|
+II PIELIKUMS |
II PIELIKUMS
II PIELIKUMS OGLEKĻA PĒDA 1. Darbības joma Šajā pielikumā ir aprakstīti oglekļa pēdas aprēķina pamatelementi. Oglekļa pēdas aprēķināšanas un verifikācijas metodika, kas jāparedz ar deleģēto aktu, ko pieņem, ievērojot 7. pantu, balstās uz šajā pielikumā iekļautajiem būtiskajiem elementiem, atbilst Komisijas produktu vidiskās pēdas (PEF) metodes jaunākajai redakcijai un attiecīgajiem produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumiem (PEFCR) un atspoguļo starptautiskos nolīgumus un aprites cikla novērtēšanas jomā panākto tehnisko/zinātnisko progresu. Aprites cikla oglekļa pēdas aprēķina pamatā ir materiālu komplekts, enerģija un palīgmateriāli, ko konkrētā ražotnē izmanto, lai saražotu konkrētu baterijas modeli. Tā kā elektroniskie komponenti, piemēram, baterijas pārvaldības vienības un drošuma vienības un katodmateriāli var kļūt par galveno bateriju oglekļa pēdas avotu, tos precīzi identificē. 2. Definīcijas Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:
a)
“darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (LCI) modelēšanā, saskaņā ar kuru procesa ķēžu agregētos LCI rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto oglekļa pēdu;
b)
“materiālu komplekts” ir saraksts, kurā uzskaitīti izejmateriāli, montāžas mezgli, starpmezgli, apakškomponenti un detaļas, kā arī katra minētā elementa daudzums, kas vajadzīgs, lai izgatavotu bateriju;
c)
“uzņēmumam specifiski dati” ir dati, kuri tieši izmērīti vai savākti vienā vai vairākos objektos (vietai specifiski dati) un kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām; šādus datus dēvē arī par “primārajiem datiem”;
d)
“funkcionāla vienība” ir vērtējamās baterijas nodrošināto funkciju, sniegto pakalpojumu, vai abu, kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;
e)
“aprites cikls” ir produkta sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejmateriālu ieguves vai ģenerēšanas no dabas resursiem līdz galīgai likvidēšanai (ISO 14040:2006 vai līdzvērtīgs standarts);
f)
“aprites cikla inventarizācijas pārskats (LCI)” ir elementārplūsmu, atkritumu plūsmu un produkta plūsmu apmaiņas kombinētais kopums LCI datu kopā;
g)
“aprites cikla inventarizācijas pārskata (LCI) datu kopa” ir dokuments vai datne ar informāciju par konkrēta produkta vai cita references elementa (piemēram, objekta vai procesa) aprites ciklu, kas varētu ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu, kā arī vienības procesu datu kopu, daļēji agregētu vai agregētu datu kopu;
h)
“references plūsma” ir tādu procesu izlaides mērs konkrētā produkta sistēmā, kāda vajadzīga, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar funkcionālo vienību (pamatojoties uz ISO 14040:2006 vai līdzvērtīgu standartu);
i)
“sekundārie dati” ir dati, kas nav tieši iegūti vai izmērīti konkrētā procesā uzņēmuma piegādes ķēdē vai ko aplēsis minētais uzņēmums, bet kas iegūti no trešās personas LCI datubāzes vai citiem avotiem; šādi dati ietver nozares vidējos datus, piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām, kā arī literatūras pētījumus, inženiertehniskos pētījumus un patentus, un to pamatā var būt arī finanšu dati, un var ietvert arī aizstājdatus un citus vispārīgus datus; un ietver primāros datus, kuriem veic horizontālu agregēšanu;
j)
“sistēmas robežas” ir aspekti, kas iekļauti aprites cikla posmos vai izslēgti no tā. Turklāt saskaņotie noteikumi bateriju oglekļa pēdas aprēķināšanai ietver jebkādas papildu definīcijas, kas vajadzīgas to interpretācijai. 3. Funkcionālā vienība un references plūsma Funkcionālo vienību definē kā vienu kilovatstundu (kWh) no kopējās enerģijas, ko baterijas sistēma piegādājusi visā baterijas ekspluatācijas mūžā (mēra kWh). Kopējo enerģiju iegūst no ciklu skaita, kas reizināts ar katrā ciklā padotās enerģijas daudzumu. References plūsma ir baterijas svars, kas vajadzīgs, lai izpildītu konkrētu funkciju, un to mēra kilogramos baterijas uz kWh no kopējās enerģijas, ko baterija nodrošinājusi visā tās darbmūžā. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret šo references plūsmu. Atkāpjoties no pirmās daļas, rezerves baterijām, kuru primārā funkcija ir nodrošināt enerģijas padeves nepārtrauktību, funkcionālā vienība ir definēta kā spēja nodrošināt rezerves enerģijas padevi vienas kilovatminūtes (kWmin) apmērā jebkurā brīdī baterijas darbmūža laikā. Attiecīgi rezerves bateriju references plūsma ir baterijas svars, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkciju, un to mēra kilogramos baterijas uz kWmin no rezerves enerģijas padeves spējas, dalot ar baterijas darbmūžu gados. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko rezerves bateriju izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret minēto references plūsmu. Izņēmuma gadījumos, piemēram, attiecībā uz baterijām, kas paredzētas hibrīda transportlīdzekļiem, kuri nav uzlādējami no elektrotīkla, metodikā var būt definēta citāda funkcionālā vienība. 4. Sistēmas robežas Sistēmas robežās iekļauj šādus aprites cikla posmus un tajos iesaistītus procesus.
No sistēmas robežas izslēdz šādus aprites cikla posmos iesaistītos procesus:
—
bateriju montāžas un pārstrādes iekārtu ražošana, jo aprēķināts, ka oglekļa pēdas ietekme uz mobilām ierīcēm paredzētu atkārtoti uzlādējamu bateriju ar lielu īpatenerģiju ir nenozīmīga,
—
bateriju montāžas process, izmantojot oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja (OEM) sistēmas komponentus; šis process lielākoties atbilst mehāniskai montāžai, un tas ietilpst OEM aprīkojumā vai transportlīdzekļa montāžas līnijā; enerģijas un materiālu patēriņš šajā konkrētajā procesā ir niecīgs, salīdzinājumā ar OEM komponentu ražošanas procesu.
Izmantošanas posmu izslēdz no aprites cikla oglekļa pēdas aprēķiniem, jo to tieši neietekmē izgatavotāji, ja vien netiek pierādīts, ka izvēles, ko bateriju izgatavotāji izdarījuši konstruēšanas posmā, var būtiski atsaukties uz minēto ietekmi. 5. Uzņēmumam specifisko un sekundāro datu kopu izmantošana Ņemot vērā baterijas komponentu lielo skaitu un ražošanas procesu sarežģītību, ekonomikas operators pamatotos gadījumos procesu un komponentu analīzē uzņēmumam specifisko datu izmantošanā aprobežojas tikai ar baterijām specifiskajām daļām. Proti, visi darbības dati, kas saistīti ar baterijas anodu, katodu, elektrolītu, separatoru un elementu korpusu, attiecas uz konkrētu baterijas modeli, ko ražo konkrētā ražotnē. Attiecīgi neizmanto standarta darbības datus. Baterijai specifiskos darbības datus izmanto kopā ar attiecīgajām sekundāro datu kopām, kas atbilst PVP. Tā kā oglekļa pēdas deklarācija attiecas tikai uz noteiktā ražošanas vietā ražotu kādas baterijas modeli, nav atļauts veikt tādu datu paraugošanu, kas savākti no dažādām ražotnēm, kuras ražo to pašu baterijas modeli. Ja tiek mainīts baterijas modeļa ražošanai izmantoto materiālu komplekts vai energoresursu struktūra, minētā baterijas modeļa oglekļa pēda tiek aprēķināta no jauna. Saskaņotie noteikumi, kas jāparedz ar deleģēto aktu, kā minēts 7. panta 1. punktā, ietver šādu aprites cikla posmu detalizētu modelēšanu:
—
izejmateriālu ieguve un priekšapstrāde,
—
ražošana,
—
izplatīšana,
—
pašu elektroenerģijas ražošana,
—
darbmūža beigas.
6. Oglekļa pēdas ietekmes novērtējums Baterijas oglekļa pēdu aprēķina, izmantojot ietekmes kategorijai “klimata pārmaiņas” izstrādāto aprites cikla ietekmes novērtējuma metodi, kas ieteikta Kopīgā pētniecības centra 2019. gada ziņojumā “Priekšlikumi Produkta vidiskās pēdas (PVP) metodes aktualizēšanai”. Rezultātus iesniedz kā raksturotus rezultātus bez normalizācijas un izsvarošanas. Izmantojamo raksturojošo faktoru saraksts ir pieejams dzīves cikla izvērtējuma (DCN) Eiropas platformā. 7. Izlīdzinājumi Izlīdzinājumus aprēķina attiecībā pret bāzlīniju, kas reprezentē hipotētisku scenāriju, kādas būtu bijušas emisijas, ja nebūtu mitigācijas projekta, kurā emisijas tiek izlīdzinātas. Izlīdzinājumus oglekļa pēdas deklarācijā neiekļauj, bet tos var paziņot atsevišķi kā papildu vidisko informāciju un izmantot komunikācijas vajadzībām. 8. Oglekļa pēdas snieguma klases Lai nodrošinātu 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju diferenciāciju tirgū, atkarībā no tā, kāds ir tirgū laisto bateriju oglekļa pēdas deklarāciju vērtību sadalījums, nosaka jēgpilnu skaitu snieguma klašu, no kurām A kategorija ir labākā klase ar viszemāko oglekļa pēdas ietekmi aprites ciklā. Katras snieguma klases sliekšņa un sliekšņu amplitūdas noteikšanas pamatā ir iepriekšējos trīs gados tirgū laisto 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju snieguma sadalījums, sagaidāmie tehnoloģiskie uzlabojumi un citi tehniski faktori. 9. Oglekļa pēdas maksimālie sliekšņi Pamatojoties uz informāciju, kas savākta ar oglekļa pēdas deklarāciju palīdzību, un uz tirgū laisto bateriju modeļu oglekļa pēdas snieguma klašu relatīvo sadalījumu un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību šajā jomā, Komisija nosaka 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju aprites cikla oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, nosakot tos pēc īpaša ietekmes novērtējuma veikšanas sliekšņa vērtību noteikšanai. Nosakot pirmajā daļā minētos aprites cikla oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, Komisija ņem vērā to, kāds ir oglekļa pēdas vērtību relatīvais sadalījums starp tirgū esošajām baterijām, to, kā ir izdevies samazināt Savienības tirgū laisto bateriju oglekļa pēdu, un šo aprites cikla oglekļa pēdas sliekšņu faktisko un potenciālo devumu Savienības mērķu – ilgtspējīgas mobilitātes un klimatneitralitātes līdz 2050. gadam – sasniegšanā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|