|
+2. pants |
2. pants2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“produkts” ir jebkura fiziska prece, kas laista tirgū vai nodota ekspluatācijā;
2)
“komponents” ir produkts, ko paredzēts iestrādāt citā produktā;
3)
“starpprodukts” ir produkts, kura ražošana vai pārveidošana ir jāturpina, piemēram, tas jāsajauc, jāpārklāj vai jāmontē, lai tas kļūtu piemērots galalietotājiem;
4)
“energopatēriņu ietekmējošs produkts” ir jebkāds produkts, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu;
5)
“produktu grupa” ir tādu produktu kopums, kurus izmanto līdzīgiem nolūkiem un kuri ir līdzīgi lietošanas ziņā vai kuriem ir līdzīgi funkcionālie raksturlielumi, un kuri ir līdzīgi patērētāju uztveres ziņā;
6)
“ekodizains” ir vides ilgtspējas apsvērumu integrēšana produkta īpašībās un procesos, kas notiek visā produkta vērtības ķēdē;
7)
“ekodizaina prasība” ir snieguma prasība vai informācijas prasība, kuras mērķis ir padarīt produktu un visā produkta vērtības ķēdē notiekošos procesus vides ilgtspējīgākus;
8)
“snieguma prasība” ir kvantitatīva vai nekvantitatīva prasība, kas attiecas uz produktu vai ir ar to saistīta un kas vajadzīga, lai iegūtu konkrētu I pielikumā minēta produkta parametra snieguma līmeni;
9)
“informācijas prasība” ir pienākums produktam pievienot 7. panta 2. punktā norādīto informāciju;
10)
“piegādes ķēde” ir visas augšupējās darbības un procesi produkta vērtības ķēdē līdz brīdim, kad produkts sasniedz klientu;
11)
“vērtības ķēde” ir visas darbības un procesi, kas ir daļa no produkta aprites cikla, kā arī tā iespējamā pārražošana;
12)
“aprites cikls” ir secīgi un savstarpēji saistīti produkta darbmūža posmi, kas ietver izejvielu iegādi vai ģenerēšanu no dabas resursiem, priekšapstrādi, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, uzstādīšanu, izmantošanu, uzturēšanu, remontu, modernizēšanu, pārjaunošanu un atkalizmantošanu, kā arī darbmūža beigas;
13)
“darbmūža beigas” ir aprites cikla posms, kas sākas, kad produkts tiek izmests, un beidzas, kad produkta atkritumu materiāli nonāk atpakaļ dabā vai nonāk cita produkta aprites ciklā;
14)
“vides ietekme” ir jebkādas nelabvēlīgas vai labvēlīgas vides pārmaiņas, ko pilnībā vai daļēji izraisa produkts aprites cikla laikā;
15)
“snieguma klase” ir viena vai vairāku I pielikumā minētu produkta parametru snieguma līmeņu diapazons, kas noteikts ar vienotu metodiku attiecīgajam produktam vai produktu grupai un sakārtots tā, lai nodrošinātu produkta diferenciāciju;
16)
“pārražošana” ir darbības, kurās jaunu produktu ražo no objektiem, kas ir atkritumi, produkti vai komponenti, un kurās tiek veikta vismaz viena izmaiņa, kas būtiski ietekmē produkta drošumu, sniegumu, nolūku vai veidu;
17)
“modernizēšana” ir darbības, kas veiktas, lai uzlabotu produkta funkcionalitāti, sniegumu, jaudu, drošumu vai estētiku;
18)
“pārjaunošana” ir darbības, ko veic, lai sagatavotu, tīrītu, testētu, tehniski apkoptu un vajadzības gadījumā remontētu produktu vai izmestu produktu nolūkā atjaunot tā sniegumu vai funkcionalitāti paredzētajā lietojumā un snieguma diapazonā, kas bija sākotnēji paredzēts projektēšanas posmā, kad produkts tika laists tirgū;
19)
“uzturēšana” ir viena vai vairākas darbības, ko veic, lai produktu uzturētu tādā stāvoklī, kādā tas spēj pildīt tam paredzēto funkciju;
20)
“remonts” ir viena vai vairākas darbības, ko veic, lai defektīvu produktu vai atkritumus atgrieztu stāvoklī, kurā tie atbilst paredzētajam nolūkam;
21)
“priekšlaicīga novecošana” ir produkta dizaina iezīme vai vēlāka darbība vai bezdarbība, kuras dēļ produkts kļūst nefunkcionāls vai samazinās tā sniegums, ja šādas funkcionalitātes vai snieguma izmaiņas nav notikušas normāla nolietojuma dēļ;
22)
“ilgizturība” ir produkta spēja laika gaitā saglabāt savu funkcionalitāti un sniegumu noteiktajos lietošanas, uzturēšanas un remonta apstākļos;
23)
“uzticamība” ir varbūtība, ka produkts noteiktos apstākļos noteiktu laiku bez tāda notikuma, kura dēļ kāda no produkta primārajām vai sekundārajām funkcijām vairs netiek veikta, darbojas atbilstoši prasībām;
24)
“vides pēda” ir visā aprites ciklā produkta radītās vides ietekmes kvantifikācija vai nu attiecībā uz vienu vides ietekmes kategoriju, vai apkopotu ietekmes kategoriju kopumu, pamatojoties uz produkta vides pēdas metodi, kura noteikta ar Ieteikumu (ES) 2021/2279, vai citām zinātniskām metodēm, ko izstrādājušas starptautiskas organizācijas un kas plaši testētas sadarbībā ar dažādām rūpniecības nozarēm, un ko pieņēmusi vai īstenojusi Komisija citos Savienības tiesību aktos;
25)
“oglekļa pēda” ir siltumnīcefekta gāzu emisiju un siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu summa produkta sistēmā, kas izteikta kā CO2 ekvivalents un balstīta uz aprites cikla novērtējumu, kurā izmantota viena ietekmes kategorija, proti, klimata pārmaiņas;
26)
“izejvielu izmantojuma pēda” ir kopējais izejvielu daudzums, kas iegūts, lai apmierinātu galapatēriņa vajadzības;
27)
“viela, kas rada bažas” ir viela, kas:
a)
atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir noteikta saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu;
b)
Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificēta vienā no šādām bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām:
i)
kancerogenitāte, 1. un 2. kategorija;
ii)
mutagenitāte dīgļšūnām, 1. un 2. kategorija;
iii)
reproduktīvā toksicitāte, 1. un 2. kategorija;
iv)
endokrīnā disrupcija attiecībā uz cilvēka veselību, 1. un 2. kategorija;
v)
endokrīnā disrupcija attiecībā uz vidi, 1. un 2. kategorija;
vi)
noturīgas, mobilas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti mobilas īpašības;
vii)
noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas īpašības;
viii)
elpceļu sensibilizācija, 1. kategorija;
ix)
ādas sensibilizācija, 1. kategorija;
x)
bīstamība ūdens videi, 1.–4. hroniska kategorija;
xi)
bīstamība ozona slānim;
xii)
atkārtotas iedarbības specifiska mērķorgāna toksicitāte, 1. un 2. kategorija;
xiii)
vienreizējas iedarbības specifiska mērķorgāna toksicitāte, 1. un 2. kategorija;
c)
ir reglamentēta ar Regulu (ES) 2019/1021; vai
d)
negatīvi ietekmē tādu materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, ko satur produkts, kurā tā ir klātesoša;
28)
“produkta digitālā pase” ir produktu raksturojošu datu kopums, kas ietver informāciju, kura norādīta piemērojamajā atbilstīgi 4. pantam pieņemtajā deleģētajā aktā, un kas ir pieejams elektroniski, izmantojot datu nesēju, saskaņā ar III nodaļu;
29)
“datu nesējs” ir lineārs svītrkoda simbols, divdimensiju simbols vai cits automātiskās identifikācijas datu tveršanas līdzeklis, ko var nolasīt ar ierīci;
30)
“unikāls produkta identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne produkta identifikācijai, kas arī nodrošina tīmekļa saiti uz produkta digitālo pasi;
31)
“unikāls operatora identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne produkta vērtības ķēdē iesaistīta dalībnieka identificēšanai;
32)
“produkta digitālās pases pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir neatkarīga trešā persona un kuru ekonomikas operators, kas produktu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, ir pilnvarojis un kura apstrādā minētā produkta digitālās pases datus, lai šādus datus darītu pieejamus ekonomikas operatoriem un citiem attiecīgiem dalībniekiem, kam ir tiesības minētajiem datiem piekļūt saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem;
33)
“unikāls objekta identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne, ar ko identificē produkta vērtības ķēdē iesaistītās vietas vai ēkas vai ko izmanto produkta vērtības ķēdē iesaistītie dalībnieki;
34)
“iznīcināšana” ir tīša produkta bojāšana vai izmešana atkritumos, izņemot izmešanu, kuras vienīgais nolūks ir izmesto produktu piegādāt, lai to sagatavotu atkalizmantošanai, tostarp pārjaunošanas vai pārražošanas darbības;
35)
“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas pērk, nomā vai savai personīgai lietošanai saņem produktu, neatkarīgi no tā, vai tā rīkojas nolūkos, kuri ir nesaistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai ne;
36)
“patēriņa produkts” ir jebkurš produkts, izņemot komponentus un starpproduktus, kas galvenokārt paredzēts patērētājiem;
37)
“nerealizēts patēriņa produkts” ir jebkurš patēriņa produkts, kas nav realizēts, tostarp pārpalikumu krājumus, pārmērīgu inventāru un nepārdodamus krājumus, kā arī produktus, ko patērētājs ir atdevis atpakaļ, izmantojot atteikuma tiesības saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 9. pantu vai attiecīgā gadījumā ilgākā atteikuma termiņā, kuru noteicis tirgotājs;
38)
“pašregulācijas pasākums” ir brīvprātīga vienošanās vai rīcības kodekss, ko ekonomikas operatori noslēguši pēc savas iniciatīvas un par kā izpildi tiem jāatbild;
39)
“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;
40)
“laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;
41)
“nodot ekspluatācijā” nozīmē produktu pirmo reizi izmantot paredzētajam nolūkam Savienībā;
42)
“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas kādu produktu ražo vai uzdod to konstruēt vai ražot un šādu produktu tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;
43)
“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta Savienībā un saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja pienākumus saskaņā ar šo regulu;
44)
“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iedibināta Savienībā un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu;
45)
“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas produktu dara pieejamu tirgū;
46)
“ekonomikas operators” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, tirgotājs un izpildes pakalpojumu sniedzējs;
47)
“neatkarīgs operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir neatkarīga no ražotāja un ir tieši vai netieši iesaistīta produkta pārjaunošanā, remontā, uzturēšanā vai pārprofilēšanā, un tie ietver atkritumu apsaimniekošanas operatorus, pārjaunotājus, remontētājus, remontaprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu ražotājus vai izplatītājus, kā arī tehniskās informācijas publicētājus, operatorus, kas piedāvā inspicēšanas un testēšanas pakalpojumus, un operatorus, kuri piedāvā apmācību aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem;
48)
“profesionāls remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz profesionālus produkta remonta vai uzturēšanas pakalpojumus, neņemot vērā to, vai minētā persona darbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā vai neatkarīgi;
49)
“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kas produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāizpilda;
50)
“CE zīme” ir zīme, ar kuru ražotājs apliecina, ka attiecīgais produkts atbilst piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuri paredz tās uzlikšanu;
51)
“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā pierāda, vai ir izpildītas ekodizaina prasības, kas noteiktas attiecīgajos atbilstīgi 4. pantam pieņemtajos deleģētajos aktos;
52)
“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, arī kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;
53)
“paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas paziņota saskaņā ar IX nodaļu;
54)
“tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs” ir starpniecības pakalpojuma sniedzējs, kas izmanto tiešsaistes saskarni, kura dod iespēju klientiem noslēgt distances līgumus ar ekonomikas operatoriem par tādu produktu pārdošanu, uz ko attiecas atbilstīgi 4. pantam pieņemtie deleģētie akti;
55)
“tirgotājs” ir izplatītājs vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā produktus pārdošanai, nomai vai izpirkumnomai vai demonstrē produktus tiešajiem lietotājiem, arī tālpārdošanas ceļā; tas ietver jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas, veicot komercdarbību, nodod produktu ekspluatācijā;
56)
“tālpārdošana” ir produktu piedāvāšana pārdošanai, nomai vai izpirkumnomai tiešsaistē vai ar citiem tālpārdošanas līdzekļiem, kad potenciālais klients nevar fiziski piekļūt produktam;
57)
“produkts, kas rada risku” ir produkts, kurš, neatbilstot šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktai ekodizaina prasībai, kas nav viena no 71. panta 1. punktā uzskaitītajām prasībām, varētu nelabvēlīgi ietekmēt vidi vai citas sabiedrības intereses, ko aizsargā minētā prasība;
58)
“produkts, kas rada nopietnu risku” ir produkts, kas rada risku, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz novērtējumu, tiek uzskatīts, ka attiecīgās neatbilstības pakāpe vai ar to saistītais kaitējums prasa tirgus uzraudzības iestāžu ātru iejaukšanos, arī gadījumos, kad neatbilstības ietekme nav tieša. Piemēro jēdzienu “MVU”, “mazi uzņēmumi” un “mikrouzņēmumi” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 1 ) I pielikuma 2. panta 1., 2. un 3. punktā. Piemēro jēdzienu “viela” un “maisījums” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. un 2.punktā. Piemēro jēdzienu “akreditācija” un “valsts akreditācijas struktūra” definīcijas, kas sniegtas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. un 11. punktā. Piemēro jēdzienu “atkritumi”, “bīstami atkritumi”, “atkalizmantošana” (direktīvā – “atkārtota izmantošana”), “atgūšana” (direktīvā – “reģenerācija”), “sagatavošana atkalizmantošanai” (direktīvā – “sagatavošana atkārtotai izmantošanai”) un “reciklēšana” (direktīvā – “pārstrāde”) definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1., 2., 13., 15., 16. un 17. punktā. Piemēro jēdziena “saskaņotais standarts” definīciju, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Piemēro jēdziena “līgumslēdzējas iestādes” definīciju, kas sniegta Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā, un jēdziena “līgumslēdzēji” definīciju, kas sniegta Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā. “Publiski līgumi” ir līgumi, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES. Piemēro jēdziena “apstrāde” definīciju, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1807 ( 2 ) 3. panta 2. punktā. Piemēro jēdziena “patērētājs” definīciju, kas sniegta Direktīvas (ES) 2019/771 2. panta 2. punktā. Piemēro jēdzienu “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “tiešsaistes saskarne”, “korektīvs pasākums”, “tiešais lietotājs”, “atsaukšana”, “izņemšana”, “muitas dienesti” un “laišana brīvā apgrozībā” definīcijas, kas noteiktas attiecīgi Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 3., 4., 11., 15., 16., 21., 22., 23., 24. un 25. punktā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|