|
+V PIELIKUMS Vidiskā pēda |
V PIELIKUMS Vidiskā pēda
V PIELIKUMS Vidiskā pēda I daļa Definīcijas Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:
a)
“darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (LCI) modelēšanā, kurā procesa ķēžu agregētos LCI rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto vidisko pēdu;
b)
“materiālu komplekts” ir saraksts, kurā uzskaitīti izejmateriāli, montāžas mezgli, starpmezgli, apakškomponenti, detaļas un katra minētā elementa daudzums, kas vajadzīgs, lai izgatavotu pētījuma tvērumā ietilpstošo ražojumu;
c)
“uzņēmumam specifiski dati” jeb “primārie dati” ir dati, kuri tieši izmērīti vai savākti vienā vai vairākos objektos (objektspecifiski dati) un kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām;
d)
“ietekmes novērtējuma metode” ir protokols, ar ko kvantitatīvi izsaka aprites cikla inventarizācijas pārskata datus kā devumu attiecīgās vidiskās ietekmes jomā;
e)
“ietekmes kategorija” ir resursu izmantošanas vai vidiskās ietekmes klase, ar ko ir saistīti aprites cikla inventarizācijas pārskata dati;
f)
“aprites cikls” ir ražojuma sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejmateriālu ieguves vai ģenerēšanas no dabas resursiem līdz galīgai likvidēšanai (ISO 14040:2006);
g)
“aprites cikla inventarizācijas pārskats” jeb “LCI” ir elementārplūsmu, atkritumu plūsmu un ražojuma plūsmu apmaiņas kombinētais kopums LCI datu kopā;
h)
“aprites cikla inventarizācijas pārskata datu kopa” jeb “LCI datu kopa” ir dokuments vai datne ar konkrēta ražojuma vai cita references elementa, piemēram, objekta vai procesa, aprites cikla informāciju, kas ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu, un var būt vienības procesu datu kopa, daļēji apkopa vai apkopota datu kopa;
i)
“sekundārie dati” ir dati, kas nav iegūti konkrētā procesā tā uzņēmuma piegādes ķēdē, kurš veic vidiskās pēdas pētījumu, proti, dati, kurus uzņēmums nav tieši vācis, izmērījis vai aplēsis, bet kuri iegūti no trešās personas LCI datubāzes vai citiem avotiem, tostarp nozares vidējiem datiem – piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām – literatūras pētījumiem, inženiertehniskiem pētījumiem un patentiem, to pamatā var būt arī finanšu dati, un tie var ietvert aizstājdatus un citus vispārīgus datus, un tostarp primāros datus, kuriem veic horizontālu apkopošanu, uzskata par sekundāriem datiem;
j)
“sistēmas robežas” ir aspekti, kas iekļauti aprites cikla pētījumā vai izslēgti no tā. Noteikumi par kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanu ietver jebkādas papildu definīcijas, kas vajadzīgas to interpretācijai. II daļa Darbības joma Šajā pielikumā ir aprakstīti kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas pamatelementi. Konkrētu kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumi ir veidoti, pamatojoties uz šajā pielikumā uzskaitītajiem pamatelementiem, ņemot vērā zinātniski pamatotas novērtējuma metodes un attiecīgos starptautiskos standartus aprites cikla novērtējuma jomā. Kritiski svarīgo izejvielu vidisko pēdu aprēķina, pamatojoties uz izejvielu sarakstu, enerģiju, ražošanas metodēm un kritiski svarīgo izejvielu ražošanā iesaistītajos kompleksos izmantotajām papildu izejvielām. Nosakot konkrētu kritiski svarīgo izejvielu vidiskās pēdas aprēķināšanas metodes, Komisija tiecas nodrošināt konsekvenci ar izstrādājuma, kurā attiecīgās kritiski svarīgās izejvielas tiek izmantotas, starpproduktu un galaproduktu vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumiem. III daļa Deklarētā vienība Deklarētā vienība ir 1 kg attiecīgā kritiski svarīgās izejvielas veida. Konkrētas kritiski svarīgās izejvielas vidiskās pēdas aprēķināšanas noteikumos var būt norādīta lielāka vai mazāka deklarētā vienība, izteikta kilogramos, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā attiecīgās kritiski svarīgās izejvielas īpatnības vai izmantojumu. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret šo deklarēto vienību. IV daļa Sistēmas robežas 1. Primāro kritiski svarīgo izejvielu sistēmas robežās iekļaujamie trīs aprites cikla posmi ir ieguve, koncentrēšana un rafinēšana, tostarp šādi procesi, ja tie ir attiecināmi uz konkrēto izejvielu:
a)
augšupējie procesi, tostarp rūdas ieguve izejvielas ražošanai, ķīmikāliju ražošana un piegāde, palīgprocesi, tostarp transports, degvielu ražošana un piegāde, tostarp transports, elektroenerģijas ražošana un piegāde, un materiālu pārvadāšana organizācijai nepiederošos vai tās neizmantotos transportlīdzekļos;
b)
rūdas, koncentrātu un izejvielu transportēšana organizācijai piederošos vai tās izmantotos transportlīdzekļos;
c)
rūdas, koncentrātu un izejvielu uzglabāšana;
d)
rūdas sasmalcināšana un tīrīšana;
e)
izejvielas koncentrāta ražošana;
f)
metāla ieguve ar ķīmiskiem, fiziskiem vai bioloģiskiem līdzekļiem;
g)
kausēšana;
h)
metāla pārveide;
i)
izdedžu tīrīšana;
j)
metāla rafinēšana;
k)
metāla elektrolīze;
l)
metāla liešana vai iepakošana;
m)
izmantoto materiālu un izdedžu apstrāde;
n)
visi saistītie palīgprocesi, piemēram, notekūdeņu apstrāde objektā, tostarp ražošanas ūdens apstrāde, tiešās dzesēšanas un virszemes noteces ūdeņi; gāzes slāpēšanas sistēmas, tostarp primārajām un sekundārajām gāzes emisijām, boileri; tostarp barošanas ūdens priekšapstrādei; iekšējā loģistika. 2. Sekundāro kritiski svarīgo izejvielu aprites cikla reciklēšanas posmā sistēmas robežās tiek iekļauti šādi procesi, ja tie ir attiecināmi uz konkrēto reciklēto izejvielu:
a)
augšupējie procesi, tostarp izejmateriālu radīšana (atkritumu materiāli un neapstrādāti koncentrāti), ķīmikāliju ražošana un piegāde (transports), palīgprocesi, degvielu ražošana un piegāde (transports), elektroenerģijas ražošana un piegāde, un materiālu pārvadāšana organizācijai nepiederošos vai tās neizmantotos transportlīdzekļos;
b)
koncentrātu un atkritumu transportēšana organizācijai piederošos vai tās apkalpotos transportlīdzekļos;
c)
atkritumu, koncentrātu un izejvielu uzglabāšana;
d)
sekundāro izejvielu priekšapstrāde;
e)
kausēšana;
f)
metāla pārveide;
g)
metāla rafinēšana;
h)
metāla elektrolīze;
i)
metāla liešana vai iepakošana;
j)
izmantotā materiāla apstrāde;
k)
visi saistītie palīgprocesi, piemēram, notekūdeņu apstrāde objektā, tostarp ražošanas ūdens apstrāde, tiešās dzesēšanas un virszemes noteces ūdeņi; gāzes slāpēšanas sistēmas, tostarp primārajām un sekundārajām gāzes emisijām; boileri, tostarp barošanas ūdens priekšapstrādei; un iekšējā loģistika. 3. Izmantošanas un nolietojuma posmi tiek izslēgti no vidiskās pēdas aprēķināšanas, jo atbildīgais ekonomikas dalībnieks tos tiešā veidā neietekmē. Izslēgti var tikt arī citi procesi, ja to devums konkrētas kritiski svarīgās izejvielas vidiskās pēdas kontekstā ir nenozīmīgs. V daļa Ietekmes kategorijas Aprēķināšanas noteikumos tiek norādītas vidiskās pēdas aprēķināšanā iekļaujamās ietekmes kategorijas. Izvēles pamatā ir saskaņā ar starptautiskā līmenī izstrādātām zinātniski pamatotām metodēm veikta aktīvo punktu analīze, un tā tiek veikta, ņemot vērā:
a)
dažādo ietekmju relatīvo nozīmi, tostarp to relatīvo nozīmi Savienības klimata un vides jomas mērķu sasniegšanā;
b)
to lejupējo uzņēmumu vajadzības, kuri vēlas ziņot par izmantoto kritiski svarīgo izejvielu vidisko pēdu. VI daļa Uzņēmumam specifisko un sekundāro datu kopu izmantošana Aprēķināšanas noteikumos tiek paredzētas uzņēmumam specifiskas vai sekundāras datu kopas visiem attiecīgajiem procesiem un izejvielām. Ja aprēķināšanas noteikumi ļauj izvēlēties starp uzņēmumam specifisku un sekundāru datu kopu, Komisija apsver, kā stimulēt uzņēmumam specifisku datu kopu izmantošanu. Uzņēmumam specifiski dati ir jāizmanto vismaz attiecībā uz procesiem, kurus tiešā veidā ietekmē atbildīgais operators un kuri nodrošina vislielāko devumu attiecīgajās ietekmes kategorijās. Uzņēmumam specifiskos darbības datus izmanto kopā ar atbilstošajām sekundāro datu kopām, kas atbilst vidiskajai pēdai. Aprēķināšanas noteikumos norāda, vai ir pieļaujama izlases veidošana saskaņā ar starptautiskā līmenī izstrādātās zinātniski pamatotās metodēs noteiktajiem kritērijiem. Ja tiek mainīts kritiski svarīgās izejvielas ražošanai izmantoto izejvielu komplekts vai energoresursu struktūra, vidiskā pēda ir jāaprēķina no jauna. Nosakot aprēķināšanas noteikumus, tostarp attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada kritiski svarīgu izejvielu ražošanā izmantotā elektroenerģija, Komisija nodrošina konsekvenci un saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ja vien nav pamatoti to nedarīt. Aprēķināšanas noteikumi, kas jāizstrādā, izmantojot deleģēto aktu, ietver šādu aprites cikla posmu detalizētu modelēšanu:
a)
primārās izejvielas ieguves, koncentrācijas un rafinēšanas posms;
b)
sekundārās izejvielas ieguves un pārstrādes posms. VII daļa Ietekmes novērtēšanas metodes Vidiskā pēda tiek aprēķināta, izmantojot zinātniski pamatotas ietekmes novērtēšanas metodes, kurās ir ņemta vērā jaunākā informācija starptautiskā līmenī attiecībā uz atbilstošajām ietekmes kategorijām saistībā ar klimata pārmaiņām, ūdeni, gaisu, augsni, resursiem, zemes izmantošanu un toksiskumu. Rezultātus iesniedz kā raksturotus rezultātus bez normalizācijas un izsvarošanas. VIII daļa Vidiskās pēdas snieguma klases Lai tirgū nodrošinātu diferenciāciju, atkarībā no tā, kāds ir ES iekšējā tirgū laisto vidiskās pēdas deklarāciju vērtību sadalījums, tiks noteikts jēgpilns skaits snieguma klašu, no kurām A kategorija ir labākā klase ar viszemāko ietekmi aprites ciklā. Katras snieguma klases sliekšņa un sliekšņu amplitūdas noteikšanas pamatā ir iepriekšējos trīs gados tirgū laisto attiecīgo kritiski svarīgo izejvielu snieguma sadalījums, sagaidāmie tehnoloģiskie uzlabojumi un citi tehniski faktori, kas vēl jānosaka. Lai snieguma klases atspoguļotu tirgus realitāti un tā paredzamo attīstību, Komisija reizi trijos gados pārskata snieguma klašu skaitu un to robežvērtības. IX daļa Atbilstības novērtēšana Aprēķināšanas un verifikācijas noteikumos tiek norādītas piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras no Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajiem moduļiem, piemērojot tās, kā nepieciešams attiecīgajai izejvielai. Nosakot piemērojamo atbilstības novērtēšanas procedūru, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
a)
to, vai attiecīgais modulis ir piemērots izejvielas veidam un samērīgs ar sabiedrības interesēm;
b)
ražojuma radītā iespējamā apdraudējuma raksturu un to, cik lielā mērā atbilstības novērtējums atbilst apdraudējuma veidam un pakāpei;
c)
nepieciešamību ražotājam izvēlēties starp kvalitātes nodrošināšanas un ražojuma sertifikācijas moduļiem, kas izklāstīti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, ja obligāti ir jāiesaista trešā persona. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|