II SADAĻA PĀRREDZAMĪBAS UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI

tās iestādes nosaukumu, kurai piemēro šo regulu;

informāciju par saskaņošanu starp konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar prasībām par regulatīvo konsolidāciju, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļu; minētajā informācijā par saskaņošanu izklāsta, kāda atšķirība konsolidācijā ir starp grāmatvedības un regulatīvo piemērošanas jomu, un juridiskās personas, kas iekļautas regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā, ja tā atšķiras no grāmatvedības konsolidācijas piemērošanas jomas; izklāstā par juridiskajām personām, kas iekļautas regulatīvajā konsolidācijas piemērošanas jomā, norāda regulatīvās konsolidācijas metodi, ja tā atšķiras no grāmatvedības konsolidācijas metodes, to, vai minētās juridiskās personas ir pilnīgi vai proporcionāli konsolidētas un vai līdzdalība minētajās juridiskajās personās ir atskaitīta no pašu kapitāla;

aktīvu un saistību sadalījumu konsolidētajos finanšu pārskatos, kas sagatavoti saskaņā ar regulatīvās konsolidācijas prasībām, ievērojot Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļu, kurš iedalīts pa riska veidiem, kā minēts šajā daļā;

informāciju par saskaņošanu, kurā noteikti galvenie iemesli atšķirībām starp uzskaites vērtības summām finanšu pārskatos saskaņā ar regulatīvo konsolidācijas piemērošanas jomu, kā noteikts Pirmās daļas II sadaļas 2. un 3. iedaļā, un starp riska darījumu vērtību, kas izmantota regulatīvām vajadzībām; minēto informāciju par saskaņošanu papildina ar kvalitatīvo informāciju par minētajiem galvenajiem atšķirību iemesliem;

attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kas koriģēti saskaņā ar 34. pantu un 105. pantu, – to elementu summu sadalījumu pa riska veidiem, kuri veido iestādes piesardzīgas vērtēšanas korekciju, un šo elementu kopskaitu pa tirdzniecības un netirdzniecības portfeļu pozīcijām;

jebkādus pašreizējus vai paredzamus būtiskus praktiskos vai juridiskos šķēršļus, kas traucē veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību nokārtošanu starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem;

kopvērtību, par kādu faktiskais pašu kapitāls ir mazāks nekā prasītais kapitāls visos meitasuzņēmumos, kas nav iekļauti konsolidācijā, un minēto meitasuzņēmumu nosaukumu vai nosaukumus;

attiecīgā gadījumā, kādu apstākļu dēļ ir izmantots 7. pantā minētais izņēmums vai 9. pantā minētā individuālas konsolidēšanas metode.

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu, otrā līmeņa kapitāla posteņu, kā arī saskaņā ar 32.–36., 56., 66. un 79. pantu iestādes pašu kapitālam piemēroto filtru un atskaitījumu pilnīgu saskaņošanu ar iestādes revidēto finanšu pārskatu bilanci;

iestādes emitēto pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentu galveno iezīmju aprakstu;

visus noteikumus un nosacījumus par visiem pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem;

atsevišķu informāciju par būtību un apmēriem saistībā ar:

aprakstu par visiem ierobežojumiem, kas piemēroti pašu kapitāla aprēķināšanai saskaņā ar šo regulu, un par instrumentiem, prudenciālajiem filtriem un atskaitījumiem, kuriem piemēro minētos ierobežojumus;

vispusīgu skaidrojumu par kapitāla rādītāju aprēķināšanas pamatu, ja minētie kapitāla rādītāji ir aprēķināti, izmantojot pašu kapitāla elementus, kas noteikti citādāk, nekā noteikts šajā regulā.

pašu kapitāla un atbilstīgo saistību sastāvu, to termiņus un galvenās pazīmes;

atbilstīgo saistību klasifikāciju kreditoru hierarhijā;

katras 72.b pantā norādīto atbilstīgo saistību instrumentu emisijas kopējo summu un to emisiju summu, kas iekļautas atbilstīgo saistību posteņos ar 72.b panta 3. un 4. punktā noteiktajiem ierobežojumiem;

regulas 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību kopējo summu.

kopsavilkumu par pieeju, kā iestāde novērtē sava iekšējā kapitāla pietiekamību pašreizējās un plānotās darbības nodrošināšanai;

to papildu pašu kapitāla prasību apjomu, kas pamatotas uz uzraudzības pārbaudes procesu, kā norādīts Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lai novērstu riskus, kas nav pārmērīgas sviras risks, un tā sastāvu;

pēc attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma, rezultātu par iestādes iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu;

kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, un attiecīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar 92. panta 2. punktu un kas attiecīgi jāsadala dažādās riska kategorijās vai riska darījumu klasēs, kā noteikts Trešajā daļā, un attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, kā pašu kapitāla un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanu ietekmē rezultāti, ko iegūst, piemērojot kapitāla minimālās robežvērtības un neatskaitot posteņus no pašu kapitāla;

aprēķināšanas vajadzībām – kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punktu, un standartizēto kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 5. punktu un kas attiecīgi jāsadala pa dažādām riska kategorijām vai riska darījumu klasēm, kā noteikts Trešajā daļā, un attiecīgā gadījumā skaidrojumu par to, kā pašu kapitāla un riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanu ietekmē rezultāti, ko iegūst, piemērojot kapitāla minimālās robežvērtības un neatskaitot posteņus no pašu kapitāla;

bilances un ārpusbilances riska darījumus, riska darījumu riska svērtās vērtības un saistītos paredzamos zaudējumus katrai 153. panta 5. punkta 1. tabulā norādītajai specializētās kreditēšanas kategorijai, un bilances un ārpusbilances riska darījumus un riska darījumu riska svērtās vērtības 133. panta 3.–6. punktā un 495.a panta 3. punktā norādītajām kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijām;

riska darījuma vērtību un riska darījumu riska svērto vērtību pašu kapitāla instrumentiem, ko tur apdrošināšanas uzņēmums, pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un ko iestāde neatskaita no sava pašu kapitāla saskaņā ar 49. pantu, aprēķinot savas kapitāla prasības individuāli, subkonsolidēti vai konsolidēti;

finanšu konglomerāta papildu pašu kapitāla prasību un kapitāla pietiekamības rādītāju, ko aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 6. pantu un minētās direktīvas I pielikumu, ja piemēro minētajā pielikumā norādīto 1. vai 2. metodi;

riska darījumu riska svērto vērtību atšķirības kārtējā informācijas atklāšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu, kas radušās iekšējo modeļu izmantošanas dēļ, tostarp aprakstu par galvenajiem faktoriem, kas ietekmējuši minēto atšķirību rašanos.

aprakstu par metodiku, kas izmantota, lai piešķirtu iekšējo kapitālu un kredītlimitus darījumu partnera kredītriska darījumiem, tostarp par metodēm, ko izmanto, lai minētos limitus piešķirtu centrālo darījumu partneru riska darījumiem;

aprakstu par politiku, kas attiecas uz garantijām un citiem kredītriska mazināšanas pasākumiem, piemēram, attiecībā uz nodrošinājuma piesaisti un kredītrezervju izveidi;

aprakstu par politiku, kas attiecas uz 291. pantā definēto vispārējo korelācijas risku un specifisko korelācijas risku;

nodrošinājuma summu, kas iestādei jānodrošina, ja tās kredītreitings tiek pazemināts;

nošķirtā un nenošķirtā saņemtā un izsniegtā nodrošinājuma summu katram nodrošinājuma veidam, kas sīkāk sadalīts kā nodrošinājums, ko izmanto atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem;

attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem riska darījumu vērtības pirms un pēc kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas noteiktas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3.–6. iedaļā, atkarībā no tā, kura metode ir piemērojama, un saistītās riska darījumu vērtības, kas sadalītas pēc piemērojamās metodes;

attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem riska darījumu vērtības pirms un pēc kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas noteiktas Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļā, atkarībā no tā, kura metode ir izmantota, un saistītās riska darījumu vērtības, kas sadalītas pēc piemērojamās metodes;

riska darījumu vērtības pēc kredītriska mazināšanas piemērošanas un ar to saistītos riska darījumus attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas kapitāla prasībām atsevišķi katrai metodei, kā izklāstīts Trešās daļas VI sadaļā;

vērtību, kāda ir riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un ar to saistītos riska darījumus Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 9. iedaļas piemērošanas jomas ietvaros, norādot atsevišķi atbilstīgus un neatbilstīgus centrālos darījumu partnerus, un sadalot pa riska darījumu veidiem;

kredītu atvasināto instrumentu darījumu nosacītās summas un patieso vērtību; kredītu atvasināto instrumentu darījumus sadala pēc produktu veida; katrā produktu veidā kredītu atvasināto instrumentu darījumus tālāk sadala pēc nopirktās un pārdotās kredītaizsardzības;

alfas aplēsi, ja iestāde ir saņēmusi kompetento iestāžu atļauju izmantot savu alfas aplēsi saskaņā ar 284. panta 9. punktu;

atsevišķi sniedz 444. panta e) punktā un 452. panta g) punktā norādīto atklājamo informāciju;

iestādēm, kas izmanto Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. un 5. iedaļā izklāstītās metodes, savu bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar 273.a panta attiecīgi 1. vai 2. punktu.

riska darījumu vērtību un riska darījumu riska svērto vērtību ģeogrāfisko iedalījumu iestādes kredītriska darījumiem, ko izmanto kā pamatu pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai;

iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju summu.

darbības jomu un definīcijas, ko tās uzskaites vajadzībām piemēro jēdzieniem “kavēts” un “ar samazinātu vērtību”, un atšķirības, ja tādas pastāv, starp definīcijām “kavēts” un “saistību neizpildīšana” uzskaites un regulatīvām vajadzībām;

aprakstu par pieejām un metodēm, kas izmantotas specifisko un vispārējo kredītriska korekciju noteikšanai;

informāciju par ieņēmumus nesošo, ieņēmumus nenesošo un neveikto aizdevumu riska darījumu, parāda vērtspapīru un ārpusbilances riska darījumu summu un kvalitāti, tostarp to attiecīgo uzkrāto vērtības pasliktināšanos, uzkrājumus un negatīvās patiesās vērtības izmaiņas kredītriska dēļ, kā arī saņemtā nodrošinājuma un finanšu garantiju summas;

analīzi par kavētu riska darījumu uzskaites ilgumu;

bruto uzskaites vērtību riska darījumiem, kuros netiek un kuros tiek pildītas saistības, uzkrātās specifiskās un vispārējās kredītriska korekcijas un uzkrātos norakstījumus, kas veikti attiecībā pret minētajiem riska darījumiem, un neto uzskaites vērtību, un to sadalījumu pēc ģeogrāfiskās teritorijas un nozares veida, un attiecībā uz aizdevumu riska darījumiem, parāda vērtspapīriem un ārpusbilances riska darījumiem;

jebkādas bruto summas izmaiņas bilances un ārpusbilances riska darījumos, kuros netiek pildītas saistības, tostarp sniedzot informāciju vismaz par minēto riska darījumu sākuma un beigu bilanci, bruto summu riska darījumiem, kuriem saistību neizpildes statuss ir mainīts uz saistību izpildes statusu vai kam piemērota norakstīšana;

aizdevumu un parāda vērtspapīru sadalījumu pēc atlikušā termiņa.

norīkotu ĀKNI un eksporta kredīta aģentūru (turpmāk “EKA”) nosaukumus, kā arī ar minētajiem norīkojumiem saistīto izmaiņu iemeslus informācijas atklāšanas periodā;

riska darījumu kategorijas, kurās izmanto katru ĀKNI vai EKA;

aprakstu par procesu, ko izmanto, lai attiecinātu emitenta un emisijas kredītreitingus uz citiem posteņiem, kuri nav iekļauti tirdzniecības portfelī;

katras norīkotas ĀKNI vai EKA piešķirtā ārējā reitinga sasaisti ar riska pakāpēm, kas atbilst Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzētajām kredītkvalitātes pakāpēm, ņemot vērā, ka šī informācija nav jāatklāj, ja iestāde atbilst EBI publicētajai standarta sasaistei;

pa riska darījumu kategorijām iedalītas riska darījuma vērtības un riska darījuma vērtības pēc kredītriska mazināšanas, kas saistītas ar katru kredītkvalitātes pakāpi, kura paredzēta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, kā arī riska darījuma vērtības, kas atskaitītas no pašu kapitāla.

sava pašu kapitāla sastāvu un uz risku balstītus kapitāla rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 92. panta 2. punktu;

attiecīgā gadījumā uz risku balstītus kapitāla rādītājus, kas aprēķināti saskaņā ar 92. panta 2. punktu, kopējās riska darījumu vērtības vietā izmantojot kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas;

kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, vai attiecīgā gadījumā kopējo riska darījumu vērtību pirms minimālās robežvērtības piemērošanas, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 4. punktu;

attiecīgā gadījumā papildu pašu kapitāla summu un sastāvu, kas iestādēm ir jātur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/EK 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

apvienoto rezervju prasību, kas iestādēm ir jātur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļu;

savu sviras rādītāju un kopējās riska darījumu vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar 429. pantu;

šādu informāciju saistībā ar savu likviditātes seguma koeficientu, kas aprēķināts saskaņā ar 460. panta 1. punktā minēto deleģēto aktu:

šādu informāciju saistībā ar savu neto stabila finansējuma prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Sestās daļas IV sadaļu:

pašu kapitāla un atbilstīgo saistību rādītājus un to sastāvdaļas, skaitītāju un saucēju, kas aprēķināti saskaņā ar 92.a un 92.b pantu un attiecīgā gadījumā sadalīti sīkāk katras noregulējuma grupas līmenī.

iestādes vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbību aprakstu, tostarp tās riska pārvaldības un ieguldījumu mērķus saistībā ar minētajām darbībām, tās lomu vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbībās, to, vai iestāde izmanto vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu (VPS), kā definēts 242. panta 10. punktā, un to, kādā apjomā iestāde izmanto vērtspapīrošanas darījumus, lai pārvestu vērtspapīroto riska darījumu kredītrisku uz trešām personām, un – attiecīgā gadījumā – atsevišķu aprakstu par iestādes sintētiskās vērtspapīrošanas riska pārvešanas politiku;

kādiem riskiem iestāde ir pakļauta, veicot savas vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas darbības, pēc attiecīgo vērtspapīrošanas pozīciju prioritātes, nošķirot pozīcijas, kuras ir un kuras nav VPS vērtspapīrošanas pozīcijas, un:

riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas, ko iestāde piemēro savām vērtspapīrošanas darbībām, tostarp arī visu vērtspapīrošanas pozīciju veidus, uz kurām attiecas katra pieeja, nošķirot pozīcijas, kuras ir un kuras nav VPS vērtspapīrošanas pozīcijas;

to SSPE uzskaitījumu, kuras atbilst jebkurai no turpmāk minētajām kategorijām, sniedzot minēto SSPE riska darījumu veidu aprakstu, tostarp attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem:

visu to juridisko personu uzskaitījumu, attiecībā uz kurām iestādes ir atklājušas informāciju, ka ir sniegušas atbalstu saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu;

to juridisko personu uzskaitījumu, kas ir saistītas ar iestādi un kas iegulda iestāžu iniciētajā vērtspapīrošanā vai vērtspapīrošanas pozīcijās, kuras izdevušas SSPE, ko sponsorē iestādes;

kopsavilkumu par iestādes grāmatvedības politiku attiecībā uz vērtspapīrošanas darbību, tostarp attiecīgā gadījumā vērtspapīrošanas un atkārtotas vērtspapīrošanas pozīciju nošķīrumu;

vērtspapīrošanai izmantoto ĀKNI nosaukumus un riska darījumu veidus, kuriem ir izmantota katra aģentūra;

attiecīgā gadījumā, iekšējā novērtējuma pieejas aprakstu, kā noteikts Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļā, tostarp arī iekšējā novērtēšanas procesa struktūru un saikni starp attiecīgās ĀKNI iekšējo novērtēšanu un ārējiem reitingiem, kas sniegti saskaņā ar h) punktu, iekšējās novērtēšanas procesa kontroles mehānismus, tostarp arī neatkarības, pārskatatbildības un iekšējās novērtēšanas procesa pārskatīšanas iztirzājumu, riska darījumu veidus, kam piemēro iekšējās novērtēšanas procesu, un spriedzes faktorus, kurus izmanto, lai noteiktu kredīta kvalitātes uzlabojumu līmeņus;

atsevišķi par tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli – uzskaites vērtību vērtspapīrošanas riska darījumiem, tostarp informāciju par to, vai iestādes ir nodevušas nozīmīgu saistīto kredītrisku saskaņā ar 244. un 245. pantu, un attiecībā uz ko iestādes darbojas kā iniciators, sponsors vai ieguldītājs; minēto informāciju norāda atsevišķi par tradicionālajiem un sintētiskajiem vērtspapīrošanas darījumiem, un atsevišķi par darījumiem, kas ir un kas nav VSP vērtspapīrošanas darījumi, iedalot pa vērtspapīrošanas riska darījumu veidiem;

par darbībām ar netirdzniecības portfeli sniedz šādu informāciju:

riska darījumiem, ko iestāde vērtspapīro – apjomu riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības, un apjomu specifiskajām kredītriska korekcijām, ko iestāde veikusi kārtējā periodā, iedalot tos pa riska darījumu veidiem.