+V PIELIKUMS
|
V PIELIKUMS
V PIELIKUMS
BIODEGVIELAS, BIOLOĢISKO ŠĶIDRO KURINĀMO UN TO FOSILO KURINĀMO KOMPARATORU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU IETEKMES APRĒĶINA NOTEIKUMI
A. TIPISKĀS UN STANDARTVĒRTĪBAS BIODEGVIELĀM, JA TĀS RAŽOTAS, ZEMES PLATĪBAS IZMANTOJUMA MAIŅAI NERADOT OGLEKĻA EMISIJU IZMAIŅAS
|
Biodegvielas ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība
|
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
67 %
|
59 %
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
77 %
|
73 %
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*))
|
73 %
|
68 %
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*))
|
79 %
|
76 %
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*))
|
58 %
|
47 %
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*))
|
71 %
|
64 %
|
|
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
48 %
|
40 %
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*))
|
55 %
|
48 %
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*))
|
40 %
|
28 %
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*))
|
69 %
|
68 %
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
47 %
|
38 %
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*))
|
53 %
|
46 %
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*))
|
37 %
|
24 %
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*))
|
67 %
|
67 %
|
|
Cukurniedru etanols
|
70 %
|
70 %
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa etil-terc-butilēterī (ETBE)
|
Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa terc-amiletilēterī (TAEE)
|
Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
52 %
|
47 %
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
57 %
|
52 %
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
55 %
|
50 %
|
|
▼C1
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs nostādināšanas dīķis)
|
33 %
|
20 %
|
|
▼B
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
51 %
|
45 %
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
88 %
|
84 %
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (**)
|
84 %
|
78 %
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
51 %
|
47 %
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
58 %
|
54 %
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
55 %
|
51 %
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
34 %
|
22 %
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
53 %
|
49 %
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
87 %
|
83 %
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (**)
|
83 %
|
77 %
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
59 %
|
57 %
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
65 %
|
64 %
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
63 %
|
61 %
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
40 %
|
30 %
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
59 %
|
57 %
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
98 %
|
98 %
|
|
(*) Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
(**) Attiecas vienīgi uz biodegvielu, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (1), attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
(1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
|
B. APLĒSTĀS TIPISKĀS UN STANDARTVĒRTĪBAS BIODEGVIELĀM, KAS 2016. GADĀ NEBIJA PIEEJAMAS TIRGŪ VAI BIJA PIEEJAMAS TIRGŪ TIKAI NELIELĀ DAUDZUMĀ UN KAS RAŽOTAS, ZEMES IZMANTOJUMA MAIŅAI NERADOT OGLEKĻA EMISIJAS IZMAIŅAS
|
Biodegvielas ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – tipiskā vērtība
|
Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums – standartvērtība
|
|
Kviešu salmu etanols
|
85 %
|
83 %
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
83 %
|
83 %
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
82 %
|
82 %
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
83 %
|
83 %
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
82 %
|
82 %
|
|
▼C1
|
|
No koksnes atkritumiem iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
84 %
|
84 %
|
|
▼B
|
|
No audzētās koksnes iegūts dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
83 %
|
83 %
|
|
▼C1
|
|
No koksnes atkritumiem iegūts metanols atsevišķā ražotnē
|
84 %
|
84 %
|
|
▼B
|
|
No audzētās koksnes iegūts metanols atsevišķā ražotnē
|
83 %
|
83 %
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
89 %
|
89 %
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
89 %
|
89 %
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
89 %
|
89 %
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
89 %
|
89 %
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa metil-terc-butilēterī (MTBE)
|
Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam
|
C. METODIKA
1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no transporta degvielu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķina šādi:
a)
siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, ražojot un izmantojot biodegvielas, aprēķina šādi:
E = eec + el + ep + etd + eu – esca – eccs – eccr,
kur:
|
E
|
=
|
kopējās degvielas emisijas;
|
|
eec
|
=
|
izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;
|
|
el
|
=
|
gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņas ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumam;
|
|
ep
|
=
|
pārstrādes emisijas;
|
|
etd
|
=
|
transportēšanas un realizācijas emisijas;
|
|
eu
|
=
|
degvielas izmantošanas emisijas;
|
|
esca
|
=
|
emisiju ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotām lauksaimniecības metodēm;
|
|
eccs
|
=
|
emisiju ietaupījums, ko nodrošina CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana; un
|
|
eccr
|
=
|
emisiju ietaupījums, ko nodrošina CO2 uztveršana un aizstāšana
|
Iekārtu un aprīkojuma ražošanā radītās emisijas neņem vērā.
b)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas no bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķina tāpat kā attiecībā uz biodegvielām (E), bet papildinot formulu, lai ietvertu enerģijas pārveidi par saražoto elektroenerģiju un/vai siltumu un aukstumu:
i)
energoiekārtām, kas ražo tikai siltumu:
ii)
energoiekārtām, kas ražo tikai elektroenerģiju:
kur:
|
ECh,el
|
=
|
kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas no gala energoprecēm;
|
|
E
|
=
|
bioloģisko šķidro kurināmo kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides;
|
|
ηel
|
=
|
elektriskais lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
|
|
ηh
|
=
|
siltuma lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
|
iii)
elektroenerģijai vai mehāniskajai enerģijai, ko ražo energoiekārtās, kas ražo lietderīgo siltumu kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju:
iv)
lietderīgajam siltumam, ko ražo energoiekārtās, kas ražo siltumu kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju:
kur:
|
ECh,el
|
=
|
kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas no gala energoprecēm;
|
|
E
|
=
|
bioloģisko šķidro kurināmo kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides;
|
|
ηel
|
=
|
elektriskais lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
|
|
ηh
|
=
|
siltuma lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu;
|
|
Cel
|
=
|
elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa pielīdzināta 100 % (Cel = 1);
|
|
Ch
|
=
|
Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumā).
|
Karno cikla lietderības koeficientu, Ch, lietderīgajam siltumam pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:
kur:
|
Th
|
=
|
temperatūra, ko mēra kā lietderīgā siltuma absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
|
|
T0
|
=
|
apkārtējā temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 oC);
|
Ja siltuma pārpalikumu eksportē ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 oC (423,15 kelvini), Ch var alternatīvi definēt šādi:
|
Ch
|
=
|
Karno cikla lietderības koeficients siltumam pie 150 oC (423,15 kelvini), kas ir 0,3546.
|
Minētā aprēķina vajadzībām piemēro šādas definīcijas:
a)
“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
b)
“lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu pēc siltuma siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;
c)
“ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltuma vai aukstuma un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem.
2. Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi:
a)
biodegvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, E, izsaka CO2 ekvivalenta gramos uz kurināmā/degvielas MJ, g CO2eq/MJ;
b)
bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas, EC, izsaka gramos CO2 ekvivalenta uz gala energopreces (siltumenerģija vai elektroenerģija) g CO2eq /MJ.
Ja siltumu un aukstumu iegūst koģenerācijas procesā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju (kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā), neatkarīgi no tā, vai siltumu faktiski izmanto siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām (
32
).
Ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas eec izsaka gramos CO2eq ekvivalenta uz tonnu sausu izejvielu, pārveidošanu uz gramiem CO2 ekvivalenta uz kurināmā/degvielas MJ, g CO2eq /MJ, veic šādi (
33
):
kur:
Emisijas uz tonnu sausu izejvielu aprēķina šādi:
3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu no biodegvielām un bioloģiskā šķidrā kurināmā aprēķina šādi:
a)
biodegvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums:
IETAUPĪJUMS = (EF(t) – EB)/EF(t),
kur:
|
EB
|
=
|
biodegvielas kopējās emisijas; un
|
|
EF(t)
|
=
|
kopējās emisijas, ko rada fosilās degvielas komparators transportam.
|
b)
siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums, ko nodrošina siltuma, aukstuma un elektroenerģijas ražošana no bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem:
IETAUPĪJUMS = (ECF(h&c,el,) – ECB(h&c,el)/ECF(h&c,el),
kur:
|
ECB(h&c,el)
|
=
|
siltuma vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas; un
|
|
ECF(h&c,el)
|
=
|
kopējās emisijas, ko rada fosilās degvielas komparatora lietderīgajam siltumam vai elektroenerģijai kopējās emisijas.
|
4. Šā pielikuma 1. punkta vajadzībām ņem vērā šādas siltumnīcefekta gāzes: CO2, N2O un CH4. CO2 ekvivalences aprēķināšanai minētajām gāzēm piešķir šādus koeficientus:
|
CO2
|
:
|
1
|
|
N2O
|
:
|
298
|
|
CH4
|
:
|
25
|
5. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās, eec, ietver emisijas, ko rada pats ieguves, novākšanas vai audzēšanas process; emisijas, ko rada izejvielu savākšana, žāvēšana un uzglabāšana; emisijas no atkritumiem un noplūdēm; un ieguvē vai audzēšanā izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas. Izejvielu audzēšanā uztverto CO2 neietver. Faktisko vērtību vietā lauksaimniecības biomasas audzēšanas radīto emisiju prognozēšanai drīkst izmantot reģionālās vidējās vērtības attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas šīs direktīvas 31. panta 4. punktā minētajos ziņojumos, vai šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju dezagregētajām standartvērtībām. Ja minētajos ziņojumos nav vajadzīgās informācijas, tad kā alternatīvu faktisko vērtību izmantošanai drīkst aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot, piemēram, datus par kādu saimniecību grupu, veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki.
▼M2
6. Veicot 1. punkta a) apakšpunktā minētos aprēķinus, siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, ko nodrošina labāka lauksaimniecības pārvaldība, esca, piemēram, pāreja uz mazāku augsnes apstrādi vai atteikšanās no tās, uzlaboti kultūraugi un uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlieku apsaimniekošanu, un organisko augsnes ielabotāju piemēram, komposts un kūtsmēslu fermentācijas digestāts izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja nav riska, ka tai būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Turklāt sniedz pārliecinošus un verificējamus pierādījumus, ka oglekļa daudzums augsnē ir palielinājies vai ka ir paredzams, ka tas būs palielinājies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, tomēr ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šādas prakses rezultātā plašāk tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi un herbicīdi (
34
).
▼B
7. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minēto emisiju aprēķināšanai piemēro šādu noteikumu:
el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB
(
35
)
kur:
|
el
|
=
|
zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) uz biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienību (megadžouli)). “Aramzeme” (1) un “ilggadīgie stādījumi” (2) tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;
|
|
CSR
|
=
|
ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves (izmanto vēlāko datumu);
|
|
CSA
|
=
|
ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja ogleklis uzkrājas ilgāk par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;
|
|
P
|
=
|
kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadā) un
|
|
eB
|
=
|
bonuss 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
|
(1)
Aramzeme saskaņā ar IPCC definīciju.
(2)
Ilggadīgi stādījumi ir daudzgadīgi kultūraugi, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.
|
8. Bonusu 29 g CO2eq/MJ piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme:
a)
2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām, un
b)
ir stipri degradēta zeme, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā.
Bonusu 29 g CO2eq/MJ piemēro līdz 20 gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājuma pieaugums, kā arī b) punktā norādītajā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās.
9. “Stipri degradēta zeme” ir zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai arī kurā ir īpaši maz organisko vielu, un kas ir spēcīgi erodēta;
10. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata pamatnostādnes, kā aprēķināt oglekļa uzkrājumu zemē (
36
), izmantojot 2006. gada IPCC Pamatnostādnes par valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sarakstiem (4. sējums) un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (
37
). Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes, tās izmanto par pamatu, lai šīs direktīvas vajadzībām aprēķinātu oglekļa krājumus zemē.
11. Pārstrādes emisijās, ep, ietver emisijas no pašas pārstrādes; emisijas no atkritumiem un noplūdēm; un pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītās emisijas, tostarp CO2 emisijas, kuras atbilst fosilo ievadīto produktu oglekļa saturam neatkarīgi no tā, vai tas procesa laikā faktiski sadeg vai nē.
Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir vienāda ar elektroenerģijas ražošanas un realizācijas emisiju vidējo intensitāti konkrētajā reģionā. Atkāpjoties no šā noteikuma, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkst izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas daudzumu.
Pārstrādes emisijas vajadzības gadījumā ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas.
12. Transportēšanas un sadales emisijās, etd, iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas emisijas. Šis punkts neietver transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar 5. punktu.
13. Pieņem, ka izmantotā kurināmā/degvielas emisijas, eu, biodegvielai un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir nulle.
Siltumnīcefekta gāzu, kuras nav CO2 (N2O un CH4), emisijas no izmantotā kurināmā/degvielas bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ietver eu koeficientā.
14. CO2 uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisiju ietaupījums, eccs, kas nav ņemts vērā ep, ir tikai ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu novērstās emisijas, kas tieši saistītas ar kurināmā/degvielas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi un realizāciju, ja to uzglabā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/31/EK (
38
).
▼M2
15. CO2 uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aizttaupījums, eccr, ir tieši saistīts ar to biodegvielu vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir tikai tās emisijas, kas novērstas, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto, lai komerciālo produktu un pakalpojumu ražošanā pirms 2036. gada 1. janvāra aizstātu no fosilā kurināmā/degvielas radītu CO2.
▼B
16. Ja koģenerācijas bloks, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, saražo elektroenerģijas pārprodukciju un/vai lietderīgā siltuma pārprodukciju, siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumu saskaņā ar siltuma temperatūru (kas atspoguļo siltuma lietderīgumu (lietderību)). Lietderīgā siltuma daļu iegūst tā enerģijas saturu pareizinot ar Karno cikla lietderības koeficientu, Ch, aprēķinot šādi:
kur:
|
Th
|
=
|
temperatūra, ko mēra kā lietderīgā siltuma absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā;
|
|
T0
|
=
|
apkārtējā temperatūra, noteikta kā 273,15 kelvini (0 oC)
|
Ja siltuma pārpalikumu eksportē ēku siltumapgādei temperatūrā, kas ir zemāka par 150 oC (423,15 kelvini), Ch var alternatīvi definēt šādi:
|
Ch
|
=
|
Karno cikla lietderības koeficients siltumam pie 150 °C (423,15 kelvini), kas ir 0,3546
|
Minētā aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta attiecīgi kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.
Minētā aprēķina vajadzībām piemēro šādas definīcijas:
a)
“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
b)
“lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu pēc siltumenerģijas, siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām;
c)
“ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltuma vai aukstuma un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem.
17. Ja kurināmā/degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo/degvielu, kurai aprēķina emisijas, gan vienu vai vairākus citus produktus (blakusproduktus), tad kurināmā/degvielas vai tā(s) starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturam (ja blakusprodukti nav elektroenerģija un siltums, tas atkarīgs no zemākās siltumspējas). Lietderīgā siltuma pārprodukcijas vai elektroenerģijas pārprodukcijas siltumnīcefekta gāzu intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu intensitāte siltumam vai elektroenerģijai, ko piegādā kurināmā/degvielas ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta intensitāti visiem ievadītajiem produktiem un emisijām, tostarp izejvielām un CH4 un N2O emisijām, kas tiek ievadītas un izvadītas no koģenerācijas iekārtas, katla vai citas ierīces, kas piegādā siltumu vai elektroenerģiju kurināmā/degvielas ražošanas procesam. Elektroenerģijas un siltumenerģijas koģenerācijas gadījumā aprēķinus veic saskaņā ar 16. punktu.
▼M2
18. Šīs pielikuma daļas 17. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisijas sadala šādi: eec + el + esca + tās ep, etd, eccs un eccr daļas, kas rodas līdz blakusprodukta ražošanas procesa posmam (to ieskaitot). Ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem aprites cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļu, kas kurināmā/degvielas starpproduktam piešķirta pēdējā šādā posmā. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumā minētajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas 17. punkts.
Šo aprēķinu vajadzībām pieņem, ka negatīva enerģijas satura blakusproduktiem enerģijas saturs ir vienāds ar nulli.
Parasti atkritumiem un atliekām, ieskaitot visus atkritumus un atliekas, kas iekļautas IX pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tos pirms pārveidošanas galaproduktā pārstrādā starpproduktos, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanas procesam ir nulle.
Ja biomasas kurināmo/degvielu ražo rafinētavās, kuras nav pārstrādes stacijas apvienojumā ar katliem vai koģenerācijas blokiem, kas pārstrādes stacijai nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju, tad vieta, kur veic analīzes 17. punktā minētajiem aprēķiniem, ir rafinētava.
▼B
19. Biodegvielas – 3. punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EF(t) ir 94 g CO2eq/MJ.
Elektroenerģijas ražošanai izmantotajiem bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem – 3. punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparatora ECF(e) vērtība ir 183 g CO2eq/MJ.
Lietderīgā siltuma ražošanai, kā arī aukstuma un/vai siltuma ražošanai izmantotie bioloģiskie šķidrie kurināmie – 3. punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators ECF(h&c) ir 80 g CO2eq/MJ.
D. DEZAGREGĒTĀS STANDARTVĒRTĪBAS BIODEGVIELĀM UN BIOLOĢISKAJIEM ŠĶIDRAJIEM KURINĀMAJIEM
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz audzēšanu: “eec
” kā noteikts šā pielikuma C daļā, tostarp augsnes N2O emisijas
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols
|
9,6
|
9,6
|
|
Kukurūzas etanols
|
25,5
|
25,5
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols
|
27,0
|
27,0
|
|
Cukurniedru etanols
|
17,1
|
17,1
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE
|
Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE
|
Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
32,0
|
32,0
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
26,1
|
26,1
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
21,2
|
21,2
|
|
▼C1
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela
|
26,0
|
26,0
|
|
▼B
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
0
|
0
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*1)
|
0
|
0
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
33,4
|
33,4
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
26,9
|
26,9
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
22,1
|
22,1
|
|
▼C1
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa
|
27,3
|
27,3
|
|
▼B
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*1)
|
0
|
0
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
33,4
|
33,4
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
27,2
|
27,2
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
22,2
|
22,2
|
|
Tīra palmu eļļa
|
27,1
|
27,1
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
(*1)
Attiecas vienīgi uz biodegvielu, kas ražota no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz audzēšanu: “eec
” – tikai augsnes N2O emisijām (tās jau ir ietvertas audzēšanas emisiju dezagregētajās vērtībās tabulā “eec
”)
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols
|
4,9
|
4,9
|
|
Kukurūzas etanols
|
13,7
|
13,7
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols
|
14,1
|
14,1
|
|
Cukurniedru etanols
|
2,1
|
2,1
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
17,6
|
17,6
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
12,2
|
12,2
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
13,4
|
13,4
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela
|
16,5
|
16,5
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
0
|
0
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*1)
|
0
|
0
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
18,0
|
18,0
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
12,5
|
12,5
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
13,7
|
13,7
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa
|
16,9
|
16,9
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*1)
|
0
|
0
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
17,6
|
17,6
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
12,2
|
12,2
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
13,4
|
13,4
|
|
Tīra palmu eļļa
|
16,5
|
16,5
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
(*1)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz pārstrādi: “ep
” kā noteikts šā pielikuma C daļā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
18,8
|
26,3
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
9,7
|
13,6
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
13,2
|
18,5
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
7,6
|
10,6
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
27,4
|
38,3
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
15,7
|
22,0
|
|
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
20,8
|
29,1
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
14,8
|
20,8
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
28,6
|
40,1
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
1,8
|
2,6
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
21,0
|
29,3
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
15,1
|
21,1
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
30,3
|
42,5
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
1,5
|
2,2
|
|
Cukurniedru etanols
|
1,3
|
1,8
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
11,7
|
16,3
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
11,8
|
16,5
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
12,1
|
16,9
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs efluenta nostādīšanas dīķis)
|
30,4
|
42,6
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
13,2
|
18,5
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
9,3
|
13,0
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*2)
|
13,6
|
19,1
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
10,7
|
15,0
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
10,5
|
14,7
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
10,9
|
15,2
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
27,8
|
38,9
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
9,7
|
13,6
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
10,2
|
14,3
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*2)
|
14,5
|
20,3
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
3,7
|
5,2
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
3,8
|
5,4
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
4,2
|
5,9
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
22,6
|
31,7
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
4,7
|
6,5
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0,6
|
0,8
|
(*1)
Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
(*2)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Dezagregētās standartvērtības tikai attiecībā uz eļļas ieguvi (tās jau ir ietvertas pārstrādes emisiju dezagregētajās vērtībās “ep
” tabulā)
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
3,0
|
4,2
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
2,9
|
4,0
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
3,2
|
4,4
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
20,9
|
29,2
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
3,7
|
5,1
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
0
|
0
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*1)
|
4,3
|
6,1
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
3,1
|
4,4
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
3,0
|
4,1
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
3,3
|
4,6
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
21,9
|
30,7
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
3,8
|
5,4
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*1)
|
4,3
|
6,0
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
3,1
|
4,4
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
3,0
|
4,2
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
3,4
|
4,7
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
21,8
|
30,5
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
3,8
|
5,3
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0
|
0
|
(*1)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz transportēšanu un realizāciju: “etd
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
2,3
|
2,3
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
2,3
|
2,3
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
2,3
|
2,3
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
2,3
|
2,3
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
2,3
|
2,3
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
2,3
|
2,3
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
2,2
|
2,2
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
2,2
|
2,2
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
2,2
|
2,2
|
|
Cukurniedru etanols
|
9,7
|
9,7
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
1,8
|
1,8
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
2,1
|
2,1
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
8,9
|
8,9
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
6,9
|
6,9
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
6,9
|
6,9
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
1,9
|
1,9
|
|
▼C1
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*2)
|
1,6
|
1,6
|
|
▼B
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
1,7
|
1,7
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
2,0
|
2,0
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
9,2
|
9,2
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
7,0
|
7,0
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
7,0
|
7,0
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
1,7
|
1,7
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*2)
|
1,5
|
1,5
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
1,4
|
1,4
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
1,7
|
1,7
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
8,8
|
8,8
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
6,7
|
6,7
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
6,7
|
6,7
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
1,4
|
1,4
|
(*1)
Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
(*2)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Dezagregētās standartvērtības tikai attiecībā uz gala degvielas/kurināmā transportēšanu un realizāciju. Šīs vērtības jau ir iekļautas tabulā “transportēšanas un realizācijas emisijas etd
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā, bet turpmāk minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz kultūraugu vai eļļas transportu).
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
1,6
|
1,6
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
1,6
|
1,6
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
1,6
|
1,6
|
|
Cukurniedru etanols
|
6,0
|
6,0
|
|
No atjaunojama etanola saražotais etil-terc-butilēteris (ETBE)
|
Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
|
|
No atjaunojama etanola saražotais terc-amiletilēteris (TAEE)
|
Tiks uzskatītas par līdzvērtīgām etanola ražošanas paņēmiena emisijām
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
1,3
|
1,3
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
1,3
|
1,3
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
1,3
|
1,3
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
1,3
|
1,3
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
1,3
|
1,3
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
1,3
|
1,3
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*2)
|
1,3
|
1,3
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
1,2
|
1,2
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*2)
|
1,2
|
1,2
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
0,8
|
0,8
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
0,8
|
0,8
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
0,8
|
0,8
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
0,8
|
0,8
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
0,8
|
0,8
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
0,8
|
0,8
|
(*1)
Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
(*2)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
Audzēšanai, pārstrādei, transportēšanai un realizācijai kopā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
30,7
|
38,2
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
21,6
|
25,5
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
25,1
|
30,4
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
19,5
|
22,5
|
|
Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
39,3
|
50,2
|
|
Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
27,6
|
33,9
|
|
Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
48,5
|
56,8
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
42,5
|
48,5
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
56,3
|
67,8
|
|
Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
29,5
|
30,3
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)
|
50,2
|
58,5
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze (*1))
|
44,3
|
50,3
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts (*1))
|
59,5
|
71,7
|
|
Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi (*1))
|
30,7
|
31,4
|
|
Cukurniedru etanols
|
28,1
|
28,6
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE
|
Tādas pašas kā etanola ražošanas paņēmienam
|
|
Rapšu sēklu biodīzeļdegviela
|
45,5
|
50,1
|
|
Saulespuķu biodīzeļdegviela
|
40,0
|
44,7
|
|
Sojas pupu biodīzeļdegviela
|
42,2
|
47,0
|
|
▼C1
|
|
Palmu eļļas biodīzeļdegviela (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
63,3
|
75,5
|
|
Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
46,1
|
51,4
|
|
▼B
|
|
Lietotas cepamās eļļas biodīzeļdegviela
|
11,2
|
14,9
|
|
▼C1
|
|
Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela (*2)
|
15,2
|
20,7
|
|
▼B
|
|
Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa
|
45,8
|
50,1
|
|
Hidrogenēta saulespuķu eļļa
|
39,4
|
43,6
|
|
Hidrogenēta sojas pupu eļļa
|
42,2
|
46,5
|
|
▼C1
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
62,1
|
73,2
|
|
Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
44,0
|
47,9
|
|
▼B
|
|
Hidrogenēta eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
11,9
|
16,0
|
|
Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem (*2)
|
16,0
|
21,8
|
|
Tīra rapšu sēklu eļļa
|
38,5
|
40,0
|
|
Tīra saulespuķu eļļa
|
32,7
|
34,3
|
|
Tīra sojas pupu eļļa
|
35,2
|
36,9
|
|
▼C1
|
|
Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta nostādināšanas dīķis)
|
56,4
|
65,5
|
|
Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē)
|
38,5
|
40,3
|
|
▼B
|
|
Tīra eļļa no lietotas cepamās eļļas
|
2,0
|
2,2
|
(*1)
Standartvērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja visu procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.
(*2)
Piezīme: attiecas vienīgi uz biodegvielām, kas ražotas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri iekļauti 1. un 2. izejmateriālu kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, attiecībā uz ko emisijas saistībā ar higienizāciju, kas ir tauku kausēšanas daļa, netiek ņemtas vērā.
|
E. TO NĀKOTNES BIODEGVIELU UN BIOLOĢISKO ŠĶIDRO KURINĀMO PROGNOZĒTĀS DEZAGREGĒTĀS STANDARTVĒRTĪBAS, KAS 2016. GADĀ NEBIJA PIEEJAMAS TIRGŪ VAI BIJA PIEEJAMAS TIRGŪ TIKAI NELIELĀ DAUDZUMĀ
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz audzēšanu: “eec
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā, tostarp N2O emisijas (tostarp atkritumu vai audzētās koksnes smalcināšana)
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
1,8
|
1,8
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
3,3
|
3,3
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
8,2
|
8,2
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
3,3
|
3,3
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
8,2
|
8,2
|
|
▼B
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
3,1
|
3,1
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
7,6
|
7,6
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
3,1
|
3,1
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
7,6
|
7,6
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,5
|
2,5
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,5
|
2,5
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,5
|
2,5
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,5
|
2,5
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz augsnes N2O emisijām (kas iekļautas audzēšanas emisiju dezagregētajās noklusējuma vērtībās “eec
” tabulā)
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
0
|
0
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
4,4
|
4,4
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
4,4
|
4,4
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
4,1
|
4,1
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
4,1
|
4,1
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz pārstrādi: “ep
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
4,8
|
6,8
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
0,1
|
0,1
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
0,1
|
0,1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
0,1
|
0,1
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
0,1
|
0,1
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
0
|
0
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
0
|
0
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
Dezagregētās standartvērtības attiecībā uz transportēšanu un realizāciju: “etd
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
7,1
|
7,1
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
12,2
|
12,2
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
8,4
|
8,4
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
12,2
|
12,2
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
8,4
|
8,4
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
12,1
|
12,1
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
8,6
|
8,6
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
12,1
|
12,1
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
8,6
|
8,6
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
7,7
|
7,7
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
7,9
|
7,9
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
7,7
|
7,7
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
7,9
|
7,9
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
Dezagregētās standartvērtības tikai attiecībā uz gala degvielas/kurināmā transportēšanu un realizāciju. Šīs vērtības jau ir iekļautas tabulā “transportēšanas un realizācijas emisijas etd
”, kā noteikts šā pielikuma C daļā, bet turpmāk minētās vērtības ir noderīgas, ja ekonomikas dalībnieks vēlas deklarēt faktiskās transportēšanas emisijas tikai attiecībā uz izejvielu transportu).
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
1,6
|
1,6
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
1,2
|
1,2
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
1,2
|
1,2
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
1,2
|
1,2
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
1,2
|
1,2
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
2,0
|
2,0
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
2,0
|
2,0
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
2,0
|
2,0
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
2,0
|
2,0
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,0
|
2,0
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,0
|
2,0
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,0
|
2,0
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
2,0
|
2,0
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
Audzēšanai, pārstrādei, transportēšanai un realizācijai kopā
|
Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – tipiskā vērtība
(g CO2eq/MJ)
|
Siltumnīcefekta gāzu emisijas – standartvērtība
(g CO2eq/MJ)
|
|
Kviešu salmu etanols
|
13,7
|
15,7
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
15,6
|
15,6
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša dīzeļdegviela atsevišķā ražotnē
|
16,7
|
16,7
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
15,6
|
15,6
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes Fišera-Tropša benzīns atsevišķā ražotnē
|
16,7
|
16,7
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
15,2
|
15,2
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) atsevišķā ražotnē
|
16,2
|
16,2
|
|
▼C1
|
|
Koksnes atkritumu metanols atsevišķā ražotnē
|
15,2
|
15,2
|
|
▼B
|
|
Audzētās koksnes metanols atsevišķā ražotnē
|
16,2
|
16,2
|
|
Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
10,2
|
10,2
|
|
Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
10,4
|
10,4
|
|
Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
10,2
|
10,2
|
|
Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas
|
10,4
|
10,4
|
|
Atjaunojamo energoresursu daļa MTBE
|
Tādas pašas kā metanola ražošanas paņēmienam
|
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 16.07.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32018L2001
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|