4. pants Definīcijas

“gaiss” ir ārtelpu gaiss troposfērā, izņemot darba vietās, kā definēts Padomes Direktīvas 89/654/EEK (19) 2. pantā, kurās piemēro noteikumus par veselības aizsardzību un drošību darba vietā un kuras sabiedrības locekļiem nav regulāri pieejamas;

“gaisa kvalitātes standarti” ir robežvērtības, mērķvērtības, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumi, vidējās ekspozīcijas koncentrācijas mērķi, kritiskie līmeņi, trauksmes sliekšņi, informēšanas sliekšņi un ilgtermiņa mērķi;

“piesārņotājs” ir jebkura gaisā esoša viela, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību vai vidi;

“līmenis” ir piesārņotāja koncentrācija gaisā vai šā piesārņotāja nosēdumi uz virsmas noteiktā laikā;

“kopējie nosēdumi” ir piesārņotāju kopējā masa, kas no atmosfēras nonāk uz virsmām, piemēram, uz augsnes, veģetācijas, ūdenī vai uz ēkām, kādā noteiktā apgabalā konkrētā laikposmā;

“PM10” ir daļiņas, kas iziet caur lieluma ziņā selektīvu sprauslu, kura definēta references metodē PM10 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai (EN 12341) un kuras efektivitātes sliekšņvērtība pie 10 μm aerodinamiskā diametra ir 50 %;

“PM2,5” ir daļiņas, kas iziet caur lieluma ziņā selektīvu sprauslu, kura definēta references metodē PM2,5 paraugu ņemšanai un mērījumu veikšanai (EN 12341) un kuras efektivitātes sliekšņvērtība pie 2,5 μm aerodinamiskā diametra ir 50 %;

“slāpekļa oksīdi” ir tilpumattiecību (ppbv) summa maisījumam, kas sastāv no slāpekļa monoksīda (slāpekļa oksīda) un slāpekļa dioksīda, kura izteikta slāpekļa dioksīda masas koncentrācijas vienībās (μg/m3);

“arsēns”, “kadmijs”, “svins”, “niķelis”, “benz(a)pirēns” ir šo elementu un savienojumu kopējais saturs PM10 frakcijā;

“policikliski aromātiski ogļūdeņraži” ir tādi organiskie savienojumi, ko veido vismaz divi savienoti aromātiskie gredzeni, kuros ir tikai ogleklis un ūdeņradis;

“kopējais gāzveida dzīvsudrabs” ir elementāra dzīvsudraba tvaiki (Hg0) un reaktīvs gāzveida dzīvsudrabs, t. i., ūdenī šķīstoši dzīvsudraba paveidi ar pietiekami augstu tvaika spiedienu, lai tie būtu gāzes stāvoklī;

“gaistošie organiskie savienojumi” (GOS) ir antropogēnas vai biogēnas izcelsmes organiskie savienojumi (izņemot metānu), no kuriem saules gaismā reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var veidoties fotoķīmiski oksidanti;

“ozona prekursori” ir vielas, kuras veicina piezemes ozona veidošanos;

“melnais ogleklis” (BC) ir oglekli saturoši aerosoli, ko mēra ar gaismas absorbciju;

“ultrasmalkas daļiņas” jeb “UFP” ir daļiņas, kam diametrs ir 100 nm vai mazāks, ja UFP mēra kā daļiņu skaita koncentrāciju vienā kubikcentimetrā izmēru diapazonā ar apakšējo robežu 10 nm un izmēru diapazonā bez ierobežojuma augšējai robežai;

“daļiņu oksidatīvais potenciāls” ir mērs, kas raksturo daļiņu spēju oksidēt potenciālās mērķa molekulas;

“zona” ir dalībvalsts teritorijas daļa, ko dalībvalsts noteikusi gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības vajadzībām;

“vidējās ekspozīcijas teritoriālā vienība” ir dalībvalsts teritorijas daļa, kuru dalībvalsts izraudzījusies vidējās ekspozīcijas rādītāja noteikšanai un kura atbilst NUTS 1 vai NUTS 2 reģionam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20), vai divu vai vairāku blakusesošu NUTS 1 vai NUTS 2 reģionu kombinācijai ar noteikumu, ka to kopējais apvienotais lielums ir mazāks par visu minētās dalībvalsts teritoriju un nav lielāks par 85 000 km2;

“aglomerācija” ir konurbācija, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 250 000, vai, ja iedzīvotāju skaits nepārsniedz 250 000, konurbācija, kurā ir konkrēts iedzīvotāju blīvums uz km2, kā noteikusi dalībvalsts;

“novērtēšana” ir jebkuras tādas metodes izmantošana, ko lieto, lai mērītu, aprēķinātu, prognozētu vai aplēstu piesārņojuma līmeni;

“piesārņojuma novērtēšanas slieksnis” ir piesārņojuma līmenis, kurš nosaka novērtēšanas režīmu, kas jāizmanto, lai novērtētu gaisa kvalitāti;

“stacionāri mērījumi” ir paraugu ņemšanas punktos veikti nepārtraukti vai izlases mērījumi, kas veikti konstantās atrašanās vietās vismaz vienu kalendāro gadu, lai noteiktu piesārņotāju līmeņus saskaņā ar attiecīgajiem datu kvalitātes mērķiem;

“indikatīvie mērījumi” ir mērījumi, kas veikti vai nu periodiski kalendārā gada laikā, vai veicot paraugu ņemšanu izlases veidā, lai noteiktu līmeņus saskaņā ar datu kvalitātes mērķiem un kas salīdzinājumā ar stacionāriem mērījumiem atbilst mazāk stingriem datu kvalitātes mērķiem;

“modelēšanas lietotne” ir modelēšanas sistēmas lietotne, proti, modeļu un apakšmodeļu virkne, tostarp visi nepieciešamie ievaddati, un jebkāda pēcapstrāde;

“objektīva aplēse” ir informācija par konkrēta piesārņotāja koncentrāciju vai nosēdumu līmeni, kuru iegūst ekspertu veiktā analīzē un kurā var izmantot statistikas rīkus;

“telpiskā reprezentativitāte” ir novērtēšanas pieeja, saskaņā ar kuru paraugu ņemšanas punktā novērotie gaisa kvalitātes rādītāji ir reprezentatīvi nepārprotami norobežotam ģeogrāfiskajam apgabalam tādā mērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji minētajā apgabalā neatšķiras no paraugu ņemšanas punktā novērotajiem rādītājiem vairāk kā par iepriekš definētu pielaides līmeni;

“gaisa piesārņojuma karstie punkti” ir vietas zonā ar visaugstāko koncentrāciju, kam iedzīvotāji varētu būt tieši vai netieši pakļauti laikposmā, kas ir nozīmīgs attiecībā pret robežvērtību vai mērķvērtību vidējās vērtības aprēķināšanas periodu, tostarp, ja piesārņojuma līmeni spēcīgi ietekmē emisijas no ļoti piesārņojošiem avotiem, piemēram, tuvumā esošiem pārslogotiem un intensīvas satiksmes ceļiem, viena industriāla avota vai industriālas zonas ar daudziem avotiem, ostām, lidostām, intensīvu dzīvojamo ēku apkuri, vai ja šādu ietekmi rada minēto apstākļu kombinācija;

“pilsētas fona teritorijas” ir tādas vietas pilsētas un piepilsētu teritorijās, kurās līmeņi reprezentē pilsētu iedzīvotāju vispārējo eksponētību;

“lauku fona teritorijas” ir tādas vietas lauku teritorijās ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kurās līmeņi reprezentē lauku iedzīvotāju, veģetācijas un dabisko ekosistēmu vispārējo eksponētību;

“monitoringa virsstacija” ir monitoringa stacija pilsētas fona teritorijā vai lauku fona teritorijā, kurā apvienoti vairāki paraugu ņemšanas punkti, ar kuru palīdzību vāc ilgtermiņa datus par vairākiem piesārņotājiem;

“robežvērtība” ir līmenis, kas ir noteikts, balstoties uz zinātnes atziņām, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai uz vidi, un kas ir jāsasniedz konkrētā periodā, un ko pēc sasniegšanas nedrīkst pārsniegt;

“mērķvērtība” ir līmenis, kas noteikts, balstoties uz zinātniskajām atziņām, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, un kas pēc iespējas ir jāsasniedz noteiktā termiņā;

“vidējās ekspozīcijas rādītājs” jeb “AEI” ir vidējais līmenis, kas noteikts, pamatojoties uz mērījumiem pilsētas fona teritorijās visā vidējās ekspozīcijas teritoriālajā vienībā, vai – ja konkrētajā teritoriālajā vienībā nav nevienas pilsētas teritorijas – lauku fona teritorijās, un kas atspoguļo iedzīvotāju eksponētību; to izmanto, lai pārbaudītu, vai konkrētajā teritoriālajā vienībā ir izpildīts vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākums un ir sasniegts vidējās ekspozīcijas koncentrācijas mērķis;

“vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākums” ir tas, cik procentu izteiksmē kādā vidējās ekspozīcijas teritoriālajā vienībā paredz mazināt iedzīvotāju vidējo eksponētību, kas izteikta kā vidējās ekspozīcijas rādītājs, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, un kas jāsasniedz konkrētā termiņā un ko pēc sasniegšanas nedrīkst pārsniegt;

“vidējās ekspozīcijas koncentrācijas mērķis” ir vidējās ekspozīcijas rādītāja līmenis, kas jāsasniedz, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību;

“kritiskais līmenis” ir līmenis, kura pārsniegšana var tieši kaitīgi ietekmēt dažus piesārņojuma saņēmējus, piemēram, kokus, citus augus vai dabiskās ekosistēmas, bet nekaitē cilvēkiem;

“trauksmes slieksnis” ir piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot pat īslaicīga eksponētība rada risku visu iedzīvotāju veselībai un kuru sasniedzot dalībvalstīm jāveic tūlītēji pasākumi;

“informēšanas slieksnis” ir līmenis, kuru pārsniedzot pat īslaicīga eksponētība apdraud īpaši jutīgu iedzīvotāju un mazaizsargātām grupām piederīgu cilvēku veselību un kuru sasniedzot tūlīt pienācīgi jāinformē iedzīvotāji;

“ilgtermiņa mērķis” ir līmenis, kas jāsasniedz ilgākā termiņā (ja vien tas ir iespējams ar samērīgiem pasākumiem), lai nodrošinātu īstenu cilvēka veselības un vides aizsardzību;

“dabisko avotu pienesums” ir piesārņotāju emisijas, ko nav radījušas tiešas vai netiešas cilvēka darbības, tostarp dabas parādības, piemēram, vulkānu izvirdumi, seismiskas aktivitātes, ģeotermiskas aktivitātes, dabas ugunsgrēki, vētras, jūru aerosoli vai sausajos reģionos esošo dabisko daļiņu atkārtota suspensija atmosfērā vai to pārnese;

“gaisa kvalitātes plāns” ir plāns, kurā paredzētas rīcībpolitikas un pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību robežvērtībām, mērķvērtībām vai vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumiem, līdzko minētās vērtības ir pārsniegtas;

“gaisa kvalitātes ceļvedis” ir gaisa kvalitātes plāns, kurš tiek pieņemts pirms robežvērtību un mērķvērtību sasniegšanas termiņa un kurā izklāstītas rīcībpolitikas un pasākumi minēto robežvērtību un mērķvērtību sasniegšanai līdz noteiktajam termiņam;

“īstermiņa rīcības plāns” ir plāns, kurā izklāstīti ārkārtas pasākumi, kas jāveic īstermiņā, lai samazinātu tūlītēju risku vai trauksmes sliekšņu pārsnieguma ilgumu;

“jutīgi iedzīvotāji un mazaizsargātas grupas” ir iedzīvotāju grupas, kuras pastāvīgi vai uz laiku ir jutīgākas vai mazaizsargātākas pret gaisa piesārņojuma ietekmi nekā caurmēra iedzīvotāji, jo pastāv konkrēti apstākļi, kuru dēļ eksponētības radītais veselības ietekmējums ir smagāks, vai kurām ir augstāka jutība vai zemāks izturības slieksnis attiecībā pret ietekmi uz veselību, vai arī kurām ir samazināta spēja sevi aizsargāt;

“attiecīgā sabiedrības daļa” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ietekmē vai var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūras vai kuras ir ieinteresētas attiecīgajās procedūrās, kas saistītas ar 9., 19. vai 20. panta īstenošanu; piemērojot šo definīciju, nevalstiskās organizācijas, kuras veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, uzskata par ieinteresētām personām.