IV NODAĻA DOKUMENTĀCIJA, SISTĒMAS UN KONTROLES

metodikas, ko piemēro, lai noteiktu PVK katrai vērtēšanas pozīcijai;

metodiku hierarhija katrai aktīvu grupai, katram produktam vai katrai vērtēšanas pozīcijai;

PVK metodikā izmantoto tirgus datu avotu hierarhija;

to tirgus datu raksturojums, kas nepieciešami, lai pamatotu nulles PVK attiecībā uz katru aktīvu grupu, katru produktu vai katru vērtēšanas pozīciju;

metodika, ko piemēro, ja izmanto uz ekspertu viedokli balstītu pieeju nolūkā noteikt PVK;

metodika, ko izmanto, lai noteiktu, vai vērtēšanas pozīcijai ir nepieciešamas koncentrētas pozīcijas PVK;

izstāšanās laikaposms, kurš tiek pieņemts par izejas punktu, aprēķinot PVK koncentrētām pozīcijām, ja tas ir būtiski;

aktīvi un saistības, kuri vērtēti pēc patiesās vērtības un kuru grāmatvedības vērtēšanas izmaiņām ir daļēja vai nekāda ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu.

vērtēšanas modeļu rezultātu pārskatīšana vismaz reizi gadā;

vadības sniegts apstiprinājums visām nozīmīgajām izmaiņām vērtēšanas politikā;

skaidrs pārskats par iestādes vēlmi uzņemties risku attiecībā uz riska darījumiem pozīcijās, uz kurām attiecas vērtēšanas nenoteiktība, kas tiek uzraudzīta kopējā iestāžu līmenī;

neatkarība vērtēšanas procesā starp struktūrvienībām, kas uzņemas risku, un kontroles struktūrvienībām;

visaptverošs iekšējās revīzijas process saistībā ar vērtēšanas procesiem un kontrolēm.

precīzi definēta produktu uzskaite iestāžu līmenī, nodrošinot, ka katra vērtēšanas pozīcija ir viennozīmīgi saistīta ar produkta definīciju;

vērtēšanas metodikas katram produktam uzskaitē, kuras aptver modeļa izvēli un kalibrēšanu, patiesās vērtības korekcijas, PVK, neatkarīgas cenu pārbaudes metodikas produktiem un vērtēšanas nenoteiktības vērtējumu;

validācijas process, kas nodrošina, ka katram produktam gan struktūrvienības, kas uzņemas risku, gan attiecīgās kontroles struktūrvienības apstiprina b) apakšpunktā aprakstītās produkta līmeņa metodes un apliecina, ka tās atspoguļo faktisko praksi attiecībā uz katru vērtēšanas pozīciju, kas ir saistīta ar produktu;

definētas robežvērtības, kas balstītas uz novērotajiem tirgus datiem, lai varētu noteikt, kad vērtēšanas modeļi vairs nav pietiekami stabili;

formāls neatkarīgas cenu pārbaudes (NCP) process, kas balstīts uz cenām, kas nav atkarīgas no attiecīgās tirdzniecības struktūrvienības;

jaunu produktu apstiprināšanas procesi, atsaucoties uz produktu sarakstu un iesaistot visas ieinteresētās personas, kas ir būtiskas saistībā ar riska novērtēšanu, riska pārvaldību, finanšu informācijas sniegšanu un finanšu instrumentu vērtējumu aprēķināšanu un pārbaudi;

jaunu darījumu pārskatīšanas process, lai nodrošinātu, ka cenu noteikšanas dati no jauniem tirdzniecības darījumiem tiek izmantoti, lai izvērtētu, vai līdzīgu vērtēšanas riska darījumu vērtējumi joprojām ir pietiekami piesardzīgi.