I NODAĻA

a) sugām, kas maina savu dabisko areālu bez cilvēka iejaukšanās, reaģējot uz mainīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem un klimata pārmaiņām;

b) ģenētiski modificētiem organismiem, kas definēti Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 2. punktā;

c) patogēniem, kas izraisa dzīvnieku slimības; piemērojot šo regulu, dzīvnieku slimība ir stāvoklis, kad dzīvniekiem ir infekcijas un invāzijas, ko ir izraisījis viens vai vairāki patogēni, kuri ir pārnēsājami uz dzīvniekiem vai cilvēkiem;

d) augiem kaitīgajiem organismiem, kas iekļauti sarakstā, ievērojot 5. panta 2. punktu vai 32. panta 3. punktu, vai uz kuriem attiecas pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 ( 1 ) 30. panta 1. punktu;

e) sugām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 708/2007 IV pielikumā, ja tās izmanto akvakultūrā;

f) mikroorganismiem, kas ražoti vai importēti izmantošanai augu aizsardzības produktos, kuriem jau piešķirta atļauja vai kuru novērtēšana vēl turpinās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009; vai

g) mikroorganismiem, kas ražoti vai importēti izmantošanai biocīdos produktos, kuriem jau piešķirta atļauja vai kuru novērtēšana vēl turpinās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012.

1) “svešzemju suga” ir jebkuri dzīvi dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu sugas, pasugas vai zemāka taksona īpatņi, kas introducēti ārpus to dabiskās izplatības teritorijas; tā ietver jebkuru šādu organismu daļu, dzimumšūnas, sēklas, olas vai dzinumus, kā arī jebkurus hibrīdus, varietātes vai šķirnes, kas varētu izdzīvot un vēlāk vairoties;

2) “invazīva svešzemju suga” ir svešzemju suga, par kuru ir konstatēts, ka tās introdukcija vai izplatīšanās apdraud vai kaitīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību un attiecīgos ekosistēmu pakalpojumus;

3) “invazīva svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai” ir invazīva svešzemju suga, kuras kaitīgā ietekme, ievērojot 4. panta 3. punktu, tiek uzskatīta par tādu, kuras novēršanai vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī;

4) “invazīva svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij” ir invazīva svešzemju suga (izņemot invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai), attiecībā uz kuru dalībvalsts, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, uzskata, ka tās atbrīvošanas un izplatīšanās kaitīgā ietekme, pat ja tā nav pilnībā skaidra, ir būtiska minētās valsts teritorijā vai tās daļā un prasa rīcību attiecīgās dalībvalsts līmenī;

5) “bioloģiskā daudzveidība” ir dzīvo organismu dažādība visās vidēs, to skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tie ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, sugu daudzveidību un ekosistēmu daudzveidību;

6) “ekosistēmu pakalpojumi” ir tiešs vai netiešs ekosistēmu devums cilvēka labklājībai;

7) “introdukcija” ir sugas migrācija ārpus tās dabiskās izplatības teritorijas cilvēku iejaukšanās rezultātā;

8) “pētniecība” ir aprakstošs vai eksperimentāls darbs, ko veic saskaņā ar regulētiem nosacījumiem, lai iegūtu jaunu zinātnisko informāciju vai izstrādātu jaunus produktus, to skaitā invazīvu svešzemju sugu ģenētisko īpašību – izņemot tās īpašības, kas padara sugu par invazīvu, – sākotnēja identifikācija, raksturošana un izdalīšana tikai tiktāl, cik tas ir būtiski, lai veicinātu šo īpašību pavairošanu neinvazīvās sugās;

9) “turēšana ierobežotos apstākļos” ir organisma turēšana slēgtās telpās, no kurām izbēgšana vai izplatīšanās nav iespējama;

10) “ex situ saglabāšana” ir bioloģiskās daudzveidības elementu saglabāšana ārpus to dabiskās dzīvotnes;

11) “izplatības ceļi” ir invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļi un mehānismi;

12) “agrīna noteikšana” ir invazīvas svešzemju sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšana vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies;

13) “izskaušana” ir invazīvas svešzemju sugas populācijas pilnīga un pastāvīga iznīcināšana ar nāvējošiem vai nenāvējošiem līdzekļiem;

14) “populācijas kontrole” ir jebkuras nāvējošas vai nenāvējošas darbības, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz nemērķa sugām un to dzīvotnēm, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku;

15) “ierobežošana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas;

16) “plaši izplatīta” ir invazīva svešzemju suga, kuras populācija ir pārdzīvojusi naturalizācijas posmu, kurā tā kļūst par pašpietiekamu populāciju, un ir izplatījusies, ieņemot lielu daļu no iespējamā areāla, kurā tā spēj izdzīvot un vairoties;

17) “pārvaldība” ir nāvējoša vai nenāvējoša rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz nemērķa sugām un to dzīvotnēm.

a) jaunām invazīvām svešzemju sugām;

b) vai svītrojot sarakstā iekļautās sugas, ja tās vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

a) pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka tās ir svešas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus;

b) pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka esošajos apstākļos vai sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamajos apstākļos tās spēj izveidot dzīvotspējīgu populāciju un izplatīties vidē vienā bioģeogrāfiskajā reģionā, kas kopīgs vairāk nekā divām dalībvalstīm, vai vienā jūras apakšreģionā, izņemot šo dalībvalstu tālākos reģionus;

c) pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir domājams, ka tām ir nozīmīga kaitīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību vai attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un var būt arī kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai ekonomiku;

d) riska novērtējumā, kas veikts, ievērojot 5. panta 1. punktu, ir pierādīts, ka, lai novērstu to introdukciju, naturalizāciju vai izplatīšanos, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī;

e) ir domājams, ka iekļaušana Savienības sarakstā reāli novērsīs, līdz minimumam samazinās vai mīkstinās to kaitīgo ietekmi.

a) sugas nosaukums;

b) riska novērtējums, kas veikts saskaņā ar 5. panta 1. punktu;

c) pierādījumi, ka ir izpildīti šā panta 3. punktā paredzētie kritēriji.

a) kuras vēl nav sastopamas Savienībā vai kuru invāzija ir agrīnā stadijā un kuras, ļoti iespējams, varētu radīt nozīmīgu kaitīgu ietekmi;

b) kuras jau ir naturalizējušās Savienībā un kurām ir visnozīmīgākā kaitīgā ietekme.

a) sugas apraksts, norādot tās taksonomisko identitāti, vēsturi un tās dabisko un iespējamo areālu;

b) sugas reprodukcijas un izplatības modeļu un dinamikas apraksts, to skaitā novērtējums, vai pastāv tādi vides apstākļi, kas nepieciešami tās reprodukcijai un izplatībai;

c) sugu iespējamo apzinātas un neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļu apraksts, to skaitā attiecīgā gadījumā preces, ar kurām suga parasti tiek saistīta;

d) rūpīgs introdukcijas, naturalizēšanās un izplatīšanās riska novērtējums attiecīgajos bioģeogrāfiskos reģionos esošajos apstākļos un sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamos apstākļos;

e) sugas pašreizējās izplatības apraksts, to skaitā tas, vai minētā suga jau atrodas Savienībā vai tās kaimiņvalstīs, un prognoze par tās iespējamo turpmāko izplatīšanos;

f) apraksts par kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, to skaitā uz vietējām sugām, aizsargātām teritorijām, apdraudētām dzīvotnēm, kā arī uz cilvēku veselību, drošību un ekonomiku, ietverot iespējamās turpmākās ietekmes novērtējumu, kurā ņemti vērā pieejamie zinātniskie dati;

g) iespējamo kaitējuma radīto izmaksu novērtējums;

h) apraksts par sugas zināmajiem izmantošanas veidiem un šīs izmantošanas radītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem.