4. pants Sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu atjaunošana

1.   Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz labam stāvoklim uzlabotu I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu teritorijas, kuru stāvoklis nav labs. Šādus atjaunošanas pasākumus ievieš:

Šā punkta nolūkā dalībvalstis attiecīgā gadījumā līdz 2030 gadam piešķir prioritāti atjaunošanas pasākumiem platībās, kuras atrodas Natura 2000 teritorijās.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta, dalībvalstis, ja tam ir pienācīgs pamatojums un minētā punkta nolūkos, var no attiecīgās dzīvotņu veidu grupas izslēgt ļoti bieži sastopamus un plaši izplatītus dzīvotņu veidus, kas aptver vairāk nekā 3 % no dalībvalstu Eiropas teritorijas.

Ja dalībvalsts piemēro pirmajā daļā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts ievieš atjaunošanas pasākumus:

Pirmajā daļā minēto atkāpi piemēro tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka otrās daļas a) apakšpunktā minētā procentuālā daļa nekavē valsts bioģeogrāfiskajā līmenī sasniegt vai uzturēt labvēlīgu aizsardzības statusu katram no minētajiem dzīvotņu veidiem.

3.   Ja dalībvalsts piemēro atkāpi, ievērojot 2. punktu, 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto pienākumu piemēro visu atlikušo I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu kopplatībai, kuras stāvoklis nav labs, un 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajām I pielikumā uzskaitīto attiecīgo dzīvotņu veidu grupu platībām, kuru stāvoklis nav labs.

4.   Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai I pielikumā uzskaitītos dzīvotņu veidus atkalizveidotu teritorijās, kurās minētie dzīvotņu veidi nav sastopami, ar mērķi sasniegt labvēlīgu atsauces platību minētajiem dzīvotņu veidiem. Šādus pasākumus līdz 2030. gadam ievieš teritorijās, kas veido vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kāds vajadzīgs, lai sasniegtu katras I pielikumā uzskaitītās dzīvotņu veidu grupas kopējo labvēlīgo atsauces platību, kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā, līdz 2040. gadam – teritorijās, kas veido vismaz 60 % no minētā virsmas laukuma, un līdz 2050. gadam – 100 % no minētā virsmas laukuma.

5.   Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz konkrētu dzīvotņu veidu sasniegtu labvēlīgu atsauces platību 100 % virsmas laukuma, attiecīgā dalībvalsts savā 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā var noteikt zemāku procentuālo daļu 90 %–100 % apmērā un sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts pakāpeniski ievieš atjaunošanas pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu zemāko minēto procentuālo daļu. Minētie atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu, un līdz 2040. gadam tie aptver vismaz 60 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāko procentuālo daļu.

6.   Ja dalībvalsts konkrētiem dzīvotņu veidiem piemēro atkāpi, ievērojot 5. punktu, 4. punktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajiem dzīvotņu veidiem, kas ir daļa no I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu grupām, pie kurām pieder minētie konkrētie dzīvotņu veidi.

7.   Attiecībā uz Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā uzskaitīto sugu sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotnēm un Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā ietilpstošajām savvaļas putnu sauszemes, piekrastes un saldūdens dzīvotnēm dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas papildus šā panta 1. un 4. punktā minētajiem atjaunošanas pasākumiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu minēto dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, tostarp tās atkalizveidojot, un lai uzlabotu savienotību, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte un kvantitāte.

8.   Vispiemērotāko teritoriju noteikšana atjaunošanas pasākumiem saskaņā ar šā panta 1., 4. un 7. punktu balstās uz labākajām pieejamajām zināšanām un jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par šīs regulas I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvokli, ko mēra pēc struktūras un funkcijām, kuras vajadzīgas to ilgtermiņa uzturēšanai, tostarp pēc dzīvotnēm raksturīgajām sugām, kā minēts Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punktā, un par šā panta 7. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, izmantojot informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu un Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā dažādu reģionu stāvokļa atšķirības, kā minēts šīs regulas 14. panta 16. punkta c) apakšpunktā.

9.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2030. gadam nodrošina, ka dzīvotņu veidu stāvoklis ir zināms vismaz 90 % no teritorijas, kas sadalīta pa visiem I pielikumā uzskaitītajiem dzīvotņu veidiem, un ka līdz 2040. gadam stāvoklis ir zināms visiem dzīvotņu veidiem, kas uzskaitīti I pielikumā.

10.   Šā panta 1. un 4. punktā minētajos atjaunošanas pasākumos rēķinās ar vajadzību uzlabot I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu savienotību un ņem vērā to 7. punktā minēto sugu ekoloģiskās prasības, kas sastopamas minētajos dzīvotņu veidos.

11.   Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijās, uz kurām attiecas 1., 4. un 7. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegts labs stāvoklis, un 7. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte.

Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijas, kurās ir sasniegts labs stāvoklis un kurās ir sasniegta pietiekama sugas dzīvotņu kvalitāte, būtiski nenoplicinās.

12.   Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis līdz dienai, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 6. punktu tiek publicēti to nacionālie atjaunošanas plāni, cenšas ieviest vajadzīgos pasākumus ar mērķi novērst būtisku to teritoriju noplicināšanos, kurās ir sastopami šīs regulas I pielikumā uzskaitītie dzīvotņu veidi un kuru stāvoklis ir labs, vai kurās jāsasniedz šā panta 17. punktā paredzētie atjaunošanas mērķrādītāji.

13.   Attiecībā uz šā panta 11. un 12. punktu, ja nav citu alternatīvu, teritorijām ārpus Natura 2000 dalībvalstis var katra bioģeogrāfiskā reģiona līmenī piemērot minētajos punktos noteiktās prasības par nenoplicināšanos attiecībā uz katru dzīvotņu veidu un katru sugu dzīvotni, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts līdz 2025. gada 19. februārim paziņo Komisijai par savu nodomu piemērot šo punktu un izpilda 15. panta 3. punkta g) apakšpunktā, 20. panta 1. punkta j) apakšpunktā, 21. panta 1. punktā un 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos pienākumus.

14.   Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 11. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās iemesls ir:

15.   Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 12. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:

16.   Šā panta 11. un 12. punktā noteikto pienākumu neizpilde Natura 2000 teritorijās ir pamatota, ja tās iemesls ir:

17.   Dalībvalstis nodrošina, ka: