar augstāku kapitāla kvalitāti, nekā minēts Direktīvas 2013/36/ES⁴² 104.a panta 4. punktā. Šim lēmumam jābūt skaidri pamatotam, uzsverot konkrētos apstākļus, kas to izraisījuši. Pamatojumā kompetentajām iestādēm jāatsaucas uz šādiem elementiem:

• a. iestādes specifiskais raksturs, tās akcionāru struktūra un, ja nepieciešams, grupas struktūra, kas var ietekmēt iespēju piesaistīt kapitālu;
• b. iestādei piemītošo risku specifika, kas var izraisīt īpaši strauju CET1 kapitāla strauju samazināšanos.

⁴² Vismaz 56,25 % pirmā līmeņa pamata un vismaz 75 % pirmā līmeņa kapitāla.

324. Ja, novērtējot pārmērīgas finanšu sviras risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.a panta 3. un 4. punktu, kompetentās iestādes nosaka P2R-LR, lai novērstu šo risku, tām šī prasība jāpievieno pašu kapitāla prasībai, kas balstās uz finanšu sviras rādītāju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nevis P1R, kas balstās uz TREA, kā noteikts 92. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktos. Kompetentajām iestādēm sviras rādītāja prasība un P2R-LR jāuzskata par atsevišķu prasību kopumu, kas nodalīts no prasībām, kuras balstītas uz TREA, un P2R attiecībā uz visiem citiem riska veidiem (t. i., pieejamo pašu kapitālu var vienlaikus izmantot, lai izpildītu prasības gan TREA balstītajā, gan sviras rādītāja balstītajā pašu kapitāla prasību kopumā).

7.3.1. Pārmērīgas sviras riska novērtējums

325. Atbilstoši sviras rādītāja (un tā prasību kopuma) koncepcijai kā atbalsta mehānismam uz TREA balstītām pašu kapitāla prasībām, novērtējot pārmērīgas sviras risku, kompetentajām iestādēm jākoncentrējas uz potenciāliem būtiskiem neaizsargātības faktoriem, kurus nesedz vai nepietiekami sedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības, kurām var būt nepieciešami korektīvi pasākumi attiecībā uz iestādes uzņēmējdarbību, kas nebija paredzēta tās uzņēmējdarbības plānā.

326. Novērtējot pārmērīgas sviras risku, kompetentajām iestādēm jāņem vērā visi turpmāk minētie aspekti un jāpielāgo katra aspekta novērtējuma detalizētības pakāpe atbilstoši tā nozīmīgumam attiecīgajai iestādei:

• a. pārmērīgas sviras riska elementi, kuri uzskatāmi par nesegtiem vai nepietiekami segtiem ar sviras rādītāja pašu kapitāla prasību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, jo īpaši šādu iemeslu dēļ:
• i. regulējuma arbitrāža/sviras rādītāja optimizācija, apmainoties ar riska darījumiem, kas uzskaitīti sviras rādītājā, attiecībā uz ekonomiski līdzīgiem riska darījumiem,
• ii. regulējuma arbitrāža/optimizācija, samazinot sviras rādītāja risku, kas izpaužas kā darījumu apjoma pagaidu samazinājums galvenajos finanšu tirgos (jo īpaši naudas tirgū attiecībā uz konkrētām darbībām, piemēram, VFD, kā arī atvasināto instrumentu tirgū), ap atsauces datumiem, kā rezultātā tiek sagatavoti ziņojumi un publiskoti paaugstināti sviras rādītāji (“radot veiksmīgas darbības ilūziju”);
• iii. uzņēmējdarbības modeļa, uzņēmējdarbības vai citu bankas īpatnību īpašās iezīmes, kas vai nu palielina vai samazina apmēru, kādā iestāde ir pakļauta pārmērīgas sviras riskam, bet kuras nav ietvertas vai nav pietiekami iekļautas sviras rādītāja aprēķinā. Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāapsver lieli riska darījumi ar kapitāla vērtspapīru vai īso pozīciju pārdotajiem iespēju līgumiem, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus, kuriem var būt paaugstināta pakļautība maksimālajiem zaudējumiem, jo šīs pozīcijas nav pilnībā iekļautas sviras rādītāja riska darījumos (pretstatā, piemēram, pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem), un koncentrācija konkrētos ārpusbilances posteņos, ja iestādes uzņēmējdarbībai raksturīgās īpatnības var palielināt izņemšanas svārstīgumu;
• b. pārmērīgas sviras riska elementi, kas ir skaidri izslēgti no sviras rādītāja pašu kapitāla prasības vai nav skaidri iekļauti sviras rādītāja pašu kapitāla prasībā, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a pantā uzskaitīto izņēmumu dēļ, jo īpaši, ja pastāv bažas par turpmākas atbilstības novērtējumu attiecībā uz šo izslēgšanu un ja paļaušanās uz vienu izslēgšanu iestādei ir ļoti nozīmīga un izslēgtā summa ir nepamatoti svārstīga;
• c. izmaiņas iestādes sviras rādītājā un tā sastāvdaļās, tostarp pašreizējo un turpmāko gaidāmo zaudējumu sagaidāmā ietekme uz sviras rādītāju, ņemot vērā iestādes uzņēmējdarbības modeli.

7.3.2. P2R-LR noteikšana

327. Kompetentajām iestādēm P2R-LR jānosaka kā starpība starp kapitālu, kas uzskatāms par pietiekamu, lai segtu pārmērīgas finanšu sviras risku, un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz finanšu sviras rādītāju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta

• d) apakšpunktā. Šī summa nevar būt negatīva.

328. Nosakot P2R-LR, kompetentajām iestādēm jo īpaši jāņem vērā:

• a) pārmērīgas sviras riska elementi, kas uzskatāmi par nesegtiem vai nepietiekami segtiem ar sviras rādītāja pašu kapitāla prasību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktā, īpaši gadījumos, kad 325. un 326. punktā aprakstīto aspektu novērtējums liecina par augstu neaizsargātību salīdzinājumā ar sviras rādītāja riska darījumiem;
• b) pārmērīgas sviras riska elementi, kas ir skaidri izslēgti no sviras rādītāja pašu kapitāla prasības vai nav skaidri iekļauti sviras rādītāja pašu kapitāla prasībā, tostarp saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punktā uzskaitītajiem izņēmumiem, kas novērtēti saskaņā ar 326. punkta b) apakšpunktu. Kompetentajām iestādēm jānosaka P2R-LR tikai tajos gadījumos, kad konkrētas izslēgšanas īpaši plaša izmantošana rada tādu sviras rādītāja līmeni, kas pienācīgi neatspoguļo risku, ar ko saskaras iestāde.

329. Kompetentajām iestādēm ir jāidentificē, jānovērtē un jākvantificē pārmērīgas sviras risks, izmantojot 302. un 303. punktā minētos informācijas avotus un metodes, ciktāl tie ir būtiski attiecībā uz šo risku.

7.3.3. P2R-LR sastāvs

330. Kompetentajām iestādēm P2R-LR ir jāpieskaita minimālajai pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja prasībai. Lai izpildītu šo papildu prasību, iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot arī jebkuru pirmā līmeņa kapitālu.

331. Vajadzības gadījumā un ņemot vērā iestāžu konkrētos apstākļus, kompetentās iestādes var nolemt pieprasīt, lai iestādes segtu P2R-LR ar augstākas kvalitātes kapitālu, nekā noteikts iepriekšējā punktā. Šāds lēmums ir skaidri jāpamato, uzsverot konkrētos apstākļus, kas to izraisījuši, un ņemot vērā iestādes individuālo riska situāciju, kā arī apsverot gadījumus, kad pārmērīgas sviras riska īstenošanās gadījumā potenciālo zaudējumu segšanai var būt nepieciešams augstākas kvalitātes kapitāls.

332. Nosakot 2. pīlāra prasības (vai citus kapitāla pasākumus), kompetentajām iestādēm tās jāsaskaņo ar jebkādām spēkā esošajām kapitāla rezervju prasībām, ja tiek risināti tie paši riski vai risku elementi. Kompetentajām iestādēm nevajadzētu noteikt 2. pīlāra prasības vai citus kapitāla pasākumus (tostarp P2G) gadījumos, kad konkrētais risks jau tiek segts ar īpašām kapitāla rezervju prasībām. Jebkurām 2. pīlāra prasībām vai citiem kapitāla pasākumiem jābūt specifiskiem attiecīgajai iestādei, un tie nedrīkst aptvert makroprudenciālos vai sistēmiskos riskus.

333. Kompetentajām iestādēm jānosaka un jāizsaka TSCR attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa kapitālu un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar 14. tabulu:

340. Kompetentajām iestādēm, veicot stresa testus, jānosaka iestādes pašu kapitāla pietiekamība (apjoms un struktūra) stresa apstākļos, kā arī jāizvērtē, vai ir nepieciešami uzraudzības pasākumi, tostarp P2G, P2G-LR, pārskatīta kapitāla plānošana un citi pasākumi, lai novērstu iespējamo nepietiekamību. Lai novērtētu kapitāla pietiekamību stresa apstākļos, kompetentajām iestādēm ir jāapsver:

• a. iestāžu stresa testu un uzraudzības stresa testēšanas kvalitatīvo rezultātu (piemēram, riska pārvaldē un kontrolē apzināto nepilnību) izmantošana;
• b. iestāžu stresa testu kvantitatīvo rezultātu izmantošana, ja ICAAP tiek uzskatīts par uzticamu, un uzraudzības stresa testu izmantošana saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 100. pantu, kā noteikts 11. sadaļā, ietverot, piemēram:
• i. noteikts iestādēm īstenojams īpašus "enkuru" scenārijs / pieņēmumu izteikšana;
• ii. veicot sistēmas mēroga stresa testus ar konsekventu metodiku un scenārijiem, ko īsteno vai nu iestādes, vai uzraudzības iestādes.

341. Kompetentajām iestādēm stresa testu kvantitatīvie rezultāti jāatzīst par atbilstošiem saistībā ar iestādes pašu kapitāla pietiekamību un kvalitāti un jānosaka, vai pašu kapitāla apmērs un kvalitāte ir pietiekama, lai segtu piemērojamās kapitāla prasības, kā arī jo īpaši:

• a. OCR, tostarp apvienoto rezervju prasības saskaņā ar pamatscenāriju turpmākā (vismaz divu gadu) periodā;
• b. TSCR nelabvēlīgos scenārijos turpmākā periodā, kas ilgs vismaz divus gadus.

342. Kompetentajām iestādēm ir jānosaka P2G un P2G-LR, un gadījumos, kad šīs noteikšanas rezultātā tiek iegūta pozitīva vērtība, tām ir jānosaka P2G vai P2G-LR, lai risinātu uzraudzības jomā radušās bažas par iestādes jutīgumu pret nelabvēlīgiem scenārijiem, kas izmantoti uzraudzības stresa testos. P2G nedrīkst izmantot, lai segtu riskus vai riska elementus, kas jau ir segti ar P2R saskaņā ar 7.2. iedaļu. Tāpat P2G-LR nedrīkst izmantot, lai segtu tos pārmērīgas finanšu sviras riska aspektus, kas saskaņā ar 7.3. iedaļu jau ir iekļauti P2R-LR.

343. P2G līmenim jānodrošina aizsardzība pret iespējamu TSCR pārkāpumu nelabvēlīgā scenārijā. Līdzīgi arī P2G-LR līmenim jānodrošina aizsardzība pret TSLRR pārkāpumu nelabvēlīgā scenārijā. Ja uzraudzības stresa testu kvantitatīvie rezultāti liecina, ka iestāde negatīva stresa testa scenārija gadījumā, visticamāk, nepārkāps savu TSCR, kompetentās iestādes var izlemt, ka nenoteiks P2G. Kompetentās iestādes var arī nolemt nenoteikt P2G-LR, ja nelabvēlīga stresa testa scenārijā nav gaidāms, ka tiks pārkāpta TSLRR.

344. Kompetentajām iestādēm jānosaka un jāiestata P2G un P2G-LR, pamatojoties uz attiecīgo uzraudzības stresa testu nelabvēlīgā scenārija rezultātiem, tostarp ES mēroga stresa testiem, ko veikusi EBI, vai citiem attiecīgiem uzraudzības stresa testiem, kas veikti sistēmas līmenī ar vismaz divu gadu prognozēšanas periodu. 345. Pamatojoties uz proporcionālas pieejas piemērošanu iestādēm, kas nav 1. kategorijas iestādes, un pārrobežu grupu meitasuzņēmumiem, kompetentās iestādes P2G un P2G-LR noteikšanas un atjaunināšanas nolūkā var apsvērt iespēju izmantot vienkāršotu uzraudzības stresa testu (piemēram, izmantojot uzraudzības iestāžu noteiktus “enkura” scenārijus, jutības analīzi, lejupējus stresa testus, ko veikušas izraudzītās iestādes, un portfeļa līmeņa ietekmi, kuru rada konsolidētā līmeņa stresa testi), iepriekšēju uzraudzības stresa testu rezultāti vai iestāžu stresa testi saskaņā ar 340. punktu. Vienkāršotos uzraudzības stresa testus var veikt individuāli, nevis kā daļu no visas sistēmas.

346. Kompetentajām iestādēm ir jāaprēķina un jānosaka P2G un P2G-LR saskaņā ar 2.4. iedaļā noteikto minimālas iesaistes modeli. Proti, P2G un P2G-LR aprēķināšanas un noteikšanas regularitātei ir jāatbilst kapitāla pietiekamības novērtēšanas regularitātei saskaņā ar SREP minimālas iesaistes modeli.

347. Neatkarīgi no iepriekšējā punkta:

• a. izvērtē, vai esošie P2G un P2G-LR joprojām ir piemēroti, tiklīdz ir pieejami jaunu uzraudzības stresa testu rezultāti, un vajadzības gadījumā tos pārskata;
• b. var noteikt P2G un P2G-LR tikai reizi divos gados, nevis katru gadu, tostarp arī 1. kategorijas SREP iestādēm. Tomēr nākamajā gadā pēc P2G noteikšanas kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju, tostarp iepriekšējo uzraudzības stresa testu rezultātiem, kopā ar papildu jutīguma analīzi (t. i., vienkāršotiem uzraudzības stresa testiem) ir jānovērtē, vai P2G un P2G-LR joprojām ir aktuāli vai ir jāatjaunina.

348. Nosakot P2G līmeni, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka tas ir pietiekams, lai segtu vismaz gaidāmo maksimālo stresa ietekmi; šī ietekme jāaprēķina, pamatojoties uz pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāja izmaiņām (t. i., ņemot vērā gan pirmā līmeņa pamata kapitāla, gan TREA izmaiņas) stresa scenārija nelabvēlīgākajā gadā un ņemot vērā piemērojamo kapitāla prasību līmeni. Maksimālā stresa ietekme P2G noteikšanas nolūkā jāsaprot kā starpība starp zemāko pirmā līmeņa pamata attiecību nelabvēlīgajā scenārijā stresa testa periodā un faktisko pirmā līmeņa pamata attiecību sākuma punktā.

349. Nosakot P2G-LR lielumu, maksimālā stresa ietekme jāaprēķina, pamatojoties uz pirmā līmeņa kapitāla izmaiņām vissliktākajā stresa gadā un ņemot vērā piemērojamās sviras rādītāja kapitāla prasības. Lai aprēķinātu P2G-LR, maksimālā stresa ietekme jāsaprot kā starpība starp zemāko sviras rādītāju nelabvēlīgajā scenārijā stresa testa periodā un faktisko sviras rādītāju sākumpunktā.

350. Kompetentajām iestādēm jāiegūst katrai iestādei specifiskais P2G sākumpunkts, izmantojot kompensējošus elementus, kas jau sedz riskus, kuri atspoguļoti maksimālajā stresa ietekmē. Jo īpaši kompetentajām iestādēm jākompensē attiecīgie pasākumi, jo īpaši kapitāla saglabāšanas rezerves saskaņā ar 354. punktu. Turklāt, nosakot P2G un P2G-LR sākumpunktus, kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā var apsvērt citas maksimālā stresa ietekmes korekcijas saistībā ar statisko bilances pieņēmumu vai atšķirīgo laikposmu starp stresa testu un sākumpunkta laiku. 351. Nosakot P2G un P2G-LR, kompetentajām iestādēm jānodrošina atbilstoša saikne starp to attiecīgajiem sākumpunktiem, kā arī to galīgajām vērtībām. Šajā nolūkā tās var nolemt izmantot diapazonu pieeju, lai klasificētu iestādes saskaņā ar P2G un P2G-LR sākumpunktiem, pamatojoties uz attiecīgajiem uzraudzības stresa testiem, kas aprakstīti 344. punktā, vai pamatojoties uz citām pieejām, kas izklāstītas 345. punktā. Līdz ar to kompetentās iestādes katrai grupai var piešķirt fiksētu diapazonu P2G vai P2G-LR līmeņiem un galīgo P2G un P2G-LR noteikt piešķirtās kopas diapazonā vai izņēmuma kārtā ārpus attiecīgās kopas diapazona, pamatojoties uz iestādei specifiskiem apsvērumiem. Kompetentajām iestādēm jācenšas izvairīties no strauja krituma efekta starp kopām, piemēram, pieļaujot blakus esošo grupu P2G vai P2G-LR līmeņu daļēju pārklāšanos, un tām jānodrošina, ka rezultātā iegūtais galīgais P2G un P2G-LR līmenis atbilst tieši konkrētajai iestādei.

352. Nosakot galīgās P2G un P2G-LR vērtības, kompetentajām iestādēm, ja tas ir būtiski un iespējams, jāņem vērā šādi faktori:

• a. gads, kurā vērojama maksimālā stresa ietekme attiecībā pret stresa testos izmantoto scenāriju sākumpunktu un laika periodu;
• b. uzticama iestādes stresa testa rezultāti, ņemot vērā konkrētās scenārija definīcijas un pieņēmumus, jo īpaši tad, ja tos uzskata par piemērotākiem iestādes uzņēmējdarbības modelim un riska profilam vai ja iekšējie scenāriji ir stingrāki par uzraudzības scenārijiem;
• c. izmaiņas, kas notiek pēc stresa testa pēdējā termiņa un kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu vai kapitāla pozīciju (piemēram, ienākumus nenesošu aizdevumu pārdošana). Šīs izmaiņas var ietvert riska profila starpposma izmaiņas, tostarp strukturālas izmaiņas iestādes darbībā vai bilancē;
• d. iestādes vadības attiecīgās riska mazināšanas darbības, kas uzraudzības novērtējumā atzītas par ticamām un ļoti drošām;
• e. informācija par uzraudzības iestāžu viedokli par uzraudzības stresa testu attiecināmību uz iestādes stratēģiju, finanšu plāniem un uzņēmējdarbības modeli;
• f. samazināta noteiktība par iestādes faktisko jutīgumu pret nelabvēlīgiem scenārijiem;
• g. jebkāda iespējama pārklāšanās ar P2R vai P2R-LR;
• h. iestādes vispārējā atveseļošanas spēja, kā noteikts EBI pamatnostādnēs par vispārējo atveseļošanas spēju atveseļošanas plānošanā⁴³ ;
• i. iestādes pieejamā pašu kapitāla kvalitāte (struktūra), tostarp sliktākajā stresa gadā;
• j. tas, vai iestādei ir vai nav piemērota pārstrukturēšana vai noregulējums.

353. Nosakot P2G, kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī tas, cik lielā mērā stresa testu scenāriji aptver visus būtiskos riskus, kas veido P2R TSCR ietvaros. Kompetentajām iestādēm jo īpaši ir jāņem vērā tas, ka makroekonomiskās lejupslīdes scenārijos var nebūt pilnīgi ņemti vērā daži riski, piemēram, pensiju risks vai daži kredīta koncentrācijas riska elementi (piemēram, individuālā koncentrācija), un tas var palielināt iespējamos zaudējumus negatīvajā scenārijā, kuru testē.

354. Turklāt kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, cik lielā mērā spēkā esošās kopējo kapitāla rezervju prasības un citi piemērojamie pasākumi jau attiecas uz stresa testēšanā atklātajiem riskiem. Šajā sakarā kompetentajām iestādēm:

• a. ir jākompensē P2G pret kapitāla saglabāšanas rezervēm (CCB), jo vēlāk P2G un CCB pārklāsies.
• b. izņēmuma gadījumos un katrā konkrētā gadījumā jāieskaita P2G pretcikliskajā kapitāla rezervē (CCyB), lai gan principā starp tām nepārklāšanās nav gaidāma, ņemot vērā pamatriskus, kurus sedz attiecīgā rezerve un kuri ir iekļauti stresa testos izmantoto scenāriju izstrādē, un pēc apspriešanās ar makroprudenciālās uzraudzības iestādi;
• c. nevajadzētu ieskaitīt P2G sistēmiskā riska rezervēs
• d. (G-SNI/C-SNI rezerves un sistēmiskā riska rezerve), jo tās ir paredzētas risku segšanai, ko iestāde rada finanšu sistēmai;
• e. nav jākompensē P2G-LR ar G-SNI sviras rādītāja rezerves prasību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1.a punktā;
• f. var pārskatīt attiecīgajai iestādei paziņoto P2G, lai nodrošinātu, ka tās kalibrējums joprojām ir atbilstošs gadījumos, kad uz iestādi sāk attiekties rezultātu apakšējā robeža (output floor) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.b panta 4.a punktu.

355. Ja kompetentās iestādes nosaka P2G, tām šī prasība jāpievieno papildus OCR. Ja kompetentās iestādes nosaka P2G-LR, tām šī prasība; jāpievieno papildus OLRR. Kompetentajām iestādēm OCR un OLRR jāuzskata par diviem atsevišķiem prasību kopumiem. Tādējādi pieejamo pašu kapitālu var vienlaikus izmantot, lai izpildītu gan P2G, gan P2G-LR prasības.

⁴³ EBI pamatnostādnes par vispārējo atgūšanas spēju atgūšanas plānošanā (EBA/GL/2023/06) – II sadaļa. VDAS novērtējums – “koriģēts VDAS”

356. Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāsniedz viedoklis par to, vai esošie pašu kapitāla resursi nodrošina drošu segumu riskiem, kuriem ir vai varētu tikt pakļauta iestāde. Šie konstatējumi kopā ar dzīvotspējas vērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 15. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā.

357. Nosakot kapitāla pietiekamības vērtējumu, kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāņem vērā vispārējās darbības atjaunošanas spējas vērtējums attiecībā uz kapitālu (vājš, atbilstošs ar iespējamu uzlabojumu iespēju vai apmierinošs), kā noteikts EBI pamatnostādņu par vispārējo darbības atjaunošanas spēju atveseļošanas plānošanā 41.–43. punktā⁴⁴ . Vispārējās darbības atjaunošanas spējas rezultāta ņemšana vērā saistībā ar kapitāla pietiekamību ir īpaši svarīga, ja vispārējais darbības atjaunošanas spējas vērtējums attiecībā uz kapitālu ir “vājš”.

⁴⁴ EBA/GL/2023/06