2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta, dalībvalstis, ja tam ir pienācīgs pamatojums un minētā punkta nolūkos, var no attiecīgās dzīvotņu veidu grupas izslēgt ļoti bieži sastopamus un plaši izplatītus dzīvotņu veidus, kas aptver vairāk nekā 3 % no dalībvalstu Eiropas teritorijas.
Ja dalībvalsts piemēro pirmajā daļā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts ievieš atjaunošanas pasākumus:
|
a)
|
līdz 2050. gadam teritorijās, kas veido vismaz 80 % no platības, kuras stāvoklis nav labs, attiecībā uz katru no minētajiem dzīvotņu veidiem;
|
|
b)
|
līdz 2030. gadam vismaz vienā trešdaļā no a) apakšpunktā minētā procentuālā daudzuma; un
|
|
c)
|
līdz 2040. gadam vismaz divās trešdaļās no a) apakšpunktā minētā procentuālā daudzuma.
|
Pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka otrās daļas a) apakšpunktā minētā procentuālā daļa nekavē valsts bioģeogrāfiskajā līmenī sasniegt vai uzturēt labvēlīgu aizsardzības statusu katram no minētajiem dzīvotņu veidiem.